INFORMĀCIJA

Līvijas Endzelīnas tēlu un noskaņu pasaulē

Valsts Mākslas muzejā ienākusi klusā daba. Pirmoreiz vienkopus skatāmi tik daudzi gleznotājas Līvijas Endzelīnas darbi. Tie sniedz ieskatu mākslinieces daiļradē no sešdesmitajiem gadiem līdz pat mūsdienām.

Izstādes kuratore mākslas zinātniece Māra Markēviča darbus izvēlējusies no vairāku muzeju fondiem un privātkolekcijām, arī no pašas autores krājuma. Tie nav izvietoti hronoloģiskā secībā, bet gan pēc noskaņas, pēc tematiskajiem lokiem. Visvairāk ir kluso dabu, bez kurām nav iedomājama latviešu glezniecība.

Caur lietu tēlojumu māksliniece pauž pārdomas simbolu valodā par cilvēka dzīvi, par paliekošo un aizejošo. Var apbrīnot meistares spēju atveidot materiāla faktūru, vieliskumu. Ik priekšmets tik taustāms, šķiet, vēl glabā cilvēka roku pieskārienu, nes garīguma strāvojumu.

Arī šajā izstādē skatāmas variācijas par mākslinieces iemīļotajām tēmām, kas vijas cauri gadiem. Pulkstenis kā laika simbols, rudzu maizes klaips un zeltainas medus kāres, sens foliants, gliemežvāks, baltās lelles.

Ilgāk gribas pakavēties pie nedaudzajiem portretiem. Ekspozīcijā ir mākslinieces tēva — izcilā valodnieka Jāņa Endzelīna un dēla — komponista Imanta Zemzara portreti un divi pašportreti.

Mākslinieces gleznas izpelnījušās ievērību daudzās Eiropas valstīs, arī ASV un Japānā. Šo izstādi K.Valdemāra ielā 10a var skatīt līdz 29. martam.

Aina Adermane

Foto: Harijs Burmeistars

Ornitologs Kārlis Grigulis ar stabuli

Klusā daba ar riekstiem

Ir Akadēmiskais reliģisko studiju centrs

1998.gada 6.februārī nodibināts Akadēmiskais reliģisko studiju centrs. Tas veidojies uz Filozofijas un socioloģijas institūta granta "Reliģiskā tradīcija un novitāte 20.gs. Latvijā" pamata, pilda šī granta pamatuzdevumus un darbojas kā Filozofijas un socioloģijas institūta struktūrvienība. Jaunizveidotā centra direktores pienākumus pilda Dr.philos. Solveiga Krūmiņa–Koņkova, centra līdzstrādnieki ir Nikandrs Gills, Agita Lūse un Agita Misāne.

Akadēmiskā reliģisko studiju centra mērķis ir attīstīt un nostiprināt zinātniskas (akadēmiskas) reliģijpētniecības tradīciju Latvijā, atilstoši tiem uzdevumiem un metodoloģijai, kuri raksturīgi līdzīgām pētniecības iestādēm citviet pasaulē. Organizācijas dibinātāju proponētā zinātniskā pozīcija nozīmē neitralitāti attiecībā pret izpētes objektu, kā arī pret jebkādām teoloģiskām un ideoloģiskām prioritātēm. Šāda pozīcija paredz pielietojamo metožu daudzveidību: centra veiktajos pētījumos tiks īstenota vēsturiski salīdzinošā, fenomenoloģiskā, reliģij- un sociālantropoloģiskā, kā arī reliģijas socioloģijas pieeja un šīm pieejām raksturīgās pētniecības metodes. Šādi akadēmiski reliģisko studiju centri pastāv gandrīz visās Eiropas valstīs. Arī Latvijā jau sen ir aktuāls jautājums par līdzīga centra izveidi, kas vienlaikus ar zinātniskās pētniecības darbu sniegtu sabiedrībai objektīvu informāciju par reliģisko situāciju Latvijā. Tādējādi

• Centra pētnieciskās darbības pamatuzdevums ir vākt un apkopot informāciju par reliģisko situāciju mūsdienu Latvijā, veikt šīs informācijas analīzi, un gan iegūto informāciju, gan analītisko materiālu darīt pieejamu plašākai auditorijai. Iegūtie secinājumi varētu palīdzēt sabiedrībai vai arī atsevišķiem interesentiem kompleksi izvērtēt katru konkrētu situāciju un izvēlēties noteiktu pozīciju vienā vai otrā ar mūsu sabiedrības reliģisko dzīvi saistītā jautājumā.

• Centrā paredzēta ar mūsdienu reliģijpētniecību saistītās terminoloģijas izstrāde, tai skaitā dažādu reliģiju klasifikāciju jautājumos.

• Vairākos virzienos paredzēta Latvijas reliģiskās tradīcijas izpēte. Tie ir pētījumi gan par Latvijas tradicionālo reliģisko denomināciju vēsturi, tai skaitā to teoloģijas un reliģiskās filozofijas vēsturi, gan par šo denomināciju pašreizējo situāciju plašākā sabiedrības reliģiskās dzīves kontekstā, tai skaitā to attiecībās ar Latvijai netradicionālajām reliģijām un valsti. Centra ietvaros turpināsies darbs pie datu bāzes "Reliģiskie darbinieki Latvijas kultūrā", kā arī "Reliģiski filozofisku rakstu"izdošana.

• Centra prioritāro uzdevumu skaitā ietilpst Latvijai jauno reliģiju apzināšana, to vēstures, izplatības un sociālās dinamikas analīze, to ietekmes un attīstības tendenču noskaidrošana. Centra ilglaicīgajos uzdevumos ietilpst izveidot un pastāvīgi papildināt datu bāzi par Latvijā pastāvošajām, tai skaitā jaunajām, reliģijām. Paredzēts, ka iegūtie dati būs pieejami plašākai auditorijai ar dažādu informatīvo izdevumu, zinātnisko rakstu (piemēram, "ZA Vēstīs", "Reliģiski filozofiskos rakstos", dažādos ārzemju izdevumos u.tml.), kā arī ar Interneta starpniecību. Centrs paredz sadarbību informācijas apmaiņā ar līdzīgām pētniecības organizācijām Eiropā un ASV. Centra savāktie dati tiks izmantoti arī pie LR Tieslietu ministrijas izveidotajā Jauno reliģisko kustību pētīšanas konsultatīvajā padomē, kurā kā Filozofijas un socioloģijas institūta pilnvarota pārstāve darbojas arī Dr.philos. Solveiga Krūmiņa–Koņkova.

• Centrs plāno sniegt arī individuālas konsultācijas ar jaunajām reliģijām saistītajos jautājumos.

• Centra līdzstrādnieki paredzējuši organizēt ikgadējas konferences un seminārus, kuru tematika būs saistīta ar dažādiem Latvijas reliģiskās situācijas apzināšanas aspektiem.

• Blakus pētnieciskajai, informatīvajai un konsultatīvajai darbībai centrā paredzēts arī mācību darbs:

1. Centra līdzstrādnieki lasa lekcijas un lekciju kursus bakalauru un maģistru sagatavošanas programmu ietvaros.

2. Notiek darbs ar doktorantiem un ir uzsākta doktoru mācību programmu izstrāde.

Centra līdzstrādnieki cer, ka viņu veiktie pētījumi ieinteresēs Izglītības un zinātnes ministriju, Tieslietu ministrijas Sabiedrisko un reliģisko lietu departamentu, Cilvēktiesību aizsardzības biroju u.c. organizācijas. Uz centra iestrāžu pamata būs iespējams izveidot nacionālo programmu ar Latvijas reliģiskās situācijas pētniecību saistītos jautājumos.

Solveiga Krūmiņa–Koņkova

Liepājas teātrim — jauns statuss

Lai nodrošinātu Liepājas teātra veiksmīgu māksliniecisko un saimniecisko darbību, 20.februārī tika parakstīts Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Liepājas pilsētas domes un Liepājas pilsētas pašvaldību uzņēmuma "Liepājas teātris" sadarbības līgums.

Sakarā ar līgumu:

— KM apņemas izvērtēt teātra radošo darbību un iedalīt tam valsts dotāciju jauniestudējumu sagatavošanai un viesizrādēm, turpmāk piešķirot ne mazāk kā 5,8% no Latvijas teātriem paredzētā 1997.gada valsts budžeta bāzes finansējuma, kas katru gadu tiek palielināts, ņemot vērā Finansu ministrijas oficiāli noteikto inflācijas koeficientu.

— Liepājas pilsētas dome apņemas izmantot pašvaldībai nodotos nekustamos īpašumus — ēkas Liepājā, Teātra ielā 4, Skolas ielā 14/16, Baznīcas ielā 3/5, Skolas ielā 20 — Liepājas teātra darbības nodrošināšanai un attīstībai. Liepājas pilsētas dome apņemas arī atbalstīt teātra darbību, paredzot tā finansējumu no pašvaldības budžeta līdzekļiem ne mazāk kā Ls 48 000 gadā;

— Liepājas teātris apņemas atbilstoši valsts un pašvaldības pasūtījumam nodrošināt augstvērtīgu teātra māksliniecisko darbību, plānveidīgi sniegt viesizrāžu programmu Latvijas novados, kā arī katru ceturksni sniegt atskaiti KM un Liepājas pilsētas Domei par piešķirto līdzekļu izlietojumu.

Liepājas pilsētas pašvaldības īpašumā. Liepājas teātra nodošana pašvaldību īpašumā vērtējams kā pirmais pilotprojekts, kad summējas valsts un pašvaldību finansiālā un morālā atbildība. Līdz ar to Latvijā izveidojies pirmais profesionālais pašvaldībai piederošais teātris.

KM preses sekretāre

Iveta Zvaigzne