Es neteiktu "telefakss" vai "tālrakstis", bet — "tālotājs"
Pie Jums "Latvijas Vēstnesī" es pirmoreiz ieraudzīju tādu latviskojumu kā "tālrakstis", kas aizstāj ieviesušos vārdu "telefakss" (angliski "telefax" jeb "facsimile").Šajā sakarā vēlos aizrādīt, ka vārds "tālrakstis" īstenībā attiecas uz mūsdienās arvien mazāk lietoto tehnisko ierīci, kuras nosaukums ir "telekss" (angliski "telex"). Aparāts, kas Jūsu avīzē tiek saukts par "tālraksti", spēj attēlot arī zīmējumus, fotogrāfijas utt. Tādēļ tas, manuprāt, ir pelnījis "labāku" nosaukumu!
Mans priekšlikums — "tālotājs" (kā saliktenis, kura pirmā daļa ir no "tāl-" un otrā daļa no "attēlotājs".
Nilss Silkalns,
Insbrukā, Austrijā
Par iepriekšējo publikāciju Šodien saņēmu faksu ar (..) manu rakstu par tēviju ("Kas ir mūsu tēvija", "LV", 6.03.1998. — Red.). Tas ir jauki, ka mans raksts ir atradis atbalsi tādā prominentā laikrakstā kā "Latvijas Vēstnesis". Taču jāizvirza liels "b e t".Jūs publicējāt manu rakstu bez manas atļaujas un pat bez manas zināšanas. Turklāt izdarīti grozījumi, mainot raksta nosaukumu un neatveidojot atsauces 85—88. Vēl ļaunāk ir, ka Jūs nenorādījāt avotu (..). Faktiski mans raksts (..) ir izvilkums no 1998.gadā publicētas grāmatas. Raksts tur iespiests 73.—75.lpp.
Ņemot vērā visu to, es Jūs lūdzu publicēt paskaidrojumu nāmakajā numurā, atzīmējot, ka:
• mans raksts nav "vēstule", kuru es it kā būtu piesūtījis redakcijai;
• mans raksts pārpublicēts no grāmatas "Latvijas zinātnieki. Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis Dītrihs Andrejs Lēbers. Bibliogrāfija", Rīga, 1997, 73.—75.lpp.;
• pārpublicēšana notikusi bez autora piekrišanas un zināšanas.
("LV" redakcija gan tika saņēmusi šādu vēstuli: "1998.g. 15.februārī. Ļoti cienījamais redaktor! Jūs savā laikrakstā 1996.g. 6.augustā publicējāt Rasmas Grīsles kundzes rakstu "Kas tie tādi.. ‘vācbalti’ ". Pielikumā Jūs atradīsit manu atbildi. Visu labu novēlot, Loeber." — Red.).
Ar sveicieniem, —
Dr. D. A. Loeber,
Gehlenkamp 14, D-22559, Hamburg
1998.g. 9.martā