Būvmateriālu un būvizstrādājumu atbilstības novērtēšana — no 1. jūlija obligāta

Seminārā "Būvmateriālu un būvizstrādājumu atbilstības novērtēšana"

Būvniecības likuma 25. panta 1. punkts nosaka, ka "Būvmateriālu ražotāja (izplatītāja) pienākums ir katrai vienlaicīgi pārdotai būvizstrādājumu partijai pievienot produkta tehnisko pasi, instrukciju vai cita veida rakstisku informāciju, kurā norādīts attiecīgā būvizstrādājuma izgatavošanas un piegādes datums un attiecīgajos normatīvi tehniskajos dokumentos noteikto rādītāju garantētās tehniskās un fizikālās īpašības, kā arī atbilstību apliecinošs dokuments saskaņā ar likumu "Par atbilstības novērtēšanu", ja būvizstrādājums pakļauts reglamentētās sfēras prasībām". Un šā paša panta 3. punkts nosaka: ja šīs prasības netiek izpildītas, tad ".. būvizstrādājumu ražotājs (izplatītājs) un tirgotājs saucams pie atbildības saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem".

Būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtību reglamentētajā sfērā nosaka 1997. gada 5. augustā Ministru kabinetā apstiprinātie noteikumi Nr.295 "Būvmateriālu un būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtība reglamentētajā sfērā".

Kā uzskata vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Anatolijs Gorbunovs, šie noteikumi jau uzliek nopietnus pienākumus un prasa nopietnu atbildību gan no būvmateriālu ražotājiem, gan importētājiem, tas ir, preču izplatītājiem — tirgotājiem, gan arī valsts institūcijām, kam visu šo noteikumu realizācija jāuzrauga, jākoordinē un jākontrolē. "Šo noteikumu mērķis ir ne tikai sakārtot tirgu, bet galvenokārt aizsargāt patērētāju no nedrošas un bīstamas produkcijas. Lai šāda produkcija nenonāktu tirgū, netiktu izmantota celtniecībā un lai Latvijas cilvēki no nekvalitatīviem izstrādājumiem neciestu," — tā A.Gorbunovs seminārā–konferencē, ko jau pērn oktobra beigās bija sarīkojusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Latvijas būvmateriālu ražotāju asociācija.

Kā pastāstīja VARAM Būvniecības departamenta direktore Vija Gēme, lai šo dokumentu īstenotu dzīvē, bijis jāsagatavo to pilnvaroto institūciju saraksts, kurām ir tiesības produktu novērtēšanu veikt, un to produktu saraksts, kam nepieciešama atbilstības novērtēšana šajā reglamentētajā sfērā.

Tagad šis darbs paveikts. Ir sagatavots Reglamentētās sfēras produktu saraksts. Arī to institūciju saraksts, kuras veiks atbilstības novērtēšanu un sekos tai. Kā pastāstīja Būvnormatīvu nodaļas vadītājs Andris Šteinerts, projektā iekļautas četrpadsmit laboratorijas, divi sertifikācijas centri un Valsts būvinspekcija, taču nav vienprātības, kurš no dokumentiem ir primārais. Vieni uzskata, ka vispirms jāapstiprina produktu saraksts un tad jānosaka institūcijas, kas šo novērtēšanu veiks. Sākotnējā iecere bijusi pretēja, tāpēc diskutējot dokumentu apstiprināšana nedaudz aizkavējusies. Taču pašlaik reglamentētās sfēras produktu saraksts iesniegts Ministru kabineta kancelejā un tam ejams tradicionālais ceļš, līdz to skatīs valdībā. Tam drīz sekos otrs saraksts, lai darbu varētu sākt visā pilnībā un lai 1. jūlijs nevienu nepārsteigtu.

Latvijas būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Andrejs Līdums stāsta, ka šī organizācija aktīvi piedalījusies reglamentētās sfēras produktu saraksta sastādīšanā, izvirzot uzdevumu maksimāli ņemt vērā priekšlikumus, kas vērsti uz būvmateriālu drošuma garantēšanu visās to izmantošanas vietās.

Valsts būvinspekcijas priekšnieks Leonīds Jākobsons min Valsts būvinspekcijas nolikuma 6.4. punktu, kas paredz, ka arī būvinspekcija izstrādā un iesniedz priekšlikumus par būvmateriāliem un būvizstrādājumiem, kuri iekļaujami atbilstības novērtēšanas reglamentētajā sfērā. Savukārt Andris Šteinerts skaidro, ka pārbaudāmo produktu sarakstā uzreiz nevar iekļaut simtprocentīgi visus, bet pakāpeniski tas tiks papildināts, iekļaujot visus produktus, kas masveidā tiek lietoti būvniecībā un kuru lietošanā pastāv risks, ka tie noteiktos apstākļos (piemēram, nemākulīgi rīkojoties) var kļūt bīstami. Šteinerta kungs uzsvēra, ka pasargāt iedzīvotājus no nedrošas būvprodukcijas liek arī Eiropas Savienības direktīva Nr. 89/106 EEC. Latvijā šobrīd cenšas harmonizēt normatīvu sistēmu tieši ar Eiropas Savienības likumdošanu, un šie Ministru kabineta noteikumi ir pirmie no Eiropas tā saucamās jaunās pieejas direktīvu ieviešanas gadījumiem. Direktīva nosaka — un tas lielā mērā atspoguļojas Ministru kabineta noteikumos Nr.295, — ka valsts institūcijas ir atbildīgas, lai pirms produkta nonākšanas tirgū tam būtu atbilstības apliecinājums, ka tas nav kaitīgs nedz cilvēka veselībai un dzīvībai, nedz videi.

"Katram būvmateriālam ir savas īpašības. Tie tiek ražoti saskaņā ar noteiktiem normatīvajiem aktiem. Daļu ražo vēl pēc bijušās PSRS valsts standartiem, citus — pēc Eiropas standartiem, vēl daļu — pēc Latvijas valsts standarta. Šajos dokumentos ir ietvertas konkrētas prasības. Mūsu uzdevums nav izvērtēt, lai pilnīgi visas prasības atbilstu tiem noteikumiem, pēc kuriem produktus ražo," stāsta Leonīds Jākobsons.

Produkts atbilst reglamentētās sfēras prasībām, ja tas atbilst lietošanas derīguma prasībām un nodrošina attiecīgajam produktam noteikto būtisko prasību izpildi. Būtiskās prasības ir jāievēro, lai nodrošinātu būvmateriālu vai būvizstrādājumu nekaitīgumu un drošumu cilvēka dzīvībai, un tās ir sešas:

1) mehāniskā stiprība un stabilitāte,

2) ugunsdrošība,

3) higiēniskums, iedarbība uz cilvēka veselību un vidi,

4) lietošanas drošība,

5) aizsardzība pret troksni,

6) enerģijas ekonomija un siltumizolācija.

"Eiropas direktīvā gan ir runa arī par nekaitīgumu un drošumu dzīvniekiem," piebilst Jākobsona kungs. "Visām pārbaudes institūcijām jābūt akreditētām, bet valsts šodien šo darbu uztic arī neakreditētām ar noteikumu, ka tās 2 gadu laikā akreditēsies."

"Tātad šīm institūcijām jābūt pietiekami kompetentām, tehniski aprīkotām atbilstoši Eiropas Savienības kvalitātes sistēmas standartiem, kurus Latvija ir adaptējusi," stāsta Andris Šteinerts. "Testēšanas laboratorijām jāpārbauda šie reglamentētās sfēras produkti un tad uz testēšanas rezultātu, testēšanas pārskatu pamata sertificēšanas institūcijām jāizsniedz atbilstības novērtēšanas dokuments. Šis dokuments var būt dažādu veidu. Tas var būt atbilstības sertifikāts par konkrētu produktu. Var būt sertificēta ražošanas kvalitātes sistēma. Var dot atļauju, pamatojoties uz testa rezultātiem (testam jābūt neatkarīgam), izsniegt ražotāja deklarāciju."

"Speciālistu uzdevums bija izvērtēt katra materiāla īpašības, lai ailītē, kur ir jāraksta drošības kritērijs, ierakstītu tieši to, kas ir noteicošais, lai šis materiāls būtu drošs un nekaitīgs," skaidro A.Līdums.

Kopā ar valsts galveno būvinspektoru Leonīdu Jākobsonu pārskatām reglamentētās sfēras produktu saraksta projektu. "Saraksts ir diezgan plašs, tas ņemts no Latvijas preču kombinētās nomenklatūras," viņš skaidro. "Vispirms ir nosaukts produkts, tam pretim — kritēriji, kuri jāpārbauda. Cementam, piemēram, spiedes stiprība, sārmu saturs, radioaktivitāte (kas ir ļoti būtiski) utt."

Latvijā ir daudz koksnes pārstrādātāju (cementa ražotājus uz pirkstiem varam saskaitīt), tāpēc lūdzu Leonīdam Jākobsonam ieskatīties tieši sadaļā par kokmateriāliem, kas izmantojami būvniecībā. "Būvniecībā izmanto ļoti daudz kokmateriālu un koksnes izstrādājumu," skaidro Jākobsona kungs, "tāpēc tiem noteikti bija jābūt šajā sarakstā. Kokmateriālu pārbaudei pie Koksnes ķīmijas institūta ir jau akreditēta laboratorija, kas ir labi apgādāta. Laboratorija ir akreditēta arī Vācijā. Bet šī laboratorija nav vienīgā, kas var pārbaudīt koksnes izstrādājumus."

Produktu sarakstā pie kokmateriāliem un koksnes izstrādājumiem nosaukti sazāģēti vai šķelti un cita veida kokmateriāli, zāģmateriāli (ieskaitot parketa dēlīšus, apmales), kokskaidu un kokšķiedras plātnes, līmētais saplāksnis… Atbilstības novērtēšanā jāpārbauda dabiskā izturība pret bionoārdītājiem, pieļaujamais būvniecības mitrums, formaldehīda emisija… Par rādītāju "elastības modulis" bijuši arī strīdi — vai tas pietiekami liecina par drošumu, taču profesoru viedoklis uzvarējis un nu šī pārbaudes prasība produktu saraksta projektā iekļauta.

"Būvinspekcijas kontroles daļas uzdevums ir pārbaudīt, vai produktam, kas ir tirgū, ir atbilstības novērtēšanas dokuments. vai šis sertifikāts atbilst tam materiālam, kas tiek realizēts, vai sertifikātu (deklarāciju) izsniegusi institūcija, kam ir tiesības to darīt. Vai šis dokuments atspoguļo visas prasības, visus drošības kritērijus, kas iekļauti Ministru kabineta noteikumu prasībās? Protams, ražotājam neviens nevar aizliegt ražot arī prasībām neatbilstošu materiālu, taču, tiklīdz tas nonāks Latvijas tirgū un izmantošanā būvniecībā, tā novērtējuma dokumentam jābūt. Ja būvē būs izmantoti materiāli bez atbilstības novērtējuma, ēku nodot nevarēs," skaidro L. Jākobsons. "Un pamatkritērijs ir tas, ka jāsāk audzināt ražotāju un veikalnieku, lai viņš saprastu būtību. Lai vēlāk neatklātos, ka būvē ieliktā konstrukcija ir nedroša vai rada izstarojumu, un tad būtu jāmeklē vainīgais. Jāaudzina ražotājs, izplatītājs un celtnieks. Jo visur klāt neviens nevarēs izstāvēt. Un kārdinājums izmantot nenovērtētu produktu varētu būt, jo arī sertifikācija prasīs naudu (tas nav lēti) un, protams, atspoguļosies izstrādājuma cenā, jo pieteikumu sertifikācijai iesniegs ražotājs vai izplatītājs."

Ja atbilstības novērtēšana sola papildu izdevumus, tad kāpēc ražotājam šis jautājums ir tik svarīgs? A.Līdums to raksturo ar skaitļiem, kas bijuši publicēti. 18 procenti no importa ir minerālprodukti. Un savukārt šajos 18 procentos, kā rēķina Andrejs Līdums, apmēram 40 procentus veido būvmateriāli. Un ne vienmēr labi. Ir apzinātas vairāk nekā 150 firmas, kas tos ieved. Līdz šim Latvija bija viena no tām valstīm, kurā bez problēmām varēja ievest arī nekvalitatīvus produktus, turklāt cik vien vēlas. Piemēram, lai mūsu ražojumu aizvestu uz Lietuvu vai Igauniju, bija jāsaņem viņu sertifikāts. Mūsu valstī neviens šādu sertifikātu neizdeva un arī neprasīja. Bet no 1. jūlija tas būs obligāts. Ministru kabinets ir paredzējis, ka "par importēto produktu atbilstību šiem noteikumiem saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikā tiek atzīti ārvalstīs izdotie produktu, procesu vai pakalpojumu atbilstības novērtēšanas apliecinājumi un apstiprinājumi reglamentētajā sfērā, ir atbildīgs produktu importētājs vai izplatītājs — Uzņēmumu reģistrā reģistrēts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)".

Mudīte Paegle

Foto: Māris Kundziņš