Bez Adresu reģistra izveidošanas ir jāveic darbs arī adresācijas sistēmas sakārtošanai valstī, bet, lai to izdarītu, ir jāizstrādā tās vispārējie principi un jāpieņem to regulējošie normatīvie akti, jo pašlaik tādu nav. Šī iemesla dēļ pastāvošā adresācijas sistēma valstī nav sakārtota — daudzviet pašvaldībās nav precīzas ielu un māju uzskaites, ir gadījumi, kad vienas pašvaldības teritorijā ielu un māju nosaukumi nav unikāli (tie dublējas), tiek lietotas netipiskas adreses vienības — mājas nosaukums ielā, turpretī citviet māju nosaukumu nelieto vispār (piemēram, Latgalē), tā vietā tiek lietots tikai ciema nosaukums.
Šādas nesakārtotības apstākļos plānotā valsts administratīvi teritoriālā reforma draud stāvokli vēl vairāk pasliktināt — apvienojot pagastus, vairosies dublējošies ielu un māju nosaukumi vienā administratīvajā vienībā.
Adresācijas sistēmas sakārtošana savā administratīvajā teritorijā būs jāveic katrai pašvaldībai. Turpmāk, jau izstrādājot pašvaldības teritorijas plānus, būs jānorāda plānotā adresācija. Dažās pašvaldībās jau tas veikts, ir pieņemti jaunie Ministru kabineta noteikumi "Par teritoriju plānojumiem", kas to noteiks par obligātu prasību visām pašvaldībām. Sakārtota adresācijas sistēma būs viens no faktoriem, kas uzlabos pašvaldību un valsts institūciju darbību iedzīvotāju apkalpošanas un administratīvās teritorijas pārraudzības jomā.
Kvalitatīva adresu informācija, kas attēlota kartē un tiek pastāvīgi uzturēta, kalpos par labu materiālu izziņas, plānošanas, operatīvajām valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī valsts reģistriem, kam nebūs jātērē papildu līdzekļi informācijas uzturēšanai, kas tiem nav prioritārs, bet tajā pašā laikā nozīmīgs jautājums.
Undaugs Mētra,
Latvijas zemes kadastra centra
direktora padomnieks
Foto: Māris Kundziņš