Pa stabilas attīstības ceļu strauju pārmaiņu laikā

Pētot privatizēto uzņēmumu attīstību

Jānis Slesars, akciju sabiedrības "Lode" prezidents, Valdis Kokle, komercdirektors, — "Latvijas Vēstnesim"

Šāgada maijā būs divi gadi, kopš Lodes būvmateriālu ražotāji savu uzņēmumu pārveidoja par akciju sabiedrību. Kāds ir bijis aizvadītais laika posms? Kas veicinājis to, ka uzņēmums samērā stabili pārdzīvoja krasās ekonomiskās pārmaiņas Latvijā?

J.Slesars:

— Pārmaiņu laiks bija interesants. Tas parādīja, ko kurš prot izdomāt, kā reaģē uz problēmām, negaidot norādījumus vai pamācības. Protams, bija grūti, jo pēkšņi zuda nepiepildāmais Padomju savienības tirgus, kas prasīja ar katru gadu vairāk mūsu produkcijas. Šīm ekonomiskajām saitēm satrūkstot, izvirzījās jaunas prasības produkcijai, tās kvalitātei. Radās citi pircēji. Kurš uzņēmums prata iespējami ātrāk pielāgoties jaunajai situācijai, tas mazāk zaudēja.

Strādāt patstāvīgi, balstoties tikai uz saviem spēkiem un radošo izdomu, — šo prasmi mūsu uzņēmuma darbinieki sāka apgūt jau padomju varas pēdējos gados. Bija laiks, kad valsts uzņēmums varēja kļūt patstāvīgs. Mēs bijām viens no pirmajiem ārpusresoru uzņēmumiem. Vajadzēja tikai ievērot Padomju savienības likumus, bet nozares ministrijai vairs nebijām pakļauti. Kāds no tā labums, kāds sliktums? Zināmā mērā zaudējām aizbildni, pie kura grūtībās varēja aiziet pasūdzēties un lūgt palīdzību. Toties iemācījāmies visām problēmām tikt pāri pašu spēkiem. Privatizācijas laikā šī pieredze mums lieti noderēja, tā bija pat viens no izšķirošajiem apstākļiem uzņēmuma nepārtrauktai darbībai.

— Jaunie ekonomiskie apstākļi pirmām kārtām prasījuši produkcijas kvalitātes uzlabošanu. Kādas pārmaiņas šajā jomā notikušas?

J.Slesars:

— Jaunajos ekonomiskajos apstākļos mums vajadzēja izlemt, kā nodrošināt pircēju prasībām atbilstošu produkcijas kvalitāti. Uzreiz nomainīt visas ražošanas iekārtas nespējām, un tas nebūtu bijis arī prātīgi, jo paaugstinātos ražošanas izmaksas, celtos ķieģeļu un kārniņu pašizmaksa, tātad arī gatavo izstrādājumu cena. Bet kas pirks dārgus būvmateriālus? Mēs nolēmām izmantot līdzšinējās iekārtas, tās tehniski uzlabojot pašu spēkiem.

Lodes ķieģeļu augsto kvalitāti atzinīgi novērtējušas Vācijas, Zviedrijas, Somijas un citu valstu laboratorijas. Pieļaujamās novirzes izmēros ķieģeļiem ir ievērojami mazākas nekā rietumvalstu ražojumiem. Kvalitāti nodrošina arī katra ķieģeļa pārbaude, ko veicam ar rokām. Jā, mēs esam izvēlējušies šo ceļu, jo pat vismodernākā iekārta nespēja tik precīzi novērtēt izstrādājuma kvalitāti kā pieredzējis speciālists. Tiek pārbaudīts gan ķieģeļu ārējais izskats, gan mehāniskā un salizturība, arī iekšējā struktūra un ūdens uzsūkšanas spējas. Bet to, ka ķieģeļos nebūs kaļķa piemaisījumu, nodrošina tvaicēšanas process.

Esam arī gādājuši, lai transportēšanas laikā ķieģeļi netiktu bojāti — tos iekausē plēves iepakojumā. Pirms iesaiņošanas plēvē starp ķieģeļiem un to kārtām vēl tiek likts kartons. Un katrā ķieģeļu paketē ir arī zīme ar šķirotāja numuru, pēc kuras pretenziju gadījumā viegli atrast neuzmanīgo darbinieku.

Daudz darām, lai uzlabotu kārniņu kvalitāti. 1996. gadā atrasts jauns, ievērojami labāks masas sastāvs, mainīti kārniņu izmēri un formas. Daudz labāki kļuvuši ūdens uzsūces un sala izturības rādītāji.

Pārmaiņas ir ne tikai ķieģeļu un kārniņu kvalitātē. Tas ir galarezultāts. Taču visa pamatā ir katra strādājošā attieksme pret savu darbu, kas ļoti mainījusies uz labo pusi. Personāls "Lodē" ir ilggadējs, kvalificēts — pavisam 270 cilvēku. Atalgojums ir atkarīgs no padarītā apjoma un kvalitātes. Vidējā alga — ap divsimt latu mēnesī, nerēķinot atvilkumus. Cilvēki saprot, ka ir rūpīgi un ražīgi jāstrādā.

— Cik plašu produkcijas klāstu piedāvājat pircējiem?

J.Slesars:

— Gatavojam vairāk nekā četrdesmit dažādu veidu un formu keramiskos ķieģeļus un apdares elementus, tostarp arī celtniecības un pilnos ķieģeļus krāšņu un dūmvadu mūrēšanai. Tiek gatavoti īpaši akustiskie apdares elementi ar skaņu pastiprinošu un arī klusinošu efektu. Iespējam pasūtīt jebkura izmēra un formas ķieģeļus.

Praktisko, dekoratīvo un ugunsdrošo jumtu seguma materiālu — kārniņus — mēs gatavojam triju veidu. Tie ir kores, Holandes un S veida. Par šo izstrādājumu kvalitātes atbilstību augstākajām prasībām liecina to izmantošana vēsturisku ēku restaurācijā, piemēram, Prezidenta pils jumta atjaunošanai Rīgā, Lietuvas Nacionālā muzeja jumta segumam un daudzām citām gan sabiedriskām, gan dzīvojamām ēkām.

Kopumā jāteic, ka mūsu ķieģeļus un kārniņus izmanto remontiem, tos pieprasa firmas daudzdzīvokļu ēku celtniecībai, "Lodes" produkciju pērk arī individuālo māju būvētāji.

— Kā jūs iepazīstināt iespējamos pircējus ar saviem ražojumiem?

V.Kokle:

— Popularizēt savu produkciju var dažādi. Mēs par rezultatīvāko metodi atzīstam piedalīšanos izstādēs. Tur ir mūsu izstrādājumu paraugi, tehniskie raksturojumi, cenrāži, interesenti var saņemt atbildes uz jautājumiem un konsultācijas.

Ļoti bieži mēs piedalāmies starptautiskajās būvmateriālu izstādēs. Ik gadu specializēta izstāde notiek Polijā. Poznaņā mēs šāgada janvārī demonstrējām ķieģeļus un kārniņus jau sesto reizi. Polijā strādā divi mūsu pārstāvji, kas palīdz gan izstāžu laikā, gan darbojas to starpposmā.

Katru gadu piedalāmies vismaz trijās izstādēs Krievijā. Tās ir bijušas Maskavā, Pēterburgā un Kaļiņingradā. Savu produkciju esam rādījuši arī izstādēs Igaunijā, Lietuvā, Ukrainā un Baltkrievijā. Šogad paredzam to darīt Moldovā.

— Vai pēc izstādēm ir jūtams intereses pieaugums par "Lodes" produkciju?

V.Kokle:

— Izstādēs ir vērts piedalīties. Piemēram, pērn mēs pirmo reizi savu produkciju rādījām Minskā. Apmēram pēc četriem pieciem mēnešiem saņēmām pirmos pasūtījumus no Baltkrievijas. 1996. gadā mēs ar "Lodes" ķieģeļiem un kārniņiem pirmo reizi piedalījāmies izstādē Kijevā, pērn šeit atkal eksponējām savus izstrādājumus plašā starptautiskā būvmateriālu izstādē. Tagad arī tur strādā mūsu pārstāvis, kas palīdz kārtot lietas.

Atskatoties uz pagājušo gadu kopumā, jākonstatē, ka pieprasījums ir bijis krietni lielāks, nekā spējām saražot. It īpaši pieaudzis eksports. Tas tagad sasniedz vairāk nekā 50 procentu no ražošanas kopējā apjoma. Nevarējām izpildīt visus Polijas, Ukrainas un Krievijas pasūtījumus, ķieģeļu pietrūka arī vietējam tirgum.

1996. gadā mēs piedalījāmies desmit izstādēs, pērn — deviņpadsmit un vienā pastāvīgi darbojošamies izstādē Tallinā. Šogad esam nodomājuši savas ekspozīcijas iekārtot vismaz vienpadsmit izstādēs, deviņas no tām būs starptautiskas. Pirmoreiz savus izstrādājumus rādīsim Ventspils un Daugavpils iedzīvotājiem.

J.Slesars:

— Šis darbības virziens ir pierādījis savu atdevi, un tas ir viens no priekšnoteikumiem ražošanas paplašināšanai. Visa peļņa, ko mēs iegūstam no sava darba, līdz šim ir ielikta ražošanas uzlabošanā. 1996. gadā tīrā peļņa pēc visu nodokļu nomaksas mums bija 129 tūkstoši latu. Akcionāri nolēma šo summu izlietot ražošanas modernizācijai. Pērn tika arī diezgan daudz izdarīts, piemēram, pārbūvējām ķieģeļu apdedzināšanas vagonetes, veicām tehnoloģiskus uzlabojumus kārniņu cehā. Tomēr 1996. gada peļņa nebija tik liela, lai varētu ko ļoti radikāli mainīt.

Pagājušā gada peļņu vēl nevaru precīzi nosaukt, bet tā ir plānotajās robežās — ap 370 tūkstoši latu pirms peļņas nodokļa nomaksas. Paredzams, ka valdes lēmums būs — pērnā gada peļņu izmaksāt akcionāriem dividendēs. Kolēģi ir izteikuši domas, ka tā būtu jādara tādēļ, lai uzņēmuma īpašnieki justu, ka akcijas dod kādu ienākumu. Protams, šī nauda būtu vajadzīga arī ražošanas pilnveidošanai, bet turp mēs novirzīsim līdzekļus no citiem finansēšanas avotiem.

Mūsu akciju cenas biržā ir stabilas, turas līmenī, un tas arī ir viens no līdzsvarotas darbības rādītājiem.

Strādājam bez kredītiem un bez parādiem. Visi nodokļi ir nomaksāti. Pagājušajā gadā sociālā nodokļa maksājumos pārskaitījām 209 740 latu. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis bija 107 607 lati, dabas resursu nodokļa summa 12 222 lati, īpašuma nodoklis — 8360 lati, zemes nodoklis — 4311 lati. Kā uzņēmuma ienākuma nodoklis (avansā) nomaksāts 63 571 lats. Savas saistības gan ar valsti, gan ar produkcijas pircējiem cenšamies nokārtot laikus.

— Ko darīsit, lai varētu ražot vairāk un izpildīt visus pasūtījumus?

J.Slesars:

— Mūsu nodomi ir līdzīgi Napoleona plāniem, bet es pastāstīšu par tuvākajiem — šogad veicamajiem.

Pirmkārt, plānojam ieviest pārmaiņas kārniņu cehā. Līdz šim visus gadus, arī pērn, šis cehs strādāja trīs mēnešus gadā, saražojot visa gada pieprasījumam atbilstošu produkcijas daudzumu. Strādnieku darba līgumi beidzās, un cehs deviņus mēnešus stāvēja dīkā. Tagad kārniņu cehā sākušies tehniksi pārkārtojumi, lai tur varētu gatavot arī ķieģeļus. Pagājušajā gadā ar mūsu saražotajiem 24 miljoniem ķieģeļu nepietika, lai izpildītu visus pasūtījumus. Mēs būtu varējuši pārdot vēl kādus piecus miljonus ķieģeļu, bet diemžēl visas ražošanas jaudas bija noslogotas. Tagad mums būs iespēja izlaist vairāk ķieģeļu. Un vēl viens pozitīvs moments — cehs darbosies visu gadu, tātad nebūs līgumstrādnieku, pieaugs pastāvīgi strādājošo skaits, līdz ar to uzlabosies viņu kvalifikācija. Tas nozīmē, ka papildus nāks klāt vairāk nekā divdesmit darba vietas.

Vēl ir plānots šogad sākt divu ķieģeļu krāšņu celtniecību. Šie pasākumi ļaus paplašināt ķieģeļu ražošanu, jo būvmateriālu tirgus strauji attīstās.

Otrs mūsu apjomīgs darbs ir uzņēmuma gazifikācija. Gribam pāriet no mazuta uz gāzes apkuri. Tā nebūs lētāk, bet nodrošinās ekoloģiski tīrāku vidi un dos iespēju paplašināt produkcijas sortimentu. Patlaban "Latvijas gāzes" darbinieki būvē gāzes vadu, mēs risinām sarunas par gāzes cenu un piegādes apjomu. Darbus paredzēts beigt vēlākais līdz novembra sākumam.

Trešais šāgada darbu virziens ir smilšu bagātināšana. Tagad mēs smiltis no tuvējā Bāles karjera piegādājam tumšo šampanieša pudeļu gatavošanai. Vēl apsveram iespējas, kur būtu ekonomiski visizdevīgāk sākt jaunu karjeru izstrādi, lai, smiltis attīrot un bagātinot, tās kļūtu augsti kvalitatīvas. Tad no tām varēs ražot gaišā stikla izstrādājumus, logu stiklu un daudz ko citu. Bagātināto smilšu pārbaudes laboratorijā devušas diezgan labus rezultātus. Protams, vēl daudz jāpiestrādā, lai šīs vietējās izejvielas varētu izmantot Latvijas uzņēmumi, aizstājot ar tām importētās.

Par šo mūsu darba virzienu ir ieinteresējušies Valmieras stikla šķiedras ražotāji, Rīgas stikla izstrādājumu gatavotāji. Izzināsim, kādas ir Lietuvas, Polijas, Krievijas, arī Skandināvijas valstu uzņēmumu vajadzības. Tas ir darbs tuvākajam laikam — šim gadam un nākamajam. Pēc tam būs atkal jauni nodomi.

Rasma Ģēģere

Foto: Romvalds Salcēvičs

Slavenais Lodes māls

Lodes ķieģeļu augsto kvalitāti atzinīgi novērtējušas ārzemju laboratorijas