Vēl viens mūsu pašmācības ceļa un paša ceļa gājējs — Mārtiņš Gauja

Jaunā izdevuma titullapa

Aizvadītās nedēļas nogalē Valsts Mākslas muzejā Rīgā atklāja Sidnejas mākslinieka un mākslas kritiķa Mārtiņa Gaujas izstādi. Viņa mākslas ceļa apraksts jau lasāms "Latvijas Vēstneša" 1998.gada 13.marta numurā. Izstādes atklāšanas dienā notika arī grāmatas atvēršanas svētki. Tas ir recenziju krājums "Latviešu tēlotāja māksla Sidnejā Mārtiņa Gaujas skatījumā 1965—1999". Šo grāmatu veidojis Mārtiņa Gaujas tuvs draugs Sidnejā Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas biedrs Guntars Saiva.

Mākslinieka darbu izstādes iekārtošanu Rīgā sekmēja dziedone Rita Trence. Viņa arī vadīja šī svinīgā brīža norisi. Izstādi atklājot, ievadvārdus teica aktieris un radiožurnālists Imants Skrastiņš. Profesionāli Mārtiņa Gaujas izstādi un viņa mākslas ceļu izvērtēja mākslas zinātniece Ināra Ņefedova. Par iznākušo recenziju krājuma struktūru pastāstīja G.Saiva, bet M.Gaujas personības īpašības ieskicēja šī raksta līdzautors. Īpašu emocionālu noskaņu radīja Mūzikas akadēmijas studentu līdzdalība.

M.Gaujas izstāde Rīgā nav pārāk plaša. Izstādīta tikai daļa uz Latviju atvesto darbu. Taču tie labi raksturo mākslinieka mūža devumu.

Mākslinieks 22.aprīlī svinēs 85. dzimšanas dienu, taču katru dienu turpina strādāt. Izstādē redzami krāsainie un melnbaltie mākslas darbi. Tiem autors ļoti reti dod nosaukumus. Tā tas ir arī šajā izstādē. Darbu analītiskā izvērtēšana prasa skatītājam nopietnu un vērienīgu ieskatīšanos darbā. Taču to var izdarīt katrs, kuru tas interesē. Pats mākslinieks autobiogrāfijā, minot savus skolotājus, piebilst: "Ir jau dabiski, ka pašmācības ceļa procesā rodas citu mākslinieku darba stili un metodes. Atzīstu, ka manos darbos tos var atrast, piemēram, kaut ko no S.Vidberga, K.Padega, E.Rirdāna, J.Madernieka, R.Zustera, J.Dreslera."

Latvijas lielākās bibliotēkas kā dāvinājumu saņēma grāmatu "Latviešu tēlotāja māksla Sidnejā Mārtiņa Gaujas skatījumā 1965.—1999.". Līdz ar to Latvijā nonākusi Austrālijā rūpīgi dokumentēta mākslas dzīve un vietējo mākslinieku devums. Grāmatas ievadā lasāma arī recenzija par Mārtiņa Gaujas darbību. Turpinājumā sniegtas recenzijas par latviešu mākslinieku patstāvīgajām izstādēm. Šādu mākslinieku ir piecdesmit. Tad seko nodaļa, kurā ietvertas recenzijas par lielajām izstādēm: Latviešu kultūras dienu mākslas izstādes, Austrālijas latviešu mākslinieku apvienības izstādes, Mākslinieku grupu izstādes, Latvijas mākslas un Latvijas mākslinieku izstādes. Daudz atziņu par mākslu ietver nodaļa "Apskati par tēlotāju mākslu Sidnejā".

Te redzams, ka Mārtiņš Gauja aplūko arī Austrālijas un citu pasaules valstu mākslinieku izstādes. Visu viņš vērtē lietišķi, konkrēti un nereti arī nežēlīgi kritiski. Šim izdevumam M.Gauja uzrakstījis arī īpašu priekšvārdu. Ieskatīsimies tajā:

Mārtiņš Gauja Sidnejā 2000.gadā   Foto: Guntars Saiva

Foto: Sigizmunds Timšāns Izstādes atklāšanā: aktieris un radiožurnālists Imants Skrastiņš (no kreisās) , profesors Oļģerts Grāvītis un grāmatas sastādītājs Guntars Saiva

Attēla centrā pa labi — dziedone Rita Trence. Viņas devums ir visbūtiskākais šīs izstādes tapšanā Rīgā              &n Foto: Guntars Saiva

"1965.gadā es sāku rakstīt recenzijas "Austrālijas Latvietim" par latviešu tēlotāju mākslinieku izstādēm Sidnejā un ar laiku kļuvu par laikraksta līdzstrādnieku tēlotājas mākslas nozarē. Šajā laikā esmu apmeklējis vairākus tūkstošus mākslas izstāžu. Savus iespaidus un recenzijas gan esmu rakstījis tikai par tām izstādēm, kas varēja interesēt latviešu lasītājus.

Šajos 40 gados pašā tēlotājā mākslā ir notikušas lielas pārmaiņas, ir radušies jauni mākslas virzieni, par kuriem 1965.gadā pat iedomāties nevarēja. Mūsu veco mākslinieku rindas ir kļuvušas pavisam retas, nākuši klāt ir daudzi jauni mākslinieki.

Austrālijas Latviešu mākslinieku apvienības (ALMA) 1979.gadā izdotā grāmata "Latviešu mākslinieki Austrālijā" atspoguļoja latviešu tēlotāju mākslu Austrālijā trimdas pirmajos 30 gados. Maz ticams, ka pieredzēsim šīs grāmatas turpinājumu, vēl mazāk ticams, ka redzēsim grāmatu, kas lietpratīgi atspoguļos latviešu tēlotāju mākslu visos 50 Austrālijā pavadītajos gados.

Ja nu jauns visu apstverošs darbs neliekas pa spēkam, tad daļēja mūsu mākslinieku darbu dokumentācija tomēr ir iespējama. Tāda tā arī ir sagalabājusies "Austrālijas Latvieša" slejās. Tieši šogad arī aprit 50 gadi kopš 1949.gada maija, kad Emīls Dēliņš sāka izdot "Austrālijas Latvieti". Tomēr pa daudzajiem numuriem izsvaidītie raksti nedod vēlamo pārskatu.

Tā kā 33 gadus esmu rakstījis par latviešu tēlotāju mākslu gan "Austrālijas Latvietī", gan arī ASV iznākošajā "Latvju Mākslā", tad šie mani raksti arī ir daļa no trimdas mākslas dokumentācijas. Jau ilgāku laiku biju lolojis cerību kādu daļu savu "Austrālijas Latvietī" iespiesto recenziju pārskatāmības dēļ sakopot vienkopus un izdot nedaudz eksemplāru skaitā. Tad šāds mans skatījums par latviešu tēlotāju mākslu Sidnejā būtu arī vieglāk pieejams kādam mākslas vēsturniekam plašākam un kritiskākam trimdas tēlotājas mākslas izvērtējumam. (..)"

Mākslinieku Mārtiņu Gauju laika ritumā apmeklējuši arī daudzi dažādu tautību mākslinieki, jo viņš redzēja trimdas latviešu mākslu tikai kopsakarībā ar mākslas norisēm pasaulē. Piemēram, laikraksta "Austrālijas Latvietis" 1974.gada 27.septembra numurā Adelaidas māksliniece Dzidra Knocha raksta par saviem iespaidiem pēc tikšanās Mārtiņa Gaujas mājās: "M.Gauja sirsnīgi atbalsta Austrālijas Latviešu mākslinieku apvienību. Viņš domā, ka būtu ļoti vēlams rīkot gleznu izlozi, tāpat gleznotāju, skulptoru un grafiķu festivālu. (..)"

Interesanti, ka Mārtiņš Gauja ir precīzi definējis savus uzskatus par kritiķa darbu:

"Mākslas recenzenta galvenais uzdevums ir būt patiesam, godīgam un pilnīgi bezpartejiskam savā vērtējumā, vienalga, par kādu mākslas virzienu tas runā. Zināms, viņa spriedumi var būt dažkārt nepareizi, vērtējot kādu specifisku mākslas virzienu un šī virziena mākslinieku, ja recenzents šo virzienu pilnīgi nepazīst. Būs grūti atrast mākslas recenzentu, kurš vienlīdz labi pazītu un izprastu visus šodienas mākslas virzienus. Labam mākslas recenzentam gan jābūt spējai šo daudzo virzienu vidū atrast vērtīgo un tiešām māksliniecisko un kā tādu to arī novērtēt. Tas nebūt nav viegli, tādēļ arī labu un manā uztverē īstu mākslas kritiķu ir gaužām maz. Savās recenzijās esmu arvien centies sekot šiem principiem, bet mana varēšana vēl ir gaužām tālu no pilnības.

Es nekad nemeklēju mākslinieka darbā labāko, bet gan sliktāko. Norādīt uz kļūdām un ierosināt mākslinieku tās ievērot un labot ir kritiķa darbs. Cildināt tikai labo un vienmēr "glaudīt pa spalvai" nozīmē kultivēt slinkumu un kavēt progresu. Patiesu mākslinieku kritika nespēj apklusināt. Ja kurina uguni, tad jācieš arī karstums un dūmi.

Beidzot — kritika ir jāraksta tā, lai plašāka lasītāju saime un vidusmēra skatītājs to varētu saprast. Šinī ziņā daudz tiek grēkots, un dažā kritikā ir vairāk gudru vārdu nekā sakarīgā teikumā. Man ir aizdomas, ka šādu kritiku rakstītāji tā noslēpj savu neziņu un nespēju izteikties."

Atzīmējot Mārtiņa Gaujas jubileju, priecājamies par vērienīgu mākslinieka starojuma ienākšanu Latvijas kultūras dzīvē.

Rasa Lerha, Sigizmunds Timšāns

Mākslinieks Mārtiņš Gauja saviem darbiem nosaukumus neraksta, ļaujot skatītājam pašam tos radīt. Te tie — katra skatam un domai