Valsts investīciju programma Latvijā

Programmu 1995.-1997.gadam analizē Ekonomikas ministrijas Investīciju departaments

Ievads

Termins "investīcijas" bieži vien var radīt zināmas neskaidrības. Tā rodas tādēļ, ka ieguldījums, kas indivīdam šķiet esam investīcija, var nebūt investīcija ekonomikai kopumā. No makroekonomiskā viedokļa par investīcijām var uzskatīt tikai tās darbības, kas saistās ar jauna kapitāla radīšanu. Savukārt darbības, kas saistās ar esošo aktīvu pārvietošanu no viena īpašnieka otram, netiek uzskatītas par investīcijām, jo reāli nekas jauns netiek radīts.

Investīcijas ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem jebkuras tautsaimniecības attīstībai gan īsā, gan ilgā laika posmā. Valstis, kas investē, parasti attīstās ātrāk. Investīcijas stipri ietekmē ekonomisko stāvokli valstī. Piemēram, iekšzemes kopprodukts aug, ja līdz ar investīciju pieaugumu palielinās nodarbināto skaits (ienākuma efekts), bez tam investīcijas atstāj izšķirošu ietekmi uz ražošanas līdzekļiem nākotnē (ražošanas jaudu efekts).

Valsts izaugsmes interesēs ir jāpalielina kapitālo preču daudzums. Ideālā gadījumā tam vajadzētu būt lielākam nekā ikgadējā šo līdzekļu amortizācija. Tas ļautu palielināt ražošanas jaudas. Īsā laika posmā, kad ekonomika sastopas ar grūtībām, būtu pieņemams variants, ka ikgada amortizācija ir vienāda ar investīciju apjomu. Šajā situācijā kapitālo preču apjoms ekonomikā nepieaugtu, bet arī nesamazinātos. Nepieļaujams ir stāvoklis, kad investīciju apjoms ir mazāks nekā kapitālo preču nodilums, jo tad samazinās ekonomikas jaudas ar tālāk izrietošām sekām.

Tomēr, lai tiktu veiktas investīcijas, jābūt labvēlīgai videi to realizēšanai, ar labvēlīgu vidi saprotot stabilu un investīcijām labvēlīgu likumdošanu un politisko stāvokli, prognozējamu ekonomikas attīstību, kā arī attīstītu infrastruktūru.

1.Valsts loma investīciju plānošanā

Svarīgs aspekts ir valdības loma valsts investīciju plānošanā infrastruktūras objektos. Valdības infra-struktūras investīcijām ir jāseko arī privātajām investīcijām: sakaru, komunikāciju sistēmas ir vajadzīgas, kad ražošana paplašinās. Bet bāzes infrastruktūra pati par sevi nebūs iemesls ekonomikas augsmei bez privātajām investīcijām. Pastāv sakarība, ka atsevišķas investīcijas infrastruktūrā (piemēram, energoapgādē) pašas par sevi nevar celt produktivitāti, līdz komercdarbībā netiek ieguldītas arī privātās investīcijas.

Attīstīta infrastruktūra ir pamatā daudzu projektu realizēšanai, jo investoram, uzsākot biznesa investīciju projektu, nav jātērē līdzekļi infrastruktūras sakārtošanai. Vairumā gadījumu privātajam investoram nepietiek līdzekļu un motivācijas, lai savestu kārtībā ceļus, pa kuriem tiks transportēta saražotā produkcija un piegādātas izejvielas, ierīkotu papildu enerģijas piegādes maģistrāles. Ja arī līdzekļu pietiktu, tas ievērojami sadārdzinātu jebkuru investīciju projektu (piemēram, jaunas rūpnīcas būvi, ja nav nodrošināti pievadceļi un normāla enerģijas padeve).

Pie tam ceļus, enerģijas maģistrāles un citus infrastruktūras elementus izmanto jebkurš sabiedrības loceklis savu ikdienišķo vajadzību apmierināšanai (pārvietošanās pa ceļiem uz darbu, dzīvokļa apsildīšana un apgaismošana). Tomēr privātais sektors nelabprāt pats uzsāks infrastruktūras objektu celtniecību izmaksu dēļ. Tādēļ valstij jāuzņemas bāzes infrastruktūras objektu sakārtošana, radot pievilcīgu vidi ekonomiskajai rosībai.

Latvijā infrastruktūras attīstības plānošanā ir radīta jauna pieeja, ko raksturo investīciju resursu plānošana programmām un projektiem valdības noteiktajās prioritārajās nozarēs. Sākot ar 1995.gadu, Latvijā tiek izstrādāta Valsts investīciju programma (VIP), kuras uzdevums ir piesaistīt valsts līdzekļus ekonomikas un sociālās infrastruktūras sakārtošanai un attīstībai, kā arī valsts pakalpojumu līmeņa uzturēšanai un paplašināšanai. Apzinoties, ka finansu resursi ir nepietiekami visu projektu īstenošanai, VIP mērķis ir arī nodrošināt ierobežoto Latvijas finansu resursu efektīvu izlietojumu optimālai infrastruktūras attīstībai.

VIP tiek izstrādāta katru gadu laika posmam uz nākamajiem trim gadiem, vadoties pēc valdības deklarācijā attiecīgajā laika posmā noteiktām prioritātēm, finansu stratēģijas, tautsaimniecības attīstības virzieniem un pieejamiem finansu līdzekļu apjomiem.

Valsts investīciju programma satur prioritāros valsts investīciju projektus, kurus Latvijas valdība finansē vai nodrošina finansējumu. Tie ir iesākti agrāko gadu projekti, kā arī jauni investīciju projekti, kuri tiks finansēti no valsts budžeta vai arī ietekmēs budžetu nākotnē, izmantojot valdības garantētus kredītus.

Valsts investīciju programmas finansēšanas avoti ir:

1. valsts budžets (ieskaitot speciālos budžetus);

2. no valsts budžeta atmaksājamie kredīti, kā arī kredīti ar valdības garantijām, ja tie rada potenciālas saistības valsts budžetam;

3. valsts mērķdotācijas pašvaldībām;

4. pašvaldību budžeti;

5. dāvinājumi, tehniskā palīdzība;

6. kredīti bez valsts garantijām.

Valdības noteiktie VIP prioritārie sektori ir enerģētika, satiksme un vides aizsardzība. Galvenie enerģētikas projekti paredz uzlabot energoapgādes sistēmas pašvaldībās un rekonstruēt spēkstacijas.

Transporta projektos paredzēts atjaunot Latvijas galveno ceļu segumu, kā arī dzelzceļa un ostu infrastruktūras (Rīgas, Ventspils, Liepājas un Mērsraga ostas), tiek īstenoti arī valsts nozīmes informātikas projekti.

Vides aizsardzības projekti paredz galvenokārt ūdensapgādes un notekūdeņu attīrīšanas sistēmas pilnveidošanu, atkritumu saimniecību sakārtošanu, kā arī hidrometeoroloģiskā tīkla modernizēšanu. (Vides projektiem ir liels neatmaksājams ārvalstu atbalsts, salīdzinot ar citiem sektoriem.)

2.Valsts investīciju programmas attīstības tendences 1995., 1996., 1997., 1998.gadā

2.1. Valsts investīciju programmas finansējuma sadalījums pa gadiem, avotiem, to dinamika

Harmoniskai ekonomikas attīstībai, sevišķi tās infrastruktūras darbības nodrošināšanai un sabiedrisko pakalpojumu attīstīšanai, nepieciešamas arī valsts investīcijas. Viena no valsts investīciju sastāvdaļām ir Valsts investīciju programma (VIP). Apkopojot Valsts investīciju programmas trīs gadu (1995., 1996., 1997.) pieredzi, varam secināt, ka kopējā Valsts investīciju programmā iekļauto un faktiski finansēto projektu vērtība pieaugusi no 28,5 milj.Ls 1995.gadā līdz 85,3 milj.Ls (novērtējums) 1997.gadā.

1. tabula

1995.g., 1996.g., 1997.g. VIP faktiski izlietotais un 1998.gadā

plānotais finansējums finansu avotu griezumā

Finansējuma	1995.g.	1996.g.	1997.g.	1998.g.
avots				(plānots)
	milj.Ls		milj.Ls		milj.Ls		milj.Ls
valsts pamatbudžets	11,715	41,07%	11,693	24,68%	19,313	22,63%	37,223	20,59%
valsts pamatbudžeta
mērķdotācijas	2,130	7,47%	2,620	5,53%	2,798	3,28%	5,886	3,26%
aizdevumi	10,288	36,07%	12,299	25,96%	36,556	42,84%	81,334	44,99%
spec. budžets	4,393	15,40%	3,408	7,19%	3,388	3,97%	11,796	6,52%
dāvinājumi	...	...	4,990	10,53%	7,056	8,27%	21,304	11,78%
pārējie	...	...	12,362	26,10%	16,216	19,00%	23,252	12,86%
kopā	28,526	100,00%	47,372	100,00%	85,327	100,00%	180,795	100,00%

Programmas īstenošanas laikā mainījās finansu avotu līdzdalība VIP finansējumā. 1995.gadā no 28,5 milj.Ls faktiski izmantotiem līdzekļiem vislielākais īpatsvars VIP kopējā finansējumā bija valsts pamatbudžetam (41%), tam sekoja aizdevuma līdzekļi (36%). 1996.gadā VIP projektu finansējumā vienlīdz piedalās pamatbudžets, aizdevumi un projektu realizētāju pašu piemeklētie finansiālie līdzekļi. Attiecīgi 25%, 26%, 26% no kopējās 1996.gadā VIP projektu realizācijai izmantotās summas. Pēc provizoriskiem datiem, 1997.gadā VIP projektu īstenošanā pieaug ārvalstu aizdevumu un valdības garantēto kredītu īpatsvars. Šī situācija liecina par realizētājinstitūciju pieredzes un aktivitātes pieaugumu papildu finansu resursu piesaistīšanā projektam.

1995.g., 1996.g., 1997.g. faktiski izlietotais finansējums un 1998.g. plānotais finansējums

Valsts investīciju programmas finansu avotu griezumā

 

 

2. tabula

1996. un 1997.g. VIP plānotais un faktiski izlietotais finansējums, milj.Ls.

	Plānots	Faktiskā
		izpilde
1996.gads
valsts pamatbudžets	11,866	11,693	98,5%
valsts pamatbudžeta
mērķdotācijas	3,035	2,620	86,3%
aizdevumi	31,44	12,299	39,1%
spec.budžets	4,205	3,408	81,1%
dāvinājumi	10,452	4,990	47,7%
citi	9,555	12,362	129,4%
kopā	70,553	47,372	67,1%
1997.gads
valsts pamatbudžets	28,697	19,313	67,4%
valsts pamatbudžeta
mērķdotācijas	2,808	2,798	99,6%
aizdevumi	62,544	36,556	58,4%
spec. budžets	3,684	3,388	91,9%
citi	36,245	16,216	64,2%
dāvinājumi	…	7,056	…
kopā	133,978	85,327	63,69%

 

1996. un 1997.gada VIP apsekojuma rezultāti liecina par finansu plānu neizpildi (skat. 2.tab.). Izskaidrojums ir šāds:

* projektu realizācijas sezonalitāte (piem., enerģētikas, satiksmes, vides aizsardzības jomā);

* tehniskās dokumentācijas izstrādes vai konkursa organizēšanas procesa laika ietilpība, tādējādi vērojama aizkavēšanās finansu līdzekļu apguvē;

* ārvalstu aizdevumu kontraktu parakstīšanas un finansu resursu norēķinu ilga procedūra (piem., Daugavpils ūdens apgādes projekta gadījumā);

* tehniskās palīdzības un dāvinājumu komponentes samazinājums ir izskaidrojams ar valdības nepietiekamo līdzfinansējuma nodrošinājumu (piem., vides aizsardzības projektiem);

* dažos sektoros (piem., vides aizsardzībā) konkursi projektu izpildei ļāva ietaupīt sākotnēji plānotos līdzekļus, samazinot kopējās projekta izmaksas;

un papildinot ar 1997.gada pieredzi:

* finansu vadības, uzskaites un metodoloģijas nepilnības (piem., Labklājības ministrijas Labklājības sistēmas reformas projekts zaudēja finansējumu 98% apjomā);

* grozījumi valsts budžetā, kuru rezultātā VIP budžeta sākotnējais finansējums tika samazināts (piem., valdības atteikšanās finansēt jaunā cietuma celtniecību. Izmaiņu rezultātā ietaupītais finansējums (5,1 milj.Ls) netika izmantots citu VIP projektu realizācijai).

Jau 1996.gadā bija redzami VIP īstenošanas rezultāti. 1996.gadā pabeigto projektu skaits bija 20 no 145 VIP ietvaros realizējamajiem. 1997.gadā šis skaits attiecīgi ir 44 no 150.

Kā piemēru satiksmes nozarē varam minēt Jelgavas, Rēzeknes, Ludzas apvedceļu un Brocēnu viadukta izbūves projektus, valsts autoceļu melnā seguma atjaunošanas pirmā posma pabeigšanu; enerģētikas sektorā - pašvaldību siltumapgādes projektu, kur kā līdzfinansējuma avots tika izmantots Dānijas "soft loan". Tika pabeigti vairāki neliela apjoma projekti vides, zemkopības, izglītības un labklājības nozarēs.

3.tabula

1995.-1997.gada VIP projektu skaita dinamika

	1995.g.	1996.g.	1997.g.	1998.g. (plāns)
Pieteiktie	137	200	219	347
Iekļautie VIP	98	146	150	184
Realizētie	…	20	44	42

Ar katru gadu VIP pieteikto projektu skaits palielinās. Sevišķi liels pieteikto projektu skaits ir vērojams pēdējos divos gados. 1997.gadā VIP ietvaros pieteikto projektu skaits bija 219, 1998.gadā - 347. Valsts investīciju programmas datu bāze glabā informāciju par vairāk nekā 600 projektiem. 1996.gadā tika finansēti 145 VIP projekti, tai skaitā 23 no valsts budžeta mērķdotācijām pašvaldībām, bet pārējie - ministriju pieteiktie. 1997.gadā šie skaitļi bija attiecīgi 150 un 23. 1998.gadā finansēšanai apstiprināti 184 projekti, no tiem 47 ir mērķdotāciju projekti pašvaldībām. Pašvaldību projekti VIP ietvaros galvenokārt ir vērsti uz pagastu un pilsētu ūdenssaimniecības un siltumapgādes sistēmu rekonstrukciju un atjaunošanu.

4. tabula

1995.-1998.g. VIP finansējums procentos pret IKP

	1995.g.	1996.g.	1997.g.	1998.g.
				(plāns)
IKP, milj.Ls	2 349,2	2 768,4	3 265	3 773
	plāns	fakts	plāns	fakts	plāns	fakts
VIP pamatbudžeta līdzekļi, milj.Ls	27,184	13,845	14,901	14,313	31,505	22,111	43,109
% pret IKP	1,16%	0,59%	0,54%	0,52%	0,96%	0,68%	1,14%
VIP aizdevuma līdzekļi, milj.Ls	38,55	10,288	31,44	12,299	62,544	36,556	81,334
% pret IKP	1,64%	0,44%	1,14%	0,44%	1,92%	1,12%	2,16%
VIP kopā, milj.Ls	65,734	28,526	70,553	47,372	133,978	85,327	134,734
% pret IKP	2,80%	1,21%	2,55%	1,71%	4,10%	2,61%	3,57%

Kā redzams no tabulas, VIP kopējā vērtība gadu no gada pieaug gan naturālajā izteiksmē, gan procentuālajā izteiksmē pret IKP. Tomēr vērojama tendence, ka plānotie skaitļi krasi atšķiras no faktiskās izpildes rādītājiem. 1995.gadā novirze no plānotajiem rādītājiem ir izskaidrojama ar vispārējo budžeta krīzi. 1996.gada rādītāji liecina par situācijas uzlabošanos, tomēr gan plānotā, gan faktiski izlietotā finansējuma dati nav pietiekami VIP attīstībai.

 

Faktiskie dati par 1995. un 1996.gadā VIP izmantoto finansējumu liecina, ka viena procenta robežu no IKP sasniedz kopējais finansējums no valsts pamatbudžeta un valsts aizdevumiem. 1997.gada ieplānotie finansējuma skaitļi ir tuvi valdības noteiktām robežām, budžeta un aizdevumu komponenti ir attiecīgi 0,96% un 1,92% no IKP.

 

 

Salīdzinot 1996. un 1997.gada VIP faktiski izlietoto finansējumu, jāsecina, ka nav izpildīti 1996.gada 8.oktobra Ministru kabineta noteikumu nr.377 "Valsts investīciju programmas sagatavošanas, finansēšanas un realizācijas kārtība" 24.punkta nosacījumi. Šis punkts paredz ik gadus VIP finansējumam novirzīt no pamatbudžeta ne mazāk kā vienu procentu no IKP, bet no valsts aizdevumu un valsts garantētajiem kredītiem - attiecīgi divus procentus no IKP. Tabulas dati apstiprina, ka, plānojot VIP finansējumu no valsts budžeta un ārvalstu aizdevumiem, tiek ņemtas vērā daudz optimistiskās prognozes, kas neatbilst reālajai situācijai valsts finansēs. Iepriekšējo gadu pieredze arī liecina, ka gada laikā VIP finansējums tiek grozīts, pārdalot finansējumu par labu neatliekamajām budžeta vajadzībām.

 

 

 

 

1998.gada VIP fiansējuma ieplānotie skaitļi sasniedz Ministru kabineta noteiktās robežas. Šī situācija liecina par atveseļojumu valsts finansu jomā un pieaugušo izpratni par VIP nozīmi valsts pamatinfrastruktūras attīstībā.

2.2. Valsts investīciju programmas finansējuma sadalījums pa nozarēm, tā dinamika

 

VIP finansiālā struktūra dažādos sektoros ir stipri atšķirīga, salīdzinot finansēšanas avotu īpatsvaru nozaru projektu realizācijā.

 

5. Tabula

1997.gadā VIP faktiski izlietotais finansējums nozaru griezumā, milj.Ls

 

Nozare

pamat -budūets

pamatbudžetamērķdotācijas

aizdevumi

dāvinājumi

paöu līdzekļi

Kopā

 

īpatsvars

22,63%

3,28%

42,84%

8,27%

22,98%

100,00%

 

Kopā

19,313

2,798

36,556

7,056

19,604

85,327

100,00%

Enerģētika

 

0,390

9,979

0,275

2,458

13,102

15,36%

Transports

2,241

0,181

24,422

 

10,535

37,379

43,81%

Vide

1,735

1,577

1,783

4,098

5,287

14,480

16,97%

Izglītība un zinātne

1,384

 

0,500

 

0,091

0,193

2,168

2,54%

Labklājība

2,729

0,150

 

2,592

1,083

6,554

7,68%

Zemkopība

0,976

 

 

 

0,048

1,024

1,20%

Kultūra

2,586

 

 

 

 

2,586

3,03%

Iekölietas

4,018

 

 

 

 

4,018

4,71%

Aizsardzība

0,357

 

 

 

 

0,357

0,42%

Tieslietas

0,100

 

 

 

 

0,100

0,12%

Citas

3,187

 

0,372

0

0

3,559

4,17%

 

1995., 1996., 1997.gadā galvenā uzmanība, paredzot finansējumu, tiek pievērsta valdības noteiktajām enerģētikas, satiksmes un sakaru, kā arī vides aizsardzības nozares prioritātēm.

6.Tabula

1997.gadā faktiski izlietotais un 1998.gadā plānotais VIP finansējums nozaru griezumā

 

Nozare

1997.g. (faktiski)

 

1998.g. (plāns)

 

Kopā

85,327

100,00%

180,794

100,00%

Enerģētika

13,102

15,36%

17,807

9,85%

Transports

37,379

43,81%

77,076

42,63%

Vide

14,480

16,97%

37,754

20,88%

Izglītība un zinātne

21,680

2,54%

3,523

1,95%

Labklājība

6,554

7,68%

16,603

9,18%

Zemkopība

1,024

1,20%

1,148

0,63%

Kultūra

2,586

3,03%

1,471

0,81%

Iekölietas

4,018

4,71%

9,580

5,30%

Aizsardzība

0,357

0,42%

2,132

1,18%

Tieslietas

0,100

0,12%

0,659

0,36%

Citas

3,559

4,17%

13,041

7,21%

 

1997. gadā enerģētikas, transporta un vides aizsardzības nozarēm ir paredzētas 3/4 no kopējiem VIP finansu resursiem. Nākamās nozares ir labklājība un iekšlietas. Šīm nozarēm attiecīgi ieplānotais finansējums bija virs 4% no kopējās ieplānotās VIP summas. Arī 1998.gadā plānošanas pieeja nav mainījusies attiecībā uz šīm nozarēm.

2.3. Valsts investīciju programmas prioritārās nozares

Valdības noteiktie Valsts investīciju programmas prioritārie sektori ir enerģētika, satiksme un vides aizsardzība. Šo sektoru projektiem ir paredzēts liels ārvalstu finansiālais atbalsts (aizdevumi un ārvalstu neatmaksājamā palīdzība, ārvalstu dāvinājumi), salīdzinot ar citiem VIP sektoriem.

Valsts investīciju programmas projekti enerģētikas jomā ietver ar siltumapgādes uzlabošanu saistīto problēmu risināšanu un elektroenerģijas ražošanas optimizāciju. Enerģētikas sektora projekti paredz uzlabot apkures sistēmu un gāzes apgādi (apsildes katlu sistēmu uzlabošana, apsildes katlu piemērošana vietējam kurināmam, siltumtīklu rekonstrukcija un attīstība), rekonstruēt spēkstacijas.

Lielākie investīciju projekti transportā un sakaru jomā paredz satiksmes infrastruktūras uzlabošanu un attīstību. Pieteiktie un realizētie projekti ir orientēti uz satiksmes drošības palielināšanu un transporta pakalpojumu pilnveidošanu (ostu rekonstrukcijas un attīstības projekti, autoceļu rekonstrukcijas un izbūves projekti, jaunās autoceļu uzturēšanas ziemas tehnoloģijas ieviešana). Transportā lielākie finansu ieguldījumi ir Latvijas galveno autoceļu segumu atjaunošanā, ostu infrastruktūras uzlabošanā (jūras ostu rekonstrukcija un padziļināšana), autoceļu un tiltu remontdarbos.

Pēdējā laikā lielāka nozīme tiek piešķirta valsts sakaru sistēmas darbības uzlabošanai. Informatīvo sakaru jomā ir paredzēts izstrādāt vienotu nacionālā informātikas attīstības stratēģiju un tās īstenošanas programmu visās informācijas lietošanas jomās. Projekts paredz nodrošināt valsts informācijas un telekomunikāciju tīklu savienojamību, kas sekmētu valsts iestāžu sadarbību informācijas lietošanā un informatīvo pakalpojumu sniegšanā.

Vides aizsardzības jomā investīciju projekti nodrošina ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu pilnveidošanu Liepājā un Daugavpilī, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūvi Latvijas pilsētās un ciematos. Optimālā rezultāta sasniegšanai šie projekti ir apvienoti programmās "800+" un "500-".

2.4. Valsts investīciju programmas projektu reģionālais izvietojums

 

Dati par 1995.-1997.gada VIP liecina, ka programmas projekti aptver visu Latvijas teritoriju. Rīgas rajonā ir vērojams vislielākais projektu blīvums. Lielākā daļa VIP projektu tiek realizēta ap reģioniem ar lielu infrastruktūras koncentrāciju (Liepāja, Daugavpils, Valmieras-Cēsu reģions).

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1995.-1997.gada VIP projektu ģeogrāfiskais izvietojums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Valsts investīciju programmas ietvaros tiek realizēti vairāki projekti-programmas, kas aptver visu Latvijas teritoriju un skar vairākas nozares. Tie ir Satiksmes ministrijas, Izglītības un Zinātnes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un citu iestāžu investīciju programmu projekti.

Apkopojot datus par 1998.gadā finansējamiem projektiem, varam secināt, ka VIP aptver visu Latvijas teritoriju. Izņēmums ir tikai daži rajoni, kuros projekti vai nu tika realizēti iepriekšējos gados (piem. Ludzas vai Kuldīgas rajons) vai ir paredzēti nākotnē (piem., Bauskas vai Dobeles rajons). Vislielākais projektu skaits ir sakoncentrēts ap Rīgas pilsētu un rajonu. Tas ir saistīts ar lielu infrastruktūras koncentrāciju ap šo reģionu. Nākamie rajoni pēc realizējamo projektu skaita 1998.gadā ir Liepājas (5), Aizkraukles (6) un Cēsu (5) rajons.

 

Latvijas Valsts investīciju programmas (VIP) 1998. gadam projektu izvietojums

 

Visu Latviju aptver projekti:

1EN 4EV 9TR 6IA 5OP 3WE 2CU 3ED 3AG 5MD

 

VIP sektori:

EN - Enerģētika

EV - Vides aizsardzība un reģionālā attīstība

ED - Izglītība un zinātne

AG - Zemkopība

CU - Kultūra

IA - Iekšlietas

TR - Satiksme

OP - Citi sektori

MD - Aizsardzība

WE - Labklājība

MJ - Tieslietas

 

Secinājumi un priekšlikumi

 

Ideālā gadījumā Valsts investīciju programma ir jāveido "no lejas uz augšu". Tas nozīmē, ka Valsts investīciju programmā jābūt iekļautiem labākajiem projektiem no nozaru ministrijām un pašvaldībām, ar lielāko pozitīvo projekta tīro šodienas vērtību (Net present value - NPV) vai izmaksu efektivitāti. Būtu jārealizē tie projekti, kuriem tīrā šodienas vērtība ir pozitīva, taču finansu resursu ierobežotība prasa kopējo Valsts investīciju programmas projektu apjomu pieskaņot pieejamajiem resursiem, līdz ar to atlasīt labākos projektus. Rezultātā Valsts investīciju programmā ir jāiekļauj tie projekti, kuru kopējā tīrās šodienas vērtības summa sasniedz maksimumu.

Tā kā daļa Valsts investīciju programmā iesniegto projektu nav novērtēti, tad tiem nav iespējams lietot "no lejas uz augšu" pieeju. Tiek izmantota "no augšas uz leju" pieeja. Tiek realizēti projekti, kurus atbalsta Saeima, valdība, Finansu ministrija un nozaru ministrijas. Tā kā nav iespējams objektīvi novērtēt projekta rezultātā radušos ieguvumus, palielinās projektu iesniedzēju ietekme, lemjot par Valsts investīciju programmas galīgā varianta sastādīšanu. Šī procedūra nav efektīva, jo projektu iesniedzēji savu enerģiju patērē, lai aizkavētu projektu noraidīšanu, nevis lai atlasītu labākos projektus. Šinī gadījumā cieš Valsts investīciju programmas kopējā kvalitāte.

Latvijā 1995. gadā valsts investīciju programmu apjoms no valsts pamatbudžeta bija 0,6% no IKP, 1996. gadā - 0,5% no IKP, 1997. gadā - 0,7% no IKP. Tajā pašā laikā Igaunijā attiecīgi pa gadiem šie apjomi bija šādi - 1,8%, 2,3% un 2,2%, bet Lietuvā - 1,0%, 1,6% un 1,6%.

Atpalicība no kaimiņvalstīm ir redzama vēl labāk, analizējot Valsts investīciju programmas kopīgos finansu resursus (no valsts budžeta, valsts garantētajiem kredītiem u.c. avotiem). Tie Latvijā 1995. gadā veidoja 1,2% no IKP, 1996. gadā - 1,7%, 1997. gadā - 2,6%. Tajā pašā laikā Igaunijā attiecīgi pa gadiem šie apjomi bija šādi - 4,0%, 4,9% un 4,1%, bet Lietuvā - 5,8%, 6,2% un 7,1%.

Pašreizējais valsts investīciju līmenis ir acīmredzami nepietiekams. Tas atpaliek ne tikai no mūsu kaimiņu - Igaunijas un Lietuvas līmeņa, bet arī no OECD vidējā līmeņa. Jāatzīmē, ka OECD valstīs nav nepieciešama tik radikāla ekonomikas pārbūve, kā tas notiek Latvijā. Tomēr OECD valstīs no budžeta valsts gadā investē vidēji 2,5-3,2% no IKP (pēc dažādiem statistikas avotiem).

Valstij būtu jāņem aktīvāka dalība investīciju veicināšanā, tai skaitā palielinot valsts investīciju apjomus. äobrīd ierobežoto valsts un pašvaldību līdzekļu dēļ netiek realizēti vai tiek atlikti uz tālāku nākotni infrastruktūru veicinoši projekti, kuri vistiešākā veidā varētu palielināt privātās investīcijas. Ir zināmi gadījumi, kad ārvalstu investori pēc vietējo apstākļu izpētes ir atteikušies no ieguldījumiem Latvijā tieši nesakārtotās infrastruktūras dēļ (piemēram, Liepāja).

Kavējošs faktors investīcijām infrastruktūrā ir esošā normatīvā bāze pašvaldību jautājumos. Liela daļa VIP ir pašvaldību investīciju projekti, kuru realizācijā valsts līdzekļi piedalās kā līdzfinansējums. Pašvaldības projektu realizācijai lieto kredītu līdzekļus, tomēr pašvaldību spēju aizņemties un līdz ar to atbilstošas infrastruktūras nodrošināšanu iedzīvotājiem ierobežo to budžeta ieņēmumu daļa. Būtu jāpārvērtē pašvaldību loma un spējas infrastruktūras sakārtošanā to teritorijā.

2

 

 

 

 

 

Avots: Ekonomikas ministrijas

Investīciju departaments

tel. 7013-120

 

 

 

Avots: Ekonomikas ministrijas

Investīciju departaments

tel.7013-120

 

 

 

a:\vip2702.doc