Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

 

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) mazais vai vidējais uzņēmums — uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kurā strādā ne vairāk par 250 darbiniekiem un kura gada neto apgrozījums nepārsniedz divus miljonus latu vai bilances kopsumma — vienu miljonu latu;

2) neto subsīdijas ekvivalents — naudas izteiksmē aprēķināts valsts atbalsta saņēmēja tīrais ieguvums no valsts atbalsta pasākuma;

3) reģions — valsts teritorijas daļa (pagasts, pagastu kopums, pilsēta, pagastu un pilsētu kopums, rajons, rajonu kopums, rajonu un pilsētu kopums), kurai ir kopīgas kādas noteiktas pazīmes vai problēmas;

4) valsts atbalsta intensitāte — valsts atbalsta neto subsīdijas ekvivalenta attiecība pret atbalstāmā projekta kopējām izmaksām;

5) valsts atbalsta projekts — valsts atbalsta pasākums vai pasākumu kopums viena uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai vairāku uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) konkurētspējas paaugstināšanai;

6) valsts atbalsta sniedzējs — valsts institūcija, pašvaldības institūcija vai to pilnvarota persona, ar kuras starpniecību tiek realizēti valsts atbalsta projekti;

7) valsts atbalsts — jebkura uzņēmējdarbībai sniegta tieša vai pastarpināta valsts vai pašvaldības finansiāla palīdzība, kuras mērķis vai rezultāts ir attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) grupas vai nozares konkurētspējas paaugstināšana;

8) vides aizsardzība — visas cilvēku dzīves vides saglabāšanai nepieciešamās darbības, arī dabas resursu aizsardzība, dabas daudzveidības un pašatjaunošanās spēju saglabāšana.  

2.pants. Likuma darbības pamatprincipi

(1) Valsts atbalsta kontroli regulē šis likums, un tā izpildi uzrauga Valsts atbalsta uzraudzības komisija (turpmāk — Komisija), kas darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu. Tāda valsts atbalsta kontroli, kas saistīts ar valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu samaksas termiņa pagarinājumiem, izņemot nodokļu administrācijas piešķirtos pagarinājumus, vai iepriekš aprēķinātās nokavējuma naudas samazināšanu, atbilstoši šā likuma prasībām veic Finansu ministrija.

(2) Visām valsts un pašvaldību institūcijām finansiālajās attiecībās ar to kontrolē esošajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) jāievēro atklātības princips un šā likuma prasības.

(3) Valsts vai pašvaldības kontrolēts uzņēmums ir valsts vai pašvaldības uzņēmums. Valsts vai pašvaldības kontrolēta uzņēmējsabiedrība ir tāda uzņēmējsabiedrība, kurā valstij vai pašvaldībai, valsts vai pašvaldības uzņēmumam pieder vairāk nekā 50 procenti no pamatkapitāla.

(4) Valsts atbalstu var piešķirt vienīgi tad, ja ir piemērojami šā likuma II, III un IV nodaļas noteikumi un saņemts pozitīvs Komisijas lēmums par plānoto valsts atbalsta projektu atbilstoši šā likuma V nodaļas prasībām. Citos gadījumos valsts atbalsta piešķiršana ir aizliegta, izņemot šā panta piektajā daļā minēto gadījumu.

(5) Komisija var pieņemt pozitīvu lēmumu par valsts atbalsta projektu, kas neatbilst šā likuma II, III un IV nodaļas prasībām, vienīgi tad, ja:

1) valsts atbalsta projekta realizācija ir nepieciešama specifisku pārejas perioda ekonomisko problēmu risināšanai un

2) valsts atbalsta projekts ir saskaņots atbilstoši 1995.gada 12.jūnijā Luksemburgā parakstītā Eiropas līguma 64.panta trešajā daļā minētajiem noteikumiem .

(6) Šis likums neparedz tiesības uz valsts atbalsta saņemšanu, tas tikai nosaka valsts un pašvaldību institūciju tiesības sniegt valsts atbalstu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), ja šīs institūcijas ievēro attiecīgus nosacījumus.

(7) Valsts finansiālā palīdzība, kuras saņēmēji nav iesaistīti uzņēmējdarbībā, nav uzskatāma par valsts atbalstu, izņemot gadījumus, kad tā veicina kāda konkrēta uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) preču vai pakalpojumu izmantošanu.

3.pants. Likuma darbības joma

(1) Valsts atbalsta kontrole aptver visas valsts atbalsta formas — tiešos maksājumus no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem (subsīdijas), nodokļu vai sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu jomā veiktos pasākumus, valsts vai pašvaldību sniegtās kredītu garantijas, kredītu procentu likmju subsidēšanu, valsts vai pašvaldību pilnīgu vai daļēju atteikšanos no dividendēm to kontrolētajos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), valsts vai pašvaldību investīcijas uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) un parādu norakstīšanu, preferenciālo tarifu noteikšanu valsts uzņēmumu sniegto pakalpojumu izmantošanā, nekustamā īpašuma pārdošanu zem tirgus vērtības vai pirkšanu virs tirgus vērtības, kā arī jebkurus citus pasākumus, kuru mērķis vai rezultāts ir viena uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) v ai uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) grupas konkurētspējas paaugstināšana.

(2) Valsts atbalsta kontroles noteikumi attiecināmi gan uz iegūstošās un pārstrādājošās rūpniecības nozarēm, gan uz pakalpojumu sektoru.

(3) Valsts atbalsta kontroles vispārējās prasības nav attiecināmas uz atbalstu tiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuru pamatdarbība ir saistīta ar izglītības sniegšanu vai veselības aprūpi, sporta pasākumu organizēšanu, sociālo aprūpi, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, kā arī vides aizsardzību, ja attiecīgais atbalsts tiek sniegts minēto darbību veikšanai. Valsts atbalsta kontroles vispārējās prasības nav attiecināmas arī uz valsts atbalstu lauksaimniecībai un zvejniecībai.

(4) Komisijas atzinumiem par valsts atbalsta projektiem šā panta otrajā daļā minētajās jomās ir ieteikuma raksturs, bet tie ir pievienojami valsts atbalsta projektam, ja tas tiek sūtīts uz Ministru kabinetu.

(5) No projekta pieteikšanas Komisijai ir atbrīvoti tie valsts atbalsta projekti, kuri paredzēti dabas katastrofu, kodolkatastrofu, masu nemieru, karadarbības, citu valstu pārvaldes institūciju nepamatotas rīcības seku pārvarēšanai, ja paredzētais valsts atbalsts nepārsniedz nodarīto zaudējumu apmēru.

(6) Uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem valsts vai pašvaldība uzticējusi vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu, šā likuma prasības piemērojamas, ja to piemērošana nerada šķēršļus tiem uzticēto uzdevumu izpildei. Komisija šādā gadījumā var apstiprināt valsts vai pašvaldības paredzēto kompensāciju par zaudējumi e m, kas uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) rodas, pildot valsts vai pašvaldības noteiktās funkcijas vai sniedzot valsts vai pašvaldības noteiktos pakalpojumus.

4.pants. Neto subsīdijas ekvivalenta noteikšana

(1) Preferenciālā kredīta neto subsīdijas ekvivalentu aprēķina, no procentu summas, ko vajadzētu maksāt, ņemot par pamatu Komisijas apstiprināto kredīta procentu likmi attiecīgajam laikposmam, atrēķinot reāli samaksāto summu.

(2) Nodokļu atvieglojumu neto subsīdijas ekvivalents ir ietaupījums, kas rodas attiecīgajā laikposmā maksājamās nodokļu summas samazinājuma rezultātā.

(3) Kredīta garantiju neto subsīdijas ekvivalentu aprēķina, kredīta atlikušo vērtību reizinot ar riska faktoru (kredīta neatmaksāšanas varbūtība) un atrēķinot saņemtās garantiju prēmijas, vai tāpat kā preferenciālā kredīta neto subsīdijas ekvivalentu, atrēķinot saņemtās garantiju prēmijas. Pēc līdzīga principa nosaka neto subsīdijas ekvivalentus arī citiem valsts atbalsta veidiem.

II nodaļa. Eksporta atbalsta noteikumi

5.pants. Valsts atbalsts eksporta jomā

Valsts atbalstu eksporta jomā var apstiprināt:

1) uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) dalībai starptautiskajās izstādēs un gadatirgos, ja valsts atbalsta intensitāte nepārsniedz 30 procentus no attiecīgajām izmaksām. Ja valsts atbalstu sniedz mazajam vai vidējam uzņēmumam, ņem vērā šā likuma 14.pantā minētās piemaksas;

2) vienreizējam ārējā tirgus pētījumam, ja valsts atbalsta intensitāte nepārsniedz 30 procentus no attiecīgajām izmaksām. Ja valsts atbalstu sniedz mazajam vai vidējam uzņēmumam, ņem vērā šā likuma 14.pantā minētās piemaksas.  

6.pants. Ar eksporta operāciju garantēšanu vai kreditēšanu saistītais valsts atbalsts

Valsts atbalsts, kas saistīts ar eksporta operāciju garantēšanu vai kreditēšanu, tiek apstiprināts, ja tas atbilst Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas noteikumos par oficiāli atbalstāmiem eksporta kredītiem ietvertajām prasībām attiecībā uz minimālajām kredītu un garantiju procentu likmēm, kredītu maksimālo atmaksāšanas termiņu un citām prasībām.

7.pants . Eksporta subsīdijas

Eksporta subsīdijas ir aizliegtas.

III nodaļa. Reģionālās attīstības atbalsta noteikumi

8.pants. Valsts atbalsts reģionālajai attīstībai

(1) Valsts atbalstu reģionālajai attīstībai var apstiprināt, ja attiecīgajam reģionam piešķirts īpaši atbalstāmā reģiona statuss, vai arī tad, ja uz attiecīgo reģionu ir attiecināms vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) dzīves līmenis ir sevišķi zems — iekšzemes kopprodukts, iedzīvotāju ienākumi vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir vismaz par 15 procentiem zemāki salīdzinājumā ar vidējo līmeni valstī;

2) bezdarba līmenis vismaz par 10 procentiem pārsniedz vidējo līmeni valstī;

3) iedzīvotāju blīvums ir mazāks par 12,5 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru.

(2) Ja attiecīgie rādītāji ir tuvi šā panta pirmajā daļā minētajiem, valsts atbalstu var apstiprināt, ņemot vērā darba tirgus tendences, bezdarba struktūru, ekonomiskās attīstības tendences, migrāciju, investīciju līmeni un infrastruktūras stāvokli.

(3) Reģionālajai attīstībai paredzētā valsts atbalsta maksimālā intensitāte ir 50 procenti no sākotnējo investīciju summas vai 2000 latu par radīto darba vietu.

(4) Sākotnējās investīcijas ir investīcijas jauna uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pamatlīdzekļos, esoša uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) paplašināšanā vai arī ražojamās produkcijas vai ražošanas procesa fundamentālā pārveidošanā, investīcijas pamatlīdzekļos, pārņemot slēgtu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai tādu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), kuru slēgtu, ja nenotiktu tā pārņemšana.

(5) Ekonomikas ministrija nodrošina Komisiju ar valsts sociālekonomiskās situācijas karti, kas izmantojama, lai novērtētu dažādu valsts reģionu ekonomisko situāciju un noteiktu pieļaujamo reģionālā atbalsta intensitāti. Karte tiek izstrādāta un ik pēc trim gadiem atjaunota atbilstoši attiecīgā reģiona bezdarba līmenim, iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumiem, iedzīvotāju blīvumam, investīciju līmenim un citiem rādītājiem.

(6) Valsts atbalsts reģionālajai attīstībai nedrīkst izraisīt pārprodukciju kādā no nozarēm.

9.pants. Valsts atbalsts kārtējo ražošanas izdevumu finansēšanai

Valsts atbalstu kārtējo ražošanas izdevumu finansēšanai šā likuma 8. pantā minētajos reģionos var apstiprināt, ja tas:

1) paredzēts attiecīgajam reģionam specifisko uzņēmējdarbības problēmu risināšanai, ir noteikts konkrētam laikam un tā intensitāte tiek pakāpeniski samazināta;

2) veicina ilgstošu un līdzsvarotu attīstību reģionā;

3) nav pretrunā ar īpašiem valsts atbalsta noteikumiem, kas tiek piemēroti uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) krīzes situācijā;

4) neizraisa pārprodukciju kādā no nozarēm.

IV nodaļa. Valsts atbalsts noteiktu darbību veicināšanai

 

10.pants. Valsts atbalsts pētījumiem, patentu iegādei vai progresīvo tehnoloģiju ieviešanai

(1) Valsts atbalstu fundamentāliem pētījumiem (pētījumi, kuru nolūks ir paaugstināt vispārējo zināšanu līmeni zinātnes un tehnikas jomā un kuri nav saistīti ar konkrētiem rūpnieciskiem vai komerciāliem mērķiem) var apstiprināt apmērā līdz 100 procentiem no attiecīgajām izmaksām ar nosacījumu, ka pētījumu rezultāti ir plaši pieejami.

(2) Valsts atbalstu rūpnieciskiem pētījumiem (pētījumi, kas vērsti uz tādu jaunu zināšanu ieguvi, kuras var izmantot jaunu produktu, procesu vai pakalpojumu izstrādei vai esošu produktu, procesu vai pakalpojumu būtiskai pilnveidošanai) var apstiprināt apmērā līdz 50 procentiem no šā panta sestajā daļā minētajām izmaksām.

(3) Valsts atbalstu projektēšanas darbiem [darbi, kuri balstīti uz rūpniecisko pētījumu rezultātiem un kuru gaitā tiek izstrādāts jauna produkta, procesa vai pakalpojuma sākotnējais projekts (aprakstu kopums, plāns) vai sākotnējais paraugs, ko vēl nevar ieviest ražošanā vai komerciāli izmantot] var apstiprināt apmērā līdz 25 procentiem no šā panta sestajā daļā minētajām izmaksā m.

(4) Valsts atbalstu tehniskās priekšizpētes darbiem, kas tiek veikti pirms rūpnieciskiem pētījumiem vai projektēšanas darbiem, var apstiprināt apmērā attiecīgi līdz 75 procentiem un 50 procentiem no šā panta sestajā daļā minētajām izmaksām.

(5) Mazie vai vidējie uzņēmumi, kā arī uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas darbojas šā likuma 8.panta pirmajā daļā noteiktajos reģionos, var saņemt papildu atbalstu pētniecības un projektēšanas darbu veikšanai ar nosacījumu, ka kopējā valsts atbalsta intensitāte, ieska i tot piemaksas mazajiem vai vidējiem uzņēmumiem un reģionālās piemaksas, nedrīkst pārsniegt: rūpnieciskiem pētījumiem — 75 procentus un projektēšanas darbiem — 50 procentus no šā panta sestajā daļā minētajām izmaksām.

(6) Šā panta izpratnē valsts atbalsta intensitāte definēta kā neto subsīdijas ekvivalenta attiecība pret tām papildu izmaksām, kas rodas, veicot pētījumus vai šā panta trešajā daļā minētos projektēšanas darbus, tas ir:

1) darbaspēka papildu izmaksām;

2) instrumentu, iekārtu, telpu iegādes papildu izmaksām;

3) konsultāciju papildu izmaksām;

4) materiālu papildu izmaksām.

(7) Valsts atbalstu patentu iegādei vai progresīvo tehnoloģiju ieviešanai var apstiprināt apmērā līdz 25 procentiem no attiecīgajām izmaksām. Ja valsts atbalstu sniedz mazajam vai vidējam uzņēmumam, ņem vērā šā likuma 14.pantā minētās piemaksas.

11.pants. Valsts atbalsts vides aizsardzībai, enerģijas taupīšanai un no reģeneratīviem energoresursiem iegūtās enerģijas ražošanai

(1) Valsts atbalstu var apstiprināt kā papildu investīcijas zemes platībās, ēkās un iekārtās, lai samazinātu vides piesārņojumu un pielāgotu vides aizsardzības prasībām ražošanas tehnoloģijas. Izņēmums ir vispārējās investīciju izmaksas, kas nav saistītas ar vides aizsardzības pasākumiem.

(2) Valsts atbalstu šā panta pirmajā daļā noteikto investīciju izdarīšanai, lai palīdzētu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) izpildīt jaunus normatīvus vides aizsardzības jomā, var apstiprināt apmērā līdz 15 procentiem no attiecīgajām izmaksām. Ja šā atbalsta saņēmēji ir mazie vai vidējie uzņēmumi, tiek ņemtas vērā šā likuma 14.pantā minētās piemaksas. Ja atbalsts tiek sniegts uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas darbojas šā likuma 8.pantā noteiktajos reģionos, maksimālā valsts atbalsta intensitāte atbilst reģionā lajam atbalstam noteiktajiem limitiem.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto valsts atbalstu var apstiprināt tikai attiecībā uz tām ražotnēm, kas ir izveidotas vismaz divus gadus pirms jauno normatīvu ieviešanas vides aizsardzības jomā.

(4) Valsts atbalstu šā panta pirmajā daļā noteikto investīciju izdarīšanai, lai palīdzētu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) uzlabot savu darbību vides aizsardzībā vairāk, nekā to prasa normatīvi vides aizsardzības jomā, var apstiprināt apmērā līdz 30 procentiem no attiecīgajām izmaksām. Ja šā atbalsta saņēmēji ir mazie vai vidējie uzņēmumi, tiek ņemtas vērā šā likuma 14. pantā minētās piemaksas. Ja atbalsts tiek sniegts uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas darbojas šā likuma 8. pantā noteiktajos reģionos, maksimālā valsts atbalsta intensitāte atbilst reģionālajam atbalstam noteiktajiem limitiem.

(5) Tajās sfērās, kur vides aizsardzības normatīvu nav, valsts atbalstu šā panta pirmajā daļā noteikto investīciju izdarīšanai var apstiprināt tādā apmērā, kādā tas noteikts šā panta ceturtajā daļā, ievērojot nosacījumu, ka šā atbalsta rezultātā tiek samazināts vides piesārņojums.

(6) Valsts atbalstu enerģijas taupīšanai, kāpinot tās izmantošanas efektivitāti, pielīdzina valsts atbalstam vides aizsardzībai, ievērojot nosacījumu, ka šis atbalsts nodrošina pietiekamu vides piesārņojuma samazināšanu.

(7) Valsts atbalstu tādas enerģijas ražošanai, kuras ieguvē izmanto reģeneratīvos energoresursus (energoresursi, kuru atjaunošanos nosaka dabas procesi — saules, vēja, biomasas, zemes siltuma un ūdens potenciālās enerģijas daļa), var apstiprināt šā panta ceturtajā daļā noteiktajā apmērā.

(8) Valsts atbalstu apmācībām un konsultācijām vides aizsardzības jomā var apstiprināt apmērā līdz 50 procentiem no attiecīgajām izmaksām.

(9) Finansiāls atbalsts informācijas kampaņām, kas veicina izpratni par vides aizsardzības jautājumiem un videi nekaitīgas produkcijas (rūpnieciski izstrādājumi, kuru ražošanas, lietošanas, pārstrādāšanas vai apglabāšanas procesos netiek nodarīts kaitējums videi un cilvēku veselībai) iegādi, kā arī atbalsts to reģionu rehabilitācijai, kuri agrāk tikuši piesārņoti, bet par kuru piesārņošanu atbildīgo personu nav iespējams noteikt vai saukt pie atbildības, nav uzskatāms par valsts atbalstu, izņemot gadījumus, kad tas var negatīvi ietek m ēt konkurenci.

(10) Īslaicīgu atbalstu kārtējo izdevumu segšanai vides aizsardzības jomā var apstiprināt tikai tajos gadījumos, kad tas attiecas uz dabas resursu nodokļa (par vides piesārņošanu) atvieglojumiem, kas nepieciešami, lai kompensētu uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) konkurētspējas zudumu, vai arī uz atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) subsidēšanu, un šis atbalsts:

1) kompensē tikai ražošanas papildu izmaksas;

2) paredzēts konkrētam laikam, un tā apjoms tiek pakāpeniski samazināts.

(11) Valsts atbalsts pētniecībai vides aizsardzības jomā nosakāms saskaņā ar šā likuma 10.pantu.

12.pants. Valsts atbalsts nodarbinātības un darba apstākļu uzlabošanas jomā

(1) Valsts atbalsts, kura vienīgais mērķis ir darba apstākļu uzlabošana un kurš tiek sniegts tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams šā mērķa sasniegšanai, atbilst šā likuma prasībām, ja netiek pārsniegti šā likuma citās nodaļās norādītie limiti.

(2) Valsts atbalsts nodarbinātības jomā ir tāds atbalsts, kura sniedzējs pārņem daļu no viena uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai vairāku uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbaspēka izmaksām, tādējādi paaugstinot šo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) konkurētspēju. Valsts atbalstu nodarbinātības jomā var apstiprināt, ja tā mērķis ir novērst attiecīgajā uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) darba vietu samazināšanu vai radīt jaunas darba vietas.

(3) Ja valsts atbalsts ir paredzēts jaunu darba vietu radīšanai, nav pieļaujama darbinieku nomainīšana, reāli nemainot nodarbināto skaitu salīdzinājumā ar bāzes periodu. Valsts atbalsts jaunu darba vietu radīšanai tiek aprēķināts atbilstoši radīto darba vietu skaitam. Valsts atbalsta rezultātā radītās darba vietas uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) jāsaglabā vismaz divus gadus; ja tas netiek darīts, Komisija pieprasa valsts atbalsta atmaksāšanu.

(4) Valsts atbalsta intensitāte nedrīkst būt lielāka par to, kāda reāli ir nepieciešama, lai nodrošinātu jaunu darba vietu radīšanu, kā arī nedrīkst pārsniegt šā likuma 8.pantā noteiktos limitus.

(5) Valsts atbalstu jaunu darba vietu radīšanai var atļaut tikai tajos reģionos, teritorijās, kas noteiktas šā likuma 8.pantā, kā arī gadījumos, kad attiecīgā atbalsta saņēmēji ir mazie vai vidējie uzņēmumi.

(6) Valsts atbalsts jaunu darba vietu radīšanai ir aizliegts tajās nozarēs, kurās vērojama pār produkcija.

(7) Jebkurš valsts atbalsts, kas tiek sniegts darba vietu saglabāšanai, ir atbalsts kārtējo izdevumu segšanai, un tas tiek regulēts atbilstoši šā likuma 9.panta nosacījumiem. Izņēmums ir šā likuma 3.panta piektajā daļā minētie gadījumi.

(8) Ja šā panta septītajā daļā minētā atbalsta saņēmēji ir uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) krīzes situācijā, piemērojami šā likuma 13.panta nosacījumi.

13.pants. Valsts atbalsts uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) krīzes situācijā

(1) Valsts atbalsts uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) krīzes situācijā var izpausties kā:

1) īslaicīgs finansiāls atbalsts uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) maksātnespējas situācijā, lai radītu iespēju izpētīt uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) stāvokli un izstrādāt uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) biznesa plānu ilgtermiņa konkurētspējas atjaunošanai;

2) pārstrukturēšanas atbalsts, kas tiek sniegts uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) reorganizācijas un racionalizācijas plāna ietvaros un ir paredzēts uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) ilgtermiņa konkurētspējas atjaunošanai.

(2) Īslaicīgu finansiālu atbalstu var apstiprināt tikai tad, ja tas tiek īstenots kā vienreizējs pasākums un ja valsts atbalsts:

1) sniegts kredītu garantiju vai kredītu veidā ar tirgus procentu likmēm. Lai noteiktu tirgus procentu likmi, Komisija izmanto jaunākos Valsts statistikas komitejas datus par komercbanku vidējo procentu likmi īstermiņa kredītiem;

2) sniegts stingri ierobežotā apjomā, kāds nepieciešams uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbības saglabāšanai;

3) sniegts tikai uz tādu laikposmu, kāds nepieciešams uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) reāla atveseļošanas plāna izstrādei. Šis laikposms nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus;

4) ir pamatots, ņemot vērā sociālās (nodarbinātības) un ekonomiskās prasības.

(3) Pārstrukturēšanas atbalstu var apstiprināt tikai tad, ja:

1) pārstrukturēšanas plāns nodrošina uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) ilgtermiņa konkurētspējas atjaunošanu un pēc valsts atbalsta projekta īstenošanas uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) ir spējīgs segt visas ar tā darbību saistītās izmaksas bez papildu palīdzības;

2) pārstrukturēšanas plāns nodrošina to uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) struktūru likvidēšanu, kuras rada zaudējumus;

3) valsts atbalsts neizraisa uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) ražošanas jaudas palielināšanos, izņemot gadījumus, kad tās palielināšanās ir neatņemams priekšnosacījums uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) ilgtermiņa konkurētspējas atjaunošanai; šajā gadījumā maksimāli ierobežojama negatīvā ietekme uz konkurenci;

4) pārstrukturēšanas rezultātā atbalstāmais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) samazina ražošanas jaudu, ja šis uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) darbojas nozarē, kur ir vērojama pārprodukcija;

5) valsts atbalsta saņēmēji paši finansē ievērojamu daļu no pārstrukturēšanas plāna izmaksām. Valsts atbalsta intensitāte ir ierobežota līdz minimumam, kāds nepieciešams plāna īstenošanai, un tā atbilst paredzētajiem valsts atbalsta rezultātiem.

(4) Valsts atbalsta sniedzējs var segt sociālās izmaksas, kas saistītas ar uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pārstrukturēšanu un kas uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) būtu jāsedz atbilstoši normatīvajiem aktiem, ar nosacījumu, ka pārstrukturēšanas plāns kopumā ir atzīts par atbilstošu šā likuma prasībām.

(5) Atbalstāmais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) nedrīkst izmantot nekādus nodokļu atvieglojumus attiecībā uz iepriekšējiem zaudējumiem, kuru rezultātā radušos parādus tam (tai) samazina vai kapitalizē pārstrukturēšanas plāna ietvaros.

14.pants. Valsts atbalsts mazajiem vai vidējiem uzņēmumiem

(1) Valsts atbalstu mazajiem vai vidējiem uzņēmumiem var apstiprināt, ja:

1) ne vairāk par 25 procentiem no to pamatkapitāla vai balsstiesībām pieder uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas neatbilst mazo vai vidējo uzņēmumu definīcijai. Gadījumos, kad uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) daļas pieder ieguldījumu sabiedrībām, šos limitus var pārsniegt;

2) tam ir stimulējošs efekts (valsts atbalsts, kas vienīgi samazina kārtējo izdevumu summu, netiek pieļauts);

3) tas apmierina visas sabiedrības kopīgās vajadzības, ko nenodrošina tirgus;

4) tā pozitīvais efekts ir lielāks nekā negatīvā ietekme uz konkurenci un atbilst tām specifiskajām problēmām, kuras raksturīgas mazajiem vai vidējiem uzņēmumiem.

(2) Valsts atbalsta intensitāte pētniecībai, patentu iegādei, kā arī progresīvo tehnoloģiju ieviešanai, ja šā atbalsta saņēmēji ir mazie vai vidējie uzņēmumi, var būt par 10 procentiem lielāka, nekā norādīts šā likuma 10.pantā.

(3) Valsts atbalsta intensitāte vides aizsardzībai, ja šā atbalsta saņēmēji ir mazie vai vidējie uzņēmumi, var būt par 15 procentiem lielāka, nekā norādīts šā likuma 11.pantā.

(4) Valsts atbalsta intensitāte uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) dalībai starptautiskajās izstādēs un gadatirgos, vienreizējiem ārējā tirgus pētījumiem, ja šā atbalsta saņēmēji ir mazie vai vidējie uzņēmumi, var būt par 15 procentiem lielāka, nekā norādīts šā likuma II nodaļā.

(5) Valsts atbalsts konsultāciju pakalpojumiem un apmācībai, ja šā atbalsta saņēmēji ir mazie vai vidējie uzņēmumi, var sasniegt 75 procentus no attiecīgajām izmaksām reģionos, kas kvalificējami atbilstoši šā likuma 8.panta pirmajai daļai, un 50 procentus pārējos reģionos. Šo atbalstu nedrīkst izmantot kārtējo izdevumu segšanai (reklāmai, juridiskajām konsultācijām un citiem izdevumiem).

(6) Valsts atbalstu mazajiem vai vidējiem uzņēmumiem investīciju veidā var apstiprināt, ja šā atbalsta intensitāte nepārsniedz 15 procentus, bet reģionos, kas kvalificējami atbilstoši šā likuma 8.panta pirmajai daļai, — 15 procentus papildus reģionālajam atbalstam paredzētajiem limitiem — ar nosacījumu, ka valsts atbalsta kopējā intensitāte nepārsniedz 50 procentus.

(7) Mazajam vai vidējam uzņēmumam investīciju veidā sniegtā valsts atbalsta intensitāte ir neto subsīdijas ekvivalents attiecībā pret zemes, ēku vai iekārtu iegādes papildu izmaksām, kas nepieciešamas, lai izveidotu jaunu ražotni, pārņemtu vai paplašinātu esošo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai veiktu tādas darbības, kuru rezultātā notiek radikālas pārmaiņas ražojamā produkcijā vai ražošanas procesā.

(8) Valsts atbalsts mazajiem vai vidējiem uzņēmumiem nedrīkst izraisīt pārprodukciju kādā no nozarēm.

15.pants. Valsts atbalsts kuģniecībai

Valsts atbalstu kuģniecībai var apstiprināt, ja tā kopējais apjoms neatkarīgi no izraudzītās atbalsta formas nepārsniedz sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summu un ienākuma nodokļa summu, ko vajadzētu maksāt kuģniecības nozares uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) vai tajos nodarbinātajām personām atbilstoši nodokļu un sociālās apdrošināšanas likumu prasībām.

16.pants. Valsts atbalsts kvalitātes sistēmu ieviešanai

Valsts atbalstu starptautisko standartu prasībām atbilstošu kvalitātes sistēmu ieviešanai (konsultācijām un attiecīgās dokumentācijas izstrādei) var apstiprināt, ja šā atbalsta intensitāte nepārsniedz 50 procentus no attiecīgajām izmaksām.

V nodaļa. Valsts atbalsta uzraudzības komisija

17 .pants. Komisijas informatīvais nodrošinājums

(1) Valsts atbalsta sniedzējiem ir pienākums informēt Komisiju par plānotajiem valsts atbalsta projektiem vai grozījumiem spēkā esošajos valsts atbalsta projektos atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam pieteikumam.

(2) Valsts atbalsta sniedzējiem ir pienākums pēc Komisijas pieprasījuma nodrošināt to ar jebkādu papildu informāciju, kas nepieciešama valsts atbalsta projektu izvērtēšanai.

18.pants. Valsts atbalsta projekta izskatīšana

(1) Valsts atbalsta projektu var īstenot tikai pēc tam, kad saņemts pozitīvs Komisijas lēmums par projekta atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Jebkurš valsts atbalsta projekts, kas realizēts bez iepriekšējas pieteikšanas, ir nelikumīgs. Izņēmums ir tie gadījumi, kad ir piemērojami šā likuma 3.panta trešās vai piektās daļas nosacījumi vai arī nav pārsniegti Ministru kabineta noteiktie valsts atbalsta neto subsīdijas ekvivalenta limiti.

(3) Tērauda rūpniecības, kuģu būves un remonta, mākslīgās šķiedras ražošanas, motortransporta līdzekļu ražošanas vai transporta uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) sniedzamo valsts atbalstu piesaka Komisijai arī tad, ja nav pārsniegti Ministru kabineta noteiktie valsts atbalsta neto subsīdijas ekvivalenta limiti.

(4) Komisija var izskatīt valsts atbalsta projektu pēc savas iniciatīvas, pēc pieteikuma saņemšanas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā vai tādā gadījumā, ja saņemta sūdzība no ieinteresētās personas.

19.pants. Individuālā valsts atbalsta projekts un valsts atbalsta programma

(1) Individuālā valsts atbalsta projekts ir valsts atbalsta pasākums vai pasākumu kopums viena uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) konkurētspējas paaugstināšanai. Individuālā valsts atbalsta projektiem, kuri tiek plānoti saskaņā ar Komisijas apstiprinātu valsts atbalsta programmu, kā arī spēkā esošajiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem, tiek piemēroti atviegloti valsts atbalsta kontroles noteikumi atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai.

(2) Valsts atbalsta programma ir valsts atbalsta pasākums vai pasākumu kopums vairāku uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) konkurētspējas paaugstināšanai.

(3) Individuālā valsts atbalsta projekta un valsts atbalsta programmas pieteikšanas un izvērtēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

20.pants. Komisijas tiesības, pienākumi un darbības ierobežojumi

(1) Komisijai ir tiesības dot rīkojumu valsts atbalsta sniedzējiem apturēt uz izvērtēšanas laiku to valsts atbalsta projektu īstenošanu, par kuriem Komisijai nav ziņots, izņemot gadījumus, kad ir piemērojami šā likuma 3.panta trešās vai piektās daļas nosacījumi vai arī nav pārsniegti Ministru kabineta noteiktie valsts atbalsta neto subsīdijas ekvivalenta limiti.

(2) Projektus, par kuriem Komisijai ir ziņots, var ieviest pirms to galīgās izvērtēšanas, ja Komisija nepieņem lēmumu noteiktā termiņā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai.

(3) Komisijai, lai tā varētu apzināt un izvērtēt valsts atbalsta projektus, ir tiesības pieprasīt no valsts atbalsta sniedzējiem visu nepieciešamo informāciju par valsts vai pašvaldību iejaukšanos uzņēmējdarbībā.

(4) Komisijai ir tiesības aizliegt turpmāku valsts atbalsta sniegšanu, ja netiek ievēroti tās lēmumā ietvertie nosacījumi, un pieņemt lēmumu par nelikumīgi piešķirtā valsts atbalsta atmaksāšanu.

(5) Komisija izskata valsts atbalsta projektu pieteikumus, kā arī uzsāktos valsts atbalsta projektus, kuri nav pieteikti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, bet vēlāk ir apzināti, un pieņem lēmumu par to atbilstību vai neatbilstību šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām.

(6) Komisijas lēmumam jābūt skaidri motivētam.

(7) Komisija 10 dienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums attiecībā uz valsts atbalsta projektu, publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" oficiālu paziņojumu par lēmuma pieņemšanu. Komisijas lēmumam jābūt publiski pieejamam.

(8) Ja valsts atbalsts tiek piešķirts (tā piešķiršana ir plānota) kā tiešs maksājums no valsts budžeta, Komisijas lēmuma kopija tiek nosūtīta Valsts kasei.

(9) Ja Komisija pieņem noraidošu lēmumu, valsts atbalsta piešķiršana tiek aizliegta.

(10) Ja Komisija pieņem noraidošu lēmumu attiecībā uz valsts atbalsta projektu, kas nav pieteikts atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, tā var uzdot valsts atbalsta saņēmējam atmaksāt nelikumīgi piešķirto valsts atbalstu, kā arī Komisijas lēmumā noteiktos procentu maksājumus.

(11) Nelikumīgi sniegtā valsts atbalsta saņēmējam šā panta ceturtajā un desmitajā daļā noteiktajos gadījumos Komisijas lēmumā noteiktajā termiņā jāatmaksā nelikumīgi piešķirtais atbalsts valsts vai pašvaldības budžetā (tajā budžetā, kura ieņēmumu vai izdevumu daļu ir ietekmējis nelikumīgi piešķirtais valsts atbalsts). Ja šajā termiņā netiek saņemts apstiprinājums par nelikumīgi sniegtā valsts atbalsta atmaksāšanu, Finansu ministrijai saskaņā ar Komisija s lēmumu ir tiesības iesniegt tiesā prasību par nelikumīgi sniegtā valsts atbalsta piedziņu.

(12) Ja Komisijas lēmums tiek pārsūdzēts tiesā, tā izpildi atliek uz laiku līdz tiesas lēmuma pieņemšanai.

(13) Komisijas lēmumi kļūst saistoši potenciālajiem valsts atbalsta sniedzējiem un saņēmējiem nākamajā dienā pēc tam, kad laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicēts paziņojums par Komisijas pieņemto lēmumu.

21.pants. Sods par valsts atbalsta projekta nepieteikšanu Komisijā

Ja Komisijai kļūst zināms, ka valsts atbalsta projekta realizācija uzsākta bez pieteikšanas Komisijai, valsts atbalsta sniedzējam Komisijas lēmumā noteiktajā termiņā jāsamaksā soda nauda 200 latu apmērā, kas ieskaitāma valsts budžetā. Ja Komisijas lēmumā noteiktajā termiņā soda nauda netiek samaksāta, Finansu ministrijai saskaņā ar Komisijas lēmumu ir tiesības iesniegt tiesā prasību par soda naudas piedziņu no valsts atbalsta sniedzēja.

VI nodaļa. Ieinteresēto personu tiesības griezties tiesā

22.pants. Komisijas lēmumu pārsūdzēšana tiesā

Komisijas lēmumu mēneša laikā pēc attiecīgā paziņojuma publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" var pārsūdzēt tiesā personas, kuras vēlas panākt pilnīgu vai daļēju šā lēmuma atcelšanu. Šīs personas ir valsts atbalsta sniedzēji, potenciālie un faktiskie valsts atbalsta saņēmēji, personas, kas piedalījušās valsts atbalsta projekta izskatīšanā, kā arī trešās personas, kuru intereses ir saistītas ar valsts atbalsta sniegšanu vai atteikumu sniegt valsts atbalstu.

23.pants. Ieinteresēto personu tiesības griezties tiesā gadījumos, kad Komisijas lēmums nav pieņemts

Šā likuma 22.pantā minētās trešās personas, lai apturētu valsts atbalsta piešķiršanu un panāktu attiecīga lēmuma pieņemšanu, var griezties tiesā arī tad, ja Komisija nav pieņēmusi lēmumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

VII nodaļa. Zaudējumu un neiegūto ienākumu kompensācija

24.pants. Zaudējumu un neiegūto ienākumu kompensācija atbalstāmo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) konkurentiem

(1) Trešās personas [atbalstāmā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) konkurenti], kuru ekonomiskās intereses aizskartas tāda valsts atbalsta rezultātā, par ko nav Komisijai ziņots un kas ir pretrunā ar citām šā likuma II – IV nodaļas prasībām, var prasīt zaudējumu un neiegūto ienākumu kompensāciju atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

(2) Ar tiesas nolēmumu valsts atbalstu var apturēt un valsts atbalsta sniedzējam uzlikt par pienākumu izmaksāt zaudējuma kompensāciju personām, kuru ekonomiskās intereses ir aizskartas.

25.pants. Zaudējumu nekompensēšana nelikumīgi atbalstītiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām)

Atbalstāmajam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), kurš cietis nelikumīgi piešķirtā atbalsta piedzīšanas rezultātā, nav tiesību saņemt zaudējumu un neiegūto ienākumu kompensāciju.

Pārejas noteikumi

1. Attiecībā uz privatizēto vai privatizējamo valsts vai pašvaldību uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu parādu kapitalizāciju, ko Ministru kabineta noteiktajā kārtībā veic Privatizācijas aģentūra, kā arī attiecībā uz nodokļu samaksas termiņu pagarinājumiem šis likums piemērojams ar 1999.gada 1.janvāri.

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.284 "Noteikumi par valsts un pašvaldību atbalsta uzņēmējdarbībai kontroli" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 18.nr.).

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 26.februārī.

 

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1998.gada 17.martā