Vācijas parlamentārietis

Piektdien, 13.martā, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Rubins un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieku Markusu Mekelu.

Sarunas laikā abas puses pārrunāja Latvijas virzību uz ES un Baltijas valstu sadarbības aspektus pēc Luksemburgas tikšanās, kā arī Latvijas un Krievijas attiecības.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Rubins informēja, ka Latvijas ārpolitikas galvenās prioritātes ir integrācija Eiropas Savienībā un transatlantiskajās struktūrās. Vācijas parlamenta Ārlietu komisijas vadītājs M.Mekels interesējās, kā Igaunijas uzaicināšana uz sarunām par uzņemšanu ES varētu ietekmēt Baltijas valstu sadarbību un Latvijas gatavošanos integrācijai šajā organizācijā. Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs E.Inkēns pozitīvi novērtēja faktu, ka vismaz ar vienu Baltijas valsti drīzumā tiks uzsāktas sarunas par iestāšanos ES. Baltijas valstis vienmēr ir cieši sadarbojušās, lai īstenotu kopīgos mērķus, tomēr akcenti ir mainījušies, atzīmēja E.Inkēns, jo tagad Igaunija, Latvija un Lietuva vairāk koncentrējas uz sagatavošanos dalībai ES, Baltijas valstu lietas zināmā mērā pametot novārtā, piemēram, jautājums par Baltijas valstu muitas ūnijas izveidošanu virzās uz priekšu gausi.

Eiropas Savienības integrācijas kontekstā abu valstu parlamentārieši sprieda arī par nepilsoņu naturalizācijas procesa gausajiem tempiem Latvijā. E.Inkēns un A.Rubins informēja, ka cittautieši īpaši netiecas iegūt Latvijas pilsonību, tikai 5 procenti no 200 tūkstošiem nepilsoņu, kuri var pretendēt uz pilsonības piešķiršanu, ir izteikuši vēlēšanos to iegūt.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī Latvijas un Krievijas attiecības saistībā ar 3.marta nesankcionēto piketu pie Rīgas Domes. Vācijas parlamenta Ārlietu komisijas vadītājs M.Mekels raksturoja Krievijas reakciju kā neadekvātu.

Savukārt Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Antons Seiksts, tiekoties ar VFR Bundestāga Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieku Markusu Mekelu, pārrunāja problēmas, kas saistītas ar nepilsoņu naturalizāciju. A.Seiksts atzina, ka Latvijā būs jārisina Pilsonības likuma liberalizācijas jautājums, lai nodrošinātu valsts iekšējo stabilitāti un ievērotu starptautisko organizāciju ieteikumus. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs pauda atbalstu idejai piešķirt tiesības saņemt pilsonību Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem. A. Seiksts noraidīja Krievijas pārmetumus par cilvēktiesību neievērošanu Latvijā. Viņš norādīja, ka notikumos pie Rīgas Domes 3.martā cilvēktiesību pārkāpumus saskatījusi tikai Krievija un Baltkrievija.Tikšanās laikā pārrunāts arī jautājums par reliģisko organizāciju un valsts attiecībām.

Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Ārlietu komisjas priekšsēdētāja vietnieks Markuss Mekels tikās arī ar Saeimas frakciju pārstāvjiem.

Tikšanās laikā frakciju pārstāvji raksturoja pašreizējo politisko situāciju Latvijā, savu partiju izredzes oktobrī paredzētajās Saeimas vēlēšanās, kā arī izteica atbalstu Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā un NATO.

Zviedrijas parlamentārieši

Vakar, 16.martā, Saeimas Ārlietu komisija un Eiropas lietu komisija tikās ar Zviedrijas Karalistes parlamenta Ārlietu komisijas delegāciju komisijas priekšsēdētāja vietnieka Jērana Lenmarkera vadībā.

Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns iepazīstināja zviedru parlamentāriešus ar komisijas darbības mērķiem un uzdevumiem, kā arī informēja par paveikto.