Zviedrijas parlamentārieši

Turpinājums no 1.lpp.

Sarunas dalībnieki sprieda par Latvijas stratēģiju virzībā uz Eiropas Savienību pēc Luksemburgas sanāksmes, īpašu vērību veltot Eiropas Komisijas izstrādātajā dokumentā "Pievienošanās partnerībai" iekļautajām prioritātēm, kā arī par integrāciju transatlantiskajās drošības struktūrās. Zviedru parlamentārieši vēlējās uzzināt Latvijas politiķu un sabiedrības domas par Latvijas gatavību uzsākt sarunas par pievienošanos Eiropas Savienībai šā gada beigās vai nākamā gada sākumā. Latvijas puse pauda viedokli, ka ekonomiskā situācijā Latvijā vieš optimismu, bet tādi jautājumi kā nepilsoņu naturalizācijas procesa paātrināšana un robežu sakārtošana ir ilgstošs process.

Abu valstu parlamentārieši bija vienisprātis, ka iespējami ātrāka sarunu uzsākšana ar Latviju par uzņemšanu ES uzlabos attiecības arī ar Krieviju un veicinās drošību Eiropā.

Arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija tikās ar Zviedrijas Karalistes parlamenta Ārlietu komisijas delegāciju.

Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika veltīta jautājumam par nepilsoņu stāvokli Latvijā. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Antons Seiksts norādīja uz vairākām problēmām, kuras būtu jāatrisina šajā jomā. A.Seiksts pauda viedokli, ka būtu jāliberalizē Pilsonības likums, jānovērš dažas atšķirības pilsoņu un nepilsoņu tiesībās, jādod iespēja iegūt Latvijas pilsonību bērniem, kuri dzimuši Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas, kā arī jāatvieglo iespējas iegūt pilsonību Polijas pilsoņiem un viņu pēcnācējiem, jo Polija, tāpat kā Baltijas valstis, bija Molotova–Ribentropa pakta upuris. Savukārt komisijas locekļi Vladilens Dozorcevs un Viktors Kalnbērzs izteica šaubas par iespēju atrisināt nepilsoņu problēmas 6.Saeimas darbības laikā.

Saeimas deputāti atbildēja uz viesu jautājumiem par to, kā tiek risinātas problēmas cilvēkiem ar attīstības traucējumiem un cietumniekiem, kā arī raksturoja problēmas, kas rodas, Latvijā ienākot jauniem reliģiskiem virzieniem un sektām.

Saeimas preses dienests

Piektdien, 13. martā, Latvijas Republikas vēstniecībā Francijā tika parakstīts Latvijas Republikas un Andoras Hercogistes Līgums par savstarpēju atteikšanos no vīzām. Līgumu parakstīja Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā Sandra Kalniete un Andoras Hercogistes ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Mertiksella Matjū Pī (Mertixell Mateui Pi).

ĀM preses centrs