Stenogramma 11. martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labdien, godātie kolēģi! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1998.gada 11.un 12.marta sēdi. Pirms sākam izskatīt Prezidijā akceptēto darba kārtību, izskatīsim desmit deputātu iesniegumu par debašu laika samazināšanu šodien un rīt — piecas minūtes pirmo reizi un divas minūtes otro reizi. Vai kāds deputāts vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies! Esam vienojušies.

Godātie kolēģi, tātad turpinām izskatīt likumprojektu "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā", kurš pēc Valsts prezidenta Ulmaņa kunga iniciatīvas ir nosūtīts Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Debatēs par šo jautājumu ir pieteicies runāt Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Lūdzu!

J.Kaksītis

(DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es vēlos atgādināt, ka iepriekšējās sēdes nobeiguma daļā, runājot par jautājumu, cik plaši šis likumprojekts skatāms gadījumā, ja tas tiks nodots komisijām, deputāts Leiškalns, iebilstot pret deputāta Bišera izteikto domu, ka apspriežami ir komisijās tikai tie jautājumi, pret kuriem ir iebildis Valsts prezidents, nepiekrita tam un izteica apgalvojumu, ka jāizskata visi. Savukārt es gribu izteikt pretējo viedokli kā deputāts Leiškalns un, lai cik tas arī būtu dīvaini, atsaukties uz to pašu Kārtības ruļļa 115.pantu, kur rakstīts, ka, ja Valsts prezidents Satversmes 71.panta kārtībā ir prasījis likumu otrreizēju caurlūkošanu, Saeima nākamajā sēdē lemj par Valsts prezidenta motivēto iebildumu nodošanu komisijām un ne vairāk. Par motivēto iebildumu nodošanu komisijām. Tātad nevis likumprojekta nodošanu komisijām, bet motivēto iebildumu. Es saprotu, ka var teikt, ka tas ir interpretācijas jautājums, un tomēr es burtiski tulkoju to, kas ir ierakstīts, un aicinu arī katru no deputātiem, pirms viņš izšķirsies par balsojumu vai vēlāk izšķirsies par to, kā tad ir interpretējams, lūdzu izlasīt šo teikumu, kurā, es vēlreiz atkārtoju, kurā ir teikts — lemj par prezidenta motivēto iebildumu nodošanu komisijām. Tālāk, protams, ir šeit rakstīts, bet kā gan citādi varētu uzrakstīt, kā gan citādi varētu, šis 115.pants, uzrakstīt, ja ne teikt, ka trešā lasījuma kārtībā. Ja tas, ko dara Leiškalns, ir starpsauciens, tad, protams, es varu neiebilst pret to, bet viņam, protams, būs iespējas runāt otrreiz, ja vēlēsies, bet vēlreiz es saku, ka tas neattiecas uz visu likumprojektu. Tā ir mana pārliecība.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Atvainojiet, Kiršteina kungs pieteicies — Latvijas Nacionālās reformu un Latvijas Zaļās partijas frakcija. Lūdzu!

A.Kiršteins

(LNRP, LZP). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Godājamais Kaksīša kungs! Satversme ir augstāka nekā Kārtības rullis, un Satversmē ir precīzi teikts, ka prezidents motivētā rakstā var prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu, nevis panta. Visa likuma otrreizēju caurlūkošanu atļauj Satversme, ja Satversme nav atcelta, tad šeit nav vērts atsaukties uz dažādiem mazākiem likumprojektiem. Paldies! (Starpsauciens: "Balsojums!")

Sēdes vadītājs.

Paldies! Ģirts Kristovskis, frakcija "Latvijas ceļš".

Ģ.Kristovskis

(LC). Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Ja nu reiz mēs šeit nodarbojamies ar interpretāciju, tad tiešām gramatiski šeit ir rakstīts, ka mēs izskatām likumu, nevis motivētos iebildumus. Un līdz ar to ir runa par likuma caurskatīšanu trešā lasījuma noteiktajā kārtībā. Paldies par uzmanību! (Starpsauciens: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs.

Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Godātie kolēģi, tagad mums ir jābalso priekšlikums par likumprojekta nodošanu atbildīgajām komisijām. Ja tāds lēmums netiek pieņemts, tad mēs balsosim atkārtoti par likuma pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Bet vispirms balsojam priekšlikumu — nodot iesniegto likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimas komisijām. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 30, atturas — 3. Lēmums pieņemts, likumprojekts tiek nodots otrreizējai caurlūkošanai Saeimas komisijām. Kādi būtu, lūdzu, priekšlikumi par termiņiem, kuros ir jāizskata?

J.Kaksīti

s (DPS). Priekšlikumus lūdzu iesniegt atbildīgai komisijai līdz 16.martam.

Sēdes vadītājs.

Tātad līdz 16.martam. Vai deputātiem ir iebildumi par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu? Iebildumu deputātiem nav. Esam vienojušies — 16.marts. Paldies!

 

Godātie kolēģi, nākamais darba kārtības jautājums ir otrā sadaļa — Prezidija ziņojumi. Prezidijs ierosina deputātu Leiškalna, Tomašūna, Bunkša, Seiksta un Keiša iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Par šo jautājumu ir pieteicies runāt deputāts Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

K.Leiškalns

(LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Lūdzu nodot komisijām šo likumprojektu, kas atvieglina transportlīdzekļu īpašniekiem, un galvenokārt tas skar lauksaimniecības zemniecību, pārreģistrāciju un neuzliek par pienākumu šai zemniecībai maksāt transportnodevu pirms viņi ir nokārtojuši tehniskās apskates jautājumu un uzsākuši transportmaģistrāļu lietošanu, par ko jau šī nodeva arī būtu maksājama. Aicinu atbalstīt nodošanu komisijām. Paldies! (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai kāds vēlas runāt pret? Nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi pret Prezidija atzinumu? Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas atzinumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — nav, atturas — 21. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Putniņa, Rugātes, Dilbas, Ločmeļa, Druvas un Rubuļa iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Vēlas runāt par šo jautājumu viens no iesniedzējiem — deputāts Pauls Putniņš. Lūdzu!

P.Putniņš

(LZS, KDS). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj un godātie kolēģi! Šeit šis jautājums ir jau drusciņ mēģināts risināt un tomēr iestrēdzis, tas ir Saeimas, šajā gadījumā, nu, es varētu teikt, goda pienākums, kas valstij neko nemaksā jeb maksā ārkārtīgi maz, nokārtot šo iestrēgušo jautājumu, un, proti, Latvijas Dziesmu svētku fonds, paši Dziesmu svētki ir līdzīgi kā tas ir ar mūsu sporta kustību — izplatīta pa visu valsti, mēs tiekam atpazīti tāpat kā no sportistu panākumiem pasaulē, tā šeit ar dziesmu, ar koru panākumiem pasaulē mēs tiekam atpazīti, tātad faktiski tas ir lielā mērā mūsu identitātes jautājums, tas ir mūsu Latvijas tēla veidošanas jautājums. Kā jūs zināt, Likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli, tur 20.pantā ir divas šīs sadaļas. Viena ir vispārīga, jūs to visi zināt, bet otra ir īpaša, kas atšķiras par 5% no valsts puses pretimnākšanu, un tur jau ir kādas trīs pozīcijas, un mēs piedāvājam Latvijas Dziesmu svētku fondu un Latvijas organizāciju "Glābiet bērnus!" ierindot arī šajā ailē. Kā jau es minēju, tas neprasa no budžeta, tur tikai 5% starpība, nekādus, teiksim, papildu zaudējumus budžetam, bet tā ir tāda prestiža lieta, jo tur šos nosauktos fondus ierauga uzņēmēji un ir šīs sarunas aizsākamas daudz auglīgāk.

Tas ir vajadzīgs arī tāpēc, ka, lūk, tuvojas Dziesmu svētki, un finansiālais grūtums ir ļoti liels, un mums jādara viss, lai mēs varētu kaut drusciņ palīdzēt likumdošanas ziņā, teiksim, sarīkot Dziesmu svētkus, un beigu beigās es domāju — tā tiešām ir visa mūsu kopīga bez kaut kādiem politiskiem aspektiem goda lieta, un tāpēc lūdzu nodosim. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai kāds vēlas runāt pret šo jautājumu? Nevēlas. Vai deputātiem nav iebildumu, ka likumprojekts tiek nodots komisijām? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības pabalstiem"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo atzinumu? Vai kāds vēlas runāt? Iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par cukuru"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt par vai pret šo jautājumu? Vai kādam ir iebildumi? Nav. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Bekasova, Deņisova, Bartaševiča un Kalnbērza iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Par šo jautājumu vēlas runāt Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Viena lieta ir tā, kas ir vēsturē noticis, un otra lieta ir tā, kurš un kā šodien uzņemsies īstu atbildību par notikušo. Un tāpēc šis te piedāvājums faktiski skar mūsu valsts, Latvijas valsts atbildību, it kā uzliekot par pienākumu Latvijas valstij zināmā mērā palīdzēt, tātad nosakot šo politiski represētās personas statusu cilvēkiem, kas šeit ir iebraukuši pēc 1940. gada 17. jūnija, tātad ir iebraukuši nelikumīgi. Pie tam, pat piedāvājot izņemt šo 1940. gada 17. jūniju, tātad vispār jebkurā laikā, noliedzot šo legālo iebraukšanu, un pie tam vēl ne tikai par iedzīvotājiem runājot, par pašiem viņiem cietušajiem, bet runa ir arī par viņu pēcnācējiem. Un tagad, pieņemsim, skatoties tālāk šo 4. pantu, ir runa par to, ka ir bijušas kaut kādas represijas gan Latvijas teritorijā, gan ārpus Latvijas teritorijas. Tad ko mēs piedāvājam? Mēs piedāvājam, ka Latvijas valsts segs kādus izdevumus kompensāciju veidā personām, kuras šeit ir nelikumīgi ieradušās, kuras ir cietušas ārpus Latvijas teritorijas. Tātad personas, kurām nav nekāda sakara, izņemot to, ka viņas šeit ir kaut kādu laiku bijušas. Tagad man viens jautājums, piemēram, būtu. Un kur ir Krievijas atbildība, un kur ir Krievijas lielā kliegšana par savējo aizstāvēšanu? Un kur ir Krievijas līdzdalība, sniedzot attiecīgo palīdzību personām, kuras ir dzīvojušas Latvijā, bet ir iebraukušas nelegāli šeit un cietušas ārpus Latvijas robežas, piemēram, Krievijā? To šie iesniedzēji nekādi acīmredzot nav gribējuši ņemt vērā. Un mēs kārtējo reizi sastopamies ar tādu īpatnēju piedāvājumu — izmantot šos te vārdus "politiski represētā persona", ciešanas, un mums ir it kā vienalga, kur tas ir noticis, bet mēs uzkraujam savai valstij liekus pienākumus atkal pret tiem cilvēkiem, par kuriem Latvijas valstīj nav nekādas morālas atbildības.

Līdz ar to es nevaru atbalstīt šādu priekšlikumu un nevaru atbalstīt pat šādu priekšlikuma nosūtīšanu uz komisijām, jo tas konceptuāli nav pieņemams, jo tas konceptuāli neatbilst tai nostādnei, kādai vajadzētu būt mūsu Latvijas Republikā. Aicinu balsot pret šī projekta nodošanu komisijām!

Sēdes vadītājs

. Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Klausoties cienījamo Dobeļa kungu, es domāju — kādi laiki, tādi tikumi. Un tad es iedomājos to, ja šodien būtu dzīvs Astra kaut vai, vai Juris Ziemelis, kas sēdēja Mordovijas lēģeros un kas varbūt daudz aktīvāk un... un kuri grāva to padomju iekārtu vai to režīmu, un viņi sēdēja vienās kamerās ar krieviem, ar cittautību pārstāvjiem, kas arī atradās Mordovijā, un tad šodien izrādās paradoksāla situācija, ka Ziemelis vai Astra varētu saņemt no valsts kādu palīdzību, bet šie cilvēki, nedod Dievs, ja viņi būtu atbraukuši uz Latviju, izrādītos, ka viņi nav, lūk, grāvuši to padomju iekārtu. Kam šodien Dobeļa kungs un "Tēvzeme" aicina neiedot šo statusu? Tiem cilvēkiem, kas ir varbūt patiešām reāli cietuši no režīma, kas ir reāli arī kaut ko darījuši, lai tas iepriekšējais režīms, kurā liela daļa no "Tēvzemes" strādāja vadošos amatos un apguva iepriekšējā režīma zinības, ir reāli darbojušies un ir reāli veikuši tā režīma sagrāvē. Un ko šodien "Tēvzeme" proponē?

Un tādēļ es aicinātu, cienījamie kolēģi, šeit nav trešais balsojums, kurā varētu Dobeļa kungs kliegt par to, ka nabaga latviešu pensionāriem atņem to, ko "Tēvzeme" nav iedevusi. Nosūtīt uz komisijām un izdiskutēt... es aicinātu šodien ne "Ceļu" nepakļauties un arī "Saimnieku" nepakļauties, nosūtīt šo jautājumu, jo citādi patiešām tad es varētu piekrist Valdmaņa kungam: ja "Saimnieks" arī nobalsos, tad patiešām Kaksītis, kas tiesāja, šodien arī atbalstīs, lai tālāk šīs represijas pret šiem cilvēkiem visiem turpinātos.

Un tādēļ, cienījamais Dobeļa kungs, varbūt jūs pastāstīsiet, kur jūs atradāties, kad šie cilvēki tanī režīma laikā atradās ieslodzījuma vietās? (No zāles deputāts Dobelis: "Pagrīdē es atrodos!") Un tādēļ es aicinātu Saeimu šinī gadījumā nepakļauties šim spiedienam, bet atbalstīt šī projekta nosūtīšanu uz komisijām. Pēc tam, ja gribēsim.... ja patiešām tās summas būs tik drausmīgas vai tie atvieglojumi... nu tad jau noraidīsim. Es aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs

. Izlemsim šo jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam priekšlikumu nodot.... iesniegto likumprojektu nodot Saeimas komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 25, atturas — 29. Lēmums nav pieņemts. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Lībanes, Leiškalna, Ābiķa, Lagzdiņa un Bērziņa iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Godātie kolēģi! Mēs neizskatījām par Profesionālās izglītības likumu, mēs pie tā atgriezīsimies, bet lūdzu izlemsim tagad šo jautājumu.

Vēlas runāt Andrejs Panteļējevs, frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu! Es atvainojos, es vienkārši pāršķīru divas lappuses uzreiz...

A.Panteļējevs

(LC). Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamās dāmas un kungi! Es domāju, ka balsojums par šo te likumu vai par šā likuma nodošanu komisijām parādīs, cik nopietni mēs paši attiecamies pret saviem solījumiem vai pret saviem iepriekšējiem lēmumiem. Šinī pašā... ne šinī pašā, bet katrā ziņā Saeimā mēs 31. martā noturējām plenārsēdi, kur runājām par lauku attīstību un lauksaimniecības attīstību, un pieņēmām koncepciju, kurā kā būtisks elements tika ierakstīts arī lauku ceļu sakārtošana un lauku ceļu attīstība. Tas pats, cik es saprotu, vakar ir noticis Ministru kabinetā, un arī tur pilnīgi loģiski ir ietverta šī te lauku ceļu sakārtošanas koncepcija kā viens no pamatiem, lai vispār varētu normāli un loģiski runāt par lauku ne tikai kā ražošanas vietas, bet arī kā normālas dzīvesvietas, lauku sociālās vides sakārtošanu. Šis likumprojekts ir viens variants, kas piedāvā ļoti konkrētus avotus, kādā veidā šī lauku ceļu problēma varētu tikt atrisināta. Un es neredzu nekādu loģiku, kāpēc lai noraidītu pat nodošanu komisijā, jo beigu beigās komisijās mēs varam spriest varbūt par zināmiem labojumiem, varam spriest par alternatīvām, bet katrā ziņā nenodot to komisijām — tas nozīmē pašiem atteikties no sevis pašu iepriekš pieņemtajiem lēmumiem.

Es aicinu nodot komisijām un izlemt šo jautājumu, un ķerties pie šī te ļoti būtiskā lauku ceļu problemātikas atrisinājuma. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Pret vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es vēlētos tomēr precizitātes labad pateikt to, ka šajā likumprojektā nav pilnīgi nekas par lauku ceļiem. Tur ir tikai paredzēts līdzekļu pārdalījums starp valsts budžetu un Autoceļu fondu. Tas ir, izņemt ārā līdzekļus no valsts budžeta un iedot tos Autoceļu fondā. Un par lauku ceļiem tur nav minēts neviens vārds iekšā. Un ja šeit kaut kādi "Latvijas ceļa" ministri nāk un sola kaut ko lauku ceļiem, tad derētu padomāt par to, ka šis ministrs, kas šobrīd ir šajā amatā, visdrīzāk ka pēc nākamajām vēlēšanām šajā amatā nebūs un, pat gribēdams, nevarēs savus solījumus izpildīt. Tāpēc šādā redakcijā es aicinu šo likumprojektu neatbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Paldies! Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam priekšlikumu — nodot atbildīgajām komisijām likumprojektu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 11, atturas — 20. Lēmums pieņemts. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Un tagad, godātie kolēģi, nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Kreituses, Kreitusa, Kalnbērza, Kiršteina, Ābeles un Kalviņa iesniegto likumprojektu "Profesionālās izglītības likums" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Vai kāds deputāts vēlas runāt par vai pret šo jautājumu? Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti runāt nevēlas, bet prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un balsojam par deputātu priekšlikumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 11, atturas — 25. Lēmums nav pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms izskatām nākamos darba kārtības jautājumus, esam saņēmuši Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Seiksta kunga parakstītu dokumentu, kurā viņš raksta, ka, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51. pantu, šī komisija lūdz šīsdienas un rītdienas sēdes darba kārtībā izdarīt grozījumus un izslēgt 44. punktu — likumprojektu "Latvijas Republikas Valsts valodas likums" otrajā lasījumā sakarā ar nepieciešamību to nosūtīt Baltijas jūras valstu padomes demokrātisko un cilvēktiesību institūciju ekspertiem.

Godātie kolēģi, te ir tāda problēma. Atbildīgā komisija ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, bet Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz šo jautājumu no darba kārtības svītrot. Bet katrā gadījumā izlemsim to balsojot. Pret šo jautājumu runās Juris Dobelis, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK .

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Tiešām parādās jautājums, cik zemu mēs varam klanīties? Skaidri un gaiši es uzstādu jums un sev šādu jautājumu. Un man tagad ir interesanti secīgi salikt vairākus pēdējo nedēļu un mēnešu notikumus. Mēs piekāpāmies Darba likuma kodeksa pārskatīšanai zem krievu preses spiediena. Mēs ļoti maigi izturējāmies pret tiem, kas pie mums vissliktākajā veidā izturējās šajā nesankcionētajā pasākumā, un mēs par to dabūjām. Mēs piekāpāmies it kā kaut kādiem Zviedrijas televīzijas izteikumiem par "Waffen SS" saietiem Latvijā. Zinādami, labi zinādami, cik mums ir ieildzis šis jautājums par Latvijas Republikas Valsts valodas likuma izskatīšanu. Tas mums ir ārkārtīgi ieildzis. Mēs visi labi zinām, ka šodien mums nav sava likuma. Šodien Latvijas valstī tāda nav. Mēs joprojām izmantojam 1989. gadā pieņemto likumu — Valodu likumu — nevis likumu par mūsu valsts valodu. Tikai ar zināmiem lāpījumiem un kaut kādiem priekšlikumiem. 5. Saeimas darba laikā šo jautājumu nevarēja atrisināt. Ar tādām lielām mokām tagad šis dokuments ir nonācis līdz Saeimai. Un pēdējā brīdī, es teikšu, visnekaunīgākajā veidā, kāds atkal iejaucas mūsu darbā, traucējot mums pieņemt šo likumu. Ko jūs te mums piedāvājāt? Kārtējos ekspertus — demokrātisko un cilvēktiesību institūciju ekspertus. Kam ir tiesības iejaukties Latvijā un spriest par mūsu valodu? Kam ir tiesības aizrādīt kaut ko par mūsu valodas likumu? Kas cits, ja ne paši latvieši pirmie Latvijas Republikas pilsoņi ir tiesīgi lemt par šīs valsts valodas likumu? Ar kādām tiesībām jūs kaut ko tādu piedāvājat? Atkal jūs runāsiet: "Kāds kaut kur mūs nesapratīs!" Cik jūs gribat zemu klanīties?! Un kas jums maksā par šādu klanīšanos? Jāsāk ir šādu jautājumu uzstādīt. Tikko mēs gribam skaidri un gaiši pateikt, ko mēs vēlamies Latvijā, tikko mēs godīgi vēlamies pateikt savu nostādni par to, kas šeit ir īstais saimnieks, kurai valodai šeit ir jābūt noteicošajai, parādās kaut kādi ārkārtīgi īpatnēji eksperti no vienas puses un no otras puses un nāks, un mūs mācīs. Acīmredzot gan jau kāds no Krievijas arī būs starp tiem ekspertiem, kas stāstīs, kā šeit tiek apspiesti tie cilvēki, kuriem viņi paši nevēlas sniegt nekādu palīdzību. Novedot līdz absurdam savas valsts politiku, piedāvājot ekonomiskas sankcijas pret Latvijas Republiku, izlikdamies nesaprotam, ka šīs sankcijas skars arī tos krievus, kas šeit, Latvijā, dzīvo. Tiek tēlots, ka to nesaprot. Tiek pasniegts šis paņēmiens kā ļoti ietekmējošs. Un tagad jūs varat teikt to lietu, kas mums ir visvairāk šodien vajadzīga. Valsts valodu aizsargājoši likumi, labi zinot, cik maz ir laika palicis šai Saeimai strādāt, un šis ir tikai otrais lasījums. Un jau tagad mēs atkal šo otro lasījumu esam gatavi neizskatīt. Vairāk tas mūs, redziet, šinī brīdī neinteresē. Mums interesē, ko teiks kaut kādi eksperti no ārpuses. Šinī gadījumā es uzskatu, ka balsojums par šī Valsts valodas likuma neizskatīšanu ir līdzvērtīgs nodevībai pret latviešu tautu. Nodevībai pret mūsu valodas aizsardzību.

Es aicinu neatbalstīt šādu priekšlikumu, ja to vispār var nosaukt par priekšlikumu. It īpaši, ka tas nāk no komisijas, kura pat nav atbildīgā par šo likumu.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Antons Seiksts, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Seiksts

(LC). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es nerunāju savā, es runāju komisijas vārdā. Neliela konkretizācija ir vajadzīga. Ne ar piketētājiem, ne ar kaut kādām Krievijas institūcijām nekādi sakari nav šajā jautājumā uzņemti, un nevienam mēs netaisāmies klanīties priekšā. Atbildīgās komisijas priekšsēdētājs Dzintars Ābiķis informēja par to, ka jau ir aizsūtīts, pārtulkots un aizsūtīts, un viņš ir saņēmis apstiprinājumu, ka pāris nedēļu laikā šādi priekšlikumi varētu būt. Atgādinu, mēs esam sūtījuši Pilsonības likumu, mēs esam sūtījuši Reliģisko organizāciju likumu. Abos gadījumos tas mums nav traucējis noraidīt tos ekspertu apsvērumus, kas Latvijas valstij nav pieņemami. Taču mums šajā gadījumā, zaudējot tikai pāris nedēļas, mēs varētu noraidīt arī pārmetumus, ka mēs nerēķināmies ar tām institūcijām, uz kuru pusi mēs ejam. Šajā gadījumā — uz Eiropas Savienību. Tāds ir arī vairāku, ja ne visu, Eiropas Savienības valstu vēstnieku lūgums, kur bija kopējā tikšanās, Ābiķa kungam un man esot klāt. Mēs zaudētu, atkārtoju, pāris nedēļas. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu — izslēgt no darba kārtības 44.punktu — likumprojekts "Latvijas Republikas Valsts valodas likums". Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 26, atturas — 6. Šis priekšlikums nav pieņemts.

 

Nākamais darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts "Par Aizkraukles rajona tiesas tiesneša Jura Rakeviča atbrīvošanu no amata". Juridiskās komisijas vārdā — Māris Grīnblats, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments nr.3865. Tieslietu ministrijā ar iesniegumu ir griezies Aizkraukles rajona tiesas tiesnesis Juris Rakevičs un lūdzis atbrīvot viņu no ieņemamā amata pēc paša vēlēšanās. Saeimas Juridiskā komisija uzklausījusi un atbalstījusi, un aicina arī Saeimu atbalstīt šo lūgumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu — atbrīvot Juri Rakeviču no Aizkraukles rajona tiesas tiesneša amata pēc paša vēlēšanās. Balsošana aizklāta. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 1, atturas — 5. Lēmums pieņemts.

 

Nākamais darba kārtības jautājums — Saeimas deputātu Ādamsona, Kreituses, Ozoliņa, Kalnbērza, Čerāna, Veldres, Grīnberga, Mauliņa, Liepas un Zelgalvja pieprasījums satiksmes ministram Vilim Krištopanam par VSK "Rīnūži" privatizāciju. Motivācijai pieteicies deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirms pārejam pie lietas būtības, es gribētu jums atgādināt mazliet vēsturi. Kad tiek celtas vai būvētas kādas ostas, tiek plānots arī maksimālais kravu apgrozījums vienā vai otrā ostā. Padomju laikos, kad tika celta šī te Rīnūžu osta vai, citiem vārdiem runājot, zvejniecības osta, maksimālais kravu apjoms tika plānots gada laikā līdz 400 tūkstošiem tonnu. Rīgas tirdzniecības ostā maksimālais kravu apjoms tika plānots 8,2 miljoni tonnu. Padomju laikos līdz 1990.gadam apmēram šī te tonnāža arī tika ieturēta. Pagājušajā gadā mēs pieņēmām likumu "Par Rīgas tirdzniecības brīvostu". Viena no motivācijām bija tā, ka pieņemot šo te likumu, palielināsies kravu apjoms tieši Rīgas tirdzniecības brīvostas teritorijā. Bet diemžēl uz šodienu šis kravu apjoms vēl nav sasniedzis pat 4 miljonus tonnu. Kas notiek VSK "Rīnūži", kas ir valsts uzņēmums? Uz šo brīdi par pagājušo gadu, pareizāk sakot, "Rīnūžos" kravu apjoms ir pieaudzis līdz 1,8 miljoniem tonnu. Tātad no plānotā kravu apjoms ir pieaudzis četras ar pusi reizes. Pusgadu atpakaļ mēs arī par labu darbu šīs valsts stividoru kompānijas ģenerāldirektoram piešķīrām pilsonību par īpašiem nopelniem. Un viena no motivācijām bija tā, ka šis valsts uzņēmums diemžēl uz šodienu ir viens no retajiem, kurš strādā ar peļņu. Tāpēc jau, pirmkārt, izraisa dīvainas asociācijas, ka valsts nodod privatizācijai uzņēmumu, kurš nes valstij kolosālu peļņu. Tas ir viens.

Otrs. Jautājums par to, vai Eiropā ostas vispār tiek privatizētas? Nesen Baltijas asamblejas Komunikācijas komiteja apmeklēja Antverpenes ostu, un es arī uzdevu Antverpenes ostas pārvaldniekam šo te jautājumu. Viņš sāka smieties un pateica, ka tas ir absurds, ka Antverpenē, Beļģijā vispār netiek izskatīts jautājums par to, ka varētu tikt privatizēts viens vai otrs ostas gabals. Nav runa par privātuzņēmumiem, kuri strādā uz ostas zemes, bet ir runa tieši par ostas privatizāciju. Vienīgā vieta Eiropā, kur ostas tiek privatizētas, es atvainojos, ir Lielbritānija. Bet tas tur ir vēsturiski izveidojies.

Ko tad pieprasa tie deputāti, kuri šeit ir parakstījušies? Pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta 1996.gada 11.septembra rīkojumu, Satiksmes ministrija nodot valsts stividoru kompāniju "Rīnūži" un Privatizācijas aģentūra pieņem to savā valdījumā ar 1997.gada 9.janvāra aktu. Pēc šīs procedūras Satiksmes ministrija panāk, ka, pārkāpjot Likumu par valsts un pašvaldības īpašuma privatizāciju, privatizācijas noteikumus apstiprina satiksmes ministrs. Bet, neskatoties uz to, privatizācijas noteikumi nav apstiprināti līdz šim brīdim. Acīmredzot tāpēc, ka satiksmes ministra Krištopana, Latvijas brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas zivsaimniecības darbinieku arodbiedrības, Rīgas ostas valsts stividoru kompānijas "Rīnūži", Rīgas ostas pārvaldes vadītāju, darbinieku un Satiksmes ministrijas atsevišķu departamentu vadītāju viedoklis ir diametrāli pretējs. Saeimas deputāti pieprasa sniegt paskaidrojumus — uz kāda likuma panta pamata privatizācijas noteikumi ir jāapstiprina satiksmes ministram?

Tad, kad tiks apstiprināti valsts stividoru kompānijas "Rīnūži" privatizācijas noteikumi, vai tiks ņemts vērā Latvijas brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas zivsaimniecības darbinieku arodbiedrības, Rīgas ostas valsts stividoru kompānijas "Rīnūži", Rīgas ostas pārvaldes vadītāju darbinieku un Satiksmes ministrijas atsevišķu departamentu vadītāju viedoklis, ka izpirkšanai paredzētais akciju daudzums uzņēmuma vadībai ir 25%, darbiniekiem 25%. Kādu firmu intereses lobē satiksmes ministrs Krištopans, un vai šīs firmas nav tieši vai pastiprināti saistītas ar viņa biznesa interesēm? Interesanta ir arī Viļa Krištopana atbilde Zivsaimniecības darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājam Skrebera kungam.

Sēdes vadītājs.

Ādamsona kungs, jūsu runas laiks beidzies.

J.Ādamsons.

Jā, paldies!

Sēdes vadītājs.

Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Nākamais darba kārtības jautājums — Saeimas deputātu Golubova, Bekasova, Deņisova, Kalnbērza, Kreituses, Bartašēviča, Ozoliņa, Lujāna, Kazāka un Liepas pieprasījums pašvaldību lietu valsts ministram Ērikam Zundam izvērtēt Baložu pilsētas domes rīcības atbilstību likumam "Par svētku un atceres dienām". Motivācijai pieteicies deputāts Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Šis ir kārtējais jautājums — uz kādu valsti mēs ejam un ko mēs gribam sasniegt. Man negribas, un diemžēl reizēm arī jāpārliecinās, ka mūsu valstī, ir vai nu diezgan liels ierēdņu un arī vēlēto pašvladību un arī citu līmeņu deputātu korpuss, kas vai nu ir provokatori, vai īsti cilvēki, kas neapjēdz, ko viņi dara. Un šinī gadījumā šis jautājums ir izveidojies par to, un es varu arī informēt, ka šodien cienījamais direktors jau atrodas pirmsinfarkta stāvoklī, ko ir radījis, ko ir novedis Baložu domes priekšsēdētājs. Es nezinu, kuras partijas biedrs ir un kādēļ ir tieši iemesls par to, ka likumā noteiktā iespēja, kas ir svētku un atceres dienām, kur ir noteikts, ka arī pareizticīgajiem ir tiesības dot šinī dienā brīvdienu. Bet tas ir atsevišķi jālemj un jāizskata. Un tā ir svētku diena.

Par to, ka šis direktors ir iedevis saviem skolniekiem šinī dienā brīvdienu, par to jau ir pavērsies kārtējais milzīgais un nenormālais solis, ko izdarīja Baložu domes priekšsēdētājs. Es nezinu, kādēļ tas atkal ir jāizveido līdz tam, ka tas ir nokļuvis visos masu medijos. Un es nebrīnīšos, ka rīt tas nokļūs arī jau starptautiskā apritē. Kā Latvijas valstī mūsu pašvaldību bosi un ministri un citi kungi izrīkojas. Un pēc tam varēs atkal bļaut par Maskavas roku. Un es ceru, ka šis debīliķis, kas ir, piedodiet, ir pieņēmis Baložu domes līmenī kādus lēmumus, bet nav kādu no vadošo partiju biedriem. Jo tas būs atkal nākošais jautājums par to, kā Latvijas valstī izrīkojas ar vienu no Latvijas pilsoņu grupām. Un šinī gadījumā ne jau tas direktors ir vainīgais. Patiešām, viņš bija ļoti naivs cilvēks, kas iedomājās, ja likumā ierakstīts, ka drīkst, un viņš izdara šo soli. Protams, mēs varam paziņot to, ka tas ir privātas personas jautājums un domes jautājums. Piedodiet, bet ir likums, kurā ir noteikts, ka var. Šinī gadījumā direktors ir juridiska persona, nevis fiziska persona. Un šinī gadījumā valsts var kārtējo reizi pateikt — tā nav mūsu problēma. Es, protams, labi saprotu, kārtējo reizi diez vai ir lielas cerības, ka Pieprasījumu komisija šo jautājumu saglabās kā pieprasījumu. Un, nedod, Dievs, ka kārtējo reizi varbūt beigsies viss šis jautājums ar to, ka cienījamajam direktoram neizturēs sirds. Tā ir Latvijas metodika. Tikai es nezinu, vai tas būs kārtējais piliens Latvijas demokrātijas godā. Un pēc tam mēs varēsim bļaut un kliegt: "Tur ir Maskavas pirksts!" Labi, ka vēl šo direktoru Austri Eglīti nav nosaukuši par Maskavas aģentu, kas sēž Baložos un, lūk, taisa starpnacionālo naidu. Drīzāk es gribu pateikt, ka starpnacionālo naidu taisa tādi, piedodiet, padomes priekšsēdētāji, kuri nezin, ko dara, un nedomā, ko dara un par ko dara.

Es tādēļ ceru, ka šajā gadījumā mūsu valsts pārstāvji — cienījamie pašvaldību ministrs Zundas kungs un cienījamais vides un reģionālās attīstības ministrs Gorbunova kungs — nerealizēs tās funkcijas, kas ir jūsu tiesības, un šo jautājumu izskatīs. Es negribētu, lai uz jūsu ministrijām... ja patiešām direktoram būs sirdslēkme un būs infarkts, un tas būs varbūt labākais rezultāts. Tas būs, atvainojiet, šo kungu roku darbs kopā ar Baložu domes priekšsēdētāju. Cerams, ka vieta būs brīva, un tukšu vietu jau nekad nav. Cerams, kāda partija atradīs savu īsto "poļitruku", kurš organizēs, kā īsti vajag — būt divplūsmu skolām, un diez vai krieviski runājošiem bērniem ir jāsvin pareizticīgo Ziemassvētki vai Jaunais gads tad, kad viņiem pēc reliģijas, kamēr viņi uzskata, kad ir jāsvin. Es šinī gadījumā aicinu Pieprasījumu komisiju nopietni izskatīt šo jautājumu un nopietni arī ministru kungiem pievērsties un nenovest šo direktoru līdz kaut kādai krīzes situācijai. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

 

Nākamais darba kārtības jautājums — Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Valdmaņa, Lujāna, Zelgalvja, Kušneres, Dozorceva, Staša, Veldres, Grīnberga, Čerāna un Rubina pieprasījumu Ministru prezidentam Guntaram Krastam, satiksmes ministram Vilim Krištopanam un finansu ministram Robertam Zīlem par Rīgas ostas un Rīgas brīvostas, Ventspils un Liepājas brīvostas kopplatības sadali un kadastrālās vērtības un 1997.gada īpašniekiem maksāto atlīdzību. Pieprasījumu komisijas vārdā — Pēteris Tabūns, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Man ir jāpaziņo, ka šis ir vēl nepiedzīvots precedents visu Saeimu vēsturē, lai arī kā Pieprasījumu komisijas deputāti centās saprast, ko pieprasītāji vēlējušies pateikt pieprasījumā, tas diemžēl viņiem neizdevās. Tā pieprasītāji, tātad Valdmanis, Lujāns, Zelgalvis, Kušnere, Dozorcevs, Stašs, Veldre, Grīnbergs, Čerāns un Rubins iesnieguši šo pieprasījumu, komisijā, kā jau es teicu, nesaprata, par ko tas ir iesniegts, un noraidīja.

Sēdes vadītājs.

Debatēs pieteicies Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Sadarbības padome! Apžēlojamais Tabūna kungs un citi Saeimas deputāti! 1991.gadā Pasaules banka aprēķināja tāmi, ja Krievija gribētu atvienot Latvijas ostas, un novērtēja to darbu kā 91 miljardu dolāru. 1991.gada dolāros. It kā uz mūsu mantu, uz mūsu zemi būtu jāmaksā 5% īre Latvijā vajadzētu saņemt gandrīz 5 miljardus dolāru gadā. Nu, teiksim, 2,5 miljardus latu. Bet mēs zinām, ka Sadarbības padome un Privatizācijas aģentūra un kehri, oši un citi spoži Latvijas godavīri ir nokārtojuši, ka mūsu ostas kā "Ventspils nafta", un tai pieder jau 2/3 ofšoros. Mēs zinām, ka Rīgas ostas lielākā daļa pieder banku (?) cilvēkiem. Mēs visu it kā zinām, bet nekas precīzs mums nav. Bet kaut kur aiziet no mūsu valsts vērtības 2 miljardu latu vērtībā no mūsu ostām vien. Tas ir, nerunājot par inflāciju dolāros no 1991.gada.

1000 latu uz katru iedzīvotāju! Latvieti vai krievu, bērnu vai pensionāru aiziet ne tur, bet Tabūna kungs to nesaprot. Viņš nesaprot, kāpēc mums vajadzētu izprast. Tā komisija, kur viņš kādreiz ir bijis, viņš domā, ka tā komisija tiks izmeklēta. Jo tik neprātīgi, kā viņi rīkojas, mūsu Saeimas premjers jeb Saeimas Prezidija vadītājs kaut ko pasaka, un viņš tūlīt piekrīt. Tā bija un tā būs! Un tā no tā vislielākā mantojuma, ko Dievs ir mūsu tautai devis, visdārgāko mantojumu, jo mēs esam tranzīta ceļu dēļ bijuši iejaukti visādos karos uz ilgāku laiku. (No zāles: "Ne tikai Tabūns, visa komisija!") To mēs atdodam ofšoriem, saviem draugiem un lielāko daļu par velti. Bet, ja kāds prasa, lai sastāda, lai izprašņā un sastāda sarakstu, kādas ostu zemes ko maksā, kam, it kā to jēgu, mēs nespējam saprast. (No zāles: "Tā bija un būs! Atdod visu un padodies!")

Es jau zinu — tie gali, lai paliek ūdeņos, un Dievs dotu, ka tādi kā Tabūna kungs vai kolēģis tajā komisijā gribētu atrast pat sākumu, pamatus šādam jautājumam. Kur tad ir tie 91 miljards dolāru, septiņu gadu inflāciju nepierēķinot? Kur tad viņi nes to labumu? Kam? Kurām valstīm un kurām kabatām? Latvijas valsts zina. Latvijas iedzīvotāji zina, ka tie labumi pie viņiem nelīst, bet tautas pārstāvis — mūsu tautas pārstāvju komisija neizprot. It kā neizprot. Par daudz jaunībā ir sities ar kulakiem, un vairs tur prāta nav. Neizprot, ka 1000 latu katra Latvijas iedzīvotāja budžetā gadā būtu liela summa un ka tā nauda pagaidām vienkārši aiziet ne tur. Neizprot, ka tas ir nopietns jautājums, neizprot, ka viņam vajadzētu to izmeklēt. Kauns, kauns, kauns! (No zāles: "Kas tas ir‚ kauns?")

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk debatēs deputātu pieteikušies nav. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā, Tabūna kungs, vēlaties ko teikt? Nevēlaties. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par pieprasījuma nodošanu valdībai. Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 35, atturas — 6. Pieprasījums nav pieņemts.

 

Nākamais jautājums. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Čerāna, Zelgalvja, Kostandas, Liepas, Veldres, Mauliņa, Grinovska, Kreitusa, Grīnberga, Kazāka pieprasījumu Ministru prezidentam Guntaram Krastam un labklājības ministram Vladimiram Makarovam par Latvijas Invalīdu biedrības un invalīdu pārstāvju prasību izpildīšanu, invalīdu stāvokļa nepasliktināšanai, veselības aprūpes, telekomunikāciju pakalpojumu un trūcīgās ģimenes statusa noteikšanas jomā. Pieprasījumu komisijas vārdā — deputāts Pēteris Tabūns, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Komisijā uzaicinātie Labklājības ministrijas pārstāvji atzina, ka patiešām problēmas invalīdiem pastāv un, protams, ir nopietnas, un tās ir jārisina. Vienīgi pagaidām ir diezgan sarežģīti risināt šīs problēmas, protams, finansiālu apsvērumu dēļ.

Ministrijas nostādne ir tāda, ka jāvērtē katra invalīda vajadzības atsevišķi, jo tās esot visai atšķirīgas. Protams, arī telefona izmantošana un tā apmaksa. Ministrija cenšas sniegt palīdzību invalīdiem pēc tā saucamā saslimšanas fakta, gādājot par veselības uzlabošanu konkrētā gadījumā.

Ir Likums par invalīdu sociālo palīdzību, un tas arī nosaka palīdzības veidu. Tā mums komisijā skaidroja ministrijas pārstāvji. Tiek sniegta arī profesionāla rehabilitācija, arī tehnisko palīglīdzekļu gādāšana šiem cilvēkiem. Ministrijas pārstāvis apgalvoja, ka nav mainījušies finansēšanas noteikumi. Es, protams, sīkāk nestāstīšu par invalīdu problēmām. Tās diemžēl nav tikai tās, kas minētas pieprasījumā, tikai gribu sacīt, ka komisija atzina, ka invalīdu problēmu risināšanai pievēršama patiešām īpaša uzmanība, tādēļ komisija nolēma sūtīt vēstuli Labklājības ministrijai, lūdzot veikt aprēķinus un sagatavot priekšlikumus izmaiņām šā gada budžetā, lai šo problēmu risināšanai piešķirtu attiecīgos līdzekļus. Komisija uzskatīja, ka tā būtu vislietderīgāk, nekā izvērst garas debates Saeimā un, iespējams, neko nepanākt. Tātad Pieprasījumu komisija šo pieprasījumu noraidīja un pārveidoja par jautājumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šā pieprasījuma pamatā ir Latvijas invalīdu biedrības pārstāvju vēstule Ministru prezidentam Krasta kungam, un šī vēstule nonākusi arī Saeimas deputātu rīcībā, kurā šīs Invalīdu biedrības pārstāvji prasa izdarīt grozījumus veselības aprūpes finansēšanas noteikumos, nosakot to, ka smagas invaliditātes invalīdiem arī pienāktos bezmaksas veselības aprūpe, viņi tiktu atbrīvoti no pacienta iemaksas, un tāpat arī viņiem ir saglabājamas tiesības bez maksas iegādāties ārtsniecības līdzekļus, un viņiem arī bez maksas būtu piešķiramas zināmu kvotu robežās telefonsarunas, tātad būtu runa par vietējām sarunām I grupas invalīdiem vismaz 15 minūtes diennaktī un II grupas invalīdiem vismaz 10 minūtes. Tiek norādīts tas, ka invalīdiem bieži vien tā ir vienīgā saikne ar ārpasauli, lai uzturētu kontaktus, un arī tiek norādīts uz bijušā satiksmes ministra Gūtmaņa solījumiem invalīdu organizācijām.

Frakcijas "Latvijai" deputāti uzaicināja šīs vēstules sakarā uz tikšanos Invalīdu biedrības, kā arī Neredzīgo biedrības, Nedzirdīgo biedrības pārstāvjus, lai izvērtētu, kāda ir šī problēma. Tāpat arī uzaicināja Labklājības ministrijas un Satiksmes ministrijas pārstāvjus un mēs konstatējām, ka šī problēma tiešām ir jārisina politiskā līmenī un ka tā nav atrisināma pat vairs ministriju ierēdņu līmenī.

Mēs redzam šo globālo kopējo situāciju, ka šī invalīdu pazemošana, kas notiek, tā labi atbilst valdošās elites principam, ka, lūk, mēs jau esam stipri šeit valdošajā elitē, mēs pastāvam, mums ir labi, bet pārējie ir vāji, lai viņi tiek galā paši, kā grib! Tas nevienu neinteresē. Arī invalīdiem bija jārīko atsevišķi sabiedriski pasākumi, lai aizstāvētu savas intereses, tātad masu pasākumi — demonstrācijas, kā tas bija gadījumā ar bezmaksas braukšanas iespējām sabiedriskajā transportā. Toreiz invalīdiem izdevās panākt savu.

Tautas kustībai "Latvijai" šī valdošās elites nostāja kategoriski nav pieņemama, un mēs savu politisko darbību balstām uz citiem principiem, un tā ir cilvēku savstarpējā solidaritāte un cīņa par ikvienu cilvēku, arī par invalīdu, un mūsu programmas pamatprincips — labklājību katram cilvēkam — ir reāla alternatīva šodienas varas elites realizētai politikai. Šodien skatāmās problēmas būtība, kā jau minēju, ir invalīdu bezmaksas veselības aprūpe, atbrīvošana no pacientu iemaksām, kur bija šīs iespējas saņemt šos bezmaksas medicīnas iestāžu pakalpojumus vēl līdz 1996.gadam, vismaz I un II grupas invalīdiem, tāpēc šajā jomā šī situācija ir pilnīgi reāla un ir pasliktinājusies tagad pēdējo divu gadu laikā, tāpat arī skaidrs, ka ir jārisina šis jautājums vispirmām kārtām attiecībā uz invalīdiem arī par telefona tarifu paaugstināšanos, un šis jautājums būs jārisina arī kopēji tuvākajās sēdēs acīmredzot visas sabiedrības kontekstā. Ir arī konkrētas arodbiedrību prasības šajā jautājumā. Problēma ir jārisina, problēmu ir sarežģīti risināt, to šeit minēja Tabūna kungs kā komisijas atzinumu, bet es domāju, ka tas ir diezgan nožēlojami, ja var šo secinājumu izdarīt šādi un tālāk aicināt Saeimu nepievērst šī jautājuma risināšanai uzmanību. Ministrija šeit sakot, ka ir jāvērtē invalīdi atkarībā no saslimšanas, bet tajā pašā laikā nav nekādu vērtēšanas kritēriju un absolūti nav skaidrs, kādos gadījumos invalīdiem tiek piešķirtas šīs pacientu iemaksu atlaides. Un skaidrs, ka tiem invalīdiem, kas pie ārsta negriežas un nav konkrētā gadījumā saslimuši, ka viņiem šīs atlaides nav vajadzīgas un nav piemērojamas. Un attiecībā uz priekšlikumiem valsts budžetā es domāju — arī tieši, pieņemot pieprasījumu, mēs varēsim šo jautājumu atrisināt vislabāk. Tātad pieņemt pieprasījumu, un pēc tam arī kā lēmumu nobalsojam par to, ka mēs piešķirsim papaildu budžeta līdzekļus, jo šeit ir skaidrs, ka...

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas, Čerāna kungs.

K.Čerāns.

Es atvainojos, es uzskatu, ka man pienācās 15 minūtes.

Sēdes vadītājs.

Saeima nolēma par debašu laika samazināšanu līdz 5 minūtēm pirmo reizi un divām minūtēm otro reizi tajā brīdī, kad jūs nebijāt iekšā.

K.Čerāns.

Labi, paldies! Es lūdzu vēl vienu minūti.

Sēdes vadītājs.

Vai drīkst? (Zālē sauc — jā!) Paldies!

K.Čerāns.

Paldies augsti godātiem deputātiem. Tātad mums ir šeit Saeimā jāuzņemas šī politiskā atbildība par to, lai mēs izsekotu tam, kādā veidā šis jautājums risinās, un mums vajadzētu arī no ministrijas panākt oficiālu atbildi uz šo pieprasījumu, lai mums ministrija reāli iesniegtu savus priekšlikumus ne tikai Pieprasījumu komisijai, bet lai tos arī iesniegtu Saeimai un lai mēs varētu tos šeit Saeimā izvērtēt, un to mēs varam vislabāk izdarīt, tieši virzot šo deputātu pieprasījumu. Es domāju, ka šī invalīdu problēma ir samilzusi tik lielā mērā, ka mēs varētu atļauties virzīt šo pieprasījumu, un tas mums arī šodien būtu jāizdara. Es lūdzu deputātus par to nobalsot. Paldies!

Sēdes vadītājs!

Vairāk debatēs deputātu pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā, Tabūna kungs, vēlaties ko teikt? Nevēlaties. Lūdzu balsojam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam pieprasījuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 20, atturas — 22. Pieprasījums nav pieņemts.

Nākamais jautājums. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Krastiņa, Kiršteina, Lamberga, Eniņa, Kalviņa, Kļaviņa, Kreitusa, Kreituses, Jurkāna, Ādamsona, Dozorceva pieprasījumu ārlietu ministram Valdim Birkavam iesniegt visu to Latvijas un ārzonu uzņēmumu sarakstu, kuri īrē telpas vai atvēruši pārstāvniecības Latvijas vēstniecībā Maskavā, Čapligina ielā 3, ieskaitot viesu namu "Tālava". Pieprasījumu komisijas vārdā — deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija bija uzaicinājusi ārlietu ministru Birkava kungu, un viņš raksturoja visu to darbību, kas attiecas uz pieprasījumā minēto tekstu, un paskaidroja, ka vēstniecības darbinieku nams netiek izīrēts, viesu namā "Tālava" sakarā ar nolikumu atļauts izīrēt telpas. Viņš paskaidroja, ka viesu nama uzturēšana Maskavā tātad izmaksā 300 000 latu gadā. Šobrīd tur atrodas 18 pārstāvniecības, dažādu banku filiāles, kas, kā jau es teicu, pēc nolikuma ir atļauts. Visa vēstniecība, kā teica Birkava kungs, diemžēl šobrīd ir uz tā saucamajām putna tiesībām, statuss diemžēl nav noteikts, jo šo namu ir cēlusi Latvija toreiz — Latvijas PSR laikā, un ieguldīti apmēram 5 miljoni dolāru tā celtniecībā, šodien vērtība ir ap 15 miljoniem, lai iegūtu to īpašumā Latvija, un tāda doma ir, nepieciešams risināt un šobrīd tiek risināts jautājums par to, lai piedāvātu attiecīgas vērtības namus Latvijā Krievijai. Tātad vēl, kas attiecas uz to, kas bija sacīts pieprasījumā,— ārzonas firmu tur nav, un nekāda pamata šantāžai arī nav. Tas tā īsi, paskaidrojot par Pieprasījumu komisijā lemto. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Runās Aleksandrs Kiršteins, Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins

(LNRP, LZP). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es gribētu izteikt līdzjūtību Tabūna kungam, jo viņš, protams, būdams nacionālpatriots, nav īsti izpratis, par ko ir runa. Tātad te PSRS laikā republikai Maskavā bija pārstāvniecība. Šīs pārstāvniecības nodarbojās ar visu ko — ar biroju telpu izīrēšanu, ar dažādu izstāžu rīkošanu, ar biroju atvēršanu, ar vēstniecību dibināšanu, un tā bija PSRS diplomātiskā prakse. Latvija ir pievienojusies 1961. gada Vīnes konvencijai par diplomātiskām attiecībām, un šajā konvencijā ir stingri noteikts, ka pārstāvniecību teritorijās, pārstāvniecībās nedrīkst būt nekāda saimnieciska darbība, un nav svarīgi, vai šī saimnieciskā darbība notiek garāžās, viesu namos, Latvijas viesu namam ir diplomātiskā imunitāte, tur nevar ieiet jebkurš iekšā. Tas atrodas pārstāvniecības teritorijā un ir pilnīgi pakļauts Vīnes konvencijai. Un šis nav nekāds jautājums, jo jautājums būs nākošais, jo tad, kad mēs šo pieprasījumu iesniedzām, mēs nezinājām vēl tos faktus, kas bija publicēti, kur Vītoliņa kungs izskaidro, ka faktiski šīs firmas nodarbojas ar naudas atmazgāšanu un transportēšanu uz Latviju, tā kā jūs, Tabūna kungs, es ceru, ka jūs "Dienu" lasāt un ļoti labi zināt, kāda tur ir situācija. Ka privātie uzņēmumi nes iekšā naudu, apejot Krievijas likumdošanu, un vēstniecības darbinieki šo naudu transportē jeb šie firmu darbinieki, kuri īrē šīs telpas Latvijas vēstniecībā, tajā skaitā arī šajā viesnīcā, transportē naudu, nemaksājot nodokļus, kas ir pēc Krievijas likumdošanas, kas ir jau publicēts avīzē, ko jums vajadzēja zināt.

Tas ir konceptuāls jautājums. Iedomājieties, ASV vēstniecībā Rīgā garāžā Kolumbijas banka atvērs filiāli un sāks, teiksim, nodarboties ar naudas pārskaitījumiem.

Un mēs zinām, ka arī Nauru bankai, ārzonas firmai, bija šīs telpas tur īrētas, par ko arī rakstīja avīzēs, (No zāles: "Jālasa avīzes! Viņš nemāk lasīt!") Tabūna kungs. Interesanti, ka jūs to neesat pamanījis. Tā ir ārzemes firma. Līdz ar to Krievija ir ieinteresēta, protams, lai NVS valstis, viņas arī turpina šo praksi, jo NVS valstīm ir pārstāvniecība, un loģiski, ka Krievija ir ieinteresēta arī, lai Latvija, kas kandidē būt Eiropas Savienības un NATO valsts, turpinātu NVS valstu praksi, šeftējot, teiksim, tāpat, kā to dara visas NVS valstis. Igaunijā šis skandāls bija pusotra gada atpakaļ, un rezultātā bija jāatkāpjas ārlietu ministram, tā ka mums tās sekas jau ir pietiekami lielas, mums būs jāizveido acīmredzot izmeklēšanas komisija, un mēs jau esam iesnieguši jautājumu Ministru prezidentam, vai izmeklēšanas komisija tiks veidota. Kurš nes politisko atbildību — Ministru prezidents, ārlietu ministrs vai ārkārtējais pilnvarotais vēstnieks, bet šajā gadījumā šis ir vistīrākais pieprasījums, jo vilciens jau ir aizgājis, skandāls ir starptautisks, un nav nekāda pamata izlikties, ka tas ir nevainīgs jautājums. Tāpēc es gribētu vēlreiz aicināt nobalsot šeit kā pieprasījumu, pēc tam izskatīt visu līdz galam, jo tas jautājums tik un tā būs, mēs vairs nevaram izvairīties, Tabūna kungs, un jūs ļoti labi to zināt. Un jūs esat nacionālpatriots, un jūs taču neteiksit, Tabūna kungs, ka jūs gribat, lai mēs NVS valstu praksi ar visām šmugulībām turpinātu. Jeb jūs taču esat ieinteresēts būt gan Eiropas Savienībā, gan NATO. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamais Kiršteina kungs! Jums vajadzētu saprast ļoti elementāru lietu, ka es esmu tikai šīs komisijas priekšsēdētājs. Komisijā ir daudz deputātu, un tas ir komisijas lēmums, nevis Tabūna lēmums. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, jūs arī dzirdējāt, jo komisijā piedalījāties, ka Birkava kungs teica, ka līdzīga prakse līdz šim ir arī vairākām citām pasaules valstīm. Un ka kontrole pār šo namu ir, ka tur nav šis nams kā caurstaigājamā sēta, bet ir pēc visiem, tā sakot, starptautiskiem standartiem. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Es šoreiz arī gribu vērsties konkrēti pie Tabūna kunga kā pie komisijas vadītāja, jo otrā reize ir, kad komisija saka, ka deputātiem tiks izdalīti materiāli, kas sniedz atbildi uz uzstādīto pieprasījumu, bet mēs šos materiālus nesaņemam. Tabūna kungs, kad toreiz izskatījām jautājumu par 3,7 miljoniem, jūs šodien pats godīgi atzītu, ka toreiz meloja mums ministrijas pārstāvji un šī nauda netika budžetā ieskaitīta, jūs solījāt, ka mēs saņemsim vēstuli no Finansu ministrijas, kas ir devusi šo norādījumu, kā tas jādara. Es līdz šai dienai neesmu saņēmusi šo vēstuli, ko uzņēmās pieprasīt Pieprasījumu komisija. Un tagad tieši tāpat ir pagājušas trīs nedēļas, un diemžēl es neesmu no Birkava kunga saņēmusi dokumentu par tām 18 firmām, es atkārtoju — 18 firmām, kuru pārstāvji atrodas Maskavā šajā namā, un es sapratu, ka arī Pieprasījumu komisijā bija tāds viedoklis, ka ir jāsaņem šie dokumenti ar oficiāliem nosaukumiem, datiem, kas tur darbojas un kas tur strādā. Es tomēr aicinātu Pieprasījumu komisijas arī citus locekļus, ka ir šādas lietas un ka komisijā tiek lemts, ka ir jāsaņem dokumenti, tātad arī sekot, lai šie dokumenti pie deputātiem nonāktu, nevis vienkārši parunā, apsola, ka atnesīs, bet tā arī tas paliek un tā arī šos dokumentus neviens neierauga.

Sēdes vadītājs.

Debatēs pieteikušos vairāk nav. Debates beidzam. Balsojam par pieprasījuma pieņemšanu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret pieprasījuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 17, atturas — 26. Pieprasījums nav pieņemts.

Nākamais jautājums. Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu Čerāna, Kostandas, Veldres, Grīnberga, Kazāka, Zelgalvja, Liepas, Lujāna, Staša, Mauliņa pieprasījumu Ministru prezidentam Guntaram Krastam un valsts ieņēmumu valsts ministrei Aijai Počai saskaņā ar Korupcijas novēršanas likuma 34.panta otro daļu sniegt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora rakstveida pārskatu par to, kā valsts amatpersonas ievēro Korupcijas novēršanas likuma noteikumus. Komisijas vārdā — deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisijas sēdē, kas notika šorīt, bija ieradusies valsts ieņēmumu valsts ministre Počas kundze un valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Sončika kungs. Viņi iesniedza arī pārskatu par Korupcijas novēršanas likuma normu ievērošanu, kas ir izsniegts visiem deputātiem šobrīd, un es gribu atzīmēt, ka arī iesniedzēji bija apmierināti ar šo pārskatu. Vienīgi komisija lēma par to, ka likumā, šajā Pretkorupcijas likumā, derētu izdarīt labojumus, kur ierakstītu konkrētus pārskatu iesniegšanas datumus. Lai nebūtu pārpratumu. Tāds bija komisijas viedoklis, bet pieprasījumu noraidīja.

Sēdes vadītājs.

Debatēs runās deputāts Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Tiešām jāsaka, ka šis ir viens no tiem gadījumiem, kad Pieprasījumu komisijas rīcība vismaz daļēji atrisina to problēmu, kura ir bijusi izvirzīta, un šī problēma ir tāda, ka Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors nebija izpildījis Korupcijas novēršanas likuma 34. panta 2. daļas prasības un nebija, kā to viņam uzliek par pienākumu likums, iesniedzis Saeimā rakstveida pārskatu par to, kā valsts amatpersonas ievēro Korupcijas novēršanas likuma noteikumus.

Pēc deputātu pieprasījuma šāds pārskats tika iesniegts Pieprasījumu komisijā, un nevar teikt, ka tas ideāli apmierinātu pieprasījuma iesniedzējus, bet šeit vismaz ir kaut kāds teksts un ir arī kaut kāda tabuliņa, kas tagad ir izdalīta arī deputātiem, un mēs varam spriest kaut nedaudz par to, uz ko šajā brīdī ir spējīga šī Valsts ieņēmuma dienesta vadība un uz ko tā nav spējīga, un mēs varam domāt par to, kādā veidā virzīt tālākos jautājumus.

Tāpēc atzīmējot to faktu, ka šeit likuma pārkāpums tiešām ir bijis, bet kaut arī ar vēlāku datumu vismaz nepieciešamās ziņas Saeimai ir sniegtas, tātad arī pēc konsultēšanās ar citiem iesniedzējiem mēs vienojāmies par to, ka mēs šo balsojumu par šī pieprasījuma virzīšanu šajā brīdī varētu neuzturēt, bet šos jautājumus par Korupcijas novēršanas likuma pildīšanu un šo uzraudzību mēģināt īstenot citos veidos un tāpat arī nopietni strādāt pie šī Korupcijas novēršanas likuma jaunās redakcijas izstrādes, kas mums šobrīd ir otrajā lasījumā un kur vēl priekšā ir trešais lasījums, lai visas šīs likuma nianses tiktu pārdomāti noformulētas un tiešām maksimāli efektīvi vērstos pret korupciju mūsu valstī. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs vairāk pieteikušies nav. Debates beidzam. Iesniedzēju vārdā Čerāna kungs paziņoja, ka iesniedzēji balsojumu par pieprasījuma pieņemšanu neuztur. Vai deputātiem ir kāds cits viedoklis, kāds pieprasa balsojumu? Nav. Paldies! Jautājums izskatīts.

 

Nākamais darba kārtības jautājums no 6. sadaļas — lēmuma projekts "Par privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" privatizāciju". Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vārdā, lai noskaidrotu "Latvenergo", bankas "Baltija" un Lihtenšteinas firmu cesijas līgumu rezultātā zaudēto 3 miljonu latu lietu, Jānis Ādamsons. Lūdzu!

J.Ādamsons

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Jums tiek piedāvāts lēmuma projekts par privatizējamās akciju sabiedrības "Latvenergo" privatizāciju. Vairākas nedēļas atpakaļ deputātiem bija iespēja iepazīties ar Parlamentārās izmeklēšanas komisijas starpziņojumu, kurš ir ļoti, ļoti tālu vēl no pilnības, un ļoti daudzus aspektus, kurus ir izpētījusi mūsu komisija, mēs nebijām spējīgi uz šobrīdi vēl ar pilnu pārliecību iekļaut šajā starpziņojumā.

Pirmkārt, es gribētu izteikt atzinību deputātiem, kuri savā laikā, pāris mēnešus atpakaļ, nobalsoja par mūsu komisijas pilnvaru paplašināšanu. Un uz šo brīdi mēs jau sen esam izgājuši ārpus 3 miljonu meklējumiem, bet aptuvenā summa, par kuru mēs pilnīgi strikti jau varam runāt, balstoties uz to informāciju, kura ir mūsu rīcībā, kura ir aizgājusi garām valsts budžetam, sastāda aptuveni 200 miljonu ASV dolāru.

Ir ļoti daudz jautājumu, kurus vēl līdz šim brīdim mūsu komisijai nav izdevies izpētīt. Viens no jautājumiem ir tā saucamais Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas kredīts 67 miljonu ASV dolāru apmērā. Ko nozīmē šis te kredīts? Par 67 miljoniem mēs esam ieķīlājuši Daugavas kaskādes, kuru aptuvenā pamatvērtība ir 420 miljoni latu. Šī te Daugavas kaskāde gada laikā dod peļņu aptuveni līdz 40 miljoniem latu. Bet, kā es jau teicu, ieķīlāts ir par 67 miljoniem latu. Ierodoties mūsu komisijas sēdē, "Latvenergo" prezidents... prezidenta vietas izpildītājs Gintera kungs bija spiests atzīt, ka, pieņemot lēmumu par Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas kredītu, šis lēmums ir bijis politisks. Pie tāda paša atzinuma, lai cik tas dīvaini nebūtu, arī mūsu komisijā bija nācis Šķēles kungs. Ka acīmredzot tas bija pārsteidzīgs lēmums par šī kredīta ņemšanu. Nākošais jautājums, kuru vēl nav izpētījusi mūsu komisija, ir jautājums, kurš ir saistīts ar "Latvenergo" un kuģniecību. Un jautājums ir par 37 miljoniem. Nopietnas bažas mūsu komisijas locekļos izraisa tas, ka pēc tās informācijas, kura ir mūsu rīcībā, viena no firmām, kura ir piedalījusies tā saucamajā 3 miljonu afērā, grasās piedalīties arī "Latvenergo" privatizācijā. Ņemot vērā visu augstāk minēto, komisija uzskata, ka "Latvenergo" privatziācija būtu uz laiku, vismaz līdz tam laikam, kamēr mēs nonākam pie gala slēdziena, jāaptur.

Nākošais. Runājot par tarifiem. Pēc komisijas rīcībā esošajiem materiāliem, komisija ir nākusi pie slēdziena, ka katru gadu mēs nepamatoti par tarifiem pārmaksājam no 6 līdz 9 miljoniem latu. Šīs summas ir pārāk milzīgas, lai mēs vienkārši attiektos pret šo te lēmuma projektu.

Viens no pamatojumiem, kāpēc mēs uzskatām, ka Ministru kabinetam ir jāpārskata energotarifi, ir tas, ka pagājušogad "Latvenergo" ar ļoti vieglu roku pieņēma lēmumu — pārskaitīt 8 miljonus, kā rezultātā radās visa šī te afēra. Galarezultātā palielinot tarifus, un visa šī afēra nogūlās uz nodokļu maksātāju rēķina. Un es lūdzu gan savā vārdā, gan komisijas vārdā atbalstīt šo lēmumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Atklājam debates. Runās Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Šis ir valstij ļoti svarīgs brīdis. Un es esmu priecīgs, ka pat iekšlietu ministrs ir ieradies uz šā jautājuma lemšanu. Un, cienījamie kolēģi, es arī aicinātu atbalstīt šo iniciatīvu, kaut gan man pēc pēdējām nakts sēdēm lielas bailes, kas notiks atkal. Ja jau par vienu komisijas starpziņojumu atskrēja cienījamais premjerministra kungs un beigās saņēma apmierinājumu par to, ka parlaments neko arī nenobalsoja. Tad ir man bailes par to, kas notiks ar bijušo Latvijas ekonomikas ministru, kas tanī laikā pārvaldīja un arī uzraudzīja šo "Latvenergo". Tāpat man ir ļoti lielas bailes par to, vai šis Ministru kabinets būs spējīgs kaut ko iesniegt Saeimai līdz 1998.gada 1.jūnijam. Man ir ļoti lielas bailes, ka arī līdz tam mēs neko nesaņemsim. Es nezinu, ko mēs saņemsim.

Bet es tomēr noteikti arī kā komisijas loceklis aicinātu abalstīt šo iniciatīvu. Bet es vēlreiz saku. Es ceru, ka pēc tam mums atkal nebūs kāda rinda nakts sēžu, kuru laikā no mums atsevišķi premjerministri prasīs apmierinājumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis, Tautas kopa "Brīvība". (No zāles: "Personas kods?") Prezidij, Sadarbības padome, tauta! Gandrīz visur pasaulē ir izprasts, ka tas, kas noslēpj noziegumu, tas, kas veicina noziegumu, tas, kas zinādams noslēpj noziegumu, ka viņš ir līdzvainīgs. Premjers 3 miljonu izmeklēšanas komisijā pats piedāvāja, ka "Latvenergo" HES enerģija tiek pārdota par 200 miljoniem latu mazāk gadā, nekā tā ir vērta. Viņš piekrita, ka "Latvenergo" tiks privatizēta kaut kur pie 24 miljoniem latu. Viņš piekrita, ka "Latvenergo" tehnika ir vērta kaut kur pie 10 miljardiem. Mēs visi zinām, ka "Latvenergo" privatizācija ir atklāta tautas zagšana. (No zāles: "Nedrīkst privatizēt! Tā ir Latvijas izlaupīšana!") Tiks saņemts ienākums vismaz 200 miljonu vairāk nekā šogad, un tas ienākums tiks pārdots par kaut kur pie 25 miljoniem, lielākā daļu sertifikātos. 10 miljardi tehnika — par 20 un kādiem tur miljoniem. Apaļos ciparos no tautas tiks izzagts 10 miljardi latu.

Un mēs to zinām. Mēs redzam tās priekšspēles. Mēs zinām, ka Pieprasījumu komisija tur it nekā neatradīs. Mēs visu noslēpsim, un tad mēs brīnamies, ka pasaule mūs sauc par kriminālu valsti no pašas galvas. Mūsu valsts galva it kā ir prezidents, bet suverēnā valsts vara ir šinī Saeimā. Mēs zinām, ka privatizācijas process ir klaja tautas izlaupīšana, izzagšana , (No zāles deputāts Ozoliņš: "Pareizi!") un, ja mēs atļaujam to darīt, tad mēs esam līdzvainīgi. Un es jums apsolu vienu lietu, ka, ja Tauta kopa "Brīvība" uzvarēs nākošajās vēlēšanās ar saviem draugiem, tad jums nebūs ko smieties. Tikai tāpēc, ka jums savā komisijā ir vairākums, jūs varat smīnēt. Pasaule zina, kas ir noziegums, tauta zina, kas ir noziegums, un mums pašiem vajadzētu to zināt. Paņemt no katra latviešu iedzīvotāja 1000 latu gadā it kā ir smiekla jautājums Tabūnam, un to nav jāizmeklē.

Bet mums šodien stāv priekšā lēmuma projekts, ka "Latvenergo" privatizāciju nedrīkst turpināt ne tādā gaitā, ne ar tiem, kas tur tagad dara. Un ja mēs balsosim citādi, ja mēs atļausim, ka mēs veicināsim šito tautas izzagšanu, tad mēs esam līdzvainīgi. Un tiem no jums, kas tagad taisās iet no zāles ārā, lai nebūtu.. lai nevarētu teikt, ka jūs šeit bijāt, jūs tomēr būsiet līdzvainīgi. Mēs esam kolektīvi līdzvainīgi šitai kriminālai izzagšanai, kas notiek no mūsu valsts bagātībām. Mums ir kaut kur jāliek gals. Panteļējeva kungs 3 miljonu komisijai, kad es Krasta kungam prasīju par to, kas šeit notiek, teica: Valdmani, mēs esam beidzot ieklausījušies, un mēs sāksim tagad dzīvot tīri. Nu tad sāksim dzīvot tīri ar šito balsojumu! Šito tautas izzagšanu, kas notiks ar "Latvenergo", mums ir jāapstādina šeit, tagad un tūlīt. Un pilnīgi. Un ja nē, tad saprotat, ka jūs esat vainīgi, ka mēs visi esam vainīgi, ja mēs to šodien neizdarām. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Godātie kolēģi! Tā kā ir pienācis laiks pārtraukumam, tad debates turpināsim pēc pārtraukuma. Debatēs vēl ir trīs deputāti pieteikušies.

Bet pirms pārtraukuma, godātie kolēģi, gribu paziņot, ka Prezidijs ir saņēmis deputāta Ervida Grinovska dokumentu, kurā viņš lūdz atsaukt kļūmes dēļ notikušo balsojumu par grozījumiem likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu", viņš ir balsojis pret. Pieņemam to zināšanai, profesor.

Un vēl paziņojumu vēlas sniegt Pauls Putniņš — par aplamu balsojumu, kā viņš raksta.

P.Putniņš

(LZS, KDS). Augsti godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Ar šo es paziņoju, ka 6. dienas kārtības punktā arī man ir misējies balsojums, tanī vietā ailītē varētu ierakstīt pretī atturos. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies, Putniņa kungs! Mēs to pieņemam zināšanai.

Godātie kolēģi! Paziņoju pārtraukumu līdz pulksten pussešiem — 17.30.

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Turpināsim apspriest Saeimas lēmuma projektu. Turpināsim debates par apspriežamo jautājumu. Runās Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Tautas kustība "Latvijai" uzskata, ka Latvijai stratēģiski svarīga uzņēmuma privatizācija, tajā skaitā to uzņēmumu privatizācija, kas skar saimnieciskas nozares, kurās ir izveidojušies dabiskie monopoli, ir veicama tikai uz īpaša Saeimas pieņemta lēmuma pamata ar Saeimas likumu, apstiprinot šo uzņēmumu privatizācijas noteikumus. Šajā konkrētajā gadījumā tas vispilnīgākā mērā attiecas arī uz "Latvenergo". Un tāpēc mēs atbalstām šo lēmuma projektu — apturēt privātizāciju šajā brīdī. Un mēs uzskatām, ka privatizācija būtu īstenojama tādā veidā, ka šis lēmums par privatizāciju tiktu virzīts uz Saeimu, šeit tas tiktu vispusīgi izanalizēts, izdebatēts, un arī tas tiktu apspriests plaši sabiedrībā par to, vai šī privatizācija ir vajadzīga šajā brīdī vai tā nav vajadzīga. Un tāpat arī būtu vispusīgi izanalizējami privatizācijas noteikumi tajā gadījumā, ja mēs par šo privatizāciju izšķiramies. Un šiem privatizācijas noteikumiem ir jābūt tādiem, kuri garantētu to, ka pēc privatizācijas netiktu atkal tālāk celti šie "Latvenergo" piedāvāto pakalpojumu, tas ir, elektrības tarifi, kā mēs redzam šo tarifu celšanos nemitīgi šajā brīdī, bet privatizācijas rezultātā, ja mēs to veicam, tad mums jāpanāk tāda situācija, ka šis tarifu pieaugums tiek apturēts un šie tarifi tiek noteikti samērīgā līmenī ar iedzīvotāju maksātspēju. Jo šajā brīdī mēs redzam to, ka šī monopoluzņēmumu pakalpojumu cenu celšanās var novest jau drīz pie ļoti nopietna sociāla sprādziena, jo šajā brīdī līdz ar šo cenu celšanos neceļas līdzi arī iedzīvotāju ienākumi. Un līdz ar to zūd balanss starp cilvēku dzīves līmeni un cilvēku ienākumiem, un to, ko cilvēki ir spiesti maksāt par vienu vai otru pakalpojumu. Līdz ar to ļoti daudzi cilvēki, daudzas ģimenes nonāk uz izmisuma robežas, un mums ir nopietni jādomā par to, kādā veidā šo situāciju risināt, un uzskatu, ka nebūtu par lieku arī sasaukt īpašu Saeimas plenārsēdi, kurā mēs varētu diskutēt arī tos jautājumus un mēģināt rast kādu risinājumu.

Kas attiecas uz konkrēto lēmuma projektu par privatizāciju, tad tiešām šeit sasteigt privatizāciju nekādā ziņā nav nepieciešams. Tas ir pietiekami nopietns objekts, lai mēs tam varētu veltīt ne tikai vienu Saeimas plenārsēdi, bet arī divas, trīs un četras. Tas tomēr ir objekts, kas saistīts ar visu mūsu saimniecību, un tā ir visa mūsu saimniecības, varētu teikt asinsrite, un ja šeit "Latvenergo" elektrības cenas atkal turpinās celt, tas nodarīs būtisku kaitējumu arī mūsu saimniecības attīstībai.

Ja mēs privatizējam, tad tajā gadījumā tikai uz Saeimas pieņemta lēmuma pamata, balstoties uz Saeimā apstiprinātiem privatizācijas noteikumiem un plaši izdiskutējot šo problēmu sabiedrībā. Ja sabiedrība pasaka "nē", tad mums arī kā politiķiem nav tiesību šajā situācijā pateikt "jā". Tātad mums ir vienošanās par to, ko darīt ar šo "Latvenergo" uzņēmumu, ko darīt arī ar citiem uzņēmumiem. Šī vienošanās, tāpat kā daudzas citas vienošanās, ir jāpanāk visas sabiedrības līmenī. Šis lēmuma projekts neapšaubāmi ir jāatbalsta, un ir jāaptur šajā brīdī lēmuma pieņemšana, kas saistīta ar "Latvenergo" privatizāciju, Privatizācijas aģentūrā un Ministru kabinetā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Aristids Lambergs, Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Lambergs

(LNRP, LZP). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu jūs lūgt neatbalstīt šo lēmuma projektu vairāku iemeslu pēc. Mūsu valsts ekonomiskā attīstība, labklājība ir atkarīga no privatizācijas beigšanas, un līdz ar to tā ir mūsu valsts politika. Beigt privatizāciju jeb pabeigt lielāko privatizāciju šī gada 1.jūlijā. Nevajadzētu iejaukties pašreiz, tā ir tendence — iejaukties "Latvijas kuģniecībā", tagad "Latvenergo" un citu uzņēmumu privatizācijā, kas, apstādinot šo uzņēmumu privatizāciju, radīs ļoti lielus zaudējumus Latvijas valstij. Nebūs šī gada budžets, būs ar deficītu, (No zāles: "Viņš jau tāpat ar deficītu!") jo tie privatizācijas rezultātā iegūtie līdzekļi netiks ieskaitīti šī gada valsts budžetā. Katrā gadījumā arī mūsu valsts prestižam tas kaitēs un tamlīdzīgi.

Kāda sakarība ir saistīt 3 miljonu latu pazušanas lietu ar privatizācijas apstādināšanu? Pašreiz ir divas koncepcijas — vai nu privatizēt "Latvenergo" kopumā vai arī privatizēt pa daļām. Un tas ir vienīgais veids, kā šo jautājumu var atrisināt. Pašreiz šīs debates notiek jau mūsu Ministru kabinetā. Protams, tās varētu notikt arī Saeimā, bet es neuzskatu, ka vajadzētu apstādināt privatizāciju. Neuzskatu, ka ir vajadzīgs sasteigt privatizāciju, bet, ja mēs pieņemsim šo lēmuma projektu, tiešām tas atstās ļoti nopietnu iespaidu uz ekonomisko attīstību mūsu valstī. Līdz ar to es lūgtu deputātus balsot pret šo lēmuma projektu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Aivars Kreituss, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Kreituss

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Man nav visu laiku skaidrs šis pamatojums, ka mūsu gadījumā, ja mēs triecientempos neprivatizēsim "Latvenergo", "Latvijas gāzi", "Latvijas kuģniecību", ka mums draud kaut kāds briesmīgs investīciju aptrūkums jeb samazināšanās un ka mūsu ekonomikai draud lielas briesmas. Vienīgais, ko mēs uz kādu laiku varētu tiešām iegūt, tas ir, mēs varētu iegūt tos miljonus, kurus grib reāli ieņemt no šo uzņēmumu privatizācijas, pārdodot kaut kādu daļu ārzemniekiem. Bet to dara apstākļos, kad uzņēmumu īstā vērtība nav noteikta. Līdz ar to mēs ārzemniekiem atdodam procentuāli lielāku daļu, nekā viņiem pienāktos. Nav jautājums par to, ka jāaptur "Latvenergo" privatizēšana pilnīgi. Un es pievienojos tam, ko teica Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Nagļa kungs, ka privatizēšana jau nenozīmē tikai pārdošanu. Jā, es piekrītu, privatizēšana nozīmē arī novērtēšanu, auditfirmu darbību un visu pārējo. Es domāju, ka tas darbs var turpināties, un šajā darbā tieši ir tā lielā neskaidrība, kas pašreiz ir. Mēs vēl līdz šim brīdim skaidri nezinām, par cik tad kas ir novērtēts, kā tur tiks dalīts. Ir dažādas versijas. Mums nav skaidrības arī par to, vai privatizācija notiks pa daļām vai pilnīgi visam kompleksam kopumā. Es personīgi piekristu, ka privatizācija notiek līdz tam līmenim, kad mēs privatizējam kopumā un kaut ko pārdodam ārzemniekiem par reālu naudu. Bet es domāju, ka mums visiem ir jādomā par to, ka diez vai ir rentabli un diez vai ir kāda jēga kaut ko dalīt šajos lielajos valsts uzņēmumos, būtībā pašreiz monopoluzņēmumos kaut ko dalīt pa sertifikātiem, kaut ko izdalīt tur strādājošiem, jeb vēl vairāk, kaut kādus procentus likt kaut kādas bankas rehabilitācijai, kas, manuprāt, nav pilnīgi pamatojami. Līdz ar to es domāju, ka šajā brīdī šī prasība — apturēt privatizāciju, ka tā ir pareizi jāsaprot, es to skaidroju. Tas nenozīmē vispār apturēt darbu pie šī uzņēmuma. Tas nozīmē apturēt privatizāciju tādā veidā, kā mums mēģina iestāstīt, ka tas ir triecientempos jādara un bez īstas skaidrības.

Es gribētu vērst visu deputātu uzmanību arī uz tiem datiem, kuri ir parādījušies, un kā rakstīts, kas ir "Latvenergo" pasūtījums Vācijas firmai, kur ir noteikti elektroenerģijas tarifi pa gadiem — kādi tie būs, ja būs dažādi privatizācijas paņēmieni. Un mēs zinām, ka viens grupējums ļoti aizstāv privatizēšanu pa daļām. Tad man priekšā ir šis elektrotarifu pieaugums, un šeit ir redzams, ja privatizē pa daļām, tad 2000.gadā (un 2000.gads ir pavisam tuvu) elektroenerģijas tarifs būs 4,6 santīmi par kilovatstundu. Bet ja neprivatizē pa daļām, vienoti, tad 3,6—3,7. Mēs redzam, ka šis pētījums ir taisīts kādu laiciņu atpakaļ, jo tagad jau ar pievienotās vērtības nodokli tarifs ir 3,9 santīmi, bet tajā pat laikā man ir arī dati, aprēķini, kas tika izdarīti kopīgi ar ERAB institūcijām tanī brīdī un kurus taisīja "Latvenergo" vadība tanī brīdī, kad atkal triecientempos, atceraties, slēdza šo līgumu ar ERAB banku par 76 miljoniem. Tajos grafikos, līknēs mēs redzam, ka jau ap 2008.gadu elektroenerģijas tarifi tiks paredzēti 10—15 santīmi par kilovatstundu, tad ievērojam, ka šodien ir 3,9, es neredzu nekādu pamatojumu šādam milzīgam tarifu pieaugumam apstākļos, ja mēs varam saņemt elektroenerģiju no Krievijas kā pašreiz par 1,55 santīmiem par kilovatstundu, un Daugavas kaskāde mums dod vēl lētāk. Līdz ar to pašreiz man personīgi nav skaidrs, kāpēc mums ir jāmaksā 3,9 santīmi, kaut gan prognoze bija zemāka, bet, kā mēs redzam no reālās situācijas, tad mums tikai visu laiku baro ar kaut kādu baidīšanu par to, ka investīcijas nenāks un kaut kas cits nenāks, vai, vārdu sakot, vajag teikt skaidri un gaiši, investīcijas nākotnē nāks mazāk, ja mēs neatdosim "Latvenergo" Daugavas kaskādi jeb vēl labāko daļu neatdosim ārzemju investētājiem jeb Eirobankai, kura varēs tad šo peļņas daļu dalīt, un līdz ar to mēs pārējie maksāsim daudz lielāku maksu par elektroenerģijas tarifiem. Tajā pašā laikā man šeit ir dati priekšā, kur redzams, pie kā novedīs privatizācija pa daļām, tā novedīs pie daudz lielāku kredītu ņemšanas. Piemēram, 2000.gadā jau gandrīz 50 miljoni latu, protams, šāda kredītu ņemšana no ārzemniekiem, varbūt ministriju darbiniekiem ir interesanta, bet katrā ziņā ne elektroenerģijas tarifu maksātājiem. Tāpēc es lūgtu deputātus ieklausīties šajā komisijas lūgumā un atbalstīt šo komisijas lūgumu, un tas nekādā gadījumā nenozīmē privatizācijas apturēšanu "Latvenergo" vispār. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Viktors Stikuts, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

V.Stikuts

(DPS). Cienījamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Uzmanīgi noklausoties komisijas ziņojumu par "Latvenergo" privatizācijas apturēšanu, nākas piekrist Ādamsona kunga viedoklim, ka atklājas komisijas darbā arvien jauni un jauni apvāršņi, kur mēs redzam arvien lielākus un lielākus ciparus naudas summas izteiksmēs, ko mūsu valsts atbildīgas amatpersonas tādā vai citā ceļā ir vai nu aizņēmušās no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, vai arī jau šobrīd kāda naudas daļa ar viņu nolaidīgo rīcību ir vienkārši nozaudēta, un tas ir atstājis zināmu iespaidu uz valsts ekonomisko attīstību. Un šeit nevar nerunāt par to, ka arī iepriekšējās izmeklēšanas komisijas, kas bija parlamentā, arī līdzīgi meklējot pazudušus naudas līdzekļus, var vilkt zināmas paralēles ar vienām un tām pašām personālijām. Šie cilvēki valstī ir uzņēmušies pārdalītāja lomu, sadalīt visu to, ko mūsu tauta ir radījusi ilgā laika posmā jau no pirmās valsts neatkarības līdz šai dienai, un uzskata to par savu sūtību šodien — izdarīt šogad un nekavējoties šo lietu veikt līdz 1.jūlijam.

Es uzskatu vēl radikālāk, ka "Latvenergo" privatizācija vispār nav veicama ne pa daļām, ne kopumā. "Latvenergo" objekts — tas ir kopējais tautas īpašums, un var teikt, ka upes tecējumu apturēt nevar, to upi neviens nav radījis, un es nesaprotu, kāpēc mēs gribam kādam desmitam cilvēku atdot šo te visu tautas bagātību un pēc tam šiem cilvēkiem ļaut, pakāpeniski paaugstinot elektroenerģijas tarifus, pasliktināt jau tā diezgan bēdīgo dzīves līmenī valstī. Es aicinu kolēģus šobrīd atbalstīt komisijas lūgumu un domāju, ka nākotnē Saeima arī varētu, izskatot visus "par" un "pret", vispār ar "Latvenergo" privatizāciju nenodarboties, bet uzticēt šo objektu, jo tas ir rentabls, arī turpmāk apsaimniekot valstij, un tādā veidā valsts gūtu zināmus budžeta līdzekļus, kurus varētu izmantot valsts attīstībai. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es esmu dziļi sašutusi par šādu lēmuma projekta iesniegšanu, un es uzskatu, ka tā vietā, lai šī izmeklēšanas komisija nopietni nodarbotos ar saviem jautājumiem, lai beidzot dotu sabiedrībai zināmus secinājumus, Panteļējeva kungs kārtējo reizi savus plikumus ir aizsedzis ar vīģes lapu. Un šī vīges lapa absolūti neatbilst mūsu likumdošanas noteikumiem, jo pavisam nesen, pagājušā sēdē, mēs runājām par to, kādā veidā privatizēt valsts un pašvaldību uzņēmumus, un bija ierosinājums šeit piešķirt caurspīdīgumu šim procesam, un tajā laikā "Latvijas ceļa" deputāti ārkārtīgi nikni uzstājās pret visiem priekšlikumiem, kas deva Ministru kabinetam tiesības pieņemt lēmumus "Latvenergo" un citu dabisko monopolu privatizācijas lietās.

Es uzskatu, ka mums ir jārīkojās kā deputātiem atbilstoši spēkā esošiem likumiem. Neviens likums ar šādu atsevišķu Saeimas lēmumu, kuru izvirza viena izmeklēšanas komisija, lai slēptu savu līdzšinējo bezdarbību, nevar apstādināt šo privatizācijas procesu. Īstenība ir tāda, "Latvenergo" privatizācija faktiski nav sākusies, nav izstrādāta, un nekur nav apstiprināti šie privatizācijas noteikumi. Es uzskatu, ka visi šie procesi ir kārtīgi jāsakārto likumā "Par valsts un pašvaldību īpašumu privatizāciju", un tad arī runāsim, vai mēs nobalsosim par to, ka Ministru kabinetam ir tiesības apstiprināt šos privatizācijas projektus, vai mēs tur minēsim šos konkrētos objektus vai ne, bet ne tā, ka šeit klaji populistiski sagatavo lēmumu, kurš absolūti neatbilst mūsu likumdošanas gaitai, es uzskatu, ka tas nav pieņemami un ka tā ir tikai tā lielā kladzināšana, ko vista izdara pirms olas dēšanas, un dažreiz arī šī ola netiek izdēta. Jūs visi saprotat, cik ilgi darbojas šī komisija, vajadzētu parēķināt, cik līdzekļu ir iztērēti, un tās vienīgie secinājumi ir tādi, ka Berija kungs vienā dienā teica tā, bet Purņa kungs otrā dienā teica tā, un vienkārši es gribētu teikt — tādā populistiskā līmenī tiek atstāstīti dažādi izteikumi, bet konkrētas izmeklēšanas šajā jautājumā nav. Es uzskatu, ka komisija savu darbu nav pabeigusi, būtu pat jāizskata jautājums, vai tai vispār jāturpina savs darbs, ja tā ne pie kādiem secinājumiem nevar nonākt, un aicinu šo lēmuma projektu neatbalstīt kā populistisku.

Sēdes vadītājs.

Andris Ameriks, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

A.Ameriks

(DPS). Godātie deputāti! Es domāju, ka 6.Saeima neapšaubāmi ir kļuvusi par spilgtu, pilnvērtīgu jauno oratotu talantu kalvi, kur spilgtākie piemēri ir Valdmaņa kungs, Rubina kungs, Čerāna kungs, kuri neapšaubāmi var izteikties par jebkuru tēmu, sākot no kosmosa pētīšanas un beidzot ar burkānu audzēšanu. (No zāles deputāts Valdmanis: "O, nē!") Taču principā ir jautājums šobrīd par vienu. Pirms mēs uzstājamies debatēs, ir jāizlasa šis lēmuma projekts un tas, kas tiek ierosināts. Šodien Tautsaimniecības komisija jau otrajam lasījumam sagatavoja to likumprojektu, kas skar lielo valsts uzņēmumu, monopoluzņēmumu privatizācijas gaitu.

Tas ir tas, kas tika iesniegts saistībā ar valsts uzņēmumu privatizāciju, kurā Ministru kabinetam tiek uzliktas lielākas pilnvaras izskatīt, apstiprināt un tātad sekot līdzi valsts uzņēmumu, lielo valsts uzņēmumu privatizācijai. Šajā gadījumā ir runa konkrēti par vienu šādu uzņēmumu, tas ir par "Latvenergo", kuram, bez šaubām, ir īpaša loma, jo atšķirībā no visiem citiem uzņēmumiem tur ne tikai ir nozagti šie 3 miljoni, tur arī ir ņemti šie lielie valsts garantētie kredīti gan no Eiropas Rekonstrukcijas bankas, no Pasaules bankas 20 miljonu latu kredīts, un līdz ar to mūsu izveidotā izmeklēšanas komisija, kurā ir pārstāvji gan no visām frakcijām, no pozīcijas, no opozīcijas, tā arī pie frakcijām nepiederoši deputāti, savā lēmumā ierosina konkrētu Saeimas lēmuma projektu, par kuru viņi aicina šodien balsot.

Godātie kolēģi, es tomēr domāju, ka atbilstoši mūsu iepriekš pieņemtiem lēmumiem mēs šai komisijai esam devuši papildu pilnvaras, un šāds lēmums tika pieņemts, un to mēs nevaram noliegt, būsim konsekventi, komisija, pētot šo jautājumu, ierosina konkrētu lēmumu, konkrētu lēmumu, kas skar vienu no monopoluzņēmumiem, kuram, bez šaubām, jautājumu ir daudz, daudz vairāk nekā visiem citiem. Es arī no savas puses aicinātu atbalstīt šo lēmumprojektu, jo es domāju, ka mums ir jāuzticas, pirmkārt, tai komisijai, kuru mēs esam izveidojuši, un es gribētu vēlreiz uzsvērt, par ko ir runa. Runa nav par privatizācijas apturēšanu, bet gan par lēmumu par šo jautājumu apturēšanu, tas nozīmē, ka praktiski tiek aicināta valdība un visas tās institūcijas, kuras ir saistītas ar "Latvenergo" privatizāciju, līdz šīs izmeklēšanas komisijas galīgā lēmuma pieņemšanai nepieņemt kardinālus lēmumus, kas skar "Latvenergo". Es domāju, ka tas ir ļoti pareizi, tas ir nepieciešami šajā situācijā, kurā mēs zinām, ka ar "Latvenergo" jau tagad izvēršas ļoti nopietnas diskusijas, un principā es aicinu atbalstīt šo lēmumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais Prezidij, augsti godātie kolēģi! Grūti saprast kādreiz, ko katrs grib teikt, tas ir patiesi. Nu Amerika kungam var piekrist, ka ir oratori, un viņš ir vājāks orators, bet vismaz, ja mēs runājam par kādām visu saprotamām lietām, tad nevajadzētu jaukt, kad vista kladzina — vai pirms vai pēc olas dēšanas. Tas nu būtu jāzina, ka viņa kladzina pēc olas dēšanas. Tas Seiles kundzei.

Es gribētu paskaidrot, ka ļoti svarīgi ir arī tas, ka "Latvenergo" novērtējums pašreiz ir tikai 92 miljoni latu. Un, ja mēs piekrītam šādam novērtējumam, tad mēs praktiski atdodam 500 reižu lētāk šo objektu ārzemju investoram, kas nebūt nav mūsu draugi. To jau pierāda arī "Lattelekom" piemērs. It kā sākumā būtu ļoti labi, tarifi it kā normāli, daudziem nav jāmaksā tur par katru sarunu, pamazām visiem jāmaksā par katru sarunu, pamazām pieliek abonenta maksas vienā vietā, otrā vietā, un mēs esam iedevuši pirkstiņu, un nu paņem mums visu valsts organismu, jo, kā jūs zināt, neviens investors nenāk šeit dāvāt mums kaut ko vai laipni mums smaidīt. Viņi cenšas maksimāli nopelnīt, un nopelnīt uz šo iedzīvotāju rēķina, kas praktiski neprot pagaidām aizstāvēt savas intereses. Nu mums ir pusotra tūkstoša spēcīgu vīru, bet tie nevar izdarīt to, ko izdara 500 tantiņas 3. martā. Visa pasaule tomēr pievērš Latvijai vērību. Tikai kādā nozīmē.

Es uzskatu, ka... un mans balsojums atbalstīs šo lēmumprojektu arī tāpēc, ka cita kompānija, kas noteica, nevis "Delloyted & Teuche", bet cita kompānija, kas noteica Pļaviņu HES vērtību, pirms tam novērtēja to un šīs stacijas izstrādātās jaudas ar 1,23 miljardiem latu. Nevis 92 miljoniem latu, kā novērtēts ir viss "Latvenergo", nerunājot par siltuma elektrostacijām, par TEC, par pārvades līnijām un par visām pārējām vērtībām, kas ietilpst "Latvenergo" sastāvā.

Turklāt man jāsaka, ka arī nav tiesa, ko šeit saka par "Latvenergo", ka privatizācija nav sākusies. Vismaz es lasu laikrakstus, un lasu uzmanīgi, un atkārtoti esmu lasījis, ka tiek piedāvāts privatizācijā viens vai otrs "Latvenergo" objekts. Tā kā arī tā nav taisnība, ka nav sākusi privatizāciju. Un es domāju, ka tā privatizācija tiešām pašreiz ir speciāli sasteigta, jo, kā zināms, šīs Saeimas laiks beidzas, un ja nebūs noprivatizēti tātad 500 reižu lētāk šie objekti, kas ir ļoti vērtīgi objekti ne tikai tāpēc, ka tie ir vērtīgi un dod peļņu, bet tie ir vērtīgi tāpēc, ka tie nosaka mūsu tālāko ekonomisko attīstību. Un ekonomiskā attīstība, tas ir, mūsu lauksaimniecības produktu ražotāji, lauksaimniecības produktu pārstrāde, tā ir mūsu vietējā rūpniecība, tie ir vidējie, mazie uzņēmumi, un galu galā tās ir mūsu ģimenes, tie esam mēs. Mums tiešām ir jāsaglabā, un man ļoti patika deputāta Stikuta kunga teiktais, ka Daugaviņa ir mūsu dabas dāvana, tā ir mūsu Dieva dāvana, un Daugaviņas enerģija, tātad Daugaviņas ūdeņi, mēs nedrīkstam pārvērst par peļņu ārzemju ieinteresētām personām, gūt šeit maksimālu peļņu no mūsu dabas bagātībām un no mūsu pagaidām vēl ļoti vārgās un maz attīstītās rūpniecības, sagrautās lauksaimniecības un mūsu tik tikko dzīvību velkošām ģimenēm.

Tieši tāpēc es aicinu, lai neatkārtotos vēl lielākā mērā "Lattelekom" variants, kur privatizācija pašreiz arī norit, es domāju par valsts kapitāla daļu ieguldījumu šajā "Lattelekom" daļā, lai neatkārtotos šī ainava, ko mēs vērojam pašreiz, ko mēs katrs savā ģimenē izjūtam, ka pieaug nemitīgi rēķini. Lai neceltos šie elektro rēķini vēl tālāk, šie rēķini piecas un septiņas reizes, pašreiz vismaz mēģināsim apturēt šo amoka skrējienu pretī iznīcībai, jo tas galu galā tomēr draud ar mūsu valsts krahu.

Atcerēsimies Indonēziju un citas šīs zemes, kur šāds valsts krahs noritēja, kur stāvēja rindā, kur cilvēki pārdeva savu beidzamo ģimenes relikviju, mazu gredzentiņu, lai tikai glābtu valsti no pilnīga bankrota. Pārdomāsim par šo piemēru un sargāsim savas dabas bagātības, nepārdosim tās svešajiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Ervids Grinovskis, LZS, KDS frakcija.

E.Grinovskis

(LZS, KDS). Godātā Saeima! Ar nepārdomātu taktiku nesabojāsim stratēģiju! Stratēģiskais uzdevums mums ir un paliek, protams, privatizācija un arī, teikšu, ne absolūtā nozīmē, bet līdz zināmām racionālām robežām, bet privatizācijas process tāds, kāds tas ir šodien, man atgādina sociālistiskās sacensības gaitu pirms Lielās oktobra sociālistiskās revolūcijas kārtējās gadadienas ar visām no tā izrietošajām sekām.

Tieši "Latvenergo" privatizācijas jautājums liek mums ieskatīties dziļāk dažos privatizācijas aspektos, kam ir principiāla un stratēģiska nozīme. Gribu īpaši atgādināt tādu faktu, ka privatizācijas process mums nav pietiekami atklāts, kā tagad saka, nav pietiekami caurspīdīgs, un privatizācijas procesu bieži veic personu, šauru personu loks, kas vadās no egoistiskām interesēm, tas ir, saucot lietas īstajā vārdā, politiskās elites un korumpētā biznesa kaut kāda daļa. Lūk, viens piemērs. Mēģināju piedalīties "Staburadzes" privatizācijā. Katrs, kas zina, kas ir "Staburadze", zina, ka tā ir ienesīga naudas ādere, un, zinot manu mantkārību, arī es gribēju tur piekļūt. Bet tie ierēdnīši nezināja, ar ko viņiem darīšana, domāja, ka vienkāršs mirstīgais, un, protams, mani burtiski padzina. Bet tad atradās prātīgs cilvēks, kas pateica — jūs pārsteidzāties, viņš ir Saeimas deputāts, labojiet kļūdas. Tad atskrēja pie manis uz Revīzijas komisiju, atvainojās un teica, ka sāksim no gala. Es, protams, parādīju durvis un teicu, ka nu ir viss par vēlu. Kāpēc es to saku? Es to saku tāpēc, ka šis fakts ir vispārināms līdz zināmai pakāpei. Tas liecina, ka pie objektu valsts īpašuma privatizācijas ir pieslēgušās personas ar ļoti savtīgiem nolūkiem.

Otrs. Pirms privatizējam objektu, mums ir jābūt skaidrībai par šī objekta vērtību, ja gribat piedalīties, vērtību. Šāds mans brīdinājums ir pamatots kaut vai tamdēļ, ka mēs jau esam pietiekami daudz kļūdījušies. Atceraties, kur bija galvas tiem, kas noteica nominālvērtību sertifikātam par 28 latiem. Kurš ir to dabūjis? Reāli jūs paši zināt, daži desmiti santīmu un pāris latu. Tātad objekta novērtēšana.

Nākamais moments. Mani nepārliecina tas, ka saka: "Privatizēsim "Latvenergo", un tarifi uzreiz elektroenerģijai būs lētāki!" Es redzu, ka zem šī apgalvojuma (man par to ir bijusi iespēja pārliecināties) nav absolūti nekāda analītiska ne empīriska pamatojuma. Gluži otrādi — pats tarifu augšanas process mums ir kļuvis pārāk autonoms un kļuvis par monopolistisku procesu.

Es tāpēc iesaku atbalstīt tomēr šo priekšlikumu. Tā man ir diezgan veca doma, un lai nemēģina kāds mani pārliecināt, ka mani Panteļējeva kungs ir uzpircis, es jau apmēram gadu vai pusotra atpakaļ šo domu paudu par privatizāciju, tādēļ mans galavārds ir šāds: apturēt "Latvenergo" pagaidu privatizāciju, uz zināmu laiku uzlikt moratoriju, lai mēs ar nepareizu taktiku galīgi nediskriminētu pašu stratēģisko uzdevumu — privatizāciju kā tādu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Leonards Stašs — Tautas saskaņas partijas frakcija.

L.Stašs

(TSP). Kolēģi! Ir jau tiesa, ka šodien šis jautājums tā paceļas it kā, kā Seiles kundze teica, it kā nelikumīgi, it kā tas iziet no komisijas, kas pēta, kur palikusi nauda, un tālāk kas nesaskan ar visiem likumiem it kā. Bet, ja mēs pasekojam tam, kas ir noticis visu laiku, kopš sākās privatizācija, tad mēs ļoti labi zinām, ka laikus kaut ko neapturam, un privatizācija vienmēr ir notikusi, nevis privatizācija, bet principā — "prihvatizācija". Kā jau te iepriekšējie runātāji teica: "Viena grupa cilvēku grib sagrābt tautas bagātības, kuras sarūpējusi tauta ilgu gadu laikā".

Tagad paņemiet vienu. Var nebraukt ar mašīnu, var nebūt kā cita, var nebūt mājā telefons, var nebūt daudzkas tāds, uzvalks, tālāk, tālāk un tālāk. Bet bez elektroenerģijas mums neiztikt nevienam! Neviens nevar iztikt šodien. Elektroenerģija šodien apgaismo un dara darbus kā bagātnieku pilīs, tā nabadzīgās būdiņās. Katrs cilvēks šodien ir atkarīgs no elektroenerģijas, un katrs to izmanto. Mēs šodien runājam, ka ir jāprivatizē, ir jāprivatizē, un vēl runājam pa daļām. Es nevaru saprast, kā var privatizēt pa daļām "Latvenergo". Ko tas nozīmē? Kā tas iznāk — viens privatizē elektrostaciju, otrs — TEC, trešais privatizēs varbūt sadales punktus un ceturtais — pārvaldes līnijas. Nu kā tas būs? Mēs laikam gribam speciāli saskaldīt vienotu organismu, saskaldīt, lai mums būtu vairāk cilvēku, kas ar to nodarbojas, un vairāk priekšnieku, vairāk iegūtu naudu, jo viens ņems maksu par elektroenerģiju, ko ražojis, otrs ņems par to, ka viņš to sadala transformatoru stacijās, un trešais — atkal pārvades līnijas un tā tālāk. Būs jau trīs, četri, varbūt pieci iestādījumi, piecas institūcijas, kas ar to nodarbosies, kuras nesaskanēs, un katra no tām gribēs peļņu. Katra gribēs peļņu. Kas tad notiks? Tad tie tālie rajoni — Latgalē vai Vidzemē, tālākie rajoni — tur, es nezinu, tur jau tās elektropārvades līnijas un elektrosadales transformatoru stacijas, kam tās piederēs, to apkalpošana taču būs daudz dārgāka nekā Rīgā vai tuvumā pie elektrostacijām, viņš plēsīs dzīvu naudu. Viņš plēsīs dzīvu naudu, un tas čangalis un tas vidzemnieks varēs maksāt desmit reizes dārgāk, jo citādi neatmaksājas. Es taču neiešu tur pār purviem elektropārvades līnijas vilkt! Nu tā tas būs. Bet kamēr mums ir valsts vienots energoorganisms, tikmēr skaidrs, ka tam, kas lētāk saņem elektroenerģiju jeb dārgāk, to izlīdzināt var tikai valsts un to nedrīkst privatizēt vispār!

Tas, ko šodien mēs runājam, tas nozīmē, ka mums jau šodien ir jāpieņem lēmums, ka vispār ne tikai uz laiku, bet jāatliek "Latvenergo" privatizācija vispār! Pagaidām ir jāatliek. Nav nekāda vairs runa, un visiem, kā saka, par to ir jācīnās.

Pašreiz Londonas metropolitēnā iet rekonstrukcija. Tas ir visvecākais metropolitēns pasaulē. Ko jūs domājiet — nevis privatizēt. Kad Blēram pajautāja: "Kāpēc jūs neprivatizējat, neatdodiet privātajām struktūrām, lai viņi rekonstruē metropolitēnu," Blērs atbildēja vienkārši: "Tad jau mēs varam privatizēt policiju, armiju, floti, utt." Tā ir arī šodien pie mums. Mums ir jāpieņem šis lēmums. Pie tam mēs grasāmies atdot privatizāciju apstiprināt Ministru kabinetam. Ministru kabineti un ministri iet un nāk, un gadā mainās divas, trīs, četras reizes Ministru kabinets. Saeima tomēr kā nekā līdz šim ir strādājusi savu laiku. Vai divi gadi, vai trīs, vai četrus strādās, bet strādās, cik redzams. Tātad es saprotu, ka monopoluzņēmumus tāpat kā "Latvenergo", "Latvijas kuģniecību", "Lattelekom" un citus, kas ir stratēģiski un dabiski monopoli, tos var atļaut privatizēt citai Saeimai. Un tad, kad Saeima būs pieņēmusi lēmumu, tad varēs arī domāt par privatizāciju, nevis šodien. Paldies! (Starpsauciens: "Daugava pieder Latvijai!")

Sēdes vadītājs.

Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Es pilnīgi atbalstu lēmuma projektu par "Latvenergo" privatizācijas apturēšanu. Mēs nedrīkstam izpārdot Latviju! Tautas kopa "Brīvība" savā programmā ir ierakstījusi, ka ir pret Latvijas stratēģisko uzņēmumu privatizāciju, tajā skaitā "Latvenergo", "Latvijas kuģniecību", "Latvijas Krājbanku" un citām. Šī prostitūcija Latvijā ir jābeidz! Es domāju, ka ir pienācis laiks Latvijā darbojošo afēristu darbību pārtraukt.

Te pirmām kārtām es domāju Privatizācijas aģentūru ar tās ģenerāldirektoru "Latvijas ceļa" pārstāvi Jāni Nagli priekšgalā, kurš deva atļauju "Latvenergo" afēras sākumam. Tas ir, mums ir jāaptur ne tikai šī "Latvenergo" privatizācija, bet mums ir jāaptur visas Privatizācijas aģentūras darbība. Kas pašreiz notiek ar privatizāciju? Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Naglis ar Šadinovu, kuri kopā ir dienu un nakti, dzīvo vienā mājā, izlemj visu un "ēd no vienas bļodas". Arī dubultpilsonim deputātam Aristidam Jēkabam Lambergam šad tad atļauj "iestrēbt", tāpēc viņš arī atbalsta viņus. Privatizācijas objektiem nosaka zemu vērtību un tad ļauj privatizēt par sertifikātiem. Protams, priekšroku šeit dodot atkal citiem "Latvijas ceļa" pārstāvjiem, piemēram, Latvijas Krājbankai, iepērkot un dodot kaut kādas ekskluzīvas tiesības, iepērkot 15% no šā objekta par privatizācijas sertifikātiem, kurus viņi savā laikā, izmantojot Latvijas trūcīgo iedzīvotāju bezizeju, ir iepirkuši par 1 latu, tagad viņi to var privatizēt, šos objektus, pārvēršot šo 1 latu par 28 latiem. Tādējādi iegūstot peļņu, ja tā tas turpināsies, ap 500 miljoniem. Un to, protams, iegūst... Ko tad privatizē? Grib privatizēt "Latvenergo", "Latvijas kuģniecību", kuģniecību, atkal pārsvarā ir "Latvijas ceļa" pārstāvji. Faktiski visu laiku "Latvijas ceļš" diktē savus noteikumus, izpārdod pilnīgi Latviju. Es domāju, sen ir pienācis laiks to beigt, un es domāju, ka mēs — deputāti — nākošajā reizē ierosināsim lēmuma projektu par Krājbankas privatizācijas apturēšanu, par kuģniecības privatizācijas apturēšanu un citiem stratēģiskiem objektiem. Pagaidīsim līdz nākošajai Saeimai, un tad privatizēsim, un privatizēt nedrīkst tos lielos stratēģiskos objektus. Jāatstāj valsts kontrolē ir 51%. (No zāles deputāts R.Jurdžs: "Kāpēc valsts kontrolei?") Un kā pašreiz notiek? Tā pati afēristu banda atsauc citu bandu, kuriem ir iedotas kaut kādas ekskluzīvas tiesības noteikt objekta vērtību. Kur objekta vērtība svārstās no 50 līdz 100 miljoniem latu. Protams, ka tiem ekspertiem, kurus uzaicina, viņiem jau dod apmēram norādījumus, par cik viņiem vajadzētu novērtēt šo objektu. Un tad citi var tos privatizēt. Un ko Latvija? Kas būs Latvijas pilsoņiem, Latvijas iedzīvotājiem, pamatiedzīvotājiem? Nekas, vai ne? Atstās pilsonību. Un to... Man ir ļoti žēl, ka "Tēvzemei un Brīvībai" to šad tad pieļauj. Taču vajag vienreiz pārtraukt šito te darbību. Cik ilgi mēs cietīsim šitos afēristus mūsu valstī?

Tāpēc es domāju, ka šodien mēs noteikti nobalsosim par šo lēmuma projektu un nākošajās reizēs balsosim par pārējiem. Paldies! (No zāles: "Vajag pārtraukt debsates.")

Sēdes vadītājs.

Ziedonis Čevers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

Z.Čevers

(DPS). Cienījamie kolēģi! Visi šie jautājumi, kas skar "Latvenergo", jau laika gaitā līdzinās mūsu kopējai darbībai ar slaucamo "govi". Sākumā izslauc 18 miljonus, burtiski nedēļu atpakaļ es dzirdēju valdības sēdē jaunu domu, ka nekādīgi nevar saprast, kādā veidā radās parādu saistības starp "Latvijas kuģniecību" un "Latvenergo". Risinot šo problēmu, ir uztraukums, ka samazināsies šo uzņēmumu pamatvērtība. Un kādā veidā tas radies, vairs neviens nevar atcerēties. Es mēģināju reaģēt un pateikt — nav ko atcerēties! Tā ir pirmā neatkarīgās Latvijas valdība, kuras sastāvā es biju. Tas bija balsojums, un tika pieņemts lēmums. Vai vienkārši paņemt visus dokumentus, atcerēties un risināt tā, kā tas pieņemts normālā, civilizētā valstī, kur valdība arī nākošās valdības uzdevumā nes atbildību par agrākās valdības lēmumiem. Bet šobrīd tas it kā ir atkal miglā tīts.

Nākošais. Šie 45 nu jau izaugušie miljoni, kas atkal gulstas uz "Latvenergo" pleciem par kuģniecību, mēs runāsim par 63 miljoniem, kas gulstas cesijā uz daudzu pilsētu pašvaldību pleciem kā faktiski nogrūsts. Mēs nerunāsim ne tikai par tiem 3 miljoniem, bet runāsim par 10 miljoniem. Par 10 miljoniem, kas apmēram gadu gāja pa tiesu ceļiem bez nekāda dokumenta. Un vēl šobrīd mēs varam runāt, kādā veidā varēja nonākt situācijā, ka Latvijas valsts tiesā šis process vispār tika izskatīts.

Jā, privatizācija pati par sevi nav nekāds ienaidnieks Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem. Zināmā mērā es piekrītu visiem, kas ir runājuši, ka pārdomāta privatizācija kalpos jaunām investīcijām, jaunu darba vietu radīšanai, bet vai ir pārdomāta šī politika? Kas te ir īstenībā, pie kā mēs esam nonākuši šobrīd, runājot par "Latvenergo" privatizāciju? Jā, valdībā es dzirdēju, ka pusotra gada laikā ir ļoti nopietns darbs veikts pie "Latvenergo" privatizācijas. Izstrādāts ir projekts sadalīt šo uzņēmumu, un visi pasaules eksperti, kuru lielākais eksperts, es tā saprotu, no veciem laikiem — Juris Ozoliņš, kurš mūsu valstī ir ieņēmis visdažādākos amatus un ieņem visdažādākos amatus jebkurā Latvijas valsts valdībā, jo ir patiešām laikam lielākais eksperts, mēģinās pierādīt, ka, šo uzņēmumu sadalot, katrs Latvijas iedzīvotājs iegūs tarifu samazinājumu. Te es pilnīgi piekrītu deputātam Grinovska kungam. Nē, tāda pieeja sadārdzinās. Te es piekrītu tiem cipariem, ko runāja Kreitusa kungs. Jā, tas sadārdzinās tarifus.

Un tagad vēl viens jautājums. Ja sadalīs, vai nesanāks apmēram līdzīgi, kā ar mazo skolu slēgšanas programmu, kas pavisam nesenā pagātnē bija ļoti aktuāls Latvijas valdībai? Vai tieši tāpat nesanāks, ka visi jautājumi, ko mēs esam diskutējuši par sertifikātu termiņa samazināšanu un nominālvērtības samazināšanu, vai tas viss nevedīs uz to, ka tos saucamos "tīklus" mēs nogrūdīsim atkal pabērnam — pašvaldībām? Jo tas ir pats vienkāršākais. Visneizdevīgāko "Latvenergo" daļu, kas kopumā tiek zināmi stimulēta no šī vienotā veselā organisma, tiek atdots kam — bet tiem, kas parasti ir visklusākie, tas ir, pašvaldībai. Jo lielākās balsis jau valdībā vienmēr varēs pierādīt — Eiropa no mums gaida, pasaule uz mums skatās, un mēs ļoti slikti izskatīsimies, ja mēs tomēr nepabeigsim šo privatizāciju.

Es nedomāju, ar ko nodarbosies nākošās Saeimas deputāti. Es domāju, ka viņi turpinās. Turpinās šinī Saeimā labi iesākās tradīcijas ne tikai tikt skaidrībā par 3 miljoniem, bet tikt skaidrībā par visiem 150 miljoniem, kas apmēram gulsies uz "Latvenergo", un tiks skaidrībā par visiem 250 miljoniem, par ko, es atvainojos, mēs netikām galā par G—24 kredītiem.

Es negribētu šodien runāt par to, ka šis privatizācijas process ir jāaptur, bet noteikti to nevar nekādā gadījumā ievadīt, ja mēs šodien skaidri un gaiši nevaram iedzīvotājiem pateikt — jūs iegūsit no šīs privatizācijas tik un tik. Lauku iedzīvotājs Varakļānos iegūs tik, tas Madonā iegūs tik, rīdziniekam būs jāmaksā tik. Uz šiem jautājumiem neviens valdības līmenī nespēj atbildēt. Man rada bažas pat tāda situācija, ka mūsu valstī atrodas ļoti gudri vadītāji, kas samaksā, noslēdz sākumā līgumu ar konsultatīvu firmu, loģiski, ārzemnieku, samaksā šai firmai jau gadu atpakaļ visu izpildīto darbu, bet tanī pašā laikā paiet gads, un vēl līdz šim pat brīdim nav saņemts gala ziņojums ar ekonomiskiem aprēķiniem. Bet viņi ir ļoti apmierināti, jo šinī vēstulē ir rakstīts melns uz balta: "Mēs neuzņemamies atbildību par tām sekām, kas notiks, ja privatizācija notiks pēc mūsu ieteiktām rekomendācijām." Ļoti labs variants — samaksāt naudu par pilnīgi bezatbildīgu lēmumu. Es aicinātu...

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas, Čevera kungs.

Z.Čevers.

...nobalsot par šo iesniegto projektu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Andris Saulītis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Saulītis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Godātais priekšsēdētāj! Es atkal gribu teikt, ka, bez šaubām, privatizācija ir nepieciešama. Arī "Latvenergo". Jo, strādājot izmeklēšanas komisijā un klausoties ierēdņus, šos ierēdņus, kā viņi šo uzņēmumu ir vadījuši, un dzirdot viņu visu to profesionalitāti, kāda nu viņiem bija, no sākuma mēs smaidījām, vēlāk tie smaidi palika aizvien skābāki, skābāki, un tad mēs vienkārši skatījāmies un brīnījāmies, kā vispār funkcionē tik liels uzņēmums un kā vispār tā peļņa iet. Un kad, piemēram, Birkāna kungs varēja atļauties teikt, nu ziniet, te būtu lieli palu ūdeņi, mēs tos 3 miljonus divos mēnešos ātri atgūtu atpakaļ. Man ir tāda sajūta, ka ierēdņi ar mūsu kopīgo mantu spēlējas tā kā ar sāli, kā manas meitas spēlē "Monopolu". Viņi nejūt, ka tā ir tiešām cilvēku manta, un viss pārējais. Es gribētu sadalīt divos etapos.

Pirmais etaps bija, ka mēģināja pusgadu iepriekš "Latvenergo" ierēdņi pierādīt tarifu paaugstinājumu. Es atceros, kā viņi nāca pa Saeimu un stāstīja, cik viņi bija augstprātīgi, cik viņi gudri izmeklēja visādas shēmas un pierādījumus. Un faktiski šiem cilvēkiem pat nevarēja uzdot jautājumu. Tas bija kalngals, Cēzara cienīgs. Bet tad, kad viņiem vajadzēja atbildēt uz jautājumiem, tad nu, protams, tie jautājumi bija ļoti švaki.

Otra lieta, ko es gribētu runāt. Es arī redzēju šos Privatizācijas aģentūras ierēdņus. Es gribētu teikt — puikas, vairāk nekā. Vienīgi Naglis, tas vēl kaut cik cilvēcīgi kaut ko runā. Pārējie ir puikas. Es gribu pateikt atklāti — puikas. Es viņiem uzdodu jautājumu — cik jūs tajā Privatizācijas aģentūrā valdē saņemat? Viņš saka: "Ziniet, tas man ir noslēpums." Labi, noslēpums. Nu pasaki. Tad viņš saka: "1500 lati". Viņš saņem tūkstots pieci simti lati un nezin to, kas ir jāzina 1.kursa studentam tagad normālā ekonomiskā augstskolā. Un tie tādi jaunkundzes smaidiņi. Ziniet, kad iet uz pirmo baļļuku vai 100 gramus ierāvis vai ko. Uzdod jautājumu, nevar atbildēt. Smaida pretī. Es domāju, visi kolēģi, kas toreiz piedalījās tajā sēdē, tā ir tāda sajūta, ka, nedod Dievs, to piedzīvot. Un šie cilvēki sadala šo valsti, jo es vienīgais gribu pateikt atklāti, vienīgais, man vienkārši Nagļa kunga... (Starpsauciens: "Cik ilgi to pieļaus!") Nu viņam arī ir kļūdas, viss pārējais, bez šaubām, bet man liekas, ka viņa mugurkauls kaut cik, kaut kādā veidā visu to sarāmē, savādāk es vispār nevaru iedomāties, kā tas viss process vēl...

Es gribētu teikt, kolēģi, tā — paldies Dievam, ka vēl mūsu valstī situācija ir tāda, kāda tā ir, redzot, kādi "profesionāļi" un kādus lēmumus viņi pieņem. Tā kā es esmu pateicīgs, ka mēs esam tik tālu, kur mēs esam. Es domāju, ka mums privatizācija ir... (Starpsauciens: "Bet vai paliek labāk kādam?") redzot to visu ierēdņu bezatbildību, tā ir jāveic, bet es domāju, ka tagad mums nav daudz ko palicis privatizēt, un es gribētu, lai Nagļa kungs atsvaidzina Privatizācijas aģentūras valdi, lai kaut kādā veidā piesaista jaunus profesionālus cilvēkus, lai pabeidz tos visus sīkos darbus, kas ir palikuši, un tad kā pēdējam lielajam darbam varētu ķerties pie tā "Latvenergo". Vēl jo vairāk, es esmu dzirdējis arī pat pašu premjerministru, pat viņam nav īstas skaidrības par procedūru. Es domāju, ka Latvijā šodien nav tādu cilvēku, kas varētu pateikt to privatizācijas procedūru no "ā" līdz "z". Es domāju, ja mēs šeit sāktu strīdēties, mēs faktiski profesionāli nevarētu pateikt, vai vajadzīgs šāds ceļš vai vajadzīgs tāds ceļš, un, ja mēs sāktu runāt par Daugavu māmuliņu un daudz cietušo latviešu tautu, tad mums ar to privatizāciju būtu vēl bēdīgāk, nekā vispār viss ir sācies.

Es aicinu atbalstīt, lēmums ir ļoti izsvērts, tas ir jāatbalsta, mēs apturēsim tagad uz laiku, es domāju, ka pa to laiku cilvēkiem atdzisīs galvas, mēs varēsim uzlabot menedžmentu gan Privatizācijas aģentūrā, gan "Latvenergo" un veiksmīgi kā pēdējo privatizācijas vai priekšpēdējo privatizācijas objektu profesionāli izdarīsim to tā, kā to jāizdara, pieaicinot ekspertus, ja vajadzīgs, arī no Rietumiem, un es domāju, ka tad tā visa lieta kalpos visai sabiedrībai. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Kiršteins, Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins

(LNRP, LZP). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es arī gribētu piekrist iepriekšrunātājam, bet tiem, kas teica, ka privatizācija nav vajadzīga. Privatizācija ne tikai nav vajadzīga, bet tā ir kaitīga, tā apdraud latvisko birokrātiju, nācijas pamateksistenci, un katram latviešu patriotam kā tāda tā ir jāaizliedz. Es mēģināšu pamatot savu teikto. Iedomājieties cūcību, ja dzelzceļi piederēs valstij, bet katrs iedomāsies palaist savus privātos vagonus. (No zāles: "Demagiģija!") Iedomājieties, Ozoliņa kungs, vēl nākošo cūcību, ceļi pieder valstij, un katrs iedomājas palaist savu autobusu. Staša kungs nesaprata, kā var privatizēt elektroražošanu, tāpat kā piena ražošanu, Staša kungs. Bet vajadzētu atjaunot sovhozus un kolhozus, jo piens ir stratēģiskāka prece, bez piena nevar izdzīvot, bez elektrības vēl kaut kā var iztikt. Kas tā par cūcību, ka katrs privātais iedomāsies pienu ražot, Ozoliņa kungs, tā ir Latvijas izpārdošana. Protams, mēs esam pieņēmuši, komisijās izskatījuši tādu likumu par enerģētiku, un tur ir paredzētas dažādas stacijas, teiksim, mazās elektrostacijas, koģenerācijas elektības ražotāji, TEC elektrostacijas. Likumprojektā ir ielikta naivā ideja, ka konkurence šīs cenas noteiks un ka vajag dažāda veida ražotājus, kuri laiž savu produkciju pa vadiem tāpat kā pienu pa vadiem vai ūdeni, bet, es domāju, ka tā ir cūcība, protams, un ka nevajag viņiem ļaut to darīt, un to likumu vispār vajag noraidīt kā tādu, protams. Un vispār iedomājieties, bija "Liepājas metalurgs" parādos līdz ausīm, kaut kādi te atnāca, noprivatizēja, maksā vidēji vairāk nekā 200 latu, un maksā nodokļus, kas vispār ir cūcība, ko vajadzētu aizliegt. Vajadzētu atjaunot to kā valsts uzņēmumu, vajadzētu arī atjaunot "Latavio", jo kaut kāds... iedomājieties vispār cūcību, Ozoliņa kungs, "Eirobaltic" pelna naudu no lidojumiem uz Ženēvu, kur var būt lielāka bezkaunība kā Eiropas Savienībā, Eiropas Savienības pilsoņi pelna Latvijai naudu un maksā nodokļus Latvijas kasē. Aizliegt, atjaunot "Latavio" ar Tupoļeva lidmašīnām stingrā latviešu patriotu kontrolē.

Tātad kopumā es domāju tā, ka Latvijā ir jābūt latviskai birokrātijai, kura pārvalda tautas īpašumus un kuru vadībā sēž dzīvai konkurencei nepiemēroti cilvēki, bet viņi ir mūsējie, jo viņiem jau nav citas iespējas, kā uzturēt savas ģimenes, kā tikai vadīt valsts uzņēmumus, kuri ir miljoniem parādā, bet tas nebūtu nekas. Visas rebes var notikt tikai valsts uzņēmumos, nav svarīgi, vai tas ir "Latvenergo" vai "Latavio", vai "Latvijas gāze", pieņemsim, Dāvis "Latvijas gāzē", viņš sēdēja norēķinu centrā kopā ar Krēsliņu tajā reizē ar 10 miljoniem. Sēdēja un sēdēs mūžīgi tāpēc, ka mēs privatizāciju apturēsim, un tādā "Latvijas gāzē" vai "Latvenergo", vai "Latvijas kuģniecībā" var taisīt rebes tikai kā valsts uzņēmumā. Staša kungs gan kļūdījās, "Lattelekom" nav vairs nekāds monopols, jo, piemēram, ir tas pats "Baltcom" un jau arī vesela rinda citas kompānijas radušās, un, es domāju, atceļot 2003.gadā šo monopolu, protams, ka "Lattelekom" nozīme pazudīs jebkādā veidā. Bet es gribētu norādīt Staša kungam vēl uz vienu ilūziju, tarifus nenoteiks tas vai tas, būs valsts uzņēmums vai privātais, jo būs vienots enerģētiskais loks, jūs esat, Staša kungs, dzirdējis, un cenas tur būs tik un tā vienādas. Šie tarifi būs noteikti ap Baltijas jūru, lai jūs kā privāts pilsonis un brīvs Latvijas pilsonis varētu pirkt elektrību tur, kur tā ir lētāka. Jums neviens nespiedīs pirkt no viena vai no otra, un "Latvenergo" nepārdos lētāk šo elektrību, ja blakus būs kaut kāda tirgus cena, bet nu tas tā. Tāpēc es beigās gribētu aicināt — neļausim izputināt latvisko birokrātiju, viņu ienākumu avotus, nost ar privatizāciju, jo no valsts uzņēmumiem mēs varēsim baroties ne tikai no septītās, bet arī uz astotās Saeimas vēlēšanām. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Andrejs Panteļējevs, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs

(LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Te tika izteiktas dažādas hipotēzes par šiem lēmuma tapšanas pamatiem un informētību, un sevišķi Seiles kundzes hipotēze bija interesanta, bet es gribētu tomēr pateikt, ka īstenībā viss ir vienkārši, un es gribu pateikt, ka te nav ko daudz strīdēties un debatēt. Kāpēc ir radies šis pirmais pants? Atkārtoju vēlreiz, pirmais pants nenozīmē vispār apturēt "Latvenergo" privatizāciju un vairāk par šo jautājumu nerunāt. 1.punkts nozīmē, ka nevajadzētu pieņemt galīgo lēmumu, saistītu ar "Latvenergo" privatizāciju, līdz brīdim, kad izmeklēšanas komisija ir apkopojusi sava darba rezultātus, un kāpēc? Tāpēc ka pašlaik izmeklēšanas komisijas un prokuratūras, Seiles kundze, rīcībā ir nonākusi nopietna informācija, kura ir jāpārbauda. Ka afērā iesaistītās puses, kas ir stimulējušas šo cesijas līgumu, kuru mēs pašlaik izmeklējam, ir bijušas tādas, kuras ir bijušas reizē ieinteresētas "Latvenergo" privatizācijā, tas ir fakts, kas ir jāpārbauda. Un būtu samērā smieklīgi, ja mēs šodien pieņemtu lēmumu par "Latvenergo" privatizāciju un rīt pret kādu no šiem "Latvenergo" privatizatoriem ierosinātu krimināllietu par šo jautājumu. Tāpēc ir radies punkts nr.1.

Kāpēc ir radies punkts nr.2? Atkal ļoti vienkārši izskaidrojams. Tāpēc, ka "Latvenergo" valdes pārstāvji uz jautājumu — kāpēc viņi 8 miljonu tēriņu nav saskaņojuši ar "Latvenergo" padomi, ko principā viņiem vajadzētu darīt, šādas lielas summas tēriņu saskaņot ar padomi, atbildēja, ka 8 miljoni, redziet, nav bijis gada budžeta skaitlis, tas ir skaitlis, kas ir kaut kāds radies ārpus budžeta, gandrīz vai nejaušs pārpalikums, ko viņi paši ļoti vienkārši un ātrā operatīvā veidā ir varējuši iztērēt, nesaskaņojot ar "Latvenergo" padomi. Ja jau 8 miljoni priekš "Latvenergo" ir tādi vienkārši līdzekļi, ko var iztērēt, nesaskaņojot ar "Latvenergo" padomi, tad loģiski rodas jautājums, vai tarifi, ko maksā nodokļu maksātāji, ir atbilstoši un vai tie nav nedaudz paaugstināti, kāpēc pēkšņi tādi lieki 8 miljoni uzrodas, ko samaksāt tik ātri. Starp citu, pat pretēji līgumam samaksāt vienā reizē, nevis tā, kā bija paredzēts līgumā — maksāt divās daļās, līdz ar to faktiski ietaupot naudu, jo "Latvenergo" ir tik daudz lieku līdzekļu, lai tā operētu, tad pilnīgi loģisks jautājums — vai pamatoti tarifi? Tāpēc es domāju, ka šie abi divi lēmuma punkti ir pietiekami pamatoti, loģiski un aicinu tos pieņemt šeit.

Sēdes vadītājs.

Andris Rubins — atsakās. Debates beidzam. Paldies! Tātad, godātie kolēģi, lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu, kas jums izklāstīts dokumentā nr.3842. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 3, atturas — 18. Lēmums ir pieņemts.

 

Nākamais darba kārtības jautājums. Sestās sadaļas likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"". Trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols

(LZS, KDS). Godātā Saeima! Strādājam ar dokumentu nr. 3777. Trešajam lasījumam Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir saņēmusi vienu vienīgu deputāta Putniņa priekšlikumu, kuru nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo deputāta Paula Putniņa priekšlikumu? Deputāti piekrīt. Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols.

Citus priekšlikumus komisija nav saņēmusi. Līdz ar to es aicinu balsot par likuma pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — nav, atturas — 5. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju". Otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Normunds Pēterkops.

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Izskatām likumprojektu nr.3861. "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju". 1.priekšlikums. Atbildīgā komisija, izskatot 1.priekšlikumu, noraida šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 1.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts komisijas viedoklis.

N.Pēterkops.

2.priekšlikums. To iesniedzis ekonomikas ministrs Sausnīša kungs. Atbildīgā komisija atbalsta. Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu un mainīt turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt šim atbildīgās komisijas atzinumam? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

N.Pēterkops.

3.priekšlikums. Iesniedzis ekonomikas ministrs Sausnīša kungs. Atbildīgā komisija atbalsta un izsaka precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt šim atbildīgās komisijas atzinumam? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

N.Pēterkops.

4.priekšlikums. Atbildīgā komisija izsaka 7.pantu šādā redakcijā, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt likumprojekta 7.panta redakcijai, kuru ir akceptējusi atbildīgā komisija? Piekrīt. Pieņemts.

N.Pēterkops.

5.priekšlikums. Iesniedzis ekonomikas ministrs Sausnīša kungs. Atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

N.Pēterkops.

6.priekšlikums. Atbildīgā komisija izsaka pirmajā lasījumā pieņemto 2.pantu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt 13.panta otrās daļas 2.punkta redakcijai, kuru iesaka atbildīgā komisija? Piekrīt. Pieņemts.

N.Pēterkops.

7.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, tas ir, izteikt 14.panta trešās daļas 2.punktu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbildīgās komisijas priekšlikumam — izteikt likumprojekta 14.panta trešās daļas 2.punktu jums iesniegtajā redakcijā — piekrīt. Pieņemts.

N.Pēterkops.

8.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Lagzdiņš. Komisija ir atbalstījusi. Šeit es gribētu izteikties.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem pret atbildīgās komisijas ... Jūs vēlaties izteikties?

N.Pēterkops.

Es iebilstu, jā!

Sēdes vadītājs.

Pēterkopa kungs, jūs iebilstat kā deputāts pret šo priekšlikumu, kuru iesniedzis deputāts Lagzdiņš un atbalstījusi atbildīgā komisija. Vēlas runāt par šo priekšlikumu tā autors, deputāts Jānis Lagzdiņš, frakcija "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš

(LC). Godātie kolēģi deputāti! Tātad mana priekšlikuma būtība ir tāda. Privatizācijas procesā dod tiesības pašvaldībām, pirmkārt, gadījumos, kad neizīrēts dzīvoklis atrodas privatizācijai nodotajā mājā, pašvaldībai dod iespēju šo dzīvokli ne tikai privatizēt par sertifikātiem, bet arī dod tiesības veikt vēl divu veidu darbības ar šo dzīvokli:

Pirmkārt, izīrēt to tām personām, kuras stāv rindā, lai saņemtu dzīvokli. Otrkārt, gadījumos, ja iepriekšējais īrnieks ir palicis parādā īres maksu vai komunālos maksājumus, šo dzīvokli privatizēt izsolē par latiem, lai segtu īres un komunālo maksājumu parādus, kādi ir radušies attiecīgās pašvaldības iedzīvotājiem. Tas, ka tiek ierosināts privatizēt dzīvokļus arī par latiem, nenozīmē, ka obligāti visi dzīvokļi, neizīrētie dzīvokļi tiks par latiem privatizēti. Pašvaldībām ir dotas izvēles tiesības, tātad privatizēt par sertifikātiem, izīrēt rindā stāvētājiem, un gadījumos, kad iepriekšējais īrnieks ir palicis parādā īres maksu un dzīvoklis nav izīrēts, tad arī izvērtēt situāciju un privatizēt to par latiem. Tāda ir mana priekšlikuma būtība. Šo priekšlikumu, godātie kolēģi, atbalsta visas pašvaldības, ar kurām es esmu konsultējies par šāda grozījuma ieviešanu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam. Jūs vēlaties debatēs runāt? Labi. Debatēs runās deputāts Normunds Pēterkops, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Es lūgtu pievērst šim priekšlikumam drusciņ vairāk uzmanības un pasekot līdzi arī tekstam, kādā tas ir piedāvāts un iesniegts, un arī lasīt pirmajā kolonnā teikto, kas ir spēkā esošajā pantā, kur ir iepriekšējās šā panta daļas minētas.

Kāpēc es uzskatu, ka šo priekšlikumu nevarētu pieņemt? Ir vairāki momenti. Un mēģināšu paskaidrot: tātad, pirmkārt, jau ar to, ka tiek formulēts: "Lai segtu iedzīvotāju īres un komunālo pakalpojumu maksājumu parādus." Es nedomāju, ka privatizācijas mērķis ir privatizēt dzīvokļus, lai ar šiem līdzekļiem segtu iedzīvotāju īres un komunālo maksājumu parādus. Otrkārt, piektajā daļā ir minēts, ka visi šie nodotie dzīvokļi, kas ir neizīrēti, ja tie tiek privatizēti, tad tie tiek privatizēti tikai par latiem. Tādā gadījumā mēs zinām to situāciju, ka, ja likumā tiek dota iespēja pašvaldībām privatizēt dzīvokļus par latiem, tās noteikti šo iespēju arī izmantos, un katram dzīvoklim var atrast pamatojumu, ka ir vajadzīgs šo dzīvokli privatizēt par latiem, jo, lūk, pašvaldībai ir kaut kādi parādi par īrniekiem, kas nav samaksājuši par komunālajiem pakalpojumiem un arī par īri. Pašvaldības noteikti to izmantos un tātad nevis veicinās privatizācijas sertifikātu ceļā šo dzīvokļu privatizāciju, ko likums sākotnēji ir noteicis, bet mēģinās visus šos dzīvokļus privatizēt par latiem, kā rezultātā mēs būsim veltīgi solījuši kā 15.panta pirmajā daļā ir noteikts, tiem cilvēkiem, ka viņiem, kas nav īrnieki, ja ir neizīrēts dzīvoklis, ir uzskaitīta secība, kad izsolē kas var piedalīties, tajā skaitā arī šie paši maznodrošinātie ar saviem sertifikātiem, tajā skaitā arī zemes īpašnieks varētu iegūt caur sertifikātiem to dzīvokli īpašumā, es paredzu to situāciju, ka viņiem šādas iespējas vienkārši vairs nebūs, jo pašvaldībām, protams, būs tieksme pārdot visu par naudu. Tas ir otrs, kāpēc šo priekšlikumu es neatbalstu.

Treškārt, sestajā daļā tiek piedāvāts, ka mēs neprivatizējam tādus dzīvokļus, jo, ja mēs lasām, tad redzam, ka neizīrē dzīvokli, kas atrodas privatizācijai nodotā mājā, ar pašvaldības domes lēmumu var neprivatizēt. Tātad mēs it kā vienā panta daļā sakām, ka visi dzīvokļi nododami privatizācijai. Tajā pašā laikā nākamā panta daļa pasaka to, ka var arī dzīvokli neprivatizēt. Tātad šajā dzīvojamā mājā, kas nodota privatizācijai būs arī dzīvokļi, ko pašvaldība neprivatizēs, bet izīrēs.

Un vēl mēs neesam noteikuši būtībā šo kārtību. Mēs esam pateikuši to, ka piektā, sestā daļa pasaka jaunus principus, bet nepasaka, kādā veidā notiks. Jo šobrīd 15.pantu izpilda privatizācijas komisija. Bet šeit mēs pasakām, ka iejaucas jau pašvaldība. Privatizācijas komisija nevarēs to darīt, kamēr pašvaldības dome nav pateikusi, vai tā privatizēs pa latiem vai izīrēs šo dzīvokli.

Un ceturtkārt. Šinī gadījumā 15.panta visas iepriekšējās daļas runā par valsts un pašvaldību mājām ar šiem dzīvokļiem. Bet piektā un sestā daļa saka, ka šinī gadījumā vajadzīgs ir pašvaldības domes lēmums. Pēc šīs redakcijas iznāk, ka arī valsts mājā brīvos dzīvokļus var privatizēt par latiem, bet vajadzīga ir pašvaldības domes piekrišana. Tā kā vairāki panti un šīs daļas ir pretrunā ar citiem pantiem, es uzskatu, ka mēs šādu priekšlikumu atbalstīt nevaram.

Sēdes vadītājs.

Andris Tomašūns, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Tomašūns

(LC). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu teikt, ka komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu, tā kā jūs nerunājat "mēs", bet sakiet savā vārdā, Pēterkopa kungs.

Šis priekšlikums nav radies tikai tāpēc vien, ka kāds no deputātiem to tā pēkšņi ir ņēmis un izdomājis. Tas ir pārrunāts ar pašvaldībām, un šī interese pašvaldībās, it īpaši pilsētu pašvaldībās, ir ļoti liela. Jo šis te īrnieku parāds, kas paliek mantojumā pat tad, kad šī īrnieka dažkārt nav, vienalga, paliek pašvaldībai. Un pašvaldībai ir jānorēķinās gan par gāzi, gan par citiem pakalpojumiem, ko tā saņem dažkārt no valsts uzņēmumiem. Tā ka es gribētu aicināt deputātus atbalstīt noteikti Lagzdiņa priekšlikumu un balsot par šo te, it īpaši tāpēc, ka komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka šo Lagzdiņa kunga priekšlikumu mēs varētu balsot pa daļām, un tāds būtu mans priekšlikums. Es gribētu aicināt sevišķi atbalstīt šo sesto daļu, kas attiecas uz to, ka šo neizīrēto dzīvokli pašvaldība var izīrēt tām personām, kuras ir dzīvokļa rindā. Un kas attiecas uz šo piekto daļu, es domāju, katrs deputāts var izšķirties, kādā veidā viņš to uzskatītu par nepieciešamu darīt. Bet man nebūtu principiālu iebildumu arī pret to. Bet es domāju, ka, balsojot šo jautājumu pa daļām, tie viedokļi varētu izkristalizēties precīzāk, jo šeit ir divas dažādas problēmas, kuras abas būtu šeit jāizšķir. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Andris Ameriks, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

A.Ameriks

(DPS). Godātie deputāti! Bez šaubām, šeit ir jāizšķiras par to, kādu ceļu mēs iesim tālāk, jo abas puses, kas piedalās šajā diskusijā, operē ar to, ka pašvaldības uzskata, ka tas ir nepieciešams un tas ir pašvaldības interesēs. To šodien teica gan Pēterkopa kungs, gan arī Lagzdiņa kungs, gan arī Tomašūna kungs.

Es domāju, ka principā ir tas, kas ir ierakstīts jau iepriekš pieņemtajā, tas ir, 15.panta redakcijā, kurā ir noteikta tā kārtība, kādā tiek privatizēts šis dzīvoklis un kāda ir šīs rindas kārtība, kuram ir pirmajam, kuram ir otrajam un kuram trešajam tā rindas kārtība, kādā viņš varētu šo dzīvokli privatizēt. Principiāls ir jautājums tikai tas, ka šis jaunais priekšlikums paredz šo kārtību — privatizēt par latiem. Neizīrētu dzīvokli privatizēt par latiem, un lielā mērā tas arī ir saistīts ar to, ka ir ļoti daudzi tomēr cilvēku, kas cer dažādu iemeslu pēc piedalīties šo dzīvokļu privatizācijā, kuriem nav iespēju, kuri dzīvo īpašnieku mājās, kuriem ir cita situācija, kurā viņi to gribētu darīt un kuriem ir šie sertifikāti. Līdz ar to mēs radām un apšaubām šo sertifikātu atprečošanas jautājumu. Es tomēr aicinātu neatbalstīt Čerāna kunga priekšlikumu balsot pa daļām un noraidīt deputāta Lagzdiņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Jānis Lagzdiņš — otro reizi.

J.Lagzdiņš

(LC). Godātie kolēģi deputāti! Es gribētu jūs informēt, ka divos gados, kopš ir notikusi privatizācija, atklātā izsolē ir piedāvāts privatizēt tikai aptuveni 200 neizīrētus dzīvokļus. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Saskaņā ar Privatizācijas likuma noteikumiem ir piecas kategorijas, īrnieku kategorijas, kam ir tiesības atklātā izsolē piedalīties neizīrētu dzīvokļu privatizācijas kārtā par sertifikātiem. Un visas šīs īrnieku kategorijas, godātie kolēģi, ir tādas, kuras saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā" ir ņemamas rindā, lai saņemtu dzīvokļus. Tātad šīs personas reāli jau ir pašvaldību rindās, lai saņemtu dzīvokļus. Un šīs personas agri vai vēlu saņems dzīvokļus valsts vai pašvaldību mājā un varēs šo saņemto dzīvokli privatizēt. Tāda ir lietas būtība, godātie kolēģi. Tā kā šo personu intereses ir nodrošinātas arī no šīs puses. Tā kā es vēlreiz uzsveru, ka šeit ir runa tikai par neizīrēta dzīvokļa privatizēšanu par latiem un tikai tajos gadījumos, ja iepriekšējais īrnieks ir palicis parādā īres maksu, un ka saņemtā nauda, godātie kolēģi, ir izlietojama ne tikai šī konkrētā dzīvokļa parādu segšanai, bet arī visu pārējo attiecīgās pašvaldības īrnieku parādu — īres parādu un komunālo maksājumu parādu — segšanai, godātie kolēģi! Un nav cita veida, kā dabūt naudu, lai segtu šos parādus, ko maznodrošinātie nevar paši veikt, jo viņiem ir mazi ienākumi. Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Normunds Pēterkops — otro reizi.

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Šī problēma, par kuru minēja Lagzdiņa kungs par to, ka paliek dzīvokļi, kas tiek tiesas ceļā atbrīvoti un neizīrēti, un pašvladībām ir šinī gadījumā zaudējumi, jo kādam par to, protams, ir jāsamaksā. Mēs esam piedāvājuši, ka atbildīgā komisija to risinātu 73.1 pantā. Bet es gribu pievērst vēl uzmanību tam, ka sestā daļa pasaka, ka visi tie neizīrētie dzīvokļi var tikt nodoti arī tiem, kas atrodas rindā, bet tādā gadījumā te tekstā ir rakstīts: "Dzīvokļi tiek neprivatizēti šajā likumā." Var neprivatizēt šā likuma noteiktā kārtībā. Tas nozīmē, ka šie dzīvokļi vairs nav pakļauti privatizācijai. Un tas nozīmē to, ka mēs veidojam jaunu neprivatizējamo dzīvokļu grupu. Mums jau ir sociālie dzīvokļi, kas nav privatizējami, mums ir dienesta dzīvokļi, kas nav privatizējami, un tagad mēs parādām vēl vienu grupu, kurus mēs izīrējam un vairs neprivatizējam. Tātad parādās nekonsekvence, ko valsts un pašvaldība grib darīt ar šiem dzīvokļiem. Paldies! (No zāles: "Normund, privatizē kā ikviens!")

Sēdes vadītājs.

Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Tad, kad sākām piešķirt iedzīvotājiem īpašuma kompensācijas sertifikātus, tika domāts par to, lai gan zemi, gan dzīvokļus, un it sevišķi šos brīvos dzīvokļus, varētu izpirkt par īpašuma kompensācijas sertifikātiem un latiem. Es nesaprotu, kāpēc tas cilvēks, kurš grib privatizēt šo brīvo dzīvokli, nevar nopirkt īpašuma kompensācijas sertifikātus? Vismaz daļu, kā to paredz šis likums, kā tas paredzēja līdz šim. Neaug īpašuma kompensācijas sertifikātu cena. Ja mēs pieņemsim Lagzdiņa kunga priekšlikuma pirmo daļu, tas ir piekto daļu, kas ir iestrādāta šajā 15.pantā, tādā gadījumā īpašuma kompensācijas sertifikātu cena necelsies nekad. Mums tas būtu jāpanāk, jo brīvā tirgū pārdodot šos sertifikātus un arī regulāri atspoguļojot presē to, ka īpašuma kompensācijas sertifikātu cena ir citāda nekā nodzīvoto gadu sertifikātu cena. Mēs panāksim, ka šos sertifikātus varētu uzpirkt sākumā varbūt par 5 latiem, nevis par 2,50, kā tagad, pēc tam varbūt par 10 latiem, un šādā gadījumā tā vai tā šo dzīvokli var nopirkt tas cilvēks, kas uz to pretendē, samaksājot arī šos īres parādus naudā. Varētu šos īres parādus samaksāt naudā, par to nebūtu iebildumu. Bet kāpēc noņemt visu šo priekšlikumu, lai pašvaldības tik tiešām varētu atrast dažādus iemeslus un privatizēt sertifikātus tikai par naudu? Jā, es saprotu, ka pašvaldības to vēlas. Bet kādēļ mums ir pašvaldības? Pašvaldības ir tādēļ, lai tās darbotos iedzīvotāju labā. Un tieši šī iemesla dēļ, nevis tām ir jāpelna nauda, bet jāpalīdz arī tai iedzīvotāju daļai, kurai mēs esam izsnieguši īpašuma kompensācijas sertifikātus un kuri neatlaidīgi iebilst pret to, ka mēs viņus apkrāpjam visos likumos, noņemdami šīs iestrādes, kuras mēs bijām likumdošanas sākumā paredzējuši, augstāku cenas kāpumu īpašuma kompensācijas sertifikātiem.

Tāpēc, es domāju, ka varbūt ir pieņemams šis priekšlikums, it sevišķi, ja Lagzdiņa kungs pats tam piekrīt — balsot pa daļām. Aicinu neatbalstīt 5. daļu, bet 6. daļu varētu atbalstīt, jo arī šī persona, kura tiks iemitināta šajā dzīvoklī rindas kārtībā, pēc tam šo dzīvokli privatizēt varēs vispārējā kārtībā. Nu tāds ir, lūk, mans priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Ēriks Zunda, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

Ē.Zunda

(DPS). Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Nāku šeit divu iemeslu dēļ. Tāpēc, ka patiesi tā ir mana pārliecība, un otrs — tas, ko es esmu dzirdējis no pašvaldībām. Mana pārliecība ir tāda, ka būtu atbalstāms Jāņa Lagzdiņa priekšlikums, jo tas atrisina daudzas problēmas, kas ir pašvaldībām. Vienu brīdi es vadīju darba grupu, kas saistīta ar apkures jautājumiem. Būtībā, ja mēs šādā veidā nerisinām tā, kā tiek piedāvāts no Lagzdiņa puses jautājums, tad pašvaldības nonāk apburtajā lokā. Jo situācija ir tāda. Pašvaldībām krājas parādi par to, ka iedzīvotāji nespēj maksāt par dzīvokļiem gan īres maksas, gan par komunālajiem parādiem. Ja mēs šo dzīvokli tādā pašā veidā atdodam vēl tikpat maksātnespējīgam īrniekam, pašvaldības nonāks vēl lielākā krīzes situācijā. Darbojoties šajā apkures darba grupā, pašvaldības izteikušas aicinājumu, lai atrisina jautājumu par iespēju neizīrēt, es uzsveru, neizīrēt, ko Lagzdiņa kungs šeit uzsvēra, neizīrēt brīvu dzīvokli par latiem.

Otrkārt, šeit ir ierakstīts nosacījums, ka var, pašvaldības var arī privatizēt par sertifikātiem, ja tās to vēlas. Tās var privatizēt to kombinētā veidā, nosakot vienu daļu par sertifikātiem, otru daļu samaksas — naudā. Es domāju, ka tas ir ļoti racionāls priekšlikums. Tas ļauj pašvaldībām risināt patstāvīgi jautājumu, tas ļauj pašvaldībam izkļūt no krīzes situācijas daļēji, tās absolūti neizkļūs no šīs krīzes situācijas. Un tas arī ņem vērā iedzīvotāju intereses.

Es neatbalstu priekšlikumu, ka šo priekšlikumu vajadzētu sadrumstalot pa daļām. Mēs to tikai samocīsim un neatrisināsim problēmu pēc būtības. Es lūdzu jūs nedalīt daļās, bet atbalstīt Lagzdiņa kunga priekšlikumu, ko arī komisija atbalstījusi kopumā. Ir arī šīs problēmas, ko šeit Pēterkopa kungs minēja. Bet tās nav tik dominējošas, nav, manuprāt, tik svarīgas, cik tās, kuras tiek atrisinātas ar šo priekšlikumu. Paldies jums!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai". Otro reizi.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Noklausoties šīs debates un šos argumentus, es tomēr esmu nostiprinājis sevī šo pārliecību, ka šis priekšlikums tiešām būtu balsojams pa daļām, un absolūti nav taisnība Zundas kungam, ka tādā veidā tas tiktu kaut kā sadrumstalots. Jo šeit ir tiešām divi dažādi punkti un katrs no šiem punktiem risina savu problēmu.

Protams, man ir smagi to teikt, bet... Jo pašvaldībām šīs problēmas ir lielas ar finansēm, un šīm problēmām ir vajadzīgs risinājums, bet man šķiet, ka tas nebūtu pareizi — šīs pašvaldību problēmas risināt uz mazturīgo iedzīvotāju rēķina un uz to iedzīvotāju rēķina, kas gaida šajā dzīvokļu rindā, un uz to iedzīvotāju rēķina, kam ir šie īpašuma kompensācijas sertifikāti.

Es domāju, ka tas nebūtu pareizi. Tāpēc balsojumā par 5. daļu... ja tā būs, es acīmredzot atturēšos, jo es neuzskatu to par kaitniecību nekādā ziņā. Jo es saprotu arī to domu, kas ir šeit ielikta, bet balsojumā par šo 6. daļu es ļoti gribētu aicināt visus deputātus nobalsot par. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Pēterkopa kungs, vai vēlaties ko teikt?

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Es aicinu balsot... Tātad es ierosinu tiešām balsot varbūt pa daļām.

Sēdes vadītājs.

Jā, paldies. Izlemsim šo jautājumu. Ir vairāki deputāti ierosinājuši balsot par Lagzdiņa kunga priekšlikumu pa daļām, tātad 5. un 6. daļu atsevišķi. Tā es pareizi saprotu? Bet ir deputāti, kas iebilst tam. Izlemsim šo jautājumu balsojot. Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izlemsim jautājumu — vai mēs balsojam Lagzdiņa kunga priekšlikumu pa daļām? Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 26, atturas — 14. Pieņemts.

Tātad, godātie kolēģi! Balsojam deputāta Lagzdiņa priekšlikuma 1. daļu, tas ir, papildināt 15. pantu ar 5. daļu. 5. daļas teksts jums ir redzams. Balsojam šo daļu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi par šo Lagzdiņa kunga priekšlikuma daļu! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 14, atturas — 9. Pieņemts.

Balsojam tagad Lagzdiņa kunga priekšlikuma 2. daļu, kas ir izteikta kā 15. panta 6. daļa. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 4, atturas — 10. Arī šī priekšlikuma daļa ir pieņemta.

Godātie kolēģi! Līdz ar to mums ir šodien arī jābeidz, un rīt mēs pulksten 9.00 sāksim, turpināsim plenārsēdi, izskatot 9. priekšlikumu. Tagad lūdzu reģistrēties! Te ienāk tāda informācija, ka reģistrācija atkal nav iespējama. Tā ir?

Godātie kolēģi! Es jums gribu teikt, ka man šonedēļ otrdien, šķiet, bija saruna, vakar vai aizvakar, ar šīs firmas pārstāvi, kurš te atrodas Latvijā, par to, ka, ja līdz Lieldienu brīvdienu beigām mūsu aparatūra netiks sakārtota pienācīgi, lai mēs varētu normāli balsot un saņemt normāli un laikā izdrukas, tad mēs gluži vienkārši neapmaksāsim šīs aparatūras uzstādīšanas rēķinu, tas ir, 75 000 doičmarkas. Un firmas pārstāvis, kurš bija ieradies no Vācijas, apgalvoja, ka viņi veiks visu, lai to izdarītu. Viņam nebija arī absolūti nekādu pretenziju pret mūsu Saeimā esošajiem tehniskajiem speciālistiem, kuri nodarbojas ar šīs iekārtas apkalpošanu. Bet stāvoklis tāds ilgāk vairs paciešams nav. Tādēļ mums līdz Lieldienu brīvdienu beigām, par kurām mēs balsosim rīt, tas jautājums ir jāsakārto.

Es domāju, godātie kolēģi, ka šodien mēs nereģistrējamies vispār, un paziņoju pārtraukumu līdz rītdienai, 12. martam, pulksten 9.00.