Stenogramma 12. martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi. Turpinām izskatīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" . Otrais lasījums. Komisijas vārdā — deputāts Normunds Pēterkops. Vakar izskatījām 8.priekšlikumu, tagad turpinām izskatīt 9.priekšlikumu, kuru iesniegusi atbildīgā komisija. Lūdzu, Pēterkopa kungs!

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Tātad turpinām izskatīt priekšlikumus. 9. priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā izteikt 14.panta otro daļu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam — papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: "Izteikt 17.panta otro daļu..." un tālāk kā tekstā. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Tas ir pieņemts.

N.Pēterkops.

10.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Pēterkops. Izteikt 18.panta otrās daļas 1.pantu šādā redakcijā. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par šo priekšlikumu? Debatēs pieteicies ir deputāts Normunds Pēterkops, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija. Lūdzu!

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā pieņemto redakciju un būtībā atbalstīt komisijas viedokli par manu iesniegto priekšlikumu un savukārt neatbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu — izslēgt pirmajā lasījumā pieņemto redakciju.

Kāpēc es uzskatu, ka jāpaliek pirmajā lasījumā pieņemtajai redakcijai? Tāpēc, ka spēkā esošais likuma pants nosaka, ka uz neapdzīvojamām telpām pirmās rokas tiesības nomniekam ir tikai tadā gadījumā, ja viņš šo neapdzīvojamo telpu nomas līgumu ir noslēdzis līdz 1997.gada 1.jūnijam un uz privatizācijas brīdi šis līgums ir spēkā. Ņemot vērā to, ka jau ilgāku laiku, kaut vai tagad, kad ir pagājuši vismaz 10 mēneši, noteikti pa šo laiku valsts vai pašvaldību dzīvojamās mājās atkal ir kādas neapdzīvojamās telpas atbrīvojušās, un būtu, protams, loģiski, ja tiem nomniekiem, ar kuriem valsts vai pašvaldība šobrīd ir noslēgusi nomas līgumu, būtu šis slīdošais grafiks, šis slīdošais termiņš līdz 6 mēnešiem. Ja sešus mēnešus pirms privatizācijas līgums ir bijis noslēgts un uz privatizācijas brīdi līgums ir spēkā, tad tam būtu šīs pirmās rokas tiesības dodamas. Uzskatu, ka šinī gadījumā es dotu arī šiem jaunajiem nomniekiem, kas ir noslēguši līgumus pēc 1997.gada jūnija, arī kaut kādas vismaz intereses šajās telpās ieguldīt vairāk līdzekļu nekā vienkārši varbūt noslaucīt putekļus, ja viņi arī redzētu, ka viņu ieguldījums pie privatizācijas, viņiem būs kaut kādas pirmās rokas tiesības un varēs šīs telpas izmantot ar lielāku garantiju un drošību arī turpmāk.

Ja mums būtu tāda prakse, ka mēs slēgtu valsts un pašvaldību dzīvojamās mājās līgumus uz kādiem 15 — 20 gadiem, tad, protams, šādas bažas par to, ka šāds nomnieks pēc privatizācijas varētu arī šīs telpas neturpināt nomāt, nebūtu. Bet tā kā līgumi parasti tiek slēgti uz neilgu termiņu — līdz pieciem gadiem, tad, ja viņam šīs pirmās rokas tiesības nav, izsolē šīs telpas var nopirkt cits, un tad ar šo nomnieku, protams, var arī līgumu lauzt. Protams, tas pastāv tiesas ceļā, bet iespēja katrā gadījumā ir daudz lielāka, nekā ja viņam pašam ir šīs pirmās rokas tiesības.Es lūdzu atbalstīt manu izteikto viedokli. Tātad noraidīt manu iesniegto priekšlikumu un noraidīt atbildīgās komisijas viedokli. Atstāt pirmajā lasījumā pieņemto.

Sēdes vadītājs.

Paldies, Pēterkopa kungs! Nākamais runās Jānis Lagzdiņš, frakcija "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš

(LC). Godātie kolēģi deputāti! Es gribu jūs informēt, kādēļ atbildīgā komisija neatbalstīja Normunda Pēterkopa priekšlikumu un kādēļ atbildīgā komisija ierosina izslēgt no likumprojekta pirmajā lasījumā pieņemto redakciju. Par šo tēmu, godātie kolēģi, mēs no šīs augstās tribīnes esam ļoti daudz runājuši. Iemesls ir ļoti vienkāršs. Ja pieņemtu pirmajā lasījumā atbalstīto redakciju vai arī deputāta Pēterkopa, tad varētu tikt pieļautas dažādas ļaunprātības. Proti, līdzšinējie nomnieki, kuri nav paspējuši privatizēt savas nomātās dzīvojamās telpas, šie nomnieki varētu tikt izlikti no telpām, lauzti līgumi ļaunprātīgi, it sevišķi no tādām telpām, kuras atrodas labās mājās, un tā rezultātā šīs telpas tiktu iznomātas pašvaldību dažādām amatpersonām, viņu radiniekiem, un pēc tam viņas varētu privatizēt šīs neapdzīvojamās telpas. Tādēļ, lai neveicinātu ļaunprātīgu līgumu laušanu ar līdzšinējiem nomniekiem un neierobežotu līdzšinējo nomnieku, proti, to nomnieku, kas noslēguši nomas līgumus līdz 1997.gada 1.jūnijam, tiesības, atbildīgā komisija ir ierosinājusi izslēgt no pirmā lasījuma pieņemtās redakcijas 3.pantu. Par šo tēmu, godātie kolēģi, mēs esam šeit runājuši un debatējuši jau vairākas reizes, un arī iepriekšējās reizes mēs esam noraidījuši šādu iespēju, kā piedāvā Normunds Pēterkops un arī Ziediņa kungs, iesniedzot pirmā lasījuma variantu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā vēlaties kaut ko, Pēterkopa kungs, teikt?

N.Pēterkops.

Es vienkārši aicinu balsot.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, balsojam deputāta Normunda Pēterkopa iesniegto 10.priekšlikumu — izteikt 18.panta otrās daļas 1. punktu jums iesniegtajā redakcijā. Komisija to ir noraidījusi. Tas būtu balsojams, bet tā kā ir otrs — svītrot pirmajā lasījumā pieņemto likumprojekta 3.pantu, tad balsosim to vispirms. Tas ir 11.priekšlikums. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam atbildīgās komisijas priekšlikumu — svītrot pirmajā lasījumā pieņemto likumprojekta 3.pantu. Komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 4, atturas — 15. Pants ir svītrots. Līdz ar to 10.priekšlikums nav vairs apspriežams. 12., lūdzu!

N. Pēterkops.

12.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā, izsakot 19.panta otrās daļas 2.punktu.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

N.Pēterkops.

13.priekšlikums. Arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Piedāvā likumprojektu papildināt ar jaunu pantu, kas precizē 20.panta trešās daļas 2.pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Paldies! Pieņemts.

N.Pēterkops.

14.priekšlikums. Deputāts Lagzdiņš ierosina papildināt 21.panta jaunu piekto un sesto daļu. Atbildīgā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Piedodiet, vēlas runāt Jānis Rāzna, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

J.Rāzna

(DPS). Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Es piekrītu deputāta Lagzdiņa priekšlikumam un atbalstu to, bet tajā pašā laikā es gribu vērst Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas uzmanību būtībā uz dažām nepilnībām, kas ir 21. un 15.pantā.

Pirmkārt jau, ko es gribu teikt par pirmo daļu. Manuprāt, šī pirmā daļa ir pieņemama, bet šeit varbūt vajadzētu dot pašvaldībām iespēju samazināt maksājumus daudzbērnu ģimenēm un varbūt I un II grupas invalīdiem. Ja mēs runājam par otro daļu, tad šeit otrajā daļā ir teikts, ka, ja nav pieteikušies no pirmās daļas neviena fiziskā persona uz šā dzīvokļa privatizāciju, tad var pieteikties jebkura persona, kurai ir kompensācijas sertifikāti. Šeit situācija var rasties tāda, ja man ir palikuši no iepriekšējā darījuma 2 kompensācijas sertifikāti, tad es tieku priekšā visām pārējām fiziskajām personām un arī juridiskajām personām. Manuprāt, šī otrā un trešā daļa būtu apvienojama. Tādā situācijā mēs radītu varbūt lielāku konkrenci uz šo dzīvokli, un šeit mēs varētu varbūt risināt gan kompensācijas sertifikātu dzēšanas problēmu, gan arī pašvaldībai būtu iespējas varbūt vairāk nopelnīt, lai atrisinātu savus pārējos dzīvokļu jautājumus, kas ir pašvaldībām. Protams, šeit, manuprāt, vajadzētu dot arī pašvaldībai iespēju, nosakot varbūt procentus, par to būtu ļoti nopietni jāpadomā, cik lielā mērā atļaut šo dzīvokli privatizēt par kompensācijas sertifikātiem un cik lielā mērā varbūt maksāt naudā vai arī tikai naudā. Es domāju, ka šie priekšlikumi vēl ir iestrādājami uz trešo lasījumu, bet otrajā lasījumā es atbalstu deputāta Lagzdiņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Jānis Lagzdiņš, frakcija "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš

(LC). Godātie kolēģi deputāti! Mēs esam uzsākuši debatēt par normām, kuras nav precizētas ne pirmajā lasījuma laikā, un arī komisija neierosina precizēt otrā lasījuma gaitā, bet tas, ko runāja Rāznas kungs, ir ļoti būtiski. Un problēma ir šāda: mēs esam noteikuši visā valstī vienotas kategorijas, kuras var privatizēt par sertifikātiem dzīvokļus pirmajā kārtā. Visā valstī ir vienotas kategorijas. Tās ir sešas īrnieku kategorijas. Bet, godātie kolēģi, saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļu jautājumu risināšanā" katra pašvaldība savā teritorijā, ņemot vērā specifiskos dzīvokļu apstākļus, iedzīvotāju dzīves līmeni, sociālo situāciju, var noteikt arī citas kategorijas, kurām ir tiesības saņemt valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājuma risināšanā, proti, izīrēt dzīvokli. Bet šīm kategorijām attiecīgajā teritorijā nav dotas tiesības piedalīties neizīrētu dzīvokļu izsolēs, tādēļ, godātie kolēģi, viskorektākā norma būtu tāda, kas noteiktu, ka pirmajā izsoles kārtā var piedalīties visas tās personas vai to personu kategorijas, kuras attiecīgās pašvaldības teritorijā saskaņā ar pieņemtajiem lēmumiem bauda tiesības tikt uzņemtām dzīvokļu rindā. Katrā pašvaldībā ir sava situācija. Tāds būtu viskorektākais risinājums. Paldies! Bet tas ir trešā lasījuma variants.

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā.

N.Pēterkops.

Es lūdzu par šo jautājumu nebalsot, jo iebildumu par to nav nevienam...

Sēdes vadītājs.

Paldies! Kolēģi piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam un atbalsta deputāta Lagzdiņa priekšlikumu. Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

N.Pēterkops.

15.priekšlikums. Juridiskā komisija piedāvā izteikt 25.panta pirmo daļu šādā redakcijā. Atbildīgā komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par Juridiskās komisijas priekšlikumu nr.15? Piekrīt. Paldies! Pieņemts atbildīgās komisijas viedoklis.

N.Pēterkops.

16. priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā izteikt 25.pantu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti likumprojekta 25.panta redakcijai piekrīt. Paldies! Pieņemts.

N.Pēterkops.

17.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā izslēgt pirmajā lasījumā pieņemto 5.pantu.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 5.pantu? Piekrīt. Pieņemts.

N.Pēterkops.

18.priekšlikums. Iesniedzis ekonomikas ministrs Sausnīša kungs. Izteikt 28.pantu šādā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Paldies! Pieņemts.

N.Pēterkops.

19. priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā papildināt likumprojektu ar jaunu pantu par 29.panta ceturtās daļas papildināšanu. Deputāti šim atbildīgās komisijas atzinumam piekrīt. Paldies! Pieņemts.

N.Pēterkops.

20.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā 30.panta 1.punktu pēc vārda "uzvārds" papildināt ar vārdu "nomnieks".

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Paldies! Pieņemts.

N.Pēterkops.

21.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, tas ir, papildināt 33.pantu ar otro daļu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam neiebilst. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops.

22.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā papildināt 34.panta trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

N.Pēterkops.

23.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā izslēgt likumprojekta 8.pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 8.panta svītrošanai. Pieņemts.

N.Pēterkops.

24.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā papildināt 41.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 41.panta papildināšanai ar ceturto daļu jums iesniegtā redakcijā. Pieņemts.

N.Pēterkops.

25.priekšlikums. Iesniedzis ekonomikas ministrs Sausnīša kungs — papildināt 47.pantu ar sesto daļu. Atbildīgā komisija daļēji atbalsta, un ir iekļauts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Tas ir 26.priekšlikums, Pēterkopa kungs. Vai tā?

N.Pēterkops.

Jā, 26.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Tātad, godātie kolēģi! Vai jūs piekrītat atbildīgās komisijas atzinumam par ekonomikas ministra Sausnīša priekšlikumu un atbildīgās komisijas iesniegto 47.panta sestās daļas redakciju? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops.

27.priekšlikums. Ir iesniedzis deputāts Pēterkops. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

N.Pēterkops.

28.priekšlikums un 29.priekšlikums būtībā ir līdzīgi, kurus iesniedzis ekonomikas ministrs Sausnīša kungs. Atbildīgā komisija šos iesniegtos priekšlikumus atbalsta un iekļauj atbildīgās komisijas priekšlikumā, tas ir, 31.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Vai jūs piekrītat atbildīgās komisijas atzinumiem par 27., 28., 29.,30. un 31.priekšlikumu? Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops.

32.priekšlikums, ko iesniedz deputāts Pēterkops. Atbildīgā komisija piekrīt papildināt 50.pantu ar jaunu daļu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti likumprojekta 50.panta papildināšanai ar jaunu daļu jums iesniegtajā redakcijā piekrīt. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops.

33.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā izslēgt likumprojekta 9.pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 9.panta svītrošanai. Pieņemts.

N.Pēterkops.

34.priekšlikums, ko iesniedz finansu ministrs Roberts Zīles kungs. Atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbildīgās komisijas atzinumu akceptē. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops.

35.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā izteikt pirmajā lasījumā pieņemto 60.panta trešo daļu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti likumprojekta 60.panta trešās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

N.Pēterkops.

36.priekšlikums. Iesniegusi atbildīgā komisija, kas precizē pirmajā lasījumā pieņemto 64.panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti likumprojekta 64.panta trešās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

N.Pēterkops.

37.priekšlikums, ko ir sagatavojusi atbildīgā komisija un izsaka pirmajā lasījumā un arī spēkā esošo 67.pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Kolēģi, vai piekrītat atbildīgās komisijas akceptētajai likumprojekta 67.panta pirmās, otrās, trešās, ceturtās daļas redakcijai? Piekrītat. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops.

38.priekšlikums. Iesniedz finansu ministrs Roberts Zīle. Atbildīgā komisija neatbalstīja šo iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops

. 39.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā papildināt 73.1.pantu ar otro daļu, ar jauniem vārdiem.

Sēdes vadītājs.

Komisija to ir atbalstījusi. Deputāti arī atbalsta. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops.

40.priekšlikums. Sagatavojis un iesniedzis deputāts Jānis Lagzdiņš. Atbildīgā komisija piekrīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops.

41.priekšlikums. Iesniedz finansu ministrs Roberts Zīle. Atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo finansu ministra priekšlikumu. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops.

42.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā izslēgt likumprojekta pirmajā lasījumā pieņemto 14.pantu.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops.

43.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā papildināt likumprojektu ar jaunu pantu par 73.3.panta otro daļu — izteikt jaunā redakcijā, papildināt šo pantu ar jaunu daļu — piekto daļu — un papildināt šo pantu ar jaunu sesto daļu.

Sēdes vadītājs

. Deputāti atbildīgās komisijas atzinumam — papildināt likumprojektu ar jaunu pantu 73.3., izteikt šī panta trešās daļas 2.punktu jums iesniegtajā redakcijā, kā arī likumprojekta panta piektās un sestās daļas redakcijai piekrīt. Paldies!

N.Pēterkops.

44.priekšlikums. Finansu ministrs Roberts Zīles kungs piedāvā izslēgt 73.4.pantu. Atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

N.Pēterkops.

45.priekšlikums. Iesniedzis ekonomikas ministrs Sausnīša kungs, un piedāvā aizstāt vairākos pantos, 73.5.panta pirmajā daļā ar vārdiem, kā jums priekšā ir lasāms. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops.

46.priekšlikums. Iesniedz finansu ministrs Roberts Zīle. Atbildīgā komisija neatbalsta šo iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops.

47.priekšlikums. Atbildīgā komisija neatbalsta finansu ministra Roberta Zīles kunga iesniegto priekšlikumu par 73.7.panta nosaukuma maiņu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Godātie kolēģi, vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem par finansu ministra Zīles kunga iesniegtajiem priekšlikumiem 73.7.pantā, 73.7.panta otrajā daļā un 73.7.panta trešajā daļā? Paldies, deputāti piekrīt. Pieņemts.

N.Pēterkops.

Tātad tālāk skatām 50.priekšlikumu, ko ir iesniedzis finansu ministrs Roberts Zīle. Atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī šajā gadījumā deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies, pieņemts!

N.Pēterkops.

51.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā. Tas ir — papildināt 73.8.panta pirmo daļu ar šādu tekstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti likumprojekta 73.8.panta pirmās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

N.Pēterkops.

52.priekšlikums, ko iesniedzis finansu ministrs Roberts Zīle. Atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam. Pieņemts.

N.Pēterkops

. 53.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā izteikt likuma 73.9.panta otro daļu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs

. Deputāti likumprojekta 73.9.panta otrās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

N.Pēterkops.

54.priekšlikums. Iesniedz ekonomikas ministrs Sausnīša kungs. Atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem par priekšlikumiem likumprojekta 73.9.panta ceturtajā daļā, gan priekšlikumā nr.54, gan nr.55.? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops

. 56.priekšlikums. Atbildīgā komisija ir sagatavojusi labojumus 73.9.pantam — izslēgt ceturtās daļas ceturto teikumu, papildināt pantu ar jaunu piekto daļu.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt, paldies.

N.Pēterkops.

Un arī papildināt septīto daļu ar jaunu otro teikumu.

Sēdes vadītājs

. Deputāti arī tam piekrīt. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops.

57.priekšlikums. Iesniegusi Juridiskā komisija. Atbildīgā komisija neatbalsta šo iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Paldies, tas ir pieņemts.

N.Pēterkops.

58.priekšlikums. Iesniedz finansu ministrs Roberts Zīle. Atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam. Paldies!

N.Pēterkops.

59.priekšlikums. Iesniedz deputāts Pēterkops. Atbildīgā komisija piekrīt.

Sēdes vadītājs

. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

N.Pēterkops

. 60.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā izslēgt pirmajā lasījumā pieņemto 74.panta ceturto daļu.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt svītrot pirmajā lasījumā pieņemto 74.panta ceturto daļu. Pieņemts.

N.Pēterkops.

61.priekšlikums. Iesniedz ekonomikas ministrs Atis Sausnītis. Atbildīgā komisija neatbalsta, un arī neatbalsta 62.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Deputātiem pret atbildīgās komisijas atzinumu par šiem priekšlikumiem iebildumu nav. Paldies, akceptēts ir komisijas viedoklis.

N.Pēterkops.

63.priekšlikums, ko ir sagatavojusi atbildīgā komisija par likumprojekta papildināšanu ar jaunu pantu šādā redakcijā. Papildināt likumu ar 74.1.pantu šādā redakcijā. Rīcība par dzīvojamo māju neprivatizēto valsts vai pašvaldības īpašuma daļu.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Vēlas runāt deputāts Jānis Rāzna, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

J.Rāzna

(DPS)..Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Šeit es gan pilnībā negribētu piekrist atbildīgās komisijas redakcijai. Un, pirmkārt, jau tāpēc, ka varētu piekrist tai daļai, ja cilvēks šo dzīvokli neprivatizē, tad šis dzīvoklis var tikt saglabāts valsts vai pašvaldības īpašumā. Bet nākošais punkts uzreiz pasaka, ka var arī atsavināt jebkura persona, kurai ir sertifikāti. Tas nozīmē, ka, ja valsts negribēs vai pašvaldība atstāt šos dzīvokļus savā īpašumā, tad jebkurš mūsu valsts iedzīvotājs, kam ir sertifikāti, viņš varēs šo dzīvokli atsavināt. Tālāk gan ir teikts, ka pirmpirkuma tiesības ir īrniekam. Bet, manuprāt, vajadzētu šim īrniekam saglabāt visā privatizācijas laikā izpirkšanas tiesības. Un tikai kā trešo varbūt momentu vajadzētu šajā pantā ielikt, ka var jebkurš iedzīvotājs atsavināt to dzīvokli ar šī īrnieka piekrišanu. Bet vispareizāk būtu laikam, ja šis īrnieks nevēlas šo dzīvokli privatizēt, tad viņu vajadzētu atstāt valsts un pašvaldības īpašumā ar zināmiem varbūt ierobežojumiem, lai tur nevarētu pierakstīt jaunas personas vai bērnus, vai mazbērnus. Un tikai tad, kad šāds dzīvoklis praktiski tiks izbrīvēts, to pārdot vai nu par sertifikātiem, bet, ja sertifikātu termiņš būs izbeidzies, tad par naudu. Bet acīmredzot arī šeit nekādas redakcijas mums nav. Šobrīd atliek vienīgi balsot par atbildīgās komisijas redakciju, bet uz trešo lasījumu acīmredzot šeit vēl nopietni par šo pantu būtu jāpadomā. Ja arī mēs atļaujam privatizēt visām personām, tad, manuprāt, pirmkārt jau šeit vajadzētu runāt arī par kompensācijas sertifikātiem. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Lagzdiņš, frakcija "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš

(LC). Godātie kolēģi deputāti! Šis atbildīgās komisijas priekšlikums ir ļoti svarīgs. Faktiski zināmā mērā šī priekšlikuma pieņemšanas gadījumā parlaments būs atbalstījis nosacīti, ja tā varētu teikt, piespiedu dzīvokļu privatizāciju. Tātad kas tiek piedāvāts? Ja likumā noteiktajā termiņā, un tas ir līdz 1999.gada 1.jūlijam, īrnieks, kuram dzīvoklis ir piedāvāts privatizēt līdz šā gada 31.decembrim, nebūs privatizējis šo dzīvokli, vai arī, ja dzīvoklis piedāvāts privatizēt pēc nākošā gada 1.janvāra, 6 mēnešu termiņā nebūs izlēmis privatizēt savu dzīvokli, tad valsts vai pašvaldība varēs rīkoties sekojoši. Pirmkārt, atstāt šo dzīvokli valsts vai pašvaldības īpašumā. Un, otrkārt, atsavināt izsolē citām personām par sertifikātiem, saglabājot tātad īrnieka pirmpirkuma tiesības.

Bet, godātie kolēģi! Tas, ka otrajā kārtā īrniekiem tiek dotas pirmpirkuma tiesības, tas faktiski ir tikai, ja tā varētu teikt, agonijas pagarināšana, jo cilvēki, kuri nav izšķīrušies privatizēt pirmajā kārtā dzīvokļus, tātad likumā noteiktajā termiņā, diez vai būs pārdomājuši, diez vai būs iegādājušies sertifikātus un diez vai privatizēs otrajā kārtā, izmantojot savas pirmpirkuma tiesības. Un viņu dzīvokļi varēs tikt pārdoti citām personām. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka apmēram 70% īrnieku, un tāda ir prognoze, ka 70% īrnieku uz nākošā gada 1. jūliju varētu neprivatizēt dzīvokļus, ka faktiski šie īrnieki būs nostādīti ļoti tādā nu nedrošā stāvoklī, maigi izsakoties, jo viņu dzīvokļus varēs jebkurā brīdī piedāvāt privatizēt citām personām. Turklāt, godātie kolēģi, ir jāšaubās, vai kāda persona, kā juridiska vai fiziska, privatizēs izīrētus dzīvokļus. Nu sakiet lūdzu, nu kura firma privatizēs izīrētus dzīvokļus, teiksim, Bolderājā, teiksim, Ķengaragā, lai pēc tam tiesātos ar īrniekiem, liktu viņus ārā. Nu tas nenotiks. Un faktiski šis priekšlikums, es gribu teikt pilnīgi atklāti, ir vērsts uz to, lai šādā veidā privatizētu Rīgas centra labo māju dzīvokļus piespiedu kārtā, nododot privatizācijā citām personām. Un pēc tam vai ar labu, vai ar ļaunu, vai tiesas ceļā, vai izmaksājot kompensācijas īrniekiem, viņus izliktu no šiem labajiem dzīvokļiem. Tas, manuprāt, ir patiesais šī priekšlikuma mērķis.

Godātie kolēģi! Es aicinātu neatbalstīt šo piespiedu privatizāciju, es aicinātu balsot pret atbildīgās komisijas priekšlikumu, jo šī priekšlikuma pieņemšana radīs tikai un vienīgi nedrošības sajūtu lielākajā daļā īrnieku un šī priekšlikuma pieņemšanas gadījumā dzīvokļu privatizācija netiks paātrināta un nekādas ekonomiskas labvēlīgās sekas dzīvokļu saimniecības uzlabošanas ziņā nebūs. Es aicinātu balsot pret šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Aristids Lambergs Latvijas Nacionālās Reformu un Zaļās partijas frakcija.

A.Lambergs

(LNRP, LZP). Cienītais Prezidij, godātie Saeimas deputāti! Arī es iestājos pret šī panta pieņemšanu pilnībā, pilnā tekstā, mēs varētu runāt par šī panta 1. daļas pieņemšanu, mēs varētu pa daļām, pieņemt pirmo daļu, bet nekādā gadījumā nevar pieņemt otro daļu. Tā tiešām ir piespiedu privatizācija. Ja nu gribam izraisīt vēl sociālo spriedzi valstī, tad varam pieņemt šo atbildīgās komisijas tekstu otrajam lasījumam. Bet es lūdzu nopietni pārdomāt. Šī ir piespiestā dzīvokļu privatizācija, ja mēs pieņemam šī panta abas daļas. Es lūgtu Saeimu balsot pa daļām, atbalstīt pirmo daļu... apakšpunktu un noraidīt otro. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šis priekšlikums paredz iespēju tos dzīvokļus, kurus personas, kuras dzīvo šajos dzīvokļos nav privatizējušas, atdot izsolē privatizācijā citām personām, kā jau šeit minēja Lagzdiņa kungs. Es domāju, ka tas ir pilnīgi pietiekams pamats, lai mēs šādu priekšlikumu šobrīd noraidītu. Un es aicinu arī visu Saeimu to darīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Normunds Pēterkops, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

N.Pēterkops

(TB/LNNK frakcija). Es nevaru atbalstīt priekšlikumu balsot atsevišķi pa daļām, jo pirmās daļas 1. apakšpunkts, ja mēs gribam atdalīt atsevišķi, jau pasaka to, kas ir jau. Šie dzīvokļi ir jau valsts un pašvaldības īpašumā un nav nozīmes vēlreiz nobalsot par tiem. Tātad pa daļām tos nevar balsot vispār. Nav loģikas. Tātad vai nu mēs Saeimā atbalstām vai neatbalstām šo priekšlikumu, par to mēs varam tikai balsot.

Bet es gribu izteikt arī savu viedokli, ka vairāki... šeit daudzi deputāti runāja, ka šīs lietas... nu tā gan īstenībā nav, un ar šo priekšlikumu nav nekāda piespiedu privatizācija. Ar šo priekšlikumu nav tas, ka kāds varēs iecerēt un izlikt no labiem dzīvokļiem laukā. Šis priekšlikums pasaka tikai to, ka pēc privatizācijas valsts vai pašvaldība var kaut ko darīt savādāk. Pēc privatizācijas. Mēs neesam samazinājuši privatizācijas termiņus. Privatizācija notiek iepriekš likumā noteiktajā laikā, tā tas viss paliek. Pirmās rokas īrniekam ir tiesības savu dzīvokli privatizēt līdz 1999. gada 1. jūnijam, un tālāk, ja Saeima atbalstīs priekšlikumu 34. pantā, arī tad, ja māja tiek nodota vispārīgā privatizācijā, pēc 1999. gada 1. janvāra, arī tad ir šie 6 mēneši apdomāšanās laiks, tātad īrniekam ir visas iespējas, lai šo dzīvokli privatizētu. Tā ka... bet nevajadzētu arī mums radīt tādu situāciju, ka īrnieks ir veto, kas aizliedz valstij jeb pašvaldībai ar savu īpašumu rīkoties. 2003. gadā, piemēram, valsts un pašvaldība ar savu dzīvojamo fondu, kurš nebūs privatizēts, nevarēs neko darīt, kā tikai vienīgais to nobrucināt un nojaukt, jo kaut kādas citas formas mēs būsim aizlieguši.

Es piekrītu, ka varbūt šis priekšlikums arī šobrīd nav vajadzīgs, jo tas arī neko neizmaina, tas runā par lielo, tālāko laika posmu pēc 2000. gada. Ja 7. Saeima pagarinās vēl privatizācijas sertifikātu izmantošanas termiņu, tad vēl šis laiks pacelsies tālāk. Tātad šis pants iezīmēja to, kas būs tad, kad būs beigusies privatizācija šī likuma izpratnē. Ja Saeima neatbalsta, nekas no tā neizmainās. Problēma paliek vienkārši neatrisināta, un 2001. vai 2002. gadā Saeima būs spiesta domāt, ko darīt ar šiem dzīvokļiem, ja iekšā dzīvo īrnieki un valsts un pašvaldībai būs kaut kas ar tiem dzīvokļiem jādara. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates beidzam. Debatēs vairāk pieteikušos deputātu nav. Vai jūs, Pēterkopa kungs, komisijas vārdā ko vēlaties piebilst?

N.Pēterkops.

Es aicinu par šo jautājumu nobalsot!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Godātie kolēģi! Tātad izskanēja priekšlikums par to, ka šis atbildīgās komisijas priekšlikums ir balsojams pa daļām. Nu daļas te varētu būt tādas: 1. punkts un 2. punkts. Jo, kā es saprotu no visu deputātu runām, tad par tā saucamo konstatējošo daļu nekādu iebildumu nav. Un Lamberga kungs, es saprotu, atsauc savu priekšlikumu balsot pa daļām. Bet vai to atsauc arī citi deputāti? Neuzstāj neviens? Neuzstāj. Paldies! Tātad esam vienojušies, ka pa daļām šo priekšlikumu nebalsosim. (Starpsauciens: "Jā! Kopumā!") Bet kopumā par to viņu deputāti balsojumu pieprasa. Tādēļ lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par atbildīgās komisijas priekšlikumu ar numuru 63 kopumā. Lūdzu rezultātu! Par — 6, pret — 40, atturas — 26. Nav pieņemts. Tātad saglabājas pirmā lasījuma redakcija. Lūdzu tālāk!

N.Pēterkops.

64. priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā izslēgt likumprojekta 16. pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti 16. panta svītrošanai piekrīt? Paldies! Pieņemts.

N.Pēterkops.

65. priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā izteikt 75. panta 3. daļu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Jā, godātie kolēģi, vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumiem 75. panta 3. daļā — papildināt 75. pantu ar jaunu 4. daļu un izteikt 75. panta 5. daļu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu deputātiem nav. Šie priekšlikumi ir akceptēti.

N.Pēterkops.

68. priekšlikums. Iesniedzis deputāts Lagzdiņš. Atbildīgā komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(LC). Godātie kolēģi deputāti! Privatizācija jau ilgst vairāk nekā divus gadus. Šobrīd privatizācijā ir nodoti tikai 20% no visa valsts un pašvaldību dzīvojamā fonda. Savukārt iedzīvotāji ir izteikuši vēlēšanos privatizēt apmēram 5% no visa dzīvojamā fonda. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka, privatizācijai beidzoties, faktiski būs privatizēti tikai un vienīgi valsts un pašvaldību dzīvojamo māju atsevišķi dzīvokļi. Katrā mājā ne vairāk kā 5 līdz 30—40% dzīvokļu. Tādējādi būs ļoti apgrūtināta šo pusprivatizēto dzīvojamo māju apsaimniekošana. Manuprāt, godātie kolēģi, ideāla situācija būtu tāda, ja daļa dzīvojamo māju pilnībā būtu privatizēta, visi dzīvokļi būtu īrnieki īpašumā, īrnieki būtu izveidojuši savas apsaimniekošanas sabiedrības un pastāvīgi un racionāli apsaimniekotu privatizētās dzīvojamās mājas. Savukārt pārējās dzīvojamās mājas, kuras nav privatizētas, varētu apsaimniekot kā līdz šim pašvaldību namu pārvaldes. Bet šāda situācija nevarēs izveidoties, ja visās pašvaldību un valsts dzīvojamās mājās daļa dzīvokļu būs privatizēti.

Tādēļ, godātie kolēģi, esmu ierosinājis dot tiesības pašvaldībām noteikt, ka daļu no dzīvojamā fonda, viņu īpašumā esošā dzīvojamā fonda, ar pašvaldības lēmumu var pagaidām neprivatizēt. Turklāt priekšlikumā ir noteikts, ka neprivatizējamā daļa nedrīkst pārsniegt 30% no attiecīgās pašvaldības īpašumā esošā dzīvojamā fonda. Turklāt neprivatizējamā fondā nedrīkst iekļaut daudzdzīvokļu mājas, viendzīvokļu mājas, dzīvojamās mājas, kuras jau ir nodotas privatizācijai, un daudzdzīvokļu mājas, kurās ir nedzīvojamais fonds. Kā arī tās dzīvojamās mājas, kur dzīvokļi ir nodoti īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizēšanai.

Vēl ir kāds cits iemesls, kādēļ būtu jāveido šāds pašvaldību komunālais dzīvojamais fonds. Tādēļ, godājamie kolēģi, ka saskaņā ar pieciem šobrīd spēkā esošajiem likumiem pašvaldībām ir pienākums nodrošināt sociāli mazaizsargātās personas un mazturīgās personas ar dzīvokļiem. Tātad tās personas, kuras pašas sekmīgi nespēj sevi apgādāt ar dzīvokļiem, rūpēties par šo sociālo problēmu, par to ir jārūpējas attiecīgajai pašvaldībai.

Manuprāt, nevar izveidoties tāda situācija, kāda šobrīd ir Igaunijā, kad privatizēti ir aptuveni 90% no visiem dzīvokļiem un pašvaldības nespēj palīdzēt savas teritorijas iedzīvotājiem dzīvokļu jautājumu risināšanā.

Tādēļ, godātie kolēģi, ir arī šis priekšlikums. Turklāt, lai neierobežotu īrnieku tiesības privatizēt savus dzīvokļus, priekšlikumā ir 3. daļa, kas nosaka, ka no neprivatizējamā fonda ir izslēdzamas un privatizācijai nododamas tās dzīvojamās mājas, kurās vairāk nekā puse no attiecīgās dzīvojamās mājas īrniekiem ir iesnieguši pašvaldības domei, padomei notariāli vai dzīvojamās mājas privatizācijas komisijā apliecinātu iesniegumu, ka viņi vēlas privatizēt izīrētos dzīvokļus. Tātad, ja vairākums no dzīvojamās mājas īrniekiem dzīvokļus vēlas privatizēt, tad šī māja ir izslēdzama no neprivatizējamā fonda. Komisija šo priekšlikumu noraidīja. Es aicinātu jūs izteikt savu viedokli, arī balsojot par šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Normunds Pēterkops, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Cienījamie Saeimas deputāti! Es piekrītu, ka Lagzdiņa kungs ir pietiekoši liela autoritāte jūsu acīs, un noteikti arī jūs šo priekšlikumu nolemsiet atbalstīt, daudz neiedziļinoties šajā priekšlikumā, kas ir jums pašlaik izteikts. Bet es jūs lūdzu tomēr pievērst uzmanību. Visa likuma... arī sākotnējiem pantiem un it īpaši 74. pantam. 74. pantā mēs esam pateikuši, ka visas valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas, kas ir nodotas ekspluatācijā līdz likuma spēkā stāšanās dienai, ir nododamas privatizācijai. Līdz ar to mēs esam pateikuši, ka visi īrnieki, kas šobrīd īrē dzīvokļus no valsts vai pašvaldības, ir tiesīgi šo dzīvokli caur privatizācijas sertifikātiem privatizēt un līdz ar to kļūt par īpašniekiem. Esam pateikuši visiem šīs tiesības. Šīs tiesības neesam devuši tikai tiem, kas dzīvo denacionalizētajās mājās, tātad visi īrnieki šobrīd ir vai nu savus sertifikātus pataupījuši tam, vai vēl iepirks, vai varbūt ir pārdevuši, bet tādā gadījumā šīs tiesības viņiem ir visiem pateiktas.

Tagad mēs piedāvājam, kad jau privatizācija ir gājusi trīs gadus, piedāvājam pēkšņi mainīt noteikumus, ka pašvaldība izvedīs tagad aptauju — privatizēt māju vai neprivatizēt māju. Un tagad vienā konkrētā mājā notiks iedzīvotāju aptauja, un vairāk nekā puse iedzīvotāju pateiks, ka neprivatizēt, bet mazākā puse — 30%, kas grib privatizēt, kas ir savus sertifikātus gaidījuši, lai varētu vispārīgā privatizācijas kārtā šos sertifikātus izmantot — kļūt par īpašniekiem, tagad viņiem šīs tiesības būs liegtas. Ko mēs šiem cilvēkiem varēsim pateikt, kur lai viņi tagad šos sertifikātus liek? Lielā uzņēmumu privatizācija arī gandrīz ir pārgājusi, "Latvenergo" privatizāciju esam apturējuši, kur varbūt dažs labs cerēja, "Ventspils nafta" ir pagājusi, "Latvijas balzams" arī, palikuši kādi sīki uzņēmumi, un tagad vēl pateiksim, ka arī uz dzīvokļiem viņiem nav privatizācija.

Man nav skaidras Lagzdiņa kunga izteiktās domas pie iepriekšējā priekšlikuma, ka visiem īrniekiem ir jādod šīs tiesības, ka īrniekiem ir jābūt. Tagad pasakām, ka īrniekiem šīs tiesības vairs nebūs. Kāpēc ir radusies tāda situācija, ka 5% tikai šobrīd ir privatizējuši, tas ir tāpēc, ka 5.Saeimā "Latvijas ceļš" bija vairākumā, pieņēma šādu likumu, ka nevis māja tiek privatizēta visa kopumā, kā tas ir tajās pašās Eiropas valstīs Čehslovākijā, Vācijā, bet ka māja tiek privatizēta pa dzīvokļiem, kas pieļauj šādu iespēju, ka var būt tikai 5%, un kas pieļāva šādu iespēju, ka pārējiem šobrīd nav intereses, bet varbūt rīt viņiem ir, jo viņiem likums ir devis termiņu domāt līdz 1999.gada jūlijam, tagad, kad viņš vēl cilvēks domā, pēkšņi viņam pasaka, ka tagad viņam vairāk nebūs šīs tiesības. Pilnīgi es neatbalstu šādu priekšlikumu, kas pārvelk strīpu pāri visiem privatizācijas iepriekšējiem noteikumiem, un runāju par to, ka mums ir citi likumi. Šie citi likumi ir spēkā sabalansēti šobrīd ar šo privatizācijas likumu, un valsts un pašvaldības arī iespēju robežās neizīrētos dzīvokļus jau nodod maznodrošinātajiem īrē. Lūdzu šo priekšlikumu neatbalstīt. Un arī atbildīgā komisija izvērtēja un neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre, frakcija "Latvijai".

U.Veldre

(TKL). Godātie kolēģi! Es atbalstu Lagzdiņa kunga priekšlikumu, jo tas ir tiešām vērsts, lai arī maznodrošinātie varētu iegūt dzīvokļus, un nav noslēpums, ka dzīvokļu privatizācija var notikt tikai līdz 2003.gadam, tā kā es domāju, ka Lagzdiņa kungs ļoti labi formulēja, un tomēr vajadzētu arī panākt to, lai arī privatizācijas sertifikāti, ja dzīvokļu privatizācija iet līdz 2003.gadam, ātrāk to nav iespējams izdarīt, lai arī privatizācijas sertifikātu laiku pagarinātu līdz 2003.gadam. Tā kā mans priekšlikums būtu atbalstīt Lagzdiņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Godātie kolēģi, debatēs vajag pieteikties savlaicīgi, ir paziņots, ka debates ir beigušās. Vai komisijas vārdā vēlaties ko teikt, Pēterkopa kungs?

N.Pēterkops.

Es aicinu atbalstīt komisijas izteikto viedokli!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam deputāta Lagzdiņa priekšlikumu ar nr.68, atbildīgā komisija to ir noraidījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 9, atturas — 20. Šis priekšlikums nav pieņemts. Paliek spēkā komisijas viedoklis.

N.Pēterkops.

69.priekšlikums. Atbildīgā komisija pārejas noteikumus piedāvā papildināt ar jaunu 19.pantu izteiktā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 69.priekšlikumu? Piekrīt. Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

N.Pēterkops.

Aicinu nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 1, atturas — 10. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā. Lūdzu, Pēterkopa kungs, kādi ir jūsu priekšlikumi par trešo lasījumu?

N.Pēterkops.

Es piedāvāju iesniegt priekšlikumus līdz 19.martam.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu — 19.marts? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

 

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai", trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers

(DPS). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Izskatām jautājumu par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai. Dokuments nr.3654. Uz trešo lasījumu neviens priekšlikums nav ticis iesniegts. Juridiskā komisija kā atbildīgā komisija vienīgi ierosina izteikt pārejas noteikumus jaunā redakcijā, lai atrisinātu galīgi šo jautājumu par šī īpašuma izslēgšanu no statūtfonda.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Par pārejas noteikumiem vēlas runāt Andrejs Krastiņš. Konceptuāli trešajā lasījumā mēs, Krastiņa kungs, runāt nevaram, mēs varam runāt par priekšlikumiem, tātad lūdzu!

A.Krastiņš

(LNRP, LZP). Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi! Konceptuāli tik tiešām es par šo likumprojektu nerunāšu, bet par cik priekšlikumi attiecas uz visu šī likuma grozījumu redakciju, pie tam pārejas noteikumi nosaka — Valsts nekustamo īpašumu aģentūrai būtu jāizslēdz Bruņinieku iela 29/31, es aicinātu godājamos kolēģus, kas ir izskatījuši trijos lasījumos šo likumprojektu, to trešajā lasījumā galīgi un kategoriski noraidīt.

Pirmkārt, šis likums, ko mēs tādā lielā vienprātībā atbalstījām, rada ārkārtīgi bīstamu precedentu Latvijas valstī. Atdodot bez maksas kādai sabiedriskai organizācijai īpašumu, kurš tai nekad un ne pie kādiem apstākļiem nav piederējis, mēs radām precedentu ar to, ka arī citas šādas organizācijas pieprasīs šādus īpašumus. Piemēram, mūsu kolēģa Lagzdiņa dzimtajā pilsētā Liepājā kādi četri īpašumi 1940.gadā piederēja nevainīgo jaunavu apvienībai. Nu, diemžēl šādas apvienības pašlaik nav, bet ja tā atkal uzrastos, tad tā pretendētu uz šiem namiem. Nams, kur padomju okupācijas laikos Cēsu ielā atradās tā saucamais Ļeņina muzejs, 1940.gadā piederēja nūdistu biedrībai, arī viņi varētu pretendēt, nekas slikts jau, protams, nebūtu, tikai tagad tur ir muzejs, tanī vietā atrodas.

Uz kāda pamata mēs atdodam namu, kurš 1940.gada 17.jūnijā nepiederēja nekādām ar arodbiedrību saistītām organizācijām, kāpēc mums ir jāatdod organizācijām, kuras jau 1934.gadā pārtrauca savu legālo eksistenci, bet pēc tam iekļavās 1940.gada aktīvāko kolaborantu starpā, kā šīs "sarkanās miglas perēklis" un tamlīdzīgi. Pie tam — cik bīstami ir šajā likumprojektā, ka paredz, ja gadījumā šīs te tā saucamās brīvās arodbiedrības likvidēsies, tad šo namu atdos kādai līdzīgai organizācijai. Jautājums, kāds ir kritērijs? Kāpēc es, teiksim, ar Lagzdiņa kungu, ar Tomašūna kungu te nevarētu izgudrot kaut kādu biedrību un pieprasīt, lai mums atdod īpašumā jebkuru namu šeit Rīgā, kas mums iepatiksies. Tikai tāpēc, ja jūs, godājamie kolēģi, būtu tik uzmanīgi un apstaigātu šo Bruņinieku ielas namu un arī šo otru namu Vaļņu ielā, jūs redzētu, ka šis viss nams ir aizņemts ar dažādu firmu pārstāvniecībām, sākot no visādām apšaubāmām ceļojumu aģentūrām un beidzot ar alkohola tirdzniecības pārstāvniecībām un tamlīdzīgi. Tātad mēs legāli atdodam šos namus, lai kāda mistiska organizācija nopelnītu ar to naudu. Es vēlreiz atkārtoju, šim namam nav nekāda sakara ar 1940.gada 17.jūniju, ar nekādām arodbiedrību organizācijām un tamlīdzīgi. Neaizmirsīsim, ka tas tai brīdī ir Aizsargu nams. Un es zinu, ka Aizsargu organizācija pieprasa savus namus visā Latvijā un tamlīdzīgi, uz kāda pamata mēs viņiem atteiksim? Es domāju, politiskas konjunktūras dēļ, kaut kādas pārprastas solidaritātes un tamlīdzīgi dēļ, domājot par vēlēšanām, nepārkāpsim Latvijas Republikas likumdošanu, neradīsim sarežģījumus mūsu kolēģiem nākamajā Saeimā un nerīkosimies pretēji mūsu valsts likumdošanai. Ja valsts grib palīdzēt arodbiedrībām, lūdzu, iznomājiet šos namus par 1 latu gadā uz 99 gadiem ar apakšnomas līgumu, bet neatdosim īpašumā. Nediskriminēsim pārējās sabiedriskās organizācijas, tanī skaitā arī akadēmiskās mūža organizācijas, korporācijas, dažādas citas sabiedriskas organizācijas un tā tālāk. Kāpēc šāda diskriminācija? Es domāju, mums ir jābūt drosmīgiem, konsekventiem un pareizi juridiski domājošiem, un noraidīsim trešajā lasījumā šo likumu uz mūžīgiem laikiem. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Mēs vienmēr arī šajā Saeimā un, domāju, ka arī nākošajā Saeimā pie šiem objektiem, sabiedrisko organizāciju objektiem, atgriezīsimies. Tāpat es nesen arī runāju ar Sarkano Krustu. Ir patīkami, ka Birkava kungs, no vienas puses, Sarkanam Krustam spiež roku, Latvijas Sarkanais Krusts ir atjaunots Starptautiskajā Sarkanā Krusta federācijā, un Latvijā ir jautājums par Sarkanā Krusta īpašumu atdošanu. Un būs jāatdod, cienījamie kungi. Tāpat arī, cienījamais Krastiņa kungs, mani ļoti uzjautrinās, ka pēc kāda brīža Nacionālo reformatoru partija skries pie Brīvo arodbiedrību savienības un ubagos vēlētāju balsis, to pašu darīs "Ceļš", "Saimnieks" un "Tēvzemei un Brīvībai". Ne pirmo reizi, cienījamie kolēģi, jūs to darāt. Tāpat arī otrs jautājums ir tāds. Savā laikā, kad Augstākā padome ar vienu roku atņēma visus arodbiedrības īpašumus, tad uzskatījām, tad Krastiņa kungs, būdams Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks, šos jautājumus neuzdeva. Tad atkal, kur tad īpašums ir svēts? Jo es arī varu līdz šai dienai atcerēties, arī tātad par manu naudu nopirktie atpūtas nami un celtie atpūtas nami ir tikuši nacionalizēti valsts labā. Un es domāju, ka šajā gadījumā, atdodot šo objektu Brīvo arodbiedrību savienībai, mēs neko sliktu neizdarām. Tur ir ieslēgts aizsardzības mehānisms, un, ja uzdod jautājumu, kas tā tāda ir arodbiedrība, tad ir man kauns par Latvijas valsti un Augstākās padomes vicepriekšsēdētāju, cik tālu mūsu valsts ir nogājusi, ka gandrīz jau arodbiedrības tiek likvidētas. Savā laikā viens no kungiem, Ulmaņa kungs, tikai, piedodiet, tas nebija Guntis, bet Kārlis, likvidēja arodbiedrības, partijas, un galarezultātā 1940.gadā mēs saskārāmies... Krastiņa kungs, jūs to proponējat? Tad jautājums: kādu sabiedrību mēs uzcelsim?

Un vēlreiz es saku, savā laikā Augstākā padome pieņēma, ka ir jābūt atsevišķam likumam par sabiedrisko organizāciju īpašumu atdošanu. Piedodiet, ne Augstākā padome, ne 5.Saeima, ne 6.Saeima to nav spējusi realizēt. Piedodiet, pierādot savu garīgo impotenci. Un varbūt jūs, Krastiņa kungs, kā talantīgs cilvēks varat šo lietu apgāzt un veikt — šo radošo rakstu uzrakstīt, jūs kā jurists, tas būtu ļoti liels nacionālo reformatoru solis sabiedrisko organizāciju, tajā skaitā arī nūdistu biedrību, ko jūs, izrādās, zināt, un parējo organizāciju māju atdošanai.

Es domāju, ka Latvijas nūdisti noteikti balsos par nacionāliem reformatoriem nākošajās vēlēšanās. Un šajā gadījumā es aicinātu atbalstīt Juridiskās komisijas iniciatīvu par šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs.

Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, es noteikti iestājos par to, lai šis likums būtu pieņemts trešajā, galīgajā, lasījumā un arodbiedrības beidzot saņemtu atpakaļ savu īpašumu. Es nebūtu uzstājies, ja šeit nebūtu kāpis tribīnē Krastiņa kungs, kurš nodemonstrēja kolosālu vēstures nezināšanu. Godātais Krastiņa kungs, šis nams, šie nami, pareizāk sakot, līdz 1934.gadam piederēja, kopēji piederēja gan arodbiedrībām, gan sociāldemokrātiem. Tas jums izziņai. Šis nams nekad nav piederējis aizsargiem. Pēc 1934.gada apvērsuma šo namu nacionalizēja Kārlis Ulmanis un nodeva kā atlīdzību aizsargiem. Tas bija tas pamats, kāpēc šis nams nokļuva pie aizsargiem, nekāda cita pamata nebija. Patīk vai nepatīk, tik tiešām mums būs jāizskata jautājums arī par to, ka īpašums jāatdod atpakaļ sabiedriskajām organizācijām, kaut vai tas pats Sarkanais Krusts, kuru pieminēja Lujāna kungs. Tas mums būs jāpieņem, tāpēc ka, ja mēs gribam dzīvot tiesiskā valstī, tad mums jāpieņem arī attiecīgi lēmumi. Kā es jau teicu, es aicinu atbalstīt šā likuma pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Normunds Pēterkops, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Es arī gribu runāt par tiesīgu sabiedrību, un tieši īpaši es gribu uzsvērt. Ja šis nams 1940.gada nacionalizācijas brīdī piederēja Aizsargu organizācijai, tad arī Aizsargu organizācijai tas atpakaļ ir jāatjauno. Tas nav valsts īpašums, ka valsts var šo sabiedrisko īpašumu šobrīd piešķirt citai sabiedriskai organizācijai un uzdāvināt tādā veidā šo īpašumu, it īpaši, ja arodbiedrība nav Latvijas laika kaut kādu arodbiedrību tiesību pārmantotāja, tad vēl varētu runāt. Mēs šeit esam izskatījuši vairākus likumprojektus, ka mēs atjaunojam tām organizācijām, kurām šis īpašums piederēja, bet sakarā ar to, ka nav šis atsevišķais likums par nekustamā īpašuma ēku atjaunošanu juridiskajām personām, tad Saeimai jāizskata šis gadījums, bet es nepiekrītu, ka mēs uzdāvinām īpašumu sabiedriskai organizācijai, kas ir radusies pēc 1940.gada, tas ir, padomju laika, par pārmantotāju šī ardobiedrība ir, un es pilnīgi atbalstu Krastiņa izteikto priekšlikumu par to, ka šis likumprojekts ir noraidāms trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Aristids Jēkabs Lambergs, Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Lambergs

(LNRP, LZP). Cienītais sēdes vadītāj! Godājamie kolēģi! Latvijas Nacionālo reformu partija vienmēr ir aizstāvējusi un aizstāvēs tiesības uz privāto īpašumu, bet nekad neaizstāvēs privātā īpašuma tiesības, ja tā ir individuāla vai arī sabiedriska organizācija, kas tai nav piederējis un nepieder. Līdz ar to lūdzu neklausīties šo sociālistu Lujāna un Ādamsona dedzīgajās runās par šā ļoti kreisā virziena organizācijas atbalstīšanu. Paldies! Lūdzu balsot pret šo priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Nenoliedzot nevienu brīdi, ka Latvijas Darba partija pārstāv kreiso novirzienu no centra, es, Lamberga kungs, pieņemu šo jūsu, ko jūs domājāt kā apvainojumu, es arī piederu pie tiem cilvēkiem, kas uzskata, ka, ja gribam būt Latvijā godīgi un taisnīgi, tad arodbiedrībām īpašums ir jāatdod, jo savādāk es neredzu pamatu, kāpēc korporācijas saņem atpakaļ savus īpašumus, lai gan tās sen ir pārkāpušas korporatīvās organizācijas darbības pamatprincipus un mierīgi savās rindās uzņem cilvēkus ar sešu klašu izglītību, kā tas ir noticis korporācijā "Tālavija".

Bet, ja runājam par to, ko mēs šeit dzirdam no tribīnes, tad ir ļoti žēl, ka mēs okupāciju, 1940.gada 17. jūniju, atceramies tikai tad, kad mums tas ir politiski izdevīgi un kad mēs gribam šeit spekulatīvā ceļā panākt kādu rezultātu.

Ja mēs gribam būt godīgi, tad pateiksim, ka 1934.gadā Kārlis Ulmanis veica īpašu nacionalizāciju — atņēma tiem, kas tiem bija domāts un piederēja, un atdeva tiem, kas militāri atbalstīja viņa apvērsumu. Varētu domāt un varētu arī vēsturiski pieskaitīt, ka arodbiedrību nama atdošana Aizsargu organizācijai ir sava veida kompensācija par aizsargu darbību 14. un 15. maijā.

Jā, es saprotu, ka liberāļiem, tirdzniekiem ir neizdevīgas arodbiedrības, jo tās vienmēr ir aizstāvējušas darba ņēmēju — cilvēku, kurš pārtiek no sava darba, nevis cilvēku, kas tirgo vai mēģina no citu darba iegūt sev labumu. Tā tas pasaulē ir bijis un būs. Tas, ka arodbiedrības varētu izvest cilvēkus ielās, lai protestētu pret sociālo netaisnību, kādas šobrīd veidojas ar visiem siltuma tīkliem, kur vislielākā atbildība šinī brīdī ir jāuzņemas "Tēvzemei un Brīvībai", kuras namu pārvaldes "Valdemārs" vadītājs jau ir nonācis Ģenerālprokuratūrā par pusmiljona nozagšanu vienā namu pārvaldē vienas sezonas laikā no siltuma tarifiem. Ja arodbiedrības celsies pret to protestā, tas nebūs ne komunisms, ne sociālisms, tas būs tikai taisnīgi. Un Seiles kundze tad redzēs, kad tā vista kladzinās, vai pirms šī pasākuma vai pēc šī pasākuma.

Tāpēc es gribu, kolēģi, lai jūs šodien ar ļoti vēsu prātu novērtētu to, kas ir vēsturiski noticis. Un saprotiet vienu lietu: vai jūs atdosiet vai neatdosiet to īpašumu, arodbiedrības turpinās eksistēt. Tas, ka tās šobrīd ir mazliet pamirušas un mazliet arī savā darbībā pieklusušas, man liekas, liecina tikai par to, ka tās var aktivizēties un kļūt vēl vairāk bīstamas tiem, kas aizstāv tīro tirgus liberālo ekonomiku. Tāpēc vēlreiz es aicinu — pārdomājiet, kam ir atdoti īpašumi! Cik tas ir bijis godīgi, cik tas ir bijis politiski pareizi, pārvērtējiet vēlreiz to reālo Latvijas vēsturi, kāda ir bijusi, un nestāstiet šeit par Aizsargu organizāciju kā šā nama īpašnieku.

Šinī gadījumā es jūs lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu par īpašuma atdošanu, ņemot vērā to situāciju, kāda ir, es jums vēlreiz saku, ar tām organizācijām, kurām mēs esam jau atdevuši īpašumus, izmantojot speciālā likuma tiesības.

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis, Tautas kopa "Brīvība". Arī korporācijas "Tālavija" biedrs. Kreituses kundze diemžēl nezina, par ko viņa muld. (Zālē troksnis.) Korporācija "Tālavija" pieņem tikai augstskolu studentus un tikai no tādām augstskolām un universitātēm, kuras dod doktora grādus. Viņus nepieņem tūlīt, viņus pieņem uz kandidātu laiku, un ne visi, kuri tiek uzņemti kā kandidāti, tur paliek. Kad Kreituses kundze atkārtoti brauc pa Latviju un vienkārši pļāpā, man no visurienes ziņas nāk, bet lūdzu neapvainot vienu no Latvijas vecākajām korporācijām un kādreiz spējīgākajām korporācijām! Jūs vienkārši, Kreituses kundze, esat bezkaunīgi slikti informēta. (Starpsauciens: "Tā nedrīkst!") Tautā arī ir interesanti, ka tāda kundze, kas var izdot 100 000 latus mēbelēm priekš vienas istabas, Saeimā var pretendēt, ka viņa aizstāv darba ņēmējus.

Šeit varbūt ir lietas būtība, kam šo māju atdot. Tā māja piederēja sociāldemokrātiem, kad viņi kalpoja tautai. Tā māja piederēja arodbiedrībām, kad arodbiedrības patiešām pārstāvēja darba ņēmējus, kad Latvijā bija Eiropas līmeņa algas un nebija vergu situācija, kāda tā ir šodien. Kāda ir šodien tāpēc, ka Kreitusa kungs kādreiz — ekonomikas attīstības ministrs un tāpēc, ka viņa palīgs, kad viņš bija finansu ministrs, bija viens bijušais arodbiedrības vadītājs, kas nespēja aizsargāt Latvijas darba ņēmējus. Latvijā ir jāaizstāv darba ņēmējus, jo citādi mēs nekad pie pieklājīga algas līmeņa netiksim, jo, ja kāds no šodienas strādājošajiem aizies pie priekšnieka un teiks, ka Zviedrijā maksā desmit reizes vairāk par to pašu darbu, ja viņš to labi dara, priekšnieks teiks: "Ko tu gribi, lai es tev paaugstinu algu, vai tu nesaproti, ja tu esi neapmierināts, ej prom, jo ir daudzi, daudzi, kas gribētu tavu darbavietu!" Kamēr mēs no tā neizsitīsimies, mūsu tauta būs tikai vergu tauta. Mums ir jāizsitas! Mums ir jābūt tādiem, kas aizstāv darba ņēmēju, un tādai organizācijai, kas to patiešām darītu, būtu jādod viss atbalsts, kas ir iespējams, bet ne jau nu Kreituses kundzes atbalsts.

Un, Dievs dod, lai tas varētu būt Ādamsona kunga atbalsts, lai gan, kas tad tur notika Bolderājā un kas tad bija uzticības persona, kamēr šī kriminālā struktūra pārņēma mūsu valsti, kas tad bija tā uzticības persona "Latvijas ceļam"? Es balsošu par šo namu atdošanu arodbiedrībām un klusībā lūgšu Dievu, ka šīs arodbiedrības, kas veidosies, un ka tie sociāli demokrāti, kas veidojas, ka viņi būs tādi, kādi bija pirms 1944.gada, kad patiešām latviešu darba ņēmējs tiks aizstāvēts, ka algu līmenis šeit augs, tāpēc ka valdība noteiks normālas minimālās algas, ka latviešu darbinieki ostās saņems to pašu, ko viņi saņemtu, ja viņi strādātu Ņujorkā, jo tas ir mūsu mantojums, ko Dievs mums ir devis. Pasaulei ir jālieto mūsu ostas, un mums nav tur jāvergo! Es lūdzu jums visiem kolēģiem Saeimā arī dot šai arodbiedrībai iespēju gūt varbūt, kā kāds saka, nepareizu ienākumu, katram no mums, katrai organizācijai vajag kaut kādu starta kapitālu, varbūt tā šodien izīrē kādas telpas kādam veikalam, bet lai arodbiedrības sāk strādāt, sāk aizstāvēt mūsu nežēlīgi noubagoto tautu! Lai tās nāk un aizsargā tautu pret mums. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, es jums izsaku aizrādījumu par necienīgu apzīmējumu lietošanu, raksturojot savus kolēģus. Tas, ko jūs teicāt par Kreituses kundzi, manuprāt, vairāk attiecas uz jums, bet tas ir bezcerīgi. (Zālē troksnis.) Andrejs Krastiņš — otro reizi.

A.Krastiņš

(LNRP, LZP). Godājamais priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi! Runājot otrreiz, es negribu lamāt šeit ne arodbiedrības, ne sociālistus, tomēr es gribu atkal teikt, ka tās ir tādas organizācijas, kam nepatīk visvairāk, ja izskatās pieklājīgi. Ņemot vērā sevišķi viņu kangaru lomu 1940.gada notikumos.

Bet šeit ir runa par juridisko aspektu. Ja mēs tagad ar šo likumu atkāpjamies uz 1934.gadu, tad būsim ļoti godīgi! Atdosim štāba mītni Pērkonkrustam — Gustava Celmiņa kunga mantiniekiem. Zemnieku savienībai, vēl dažādām partijām, kuras 1934.gadā ir aizklapētas ciet. Atdosim! Tādā gadījumā dāvināsim! Es, piemēram, uzreiz. Varbūt ka nodibināsim legālo Pērkonkrustu. Par cik šajā likumā bija paredzēts un ir projektā, ka gadījumā, ja likvidējas, tad darbības mērķa līdzīgai organizācijai. Nu kur var lielāku juridisku absurdu ierakstīt iekšā, godājamie kolēģi! Nu būsim taču paši sevis cienīgi. Ja mēs esam deputāti, tad vismaz pieņemsim kaut cik likumam atbilstošus papīrus un nedāvināsim valsts īpašumu visapkārt! Es vēlreiz saku: man personīgi arodbiedrības nepatīk. Briesmīgi nepatīk, tāpat kā sociālisti. Bet būsim godīgi! Ja valsts grib uzturēt labas attiecības ar šīm tā saucamajām brīvajām arodbiedrībām, nu iznomājiet, kaut vai uz 150 gadiem, bet nevajag precedentu radīt, ka kādam atdod kādu īpašumu. Ar ko tad kāda mūsu deputātu frakcija ir sliktāka par šīm saucamajām brīvajām arodbiedrībām, kas ir komunisma cēlāju skolas pēcteči? Ar ko mēs esam sliktāki? Kāpēc mēs nevaram pieprasīt jebkuru māju, kas ir brīva Rīgā, lai mums uzdāvina, arī jaunā Reformu partija grib jaunu māju, Zaļā partija briesmīgi grib, lai uzdāvina, kāpēc viņiem nedāvina? Nu beigsim šeit apdāvināties, ne ar savu īpašumu, ne ar savu mantu. Atstāsim valsts mantu valstij, kas tai pieder. Paldies! (No zāles: "Andrej, ko tu zini? Kur tu dzīvo?")

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns — otro reizi.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamais Krastiņa kungs! Jūsu proponētajai teorijai es varētu pat pēdējai daļai piekrist. Bet man ir viedoklis tāds, ka savā laikā liberāļu proponētās idejas realizējās ar to, ka daļa Saeimas atradās Centrālcietumā, daļa atradās Liepājā. Cerams, ka tur arī sēdēja tie liberāļi, kuri tā, piedodiet, vienam Ulmanim līda vienā vietā. Cienījamie kolēģi, šinī gadījumā mēs jau varam arī, es vēlreiz saku, tad mums jāproponē tālāk Kalnciema akmeņlauztuves, jāatdod Leiškalna kungam vai arī liberāļiem.

Cienījamie kolēģi! Es aicinātu šinī gadījumā nopietni padomāt un atdot. Vai mēs gribam veicināt arodbiedrību izveidi? Tas ir demokrātijas solis. Es saprotu to, ka savā laikā Augstākā padome pieņēma likumu aktus par to, lai arodbiedrību darbība Latvijā tiktu bloķēta un nespētu uz noteiktu periodu normāli veidoties. Ja mēs gribam veidot demokrātisku sabiedrību, mums ir jādod šīs iespējas attīstīties arodbiedrībām.

Man arī varētu daļēji nepatikt brīvo arodbiedrību modelis vai darbība, kā teica Krastiņa kungs, ka tā par maz aktīvi aizstāv darba ņēmējus. Bet tā ir cita lieta. Arodbiedrībām arī ir kā struktūrām jāveidojas. Un ja jūs, cienījamais Krastiņa kungs, un pārējie kolēģi uzskatāt, ka Pērkonkrusts ir jālegalizē, vai arī kāds to grib atjaunot, tad tas ir cits. Tas ir Tieslietu ministrijas jautājums, un to var risināt. Pagaidām vismaz tas Pērkonkrusts, ko tagad meklē Satversmes aizsardzības birojs, ir nelegāla organizācija. Ir brīnumaini tikai, ka Satversmes aizsardzības birojs šo Pērkonkrustu meklē pēc terora aktu veikšanas. Normālā valstī drošības dienests meklē pirms terora aktu veikšanas. Bet nu, iespējams, atkal vajadzēja SAB iedot kādu māju. Viņiem nav savu māju.

Un tādēļ, cienījamie kolēģi, šinī gadījumā es aicinātu nepakļauties demagoģijai. Tāpat es arī ceru— tos saucamos kristīgos demokrātus neaizmirst jautājumu, ka savā laikā sabiedriskajai organizācijai, baznīcai atdeva īpašumus. Atdeva īpašumus. Kāpēc atdeva tad baznīcai? Un ja jau mēs gribam turpināt Krastiņa kunga demagoģiju, tad no 1934.gada Saeima bija aizplombēta. Tad jautājums — kas var pretendēt? Latvijas valsts noziedznieka Kārļa Ulmaņa radinieki? Jo atvainojiet, pēc Latvijas 1934.gada Kriminālkodeksa Ulmanis ir noziedznieks.

Sēdes vadītājs.

Divas minūtes ir pagājušas, Lujāna kungs! Oskars Grīgs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

O.Grīgs

(TB). Cienījamie Saeimas deputāti! Man ir tāds priekšlikums. Varbūt neiejauksimies izpildinstitūciju darbībā. Es domāju — Saeimai. Jo šeit ir runa par nekustamā īpašuma nodošanu. Bet atstāsim to Ministru kabineta izlemšanai. Un lai Ministru kabinets izlemj šo problēmu. Mēs varētu tikai lemt par īpašuma atgriešanu. Varbūt tādā veidā.

Bet, ja runā par godīgumu un par taisnīgumu, tad varbūt vēl man ir tāds priekšlikums, ka vajadzētu varbūt šo likumprojektu atgriezt atpakaļ komisijām, lai mēs tiešām izpētītu, kam tas nams ir piederējis arī pirms 1934.gada. Patiešām, lai izpētītu, kam tas nams ir piederējis, un tad izlemtu par īpašuma atgriešanu īstajam īpašniekam pirms 1934.gada. Jo, kā zināms, sociāldemokrāti bija vairumā pie varas līdz 1934.gadam. Un es šeit negribu runāt par visām tām izrīcībām no tālaika sociāldemokrātu puses, bet viens fakts ir skaidrs, ka toreizējais Saeimas komendants Lielbikša kungs, kurš bija sarkanais komisārs un kam rokas mirka līdz elkoņiem asinīs, pirmais norāva sarkanbaltsarkano karogu virs Saeimas nama un uzlika sarkano karogu. Tāpēc šeit nerunāsim par tiem socdemokrātiem jeb "siseņiem", kā toreiz viņus sauca.

Mans ierosinājums ir atgriezt šo likumprojektu atpakaļ komisijām un izpētīt vēsturiski, kam tiešām šis nams ir piederējis. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre, frakcija "Latvijai".

U.Veldre

(TKL). Godātie kolēģi! Es nebūtu uzstājies, ja te vairākas reizes nebūtu uzstājies Krastiņš un citi, kuri tiešām nodarbojas ar demagoģiju. Es uzskatu, ka mūsu valstī ir jāattīsta demokrātija, un arodbiedrības to var veicināt, un arodbiedrībām ir jāveicina. Jo pašlaik ir tā, ka valdošā augša rīkojas ļoti bieži nelikumīgi. Visas izsaimniekošanas un tā tālāk varēja notikt tikai tādēļ, ka tauta savas domas nepauda. Un es arī aicinu balsot, jo tomēr arodbiedrības ir tās, kas normāli aizstāv darba devējus, aizstāv jebkuru no mums. Tā ka lūdzu balsojiet par.

Sēdes vadītājs.

Andris Ameriks, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

A.Ameriks

(DPS). Godātie deputāti! Man šķiet, šis jautājums par arodbiedrību īpašumu un par arodbiedrībām pienākošām mājām, īpašumiem, kas tām bijuši agrāk, ja nemaldos, trešo reizi jau tiek diskutēts no Saeimas tribīnes. Vēl jo vairāk tāpēc, ka praktiski vienu reizi šis jautājums tika noraidīts un 5.Saeimā šis jautājums tika vairākkārt diskutēts.

Bet, kolēģi, pirmkārt, mēs esam nonākuši jau līdz trešajam lasījumam. Saeima pirmajā un otrajā lasījumā atbalstīja šo likumprojektu. Arī Demokrātiskā partija "Saimnieks", kā viena no likumprojekta iesniedzējiem, kuri aicināja tomēr šo jautājumu atrisināt juridiski, lai izbeigtu visas šīs spekulācijas, kas ir saistītas ar varbūt politiskiem jeb arī ekonomiskiem apsvērumiem. Tomēr uzskatām, ka mums ir nepieciešams arodbiedrībām šo īpašumu nodot lietošanā viena iemesla pēc. Mēs uzskatām, ka arodbiedrības ir šodien juridiski leģitīmas Latvijā. Ja mēs runājam par likumu, kuru slēdz trīspusēju valdību darba devēji un arodbiedrība, tad arodbiedrība ir tā brīvo arodbiedrību savienība, kas šodien ir praktiski pilntiesīgs sarunu partneris pie visiem jautājumiem, pie visām likumdošanas procedūrām, kas ir saistītas ar darba ņēmēju, darba devēju un valdības attiecībām. Ja mēs gribam būt tādā līmenī korekti, tad es aicinu tomēr kolēģus trešajā lasījumā, kad konceptuāli jau mēs esam atbalstījuši šo likumprojektu, nemainīt spēles noteikumus un aicinu balsot par nodošanu īpašumā šos divus nekustamos īpašumus gan Rīgā, Bruņinieku ielā, gan arī Vaļņu ielā Brīvo arodbiedrību savienībai. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kristiāna Lībane, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Lībane

(LC). Cienījamie kolēģi! Man ir kompromisa priekšlikums. Es gribu jūs informēt, ka es esmu parakstījusi priekšlikumu 136.panta kārtībā — nodot šo projektu atpakaļ komisijai papildu ziņu ievākšanai. Es gribu pateikt uzreiz, ka šī nav Saeimas vaina, ka mēs esam nonākuši šādā divdomīgā situācijā ar projektu. Juridiskā komisija ir patiešām darījusi visu iespējamo, lai šo projektu saprātīgi, ātri un efektīvi virzītu. Šeit zināmā mērā ir valdības vaina. Šeit ir Ārlietu ministrijas un Finansu ministrijas zināma darbības nekoordinēšana. Bet mēs zinām, ka tāda ir dzīve, un diemžēl tā notiek.

Mūsu problēma, lai cik liela būtu mūsu cieņa pret arodbiedrībām, un šeit es gribētu absolūti norobežoties no visiem tiem manu kolēģu izteicieniem, kuri sauc arodbiedrības par komunistisko kadru kalvēm un vēl nezin ko, šeit Lujāna kungam ir taisnība. Tā ir absolūta demagoģija. Bet es gribētu paskaidrot, ka mūsu problēma ir tā, ka mums ir jāievēro ne tikai arodbiedrību un citu ietekmīgu sabiedrisku organizāciju intereses, bet arī valsts intereses. Valsts iekšpolitiskās un ārpolitiskās intereses. "Latvijas ceļš" neiebilst pret divu namu nodošanu arodbiedrībām. Es gribētu ar pilnu atbildību pateikt, ka arodbiedrības saņems šos divus viņām apsolītos namus. Problēma nav par to. Problēma ir par to, tieši kuri nami tie būs. Un konkrēti ir runa par Vaļņu ielu.

Olmaņa kungs par šo problēmu ir informēts. Olmaņa kungs, cik man zināms, ir izrādījis vislielāko elastīgumu un iecietību, un šobrīd es aicinu balsot par priekšlikumu, kurš neprasīs vairāk kā vienu, divas nedēļas laika papildu ziņu ievākšanai. Dosim vēl Ārlietu un Finansu ministrijai šo pēdējo iespēju — piedāvāt alternatīvus risinājumus tieši par Vaļņu ielu. Un, ja tas nenotiks, tad ar mierīgu sirdi mēs varam balsot par šiem diviem konkrētiem namiem. Es tiešām vēlreiz apgalvoju, man ir viss pamats domāt, ka tas neprasīs vairāk kā vienu, divas nedēļas. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Anta Rugāte , LZS, KDS frakcija.

A.Rugāte

(LZS, KDS). Labrīt, godātie kolēģi! Es pateicos Lībanes kundzei. Viņa pateica pamatā visu to, ko es vēlējos teikt. Attiecībā par to, ka tā nav Saeimas šobrīd vaina. Tā ir diemžēl. Ar protokola lēmumu Finansu ministrijai nodota lieta, kas ir izdarīts 1997.gada 7.novembrī Ministru kabineta sēdē. Un šie jautājumi nav sakārtoti. Ir jautājums par to, vai tādā gadījumā mēs sodām valsti, ja Ministru kabineta lēmumu Finansu ministrija nav izpildījusi savlaicīgi un devusi savu sakārtoto versiju, kādā veidā šos īpašumus dot, nedot, vai kā citādi kārtot Juridiskajai komisijai. Bet mēs sodīsim valsti. Par ko?

Tāpēc es arī lūdzu atbalstīt to priekšlikumu, kas ir iesniegts, nodot atpakaļ Juridiskajai komisijai vēlreizējai datu ievākšanai un jauna lēmuma pieņemšanai. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts, otro reizi.

J.Ādamsons

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Man patika tās manipulācijas, kuras notiek šajā Saeimas plenārsēžu zālē. Mani interesē, kādas papildu ziņas ir nepieciešams ievākt. Ja pirmo reizi lēmums valdībā vēl Šķēles valdības laikā tika pieņemts pagājušā gada augustā. Pēc tam, kad Saeima noraidīja, atkal tika iesniegts nākošais likumprojekts. Arī tad ievāca kaut kādas papildu ziņas. Pēc tam, kad šis likumprojekts beidzot nonāca līdz parlamentam, parlaments divos lasījumos izskatīja, un lēmumu pieņēma Juridiskā komisija. Šis likumprojekts nekādīgi mēnesi, vairāk nekā mēnesi nevarēja atrast savu ceļu līdz parlamenta plenārsēžu zālei. Arī bija pamatojums, ka it kā kaut ko vajag saskaņot Ārlietu ministrijai un Finansu ministrijai. Bet lietas būtība ir cita. Tur ir tīri privātas personiskas intereses sakarā ar vienu vai otra nama īpašuma formu.

Es aicinu nenodot šo likumprojektu atpakaļ Juridiskajai komisijai, bet parlamentam beidzot izšķirties un pieņemt lēmumu par šo īpašumu nodošanu arodbiedrībām. Kāpēc notiek visas šīs te manipulācijas? Ļoti vienkārši. Jo ilgāk var raustīt arodbiedrību aiz ūsām, jo tā sēž klusāk un mierīgāk un nedara savu darbu, kas viņiem būtu arī jādara. Neaizstāv darba ņēmējus. Es vēlreiz lūdzu kolēģus pārdomāt un pieņemt likumu trešajā, galīgajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse — otro reizi.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie kolēģi! Es tieši tāpat aicinu noraidīt Lībanes kundzes priekšlikumu, jo jūs nepateicāt visu līdz galam. Tā ir saistība ar Ārlietu ministriju un īpašumu Alberta ielā. Tāpēc vajag nosaukt lietas īstajā vārdā un pateikt. Un Birkava kungs ir vairākkārt par to runājis Ārlietu komisijā, bet nekad nav uzskatījis par vajadzību līdz galam šo jautājumu izrunāt un dokumentus atsūtīt.

Manuprāt, ir jāapstiprina šodien šis lēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu un tālāk jautājums jārisina tā, kā to risināja ar Benjamiņu. Kāpēc mums ir divas dažādas pieejas? Kāpēc Benjamiņš atjauno īpašuma tiesības un mēs pēc tam izpērkam, bet arodbiedrībām mēs gribam ar Saeimu traucēt to izdarīt. Lai atjauno īpašuma tiesības, Lagzdiņa kungs, un tad lai Ārlietu ministrija kārto šo jautājumu par Alberta ielu un arodbiedrības īpašumu apmaina pret kaut ko citu. Tas jau ir valdības līmenī darāms. Un, ja piecu mēnešu laikā Ministru kabineta doto rīkojumu ministrs nevar izpildīt, tad kas man garantēs šeit, kā, Lībanes kundze, jūs varat garantēt finansu ministra darbību vienas nedēļas laikā? Ja vismaz kāds no Finansu ministrijas vai parlamentārais sekretārs, vai kāds apsolītu šeit, ka nedēļas laikā Roberts Zīle izdarīs to, ko jūs no viņa neesat sagaidījuši piecus mēnešus, tad būtu vismaz kaut kāda ticības iespēja, bet šeit šobrīd apsolījums no "Latvijas ceļa", ka "Tēvzemei un Brīvībai" ministrs izpildīs vienas nedēļas laikā to, ko piecus mēnešus nav izdarījis, man liekas, izskan vienkārši nekorekti.

Sēdes vadītājs.

Debates, godātie kolēģi, turpināsim pēc pārtraukuma. Tagad es lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartītēm. Lūdzu izņemt identifikācijas kartītes no balsošanas aparatūras un ievietot tās atpakaļ. Pēc tam, kad iedegas uzraksts "identifikācija pabeigta", tad tā ir notikusi. Lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm. Māri Rudzīša kungu, Saeimas sekretāra biedru, lūdzu nolasīt rezultātus. Kamēr tiek gatavota izdruka, Ilga Kreituse vēlas sniegt paziņojumu. Lūdzu!

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Pilsonības likuma izpildes komisijas locekļiem es atgādinu, ka šodien pusvienos mums Sarkanajā zālē ir sēde. Tikšanās ar iekšlietu ministru Ziedoni Čeveru par nepilsoņu pasu izsniegšanas gaitu.

M.Rudzītis

(6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Kalviņš, Andrejs Požarnovs, Ruta Marjaša, Edvīns Inkēns, Ernests Jurkāns, Janīna Kušnere, Ervids Grinovskis, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums ir beidzies! Turpinām likumprojekta apspriešanu. Debatēs pieteicies Ernests Jurkāns, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

E.Jurkāns

(DPS). Godātie kolēģi! Tik tiešām, kā teica Amerika kungs, "Saimnieka" partija ir šī likumprojekta autore. Un kopā ir parakstījuši arī citi deputāti. Bet es gribētu teikt par citu lietu. Mēs šodien izskatām trešajā lasījumā. Ne pirmajā, ne otrajā, ne uz trešo lasījumu nebija neviena priekšlikuma. Es uzsveru. Nebija neviena priekšlikuma. Un tagad, kad ir jābalso par trešo lasījumu, par likumprojekta akceptu, mēs runājam par kaut kādu papildu ziņu ievākšanu. Tāpēc mēs piedāvājam nobalsot par trešā lasījuma redakciju, es ceru, ka arī Valsts prezidents izsludinās šo likumu, un tad ierakstīt zemesgrāmatā šos divus objektus, un tad runāt, ja ir jautājums, par kaut kādu citu māju apmaiņu, tad valsts īpašuma... Nekustamā īpašuma aģentūrai šādu māju piemeklēt, kura būs arī ierakstīta zemesgrāmatā, un veiks šo apmaiņu. Un arodbiedrības piekrīt uz šādu apmaiņu. Tāpēc es aicinu vairāk nediskutēt un nobalsot par trešo lasījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Ilmārs Bišers.

I.Bišers

(DPS). Cienījamie kolēģi! Mani ļoti pārsteidz tās aktīvās debates, kas izraisījās par Juridiskās komisijas priekšlikumu — citādi izteikt pārejas noteikumus, taču es kaut kā nepamanīju kaut vienu vārdu šajās kaislajās debatēs, kas attiektos uz šo priekšlikumu. Par to netika izteikti nekādi ne iebildumi, ne pret, ne arī atbalstījumi kaut kādi kvēli... Vienkārši daži deputāti, kuri trīs iepriekšējās reizēs, kad šis likumprojekts tika skatīts Saeimā gan nododot komisijām, gan pirmajā, gan otrajā lasījumā, nebija atraduši laiku, lai ieskatītos šajā dokumentā un izteiktu savu viedokli. Un es domāju, ka tās debates, kas te notika, vai Aizsargu organizācija nav pārāk melna un vai arodbiedrības nav pārāk sarkanas mums... man liekas, bija šodien pilnīgi nevietā. Šeit ir runa par arodbiedrībām tādām, kādas tās mums ir. Un starptautiskie cilvēktiesību akti mums liek priekšā tās atbalstīt. Un, ja mēs tās neatbalstīsim, ja mēs tās metīsim ārā no viņu mitekļiem, tad to attieksme pret mums un mūsu valsti nekļūs labāka.

Es domāju, ka tie kolēģi, kas par šo jautājumi tik kvēli runāja, ir vienkārši nokavējušies. Šis jautājums ir konceptuālajā lasījumā, pirmajā lasījumā, jāizskata, kad izsaka koncepciju, un, ja Saeima to tad ir atbalstījusi, tad acīmredzot ir par vēlu runāt par konceptuālo lasījumu. Tāpēc es varu vienīgi lūgt nobalsot par šo priekšlikumu, kuru faktiski, es domāju, neviens pat neapstrīdēja, un pēc tam nobalsot galīgajā, trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi pret pārejas noteikumu redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

Pirms balsošanas pēc būtības saskaņā ar Kārtības ruļļa 136. pantu mums jāizskata trīs deputātu iesniegums — nodot atpakaļ šo projektu komisijai papildu ziņu ievākšanai. Parakstījuši deputāts Straume, Lībane, Krastiņš. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 36, atturas — 4. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likumprojekta "Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 3, atturas — 17. Likums pieņemts.

 

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likums" , trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Imants Liepa, frakcija "Latvijai".

I.Liepa

(TKL). Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 3835 — likumprojekts "Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likums", trešais lasījums. Ir ienākuši priekšlikumi, un tie visi ir redakcionālas dabas, turklāt labotie vārdi, mainītie vārdi kreisajā pusē ir pasvītroti. Un tā. Pirmais ieteikums ir likumā lietotie termini. 1. pants. Redakcionāli precizēts. Izmests vārdiņš "šajā".

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Liepa.

Tāpat tas ir 1. panta 1. punktā. Arī ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Liepa.

Un 1. panta 2. punktā tas pats.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

I.Liepa.

Tālāk 1. panta 3. punktā arī ir redakcionālas dabas labojums, turklāt vēršu uzmanību, ka šeit ir ieviests vārdiņš "komerciāla", ko komisija atbalsta. Un, ja Saeima to atbalstīs, tad šī te atziņa parādīsies mums atkārtoti arī turpmāk.

Sēdes vadītājs

. Deputātiem iebildumu nav? Priekšlikums pieņemts.

I.Liepa

. Tālāk 2. panta 2. daļā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

I.Liepa

. Tāpat šī 2. panta 3. daļā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Liepa

. Un 2. panta 4. daļā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Liepa

. Tālāk 3. pantā atbildīgā komisija iesaka izslēgt 3. panta 1. līdz 3. daļā ietverto vārdiņu "reģistrētu", jo nav loģiski. Runa var būt vispār tikai par tādu topogrāfiju, kas jau ir reģistrēta.

Sēdes vadītājs

. Deputātiem iebildumu nav pret šo priekšlikumu. Pieņemts.

I.Liepa

. 3. panta 4. daļā atkal redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav ? Pieņemts.

I.Liepa

. 4. panta 1. daļā arī ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

I.Liepa.

Tālāk ir 4. panta 1. daļas 2. punkts. Šeit atbildīgā komisija ierosina izslēgt 4. panta 1. daļas 2. un 3. punktā vārdus "integrēto shēmu". Tam nav informatīvas slodzes.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav pret šo priekšlikumu? Pieņemts.

I.Liepa.

Tālāk 5. panta 1. daļas 3. punkts. Redakcionāli precizēts.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

I.Liepa

. Tālāk 4. priekšlikums attiecas uz 5. panta 1. daļas 4. punktu, un atbildīgā komisija iesaka atbalstīt šo precizējumu, kas izriet no manis jau pieminētā 1.3. punkta nobalsotā precizējuma.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Tātad pieņemts.

I.Liepa.

Tas pats attiecas arī uz šī panta 3. daļu, kur arī vārdiņš "komerciālās" ir ielikts, un tas arī mums jau ir pieņemts, runājot par 1. panta 3. punktu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Liepa.

Tālāk ir 6. panta 1. daļā redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Liepa.

7. panta 1. daļā tas pats. Redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs

. Iebildumu nav. Paldies!

I.Liepa

. 8. panta nosaukums. Atbildīgā komisija iesaka to rakstīt tā, kā labajā pusē — topogrāfijas reģistrācija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti 8. panta nosaukumam piekrīt? Pieņemts.

I.Liepa

. Šī panta 1. daļa ir redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Liepa.

Tālāk. 2. daļā atbildīgā komisija iesaka aizstāt 8. panta 2. daļā vārdus "pirmās izmantošanas" ar vārdiem "pirmās komerciālās izmantošanas", kas arī izriet no mums jau akceptētā 1. panta 3. punkta.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Pieņemts.

I.Liepa.

Tālāk 9. panta 1. daļa. Redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Liepa

. 10. pants. Redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs

. Arī tam deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Liepa.

Tālāk pārejam uz 11. lapaspusi, un šeit 11. panta 1. daļas 3. punkts ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Paldies! Pieņemts.

I.Liepa

. Tas attiecas arī uz 12. panta 1. daļu. Redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Pieņemts.

I.Liepa.

Un 12. panta 3. daļas ierosinājums — aizstāt 12. panta 3. daļas 2. punktā vārdus "pirmās izmantošanas un tā tālāk" ar "pirmās komerciālās...". Tas arī izriet no 1.3. punkta precizējuma.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputātiem iebildumu nav.

I.Liepa.

13. pantā ir precizējums.

Sēdes vadītājs

. Deputāti akceptē to? Pieņemts.

I.Liepa

. Tālāk 14. lapaspuse. 14. pants. Atbildīgā komisija iesaka izteikt 14. panta nosaukumu šādā redakcijā, te ir atspoguļots tekstā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti 14. panta nosaukumam "Topogrāfijas reģistrācijas dzēšana pirms termiņa" piekrīt? Pieņemts.

I.Liepa.

15. pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt?

I.Liepa.

16. pants arī ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Arī tam deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Liepa.

17. panta nosaukumu atbildīgā komisija iesaka izteikt tātad... izņēmuma tiesību aizsardzība.

Sēdes vadītājs.

Deputāti 17. panta nosaukumam piekrīt? Pieņemts.

I.Liepa.

Tālāk 11. priekšlikums izriet no mūsu jau pieņemtā 1. panta 3. punkta.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Liepa.

Tālāk 17. pants. Turpmākā redakcijā ir precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs.

Deputāti to akceptē? Pieņemts.

I.Liepa.

18. pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Liepa.

Un 19. pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Arī to deputāti akceptē. Pieņemts.

I.Liepa

. Cienījamie kolēģi! Pārejam uz 21. lapaspusi. 12. priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka izteikt 20. panta 3. daļu sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti 20. panta 3. daļas redakcijai, kādu to akceptējusi atbildīgā komisija, piekrīt? Pieņemts.

I.Liepa.

Pārejas noteikumi ir redakcionāli precizēti.

Sēdes vadītājs.

Arī par to deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Liepa.

Tā kā tas ir trešais lasījums, komisijas vārdā lūdzu nobalsot to un pieņemt šo kā likumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likuma pieņemšanu!

Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, nav kvoruma. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likuma pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Likumprojekts "Grozījums Latvijas Civilprocesa kodeksā" , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Inese Birzniece. Lūdzu!

I.Birzniece

(LC). Labdien, godātie kolēģi! Mums vajag sameklēt divus dokumentus, dokumentu nr.3698, kas ir grozījums Latvijas Civilprocesa kodeksā, un dokumentu nr.3794, kas ir Juridiskās komisijas atzinums par šo likumprojektu. Šis likumprojekts ir Ministru kabineta iesniegts. Saturs ir tāds, ka piedāvā grozīt Latvijas Civilprocesa kodeksā, papildināt sarakstu, par kādām lietām ir jāgriežas tieši apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā, ja grib sakarā ar Konkurences padomes lēmumiem. Juridiskā komisija izskatīja šo jautājumu, un aicinu Saeimu neatbalstīt šo priekšlikumu, aicinu Saeimu to noraidīt. Pamatot ar to, ka Juridiskā komisija uzskata, ka nevajag paplašināt šo jautājumu loku, kur cilvēks griežas tieši uz apgabaltiesu, bet vajag ierosināt un veicināt, lai cilvēki griežas papriekšu rajonu vai pilsētu tiesā un iziet cauri trīspakāpju tiesu sistēmai. Tātad Juridiskās komisijas vārdā es aicinu Saeimu noraidīt!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Tātad, godātie kolēģi, jūs dzirdējāt Birznieces kundzes ziņojumu, ka šos ierosinātos grozījumus Civilprocesa kodeksā atbildīgā Juridiskā komisija ir noraidījusi. Izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret iesniegto labojumu Latvijas Civilprocesa kodeksā. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 41, atturas — 11. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav pieņemts. Paldies!

Nākamais jautājums. Likumprojekts "Ciltsdarba likums" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Guntars Grīnblats.

G.Grīnblats

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Izskatām Ciltsdarba likumu otrajam lasījumam. Dokuments nr.3813. Konkrēti: 1.pantā nav nekādu iebildumu un papildinājumu. Arī 2.pantā nav. Bet 3.pantā deputāta Dineviča ierosināto 3.panta redakciju atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo deputāta Dinēviča priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts komisijas viedoklis.

G.Grīnblats.

4., 5., 6., 7. un 8.pantā labojumu un papildinājumu nav 9.pantā — Zemkopības ministrijas valsts sekretāra Lapšes ierosinājumu papildināt 9.pantu ar otro daļu attiecīgā redakcijā atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par Lapšes kunga priekšlikumu — 5.panta otrās daļas 2.punktu izteikt jums iesniegtajā redakcijā? Deputāti piekrīt. Paldies! Pieņemts.

G.Grīnblats.

10.pantā papildinājumu nav. 8.lappusē, trešā nodaļa, Zemkopības ministrijas valsts sekretāra Lapšes kunga ierosinājumu 11.panta redakcijā atbildīgā...

Sēdes vadītājs.

Grīnblata kungs, atvainojiet lūdzu, mēs palaidām garām 6.lappusē Lapšes kunga priekšlikumu ar nr.3. Acīmredzot jums ir pāršķīrušās divas lappuses.

G.Grīnblats.

Atvainojos!

Sēdes vadītājs.

Tātad 3.priekšlikums, Zemkopības ministrijas valsts sekretāra Lapšes kunga ierosinājums, ko komisija atbalsta — 9.pantu papildināt ar otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Vai deputāti piekrīt šim komisijas atzinumam? Piekrīt. Paldies! Pieņemts. Un tālāk tad skatām 4.priekšlikumu 8.lappusē.

G.Grīnblats.

Zemkopības ministrijas valsts sekretāra Lapšes kunga ierosinājumu 11.panta redakcijā atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem arī nav iebildumu. Paldies! Pieņemts komisijas atzinums.

G.Grīnblats.

Nākošais — deputāta Guntara Grīnblata ierosināto 12.panta papildinājumu ar 6.punktu attiecīgā redakcijā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu un vai priekšlikuma autors neuzstāj balsošanu? Neuzstāj. Deputātiem iebildumu par komisijas atzinumu nav. Paldies! Pieņemts komisijas viedoklis.

G.Grīnblats.

6.priekšlikums — deputāta Grīnblata ierosinātais 12.panta papildinājums ar 7.punktu attiecīgā redakcijā, arī komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts komisijas viedoklis.

G.Grīnblats.

Tālāk 15.pantā deputāta Grīnblata ierosinājumu — 3.punktā attiecīgo redakciju — komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts komisijas viedoklis.

G.Grīnblats.

16.pantā atbildīgās komisijas ierosināto attiecīgā 16.panta 2.punkta redakciju komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt likumprojekta 16.panta otrās daļas redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

G.Grīnblats.

16.panta 4.punktā atbildīgās komisijas ierosināto redakciju atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

G.Grīnblats.

18.pantā Zemkopības ministrijas valsts sekretāra Lapšes kunga ierosinājumu trešajā daļā atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

G.Grīnblats.

19.pantā deputāta Grīnblata ierosināto otrās daļas 1.punkta svītrojumu atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo deputāta Guntara Grīnblata priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts komisijas viedoklis.

G.Grīnblats

. Nākamais 23.pantā, deputāta Guntara Grīnblata ierosināto 23.panta trešās daļas papildinājumu atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs

. Deputāti arī atbalsta. Paldies! Pieņemts.

G.Grīnblats

. Vairāk priekšlikumu nav. Aicinu likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts. Kādi ir apsvērumi par priekšlikumiem uz trešo lasījumu?

G.Grīnblats

. Atbildīgā komisija ierosina priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz šā gada 19.martam.

Sēdes vadītājs

. Vai deputātiem nav iebildumu par minēto termiņu — 19.marts? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais jautājums. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par aviāciju"" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Paldies, godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Strādajam ar dokumentu nr.3695. Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Grozījums likumā "Par aviāciju"". Ministru kabinets iesaka mainīt tikai 112.panta redakciju, kur ir jūsu dokumentos, es domāju, ka plaši izklāstīt to mums nevajadzētu, aicinu komisijas vārdā likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs

. Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu.

K.Leiškalns

. Augsti godātie deputāti, tā kā problēma šeit nav liela, lūdzu iesniegt priekšlikumus komisijā līdz šā gada 16.martam.

Sēdes vadītājs

. Vai nav iebildumu pret ieteikto termiņu — 16.marts? (No zāles deputāts K.Čerāns: "Ir! Piecas dienas nav.") Jā, Čerāna kungs, tātad 5 dienas minimālais termiņš, kas vajadzīgs.

K.Leiškalns

. Tātad, Čepāņa kungs, 17.marts.

Sēdes vadītājs

. Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Pieņemts 17.marts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Par nekustamā īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Grāmatrūpniecības arodu savienībai" , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Jānis Mauliņš. Lūdzu!

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Mēs izskatām dokumentu nr.3474 un nr.3819. Pirmais minētais dokuments ir deputātu iesniegtais likumprojekts, kurš principā nepareizi juridiski formulēts, jo runa ir par īpašuma tiesību atjaunošanu, ne par īpašuma atdošanu, un te ir formulēts — atdod. Bez tam tāpēc Juridiskā komisija bija spiesta šo likumu noraidīt, tā teikt, komisijas sēdē un izstrādāt alternatīvo likumprojektu, kas ir nr.3819 dokuments. Un līdz ar to lūdzu par šo likumprojektu, "Par nekustamā īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Grāmatrūpniecības arodu savienībai" komisijas vārdā pirmajā lasījumā nobalsot.

Sēdes vadītājs

. Godātie kolēģi! Vispirms tiksim skaidrībā ar dokumentu nr.3474, ko ir iesnieguši pieci deputāti. Tas tiek noņemts. Paldies!

Tad problēma atkrīt. Tad izskatām dokumentu nr.3819, ko iesniegusi Juridiskā komisija kā alternatīvo. Un vēlas runāt par šo jautājumu deputāts... (No zāles: "Par steidzamību!") Tā... Tātad vispirms, godātie kolēģi, pirms debatēm izlemsim jautājumu, vai likumprojekts atzīstams par steidzamu? Komisija to ierosina. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 15, atturas — 12. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Tātad atklājam debates. Runās Normunds Pēterkops, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Varbūt visiem deputātiem nav bijusi iespēja iepazīties ar šo lietu un ar visiem šiem lietai pievienotiem materiāliem, bet man tāda interese bija, un šī lieta nav tik vienkārša. Kaut kas līdzīgs, protams, mums bija, kad mēs risinājām jautājumu par nekustamo īpašumu nodošanu brīvām arodbiedrībām, bet šeit iet runa par īpašumtiesību atjaunošanu. Šis jautājums par īpašumtiesību atjaunošanu, tātad mums ir jāatzīst, kad Latvijas Grāmatrūpniecības arodsavienība ir Latvijas laika dibinātās Grāmatrūpniecības arodsavienības pārmantotāja un tiešo jautājumu pārmantotāja, par juridiskā fakta konstatāciju ir bijušas vairākas tiesas sēdes jau no 1992.gada, ir bijušas tiesas sēdes, 1995.gadā ir bijušas nopietnas tiesas sēdes un arī vēl nupat 1997.gada novembrī ir bijušas tiesas sēdes, tas ir jautājums, un tiesa nav pieņēmusi šo lēmumu, jo tiesa nav konstatējusi to, ka Latvijas Grāmatu rūpniecības arodbiedrību savienība ir pārmantotāja, ja nav tiesa konstatējusi, tātad šobrīd — vai Saeima var uzņemties šīs pilnvaras, tiesas funkcijas un konstatēt un pateikt, ka jā, tā ir tā pati organizācija, un tāpēc īpašums ir jāatjauno.

Ja būtu bijis pirmajā lasījumā, tā kā bija piedāvāts, kā Ministru kabinets bija piedāvājis, atcerieties, kāds bija Ministru kabineta sākotnējais variants iesniegts, ka mēs šo īpašumu uzdāvinām arodbiedrībai, tad tas varētu būt, Saeima varētu tādu jautājumu lemt. Es piekrītu. Mēs arī brīvajām arodbiedrībām kā īpašumus, vienkārši sakot, uzdāvinājām. Bet šeit es uzskatu, ka komisijai vēlreiz nopietni jāizvērtē, vai mēs varam vispār šādu lēmumu pieņemt, un es domāju, ka tiesas funkcijas Saeimai nebūtu jāuzņemas, un lūgtu varbūt arī visiem pārējiem deputātiem ar šīs lietas materiāliem iepazīties nopietnāk, jo ir bijis arī Ģenerālprokuratūras protests par to, jo šī lieta nav tik vienkārša. Es lūdzu to tomēr pirmajā lasījumā nepieņemt.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

I.Bišers

(DPS). Cienījamie kolēģi! Es gribu paskaidrot, ka mūsu kolēģis Pēterkopa kungs ne visai precīzi informēja par lietas faktiskajiem apstākļiem, jo tiesa nekad nav noraidījusi un nav atzinusi, ka viņa nebūtu... Tiesa vienkārši ir atteikusies izskatīt šo strīdu tiesā, jo uzskatījusi, ka sakarā ar to, ka nav izlemts jautājums par šā nekustamā īpašuma atjaunošanu parastā ceļā, to var izlemt tikai ar likumu, un viņi uzskatīja, ka tiesas kompetencē šī pēctecības jautājuma izskatīšana nav.

To gan ir izskatījušas, ir atzinušas starptautiskās organizācijas, kurā ieiet šī organizācija, to ir izskatījusi Tieslietu ministrija, apstiprinot statūtus, bet tiesa nav izskatījusi šo jautājumu pēc būtības. Tikai gribu norādīt, ka šī organizācija nekad nav likvidēta. Tā ir dažādi pārveidojusies, bet tiesa, ka pēctecība vispār šeit ir, jo Grāmatu rūpnieku savienība ir pastāvējusi līdz pat 1940. gadam un bijusi šī nama īpašniece arī ilgāk, un faktiski nelikumīgā kārtā, pat pēc padomju likumiem, viņai tas mājas īpašums ir atsavināts. Tā ka šeit ir runa par īpašumtiesību tiešām atjaunošanu, nevis par kaut kādu dāvināšanu, tādu jautājumu nekad šī arodbiedrība nav stādījusi. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Šinī gadījumā patiešām es pilnībā piekrītu Bišera kungam. Šeit nav runas, kā bija brīvo arodbiedrību gadījumā, šeit ir tīri šis nams uzcelts savā laikā, brīvās Latvijas laikā, par Grāmatrūpnieku savienības līdzekļiem. Tas viss nams ir uzcelts, divi nami tur ir. Lai deputāti labāk orientētos, tas ir tā saucamais Poligrāfiķu nams. Pats nosaukums, tā ir Poligrāfiķu diskotēka, kurā, es domāju, lielākā daļa deputātu jaunības dienās ir gājuši.

Cienījamie kolēģi, šinī gadījumā mēs atdodam tikai to īpašumu, ir vēl pat paradoksālāka situācija, Grāmatu rūpnieku arodbiedrības biedri šodien var uzrādīt brīvās Latvijas laika zemesgrāmatas apliecinājumu par viņu īpašumu. Nav pat padomju laika kaut kāda konfiskācija, ir cita lieta, ka ir pārvests arodbiedrību savienības īpašums, pārvests jau tālāk padomju laika arodbiedrību sistēmā, un šodien mēs varam runāt, kas jārunā konkrēti, tas ir, ka mūsu Latvijas valsts Ministru kabinets ir paņēmis un atklāti nozadzis šo īpašumu. Jārunā pat tādos vārdos. Šodien arī tiesa atsakās izskatīt šo jautājumu, kaut gan visi dokumenti ir, ka viņi ir legālie, tiešie īpašnieki, šā nama īpašnieki. Tiesa atsakās, motivējot, ka, lūk, nav pieņemts likums par īpašuma atdošanu sabiedriskajām organizācijām. Tādēļ es aicinu šinī gadījumā noteikt, kolēģi, atbalstīt šo iniciatīvu, jo tāpat jau tur lielākā daļa dzīvokļu ir privatizēti, tur palicis, ko mums atdot tai Grāmatrūpnieku arodbiedrībai ir ļoti maz. Tādēļ, protams, mēs varam vilkt uz priekšu, bet tad jau beigās mums vairs nebūs gandrīz ko atdot, jo tie būs labticīgie ieguvēji, līdz ar to vienīgi arodbiedrība varēs slēgt kaut kādu nomas līgumu. Tādēļ es, cienījamie kolēģi, aicinu šinī gadījumā atbalstīt šo projektu. Šeit ir runa tīri par īpašumtiesību atjaunošanu, nevis par kaut kādu dāvinājumu.

Sēdes vadītājs

. Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Šodien ir tāda īpatnēja situācija Saeimā, ka nepārtraukti tiek apšaubīta Juridiskās komisijas kompetence un tas darbs, ko viņi ir padarījuši. Visu laiku mēs viņiem mēģinām kaut ko atdot atpakaļ. Mani tas pat pārsteidz, ka to dara nevis juristi, bet citas kategorijas speciālisti. Ja jau mēs bieži runājam par profesionālām lietām. Es gribu uzsvērt, ka tieši Juridiskā komisija ļoti uzmanīgi izlasījusi visus papīrus, arī tos, kas ir bijuši tiesu apritē, un arī tāpēc mēs atsaucām savu iesniegto lēmuma projektu un pievienojamies tam, ko ir izstrādājusi kā alternatīvo Juridiskā komisija.

Runājot par šo arodbiedrību, te ir tā situācija, ka šeit ir pēctecība visu to laiku, kā ir Latvijā dažādos, arī okupācijas, režīmos bijis, un pat šis nams ir saglabājis tā laika nosaukumu, kā jau Lujāna kungs teica, tie ir tie paši "Poligrāfiķi", kur varbūt cits ir uz ballēm gājis, cits atkal bērnus vedis uz nodarbībām. Tāpēc es jūs gribu aicināt vēlreiz apsvērt visu to, jo tiesas dokumentācija, kur jums saka, ka fakts nav konstatēts, viņiem nevis fakts nav konstatēts, bet viņiem šī tiesvedība netiek tālāk realizēta sakarā ar to, ka nav likuma, uz kura pamata to skatīt, un neviens nekad nav teicis, ka viņi nav vēsturiskie mantinieki.

Es saprotu, ka šis jautājums par šo namu var saistīties ar citu. Tas ir, ar tiem cilvēkiem, jo šinī namā atrodas arī dzīvokļi. Un var būt jautājums par tālāko šo dzīvokļu likteni. Es jums gribu atgādināt, ka šie dzīvokļi lielā mērā ir saistīti ar pašiem poligrāfijas darbiniekiem, un tie tur ir saņemti savā laikā, kā mēs vienu brīdi lietojām, ar dienesta dzīvokļu statusa noteikumiem, tikai tagad tie vairs nav dienesta dzīvokļi, bet tie ir cilvēki, kas vistiešākajā veidā ir bijuši saistīti ar poligrāfiju, un es domāju, tas nebūs pirmais īpašums, kas pāriet citu rokās kopā ar nama iemītniekiem.

Sēdes vadītājs

. Jānis Lagzdiņš, frakcija "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš

(LC). Godātie kolēģi deputāti! Jau vairākkārt Saeima ir pieņēmusi likumus par īpašuma tiesību atdošanu sabiedriskajām organizācijām. Bet, manuprāt, godātie kolēģi, šo jautājumu mēs risinām neprofesionāli un haotiski. Tik tiešām, taisnība ir tiem kolēģiem, kuri saka, ka šobrīd nav spēkā neviena normatīvā akta, kas dotu tiesības atjaunot īpašumtiesības sabiedriskajām organizācijām jeb, kā sauca šīs institūcijas līdz 1940. gada okupācijai, — biedrībām.

Faktiski šobrīd Saeima, tātad likumdevēja iestāde, nodarbojas ar tiesas funkcijām, pieņem pēc būtības individuāla rakstura aktus, kas ir noformēti likuma formā. Tā ir mums neraksturīga funkcija, un faktiski mēs pildām, ja tā varētu teikt, zemes komisijas, līdzībās runājot, denacionalizācijas komisijas funkcijas. Ja mēs, kolēģi, uzņemamies šo funkciju, tad mums jāveido mūsu valstī un pie parlamenta īpaša institūcija, kas nodarbotos ar šiem jautājumiem, profesionāli varētu sagatavot dokumentus šādu normatīvo aktu pieņemšanai.

Es minēšu, godātie kolēģi, dažus skaitļus. Ar šo jautājumu deputāts Lagzdiņš ir nodarbojies kopš 1992.gada rudens, kad tika pieņemts likums "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām". Šā likuma pārejas noteikumi, Augstākās padomes likuma, uzdeva Pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijai tolaik sagatavot īpašu normatīvo aktu, kas paredzētu īpašumtiesību atjaunošanu arodbiedrībām. Šāds likums nav sagatavots, jo, ilgstoši analizējot gan dažus vēsturiskos aspektus, gan arī situāciju, kāda šodien ir, es nonācu pie secinājuma, ka šādu normatīvo aktu sagatavot nav iespējams un nav lietderīgi sagatavot no valstiskā viedokļa. Šeit manās rokās ir visi dokumenti un atzinumi, kas ir saņemti šo gadu laikā, tātad mēs savulaik esam saņēmuši šo atzinumu no Ministru padomes priekšsēdētāja tolaik — Ivara Godmaņa, viņa padomnieka Ilmāra Bišera, kurš ir mūsu kolēģis, no visu lielo pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētājiem, tajā skaitā Rīgas priekšpilsētas padomju priekšsēdētājiem. 5.Saeimas laikā ir atzinumu sniegusi Tieslietu ministrija, Īpašumu fonds, šobrīd — Īpašumu aģentūra, kā arī ļoti plašs atzinums no Latvijas Vēstures institūta. Uz 15 lappusēm.

Kāda ir faktiskā situācija? Situācija, godātie kolēģi, ir tāda: uz 1934.gada 15.maiju Latvijā pavisam bija reģistrētas 11 071 biedrība. Ulmaņa autoritārā režīma laikā tika likvidētas vai piespiedu kārtā apvienots vairāk nekā 5000 biedrību. Uz 1940.gada 17.jūniju, uz okupācijas brīdi, Latvijā bija oficiāli reģistrētas 5 940 biedrības. No tām gandrīz katrai desmitajai piederēja Latvijas valstī nekustamais īpašums. Tātad aptuveni 500 nekustamie īpašumi. Daudzos no šiem nekustamajiem īpašumiem šobrīd ir izvietotas skolas, jo tās bija ēkas, kurās atradās zāles, tātad piemērotas lielam cilvēku daudzumam, atrodas skolas, atrodas bērnudārzi, atrodas arī dzīvojamās mājas daudzās šajās ēkās, atrodas sociālās aprūpes iestādes, veselības aizsardzības iestādes. Un, ja mēs pieņemtu likumu, kas dotu tiesības atjaunot īpašumtiesības biedrībām, tādā gadījumā būtiski tiktu aizskartas valsts intereses un iedzīvotāju intereses. Tādēļ, manuprāt, šāds likums, godātie kolēģi, nav pieņemams, tāpat kā nav pieņemama šī īpašumtiesību atjaunošana ar atsevišķiem normatīvajiem aktiem, likumiem.

Kāda ir situācija, godātie kolēģi, ar arodbiedrībām, jo šobrīd mēs diskutējam par īpašumtiesību atjaunošanu vienai no arodbiedrībām. Cik tad bija šādu arodbiedrību uz 1940.gadu — uz okupācijas brīdi? Situācija ir tāda, ka uz Ulmaņa apvērsuma brīdi — 1934.gada 15.maiju, bija pavisam 103 arodbiedrības reģistrētas Latvijas valstī. No tām laika periodā līdz 1940.gadam Ulmaņa autoritārais režīms slēdza 47 arodbiedrības. Savukārt 1940./41.gadā tika slēgtas atlikušās 56 arodbiedrības. Paceļas jautājums, godātie kolēģi, vai mēs tiešām atjaunosim īpašumtiesības...

Sēdes vadītājs

. Piecas minūtes ir pagājušas. Vai vēl ļausim Lagzdiņa kungam?

J.Lagzdiņš

. Vienu minūti.

Sēdes vadītājs

. Vienu minūti. Lūdzu, viena minūte!

J.Lagzdiņš

. Jautājums ir tāds: vai mēs atjaunosim ar īpašiem likumiem īpašumtiesības arī atlikušajām 102 arodbiedrībām Latvijas valstī? Vai mēs atjaunosim īpašumtiesības daudziem simtiem citu biedrību? Vai tiešām Saeima nodarbosies ar funkcijām, ar kurām jānodarbojas denacionalizācijas komisijām?

Godātie kolēģi, apdomāsim šo lietu! Varbūt mēs radīsim kādu risinājumu, lai varētu šos jautājumus risināt atbilstoši Saeimas darbības virzienam un Saeimas darbības raksturam? Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs

. Normunds Pēterkops — otro reizi.

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Šobrīd spēkā esošais likums "Par zemes reformu Latvijas pilsētās" jau pasaka to, kāds varētu būt risinājuma ceļš. 9.panta pirmās daļas 2.punkts: "Juridiskajām personām — tiešajiem zemes īpašniekiem uz zemes gabaliem, kas tām piederēja uz 1940.gada 21.jūliju, ja likumā noteiktajā kārtībā tiesa konstatē tiesību pārmantošanas faktu." Tātad, ja būtu tiesa konstatējusi šo juridisko pārmantošanas faktu, tādā gadījumā Rīgas pilsētas zemes komisijai bija jāatjauno šā īpašuma tiesības uz zemi, un te varētu būt tikai gadījumā jautājums par to ēku. Bet, ja tiesa šo juridisko faktu nav konstatējusi, tagad Saeima uzņemas šā juridiskā fakta konstatāciju. Pret to es iebilstu un arī Lagzdiņa kungs iebilst.

Savukārt, ja mēs paskatāmies materiālos "Par Valsts arhīvu". Nekur neparādās, ka šī ēka vispār ir nacionalizēta. Tātad šeit būtu jānoskaidro, ko tiešām denacionalizācijas komisija skatās, kā tad tas īpašums ir aizgājis citam. Un ja mēs redzam šos gadus... 1941. un tālākos, tad redzam, ka šī ēka ar visu zemi ir iegājusi tālāk jau iekšā. Valsts to ir nodevusi arodbiedrībai, tā ir lietojusi tālāk, un šeit ir ļoti daudzi jautājumi, kas tiešām ir jāpēta un uzmanīgi jāskatās. Es lūgtu Saeimu nenodarboties ar tiesas funkcijām. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Uldis Veldre, frakcija "Latvijai".

U.Veldre

(TKL). Godātie kolēģi! Man vienkārši neērti, ka "Tēvzemei un Brīvībai" negrib atdot īpašumu likumīgajiem īpašniekiem. Un es tomēr domāju, ja nav izdots likums par sabiedriskajām organizācijām, kā jāatdod īpašumi, tā ir Saeimas vaina un arī juristu. Un es tomēr aicinu atbalstīt. Īpašums ir jāsaņem tiem, kam pieder, un tas ir vienīgais gadījums. Un nevajag filozofēt, ka tur ir 100 un cik tur arodbiedrības. Iesniegts viens, un mēs te ilgi runājam apkārt. Bet jautājums ir jāizšķir ar balsošanu. Ierosinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs

. Andris Tomašūns, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Tomašūns

(LC). Cienījamie kolēģi! Es piederu pie tiem, kas uzskata, ka Saeimai nav jāuzņemas tiesas vai kādas izpildvaras funkcijas. Šis ir tas konkrētais gadījums, kad par to notiek ļoti plašas debates. Šobrīd valstī pastāvošā likumdošana atļauj jebkurai sabiedriskajai organizācijai, kas ir savā atjaunošanās brīdī pasludinājusi, ka viņa ir iepriekš, padomju vai Ulmaņa 1934.gada notikumu rezultātā, zaudējusi savus īpašumus nacionalizācijas rezultātā vai šīs biedrības likvidācijas rezultātā, var doties uz tiesu un aizstāvēt savas tiesības, pirmām kārtām panākot lēmumu par tiesību atjaunošanu vispār pretendēt uz šīm tiesībām. Un ir precedenti Latvijā, ka ir biedrības, kas to ir izdarījušas. Es varu kā piemēru minēt Jelgavas latviešu biedrību, kas ir atguvusi tiesas ceļā šo te ar lēmumu — tādas tiesības vispār pretendēt uz īpašumiem, kas kādreiz Jelgavas pilsētā ir bijuši. Ir jāiziet šis tiesiskais ceļš, un tikai tāpēc, ka varbūt nespēj kāds pierādīt šīs te tiesības, mēģina tagad panākt, lai Saeima pieņem lēmumu, kurā sāks dalīt valsts īpašumu vienai vai otrai biedrībai tikai tāpēc, ka viņi ir neatlaidīgi un mēģina šādas īpašumu tiesības dabūt un piedevām arī šos īpašumus. Es aicinātu balsot pret šādu te lēmumu.

Sēdes vadītājs

. Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Saeimā ir izveidojusies jau zināma prakse, kādā tiek atdoti īpašumi sabiedriskajām organizācijām un dažādām citām organizācijām, kurām īpašumi piederēja līdz 1940.gada 21.jūlijam. Bet visos gadījumos ir ticis pieprasīts, lai tiktu tiesiski atzīts šo īpašumu tiesību pārmantošanas fakts. Es varu minēt konkrētus piemērus. Tā, piemēram, Latvijas Zvejnieku savienība bija pieprasījusi savus īpašumus Carnikavā, Skultē, un kamēr viņiem tiesa neatzīs šo pārmantojamības faktu, viņiem neviens īpašums šeit Saeimā nav ticis atdots. Tiesa gan, tajā laikā Juridisko komisiju vēl vadīja Endziņa kungs.

Otrs piemērs. Latvijas Kara invalīdu savienība. Arī viņi iesniedz savus īpašumu pieprasījumus Tīnūžu pagastā. Kamēr netika saņemts šis tiesas lēmums par īpašumu tiesību pārmantošanu un tiesisko atzīšanu, ka viņi ir šīs pašas biedrības pārmantotāji, šis lēmums netika skatīts Saeimā. Tūlīt pēc tiesas lēmuma mūsu frakcija ierosināja, un arī tika pieņemts labvēlīgs lēmums par īpašumu atdošanu viņiem. Es domāju, ka jāievēro šis vienveidības princips, jo tiesas nolemj šos jautājumus skatīt tādos gadījumos un pieņemt pozitīvus lēmumus, ja var konstatēt šo tiesību pārmantojamības faktu.

Kādos gadījumos to parasti konstatē? Tad, ja viena daļa to pašu cilvēku, kuri toreiz sastāvēja šajā sabiedrībā vai sabiedriskajā organizācijā, ir arī tagadējās organizācijas biedri vai arī viņu mantinieki. Un tādā gadījumā šis jautājums nav apstrīdams un tiesa pieņem labvēlīgu lēmumu. Tāpēc es uzskatu, ka šis jautājums šodien Saeimā nav atbalstāms, kamēr tiesa nav sniegusi savu konkrēto atzinumu. Ir vai nav pārmantotāji. Šādi pārmantotāji var rasties ļoti daudz. Es, piemēram, zinu, ka arī savus īpašumus cenšas atgūt "Latvijas lauksaimniecības kamera", kurai tāpat varbūt radīsies problēmas, ja tai šis pārmantojamības fakts uz īpašumiem būs jāatzīst tiesā. Aicinu noraidīt šo likumprojektu, kamēr mēs nesaņemam tiesas atzinumu!

Sēdes vadītājs

. Jānis Lagzdiņš — otro reizi.

J.Lagzdiņš

(LC). Godātie kolēģi! Atvainojiet, ka man jārunā ir vēlreiz, jo es iepriekšējās runas laikā nepateicu pašu svarīgāko argumentu, kādēļ nevaram mēs atjaunot īpašuma tiesības sabiedriskām organizācijām, kuras šobrīd ir atjaunojušās ar veco nosaukumu. Saskaņā ar Likumu par sabiedriskajām organizācijām jebkuras 10 pilngadīgas personas Latvijas valstī var izveidot sabiedrisku organizāciju ar to pašu nosaukumu, kāda attiecīgajai organizācijai bija uz 1940.gadu. Un griežoties tiesā, iesniedzot statūtus, kas ir līdzīgi vai analogi vecajiem statūtiem, ļoti vienkārši pierādot tiesību pārmantošanas faktu. Un tad šie 10 cilvēki, viņu izveidotā biedrība var pretendēt uz ļoti vērtīgu īpašumu atgūšanu jeb iegūšanu. Faktiski šiem cilvēkiem nav nekāda sakara vai vismaz 95% no attiecīgās biedrības biedriem ar tiem cilvēkiem, kuri savulaik bija šo organizāciju izveidojuši. Jūs atceraties kādu organizāciju, kuru vadīja sabiedrībā pazīstams cilvēks Drullis. Jānis Drullis, ja nemaldos. Kurš vēlējās atjaunot īpašuma tiesības savai organizācijai uz Liepājas latviešu biedrību. Tāpat ar šādiem iesniegumiem griežas vairākas citas organizācijas arī mūsu komisijā.

Es aicinātu, godātie kolēģi, šo likumu neatbalstīt, šos precedentus neradīt un noraidīt konkrēto projektu.

Sēdes vadītājs

. Jānis Mauliņš, frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš

(TKL). Es tagad runāšu, godātie deputāti, debatēs. Proti, paskaidrošu to, kā Tautas kustība "Latvijai" jau pašā šī sasaukuma sākumā lika priekšā Juridiskajai komisijai pieņemt vispārējo likumu par sabiedrisko organizāciju īpašumu atjaunošanu, nosakot varbūt stingrākus principus, lai visas organizācijas nenāktu rindā uz tiesām. Tas tika atteikts, nenovirzot pat līdz komisijai mūsu pieprasījumu. Rezultātā paliek šis juceklis, ka Saeima spiesta katrreiz konkrētajā gadījumā strādāt tiesas vietā un lemt šos jautājumus. Varu paskaidrot tiem, kas te runāja par to, ka vajagot tiesai vispirms konstatēt pēctecību vai tiesību pārmantojamību, un tikai pēc tam pieņemt kaut kādu lēmumu Saeima varētu. Bet īstenība ir tā, ka tiesai juridiski nav tiesību taisīt spriedumu, kur sprieduma rezultātā nav tiesisku seku. Likums neparedz īpašuma atjaunošanu. Tātad nav tiesisku seku. Tad iznāk tāds strupceļš. Vienreiz tiesa, skatoties pēc savas individuālās nostājas, lemj un palīdz šos jautājumus risināt, citreiz vienkārši atsaka. Un mums ir šīs nesakārtotības mokas nepārtraukti. Šinī gadījumā Juridiskā komisija bija spiesta izskatīt šo jautājumu tiešām tiesas vietā. Un konstatēja, ka visi attiecīgie rādītāji ir pilnīgi pietiekoši, lai atjaunotu tiesības uz šo īpašumu. Un tāpēc es lūdzu tiem, kas protestē (un tagad es lūdzu jau Juridiskās komisijas vārdā) pret šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, gribu atgādināt un lūdzu, ka var iesniegt uz otro lasījumu savus labojumus. Un līdz ar to šī lielā debatēšana, kas būtībā ir mīņāšanās uz vietas, izbeigtos. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā un iesniegt tiem, kas ir neapmierināti, iesniegt priekšlikumus uz otro lasījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mani, pirmkārt, izbrīna tas, ka no 1992.gada līdz pat šim brīdim tā arī nav sagatavots likums, kurš atļauj atgriezt īpašumus sabiedriskām organizācijām. Agri vai vēlu tas būs pieņemts, Lagzdiņa kungs. Neviens arī nepiedāvā īrniekus izsviest uz ielas šā likumprojekta kontekstā.

Nākošais. Šeit daudz tika diskutēts par pēctecību. Un šajā gadījumā ir juridiski pierādīts un ir tiesas spriedums, ka Latvijas Grāmatrūpniecības arodu savienība ir pārmantotāji. (No zāles: "Nav tādu tiesību!") Viņi nevar vienīgi pierādīt, tiesa nevar pieņemt lēmumu par īpašumu nodošanu. Vēl vairāk mani izbrīna tas, ka tā saucamie liberāļi un konservatori, kuri visu laiku sludina, ka īpašumu lietas ir svētas, tagad paši iesaista pret to, lai mēs virzītos pakāpeniski uz tiesisku valsti un īpašuma tiesības tiktu atjaunotas. Es aicinu balsot par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs

. Aigars Jirgens, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Jirgens

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Juridiskā komisija, skatot šos jautājumus, ļoti rūpīgi izvērtēja divus apstākļus. Pirmais — šo vēsturiski tiesisko pārmantojamību, un šajā gadījumā pēc Juridiskās komisijas ieskata, kura izskatījusi ļoti daudzus dokumentus šajā sakarībā, šī pārmantojamību nekādā veidā nav apstrīdama. Un šeit pilnīgi nevietā ir arguments par kaut kādām pseidoorganizācijām, ko tagad 10 cilvēki no jauna var dibināt un pretendēt uz īpašumiem. Šī organizācija pastāv visu laiku un visu laiku arī darbojas šajās telpās Lāčplēša ielā 43/45. Tā ir lietas viena puse.

Otrs jautājums, ko Juridiskā komisija ļoti rūpīgi izvērtēja, ir tas, vai šī īpašuma tiesību atjaunošana neaizskar citu fizisko vai juridisko personu intereses. Un šajā gadījumā tieši tāpēc likumprojekts paredz nevis īpašuma tiesību atjaunošanu uz visu ēku, bet tikai uz to daļu, kas nav privatizēta tiem īrniekiem, kas šajā ēkā dzīvo. Līdz ar to šeit arī pilnīgi nevietā ir runas par bērnudārziem, skolām, kultūras namiem, sporta namiem un tamlīdzīgi. Tas galīgi neattiecas uz šo gadījumu. Un ja mēs esam nonākuši pie secinājuma, ka mēs nevaram izstrādāt visaptverošu likumu par īpašumu tiesību atjaunošanu sabiedriskajām organizācijām, tad mums nav cita ceļa, kā risināt katru šo gadījumu atsevišķi. Patīk tas vai nepatīk. Tāpēc es aicinu šo likumprojektu pirmajā lasījumā atbalstīt!

Sēdes vadītājs

. Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais Prezidij, kolēģi! Man saistās šī likuma apspriešana ar diviem pārdzīvojumiem. Un viens, kas saistās ar bērnību. Tagad gan saka Amerikas psihologi, ka bērnības iespaidi esot visspēcīgākie. Un šajā namā Lāčplēša ielā, ko sauca kādreiz par "poligrāfiķiem", un, cik es atceros, tas bija jau arī, varbūt tas bija Ulmaņa laikā beidzamajās dienās, varbūt tas bija vācu laikā, bet tas noteikti bija arī pēc tam, PSRS okupācijas laikā, kādā 1945.gadā, šajā poligrāfiķu arodbiedrības namā jeb "poligrāfiķos", kā toreiz sauca, dzīvoja mana tēva draugs. Un šis draugs bija, izrādās, poligrāfiķis toreiz. Es arī sapratu, ka viņš bija strādājis poligrāfijā tieši, šķiet, vai nebija burtlicis. Un viņš bija latviešu strēlnieks bijis. Viņš nepalika tajā pusē, kur bija sarkanie strēlnieki, viņš bija ar nacionālo pārdzīvojumu nācis uz Latviju, un viņam tur bija dzīvoklis iedots. Vai tas par īpašiem nopelniem vai tāpēc, ka viņš bija poligrāfiķis, un es ļoti spilgti atceros un vēl šodien man nāk prātā, viņš man rādīja fotogrāfijas, autentiskas fotogrāfijas tātad no 1915. gada, šķiet, no tām kaujām, kas notika šeit pie Ložmetējkalna, un rādīja tās fotogrāfijas, ko mēs tagad skatāmies muzejā. Un vienmēr es tā biju izbrīnījies, kāpēc viņš dzīvo it kā valsts, es nesapratu, ka tā ir arodbiedrības māja, es sapratu, ka viņam šis dzīvoklis ir speciāli īpaši par, lūk, šādiem nopelniem, ka viņš ir cīnījies kā latviešu strēlnieks, arī toreiz teica, ka krievu armijas pusē par Latvijas it kā brīvestību, neatkarību, kur daudzi gan vēlāk bijuši un šodien pārdzīvo, būdami vienā vai otrā pusē. Jo lozungi jau bija vieni. Lielvaras izmantoja šos cilvēkus savās armijās. Bet tiešām šis strēlnieks tur dzīvoja. Un es šodien domāju, kā mēs varam runāt par to un apšaubīt, ka vispār taču mēs esam paši liecinieki, ka poligrāfiķi bija vēl tur īpaši... tur ballītes rīkoja, es atceros, tur bieži bija tās slavenās jauniešu saieta vietas, un nebija nekādi tusiņi, un nebija nekādas dzeršanas, un tā ir sena tradīcija, ka šis ir poligrāfiķu, nu tātad arodbiedrības nams.

Šajā sakarībā jāmin, ka tiešām vajadzētu izstrādāt šo likumu, par ko runāja arī mūsu kolēģi, ka visaptverošu likumu vajadzētu, kā atgriezt šos namus. Patiešām parādās arī tādi cilvēki, kas pretendē. Tas arī ir pareizi. Jāskatās, ka viņi pretendē uz sabiedrisko nosaukumu, un salasās it kā gadījuma cilvēki, un šodien, skatoties uz mūsu plašajām desmitiem un simtiem miljonu afērām un mūsu pat cienījamo advokātu piedalīšanos tādās afērās, tātad ar izglītotu un it kā inteliģentu cilvēku piedalīšanos, tātad ir jāpieņem šāds likums, lai tas nogriež šo iespēju šiem cilvēkiem realizēt kādas afēras ar šiem namiem, ar šiem īpašumiem.

Bet ļoti traģiska situācija ir pašreiz Latvijā... Atjaunojušās arī latviešu biedrības ir visur, un tās nevar dabūt šos namus atpakaļ, un lai gan arī tiesa it kā pierāda, ka viņiem ir pēctecība, atrod kādu vecāku kungu, kā, piemēram, Jūrmalā Gavara kungs, kam ir 95 gadi, un labi, ka viņš ir saprātīgs vīrs un ka viņš 95 gadu vecumā visu to varēja — atbildēt uz sarežģītiem advokātu un tiesnešu jautājumiem, un paskaidroja, ka viņš ir bijis šai biedrībā un ka šis nams pašreiz ir iebūvēts Jūrmalā, Majoru skolā, un ka varbūt viņi dabūs 2—3 istabas, bet līdzīga situācija ir Dobelē, kur latviešu biedrība netiek vispār iekšā. Viņus nelaiž vietēja pašvaldība pāri slieksnim. Tātad šāds likums ir vajadzīgs, un latviešu biedrības pašreiz atjaunojas.

Un tauta saprot, ka ir beidzot jāatmostas un ka mēs nevaram tālāk turpināt kā līdz šim. To pierādīja 3. marta demonstrācija pie Rīgas Domes, kur 500 veca gadagājuma vai padzīvojušas kundzītes .... par viņām runā visa pasaule... Un mūsu latviešu biedrības ir simtiem bijušas Latvijā, un tās netiek savās mājās atpakaļ tāpēc, ka vienkārši cilvēki vēl nav saņēmušies, nav sākuši līdzīgus protestus kā te pie Domes varbūt, ka tā vajag darīt. Tad tos īpašumus atdos šīm biedrībām.

Bet katrā ziņā es aicinātu šodien atbalstīt šo likumprojektu un pirmajā lasījumā pieņemt to, un tad varbūt plašu diskusiju presē, televīzijā, īpaši uzsverot, ka ļoti daudz ir šādu sabiedrisko organizāciju, un te nevajadzētu pieminēt kādas jaunavas, kā iepriekš Krastiņa kungs te minēja, būtu labi, ja tādu būtu vairāk Latvijā, dabīgi, un ja mēs būtu godīgāka sabiedrība... Bet es domāju, ka arī latviešu biedrību kontekstā tas jautājums būtu risināms līdzīgi kā šodien. Aicinu pieņemt šo lēmumu pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Viktors Stikuts, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

V.Stikuts

(DPS). Godājamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Izskatot šo likumprojektu, nāk prātā rajonu latviešu biedrību nami, kuri gandrīz katrā rajonā Latvijā ir bijuši. Un šodien ir tāda situācija, ka šie latviešu biedrību nami rajonos ir kāda cita pārvaldījumā, un tie cilvēki, kas tagad apvienojušies un grib atjaunot savu darbību, vienkārši nevar šos īpašumus atgūt, un mēs saskaramies šodien ar divējādu morāli Saeimā, ka vieniem mēs atdodam īpašumus, neskatoties uz to, ka tur vēl varētu strīdēties par to, vai viņiem to dot vai nedot, bet tieši šīs te latviešu biedrības, kas bijušas un virzījušas kultūras dzīvi tieši rajonos, mēs negribam šo lietu ievērot un nākt viņiem pretī. Un man nepatīk vēl tas, ka Lagzdiņa kunga teica, ka īpašuma tiesības var atjaunot tikai daļēji un neaizskarot kāda cita intereses. Tas nekad nevar notikt. Jo, ja mēs uzskatām, ka īpašuma tiesības ir svētas, tad, neaizskarot kāda, kas patlaban apsaimnieko šo namu, īpašuma tiesības, atgriezt šo īpašumu, tas nav iespējams. Tad iznāk, ka tikai atdot var labākajā gadījumā pagrabstāvu no tās mājas, un varbūt arī pagrabā būs iekārtota kāda noliktava un tur arī būs kādas intereses.

Es uzskatu, ka ir nepieciešams vai nu visaptverošs likums, kas varētu šo te situāciju vērst par labu, un mums nevajadzētu strīdēties pie katra konkrēta gadījuma un par katru konkrētu gadījumu šeit Saeimā balsot, bet tas, ka atjaunot īpašuma tiesības organizācijām, kuras ir pierādījušas savu agrāko darbību un arī šodien tās ir aktīvas, tām ir jāatjauno. Kolēģi, es aicinu atbalstīt iesniegto likumprojektu pirmajā lasījumā un paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Bišera kungs. Vai vēlaties ko teikt? Nevēlaties. Piedodiet... Mauliņa kungs bija ziņotājs. Lūdzu, Mauliņa kungs.

J.Mauliņš.

Jā, nu es lieku... aicinu balsot par šo.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 2, atturas — 20. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu un priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

J.Mauliņš.

Jā, komisija iesaka iesniegt priekšlikumus līdz 16. martam un izskatīt 19. martā.

Sēdes vadītājs.

16. marts ir par ātru. Nedrīkst...

J.Mauliņš.

Tas ir steidzams.

Sēdes vadītājs.

Ā, steidzams... Tad nav iebildumu pret priekšlikumu? Vai ir kādi citi priekšlikumi? Nav. Paldies! Pieņemts komisijas ierosinājums.

J.Mauliņš.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības jautājums —25. — lēmuma projekts "Par Jeļenas Ivanovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā" . Komisijas vārdā — Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Godātie deputāti! Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija, izskatot Saeimas Prezidija lēmuma projektu par Jeļenas Ivanovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā, pieņēma pozitīvu lēmumu savā slēgtajā sēdē.

Jeļena Ivanova ir dzimusi Rīgā, strādā kā privātskolas vadītāja šobrīd, pirms tam ir strādājusi par pedagogu, brīvi pārvalda latviešu, krievu, angļu valodu, pie dokumentiem, kas ir iesniegti jūsu rīcībā, ir arī klāt pievienotas rekomendējošas vēstules kā no Francijas kultūras centra, tā arī no Itālijas vēstniecības, kas jums norāda arī par viņas plašo starptautisko darbību tieši pedagoģijas jomā un Latvijas bērnu izglītībā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 6, atturas — 3. Lēmums pieņemts. Jeļena Ivanova uzņemta Latvijas pilsonībā.

Nākamais jautājums — lēmuma projekts "Par Josifa Šafro uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā" . Komisijas vārdā — Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Pilsonības likuma izpildes komisija, izskatot Saeimas lēmuma projektu par Josifa Šafro uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem, pieņēma pozitīvu lēmumu.

Josifs Šafro, medicīnas zinātņu doktors, Latvijas Medicīnas akadēmijas docents, ilgus gadus strādā savā profesijā, brīvi pārvalda latviešu valodu, ir arī veicis daudzus jaunievedumus medicīnā, un, kam ir bijusi saskarsme ar stomatoloģijas problēmām, viņu pazīst arī ļoti labi kā iejūtīgu cilvēku.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 44... diemžēl nav kvoruma, godātie kolēģi! Lūdzu visus piedalīties balsošanā.

Vēlreiz zvanu un vēlreiz balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 1, atturas — 2. Lēmums pieņemts. Josifs Šafro uzņemts Latvijas pilsonībā.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Par Romas konvenciju par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību" . Otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — Andris Rubins.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Otrajā lasījumā "Par Romas konvenciju" ir ienācis tāds priekšlikums 2. pantā.

Sēdes vadītājs

. Vai varētu pateikt, kuru dokumentu skatām? Mums priekšā ir divi — 3836 un 3836a.

A.Rubins

. Dokuments nr. 3836a.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu!

A.Rubins

. 2. pantā ir deputātu Inkēna, Birznieces, Leiškalna, Ābiķa priekšlikums — izslēgt 2. pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs

. Vēlas runāt Anta Rugāte, LZS, KDS frakcija.

A.Rugāte

(LZS, KDS). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Godātie Saeimas deputāti! Es vēlos paust to viedokli par Romas konvenciju, kas ir Kultūras ministrijas viedoklis. Jo jautājums par Latvijas pievienošanos Romas 1961. gada konvencijai par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību pirmo reizi tika skatīts Ministru kabinetā 1996. gada 27. augusta sēdē, un tā izskatīšana tika atlikta, un visu atlikušo laiku, iekams tā ir nonākusi Saeimā, diemžēl nebija iespējams panākt vienošanos par to, kā pievienoties konvencijai — ar vai bez atrunām.

Pamatā diskusijas notika par konvencijas 12. pantu un par 16. panta 1. daļas A punktu un I punktu, kas paredz pievienoties konvencijai, piemērojot 12. pantu, kas nosaka, ka, ja fonogramma tiek atskaņota publikai, tad izmantotājam ir jāsamaksā izpildītājiem vai fonogrammu producentiem atlīdzība. Tas nozīmē, ka par katru fonogrammu, ko atskaņo gan sabiedriskais radio, gan sabiedriskā televīzija, gan arī jebkurš neatkarīgais, tātad privātais raidītājs, ir jāmaksā.

Romas konvencijai uz šo brīdi ir pievienojušās 56 valstis. Tajā skaitā visas Eiropas Savienības dalībvalstis. Ar šādu pašu atrunu, kuru ir piedāvājusi arī redakcija, kas ir pieņemta pirmajā lasījumā. Ar kādu arī vēlētos pievienoties Latvija. Un šīs valstis es vēlētos jums darīt zināmas. Lūdzu, ieklausieties, tās ir Austrālija, Kongo, Fidži, Somija, Islande, Luksemburga, Monako, Nigēra, Polija, Slovēnija un Maķedonija. Kā jūs redzat, tad pārsvarā ar šo atrunu ir pievienojušās nelielas valstis, kā arī pēcsociālisma valstis, kuras ir arī Eiropas Savienības asociētās dalībvalstis. Bez tam Kultūras ministrijai ir bijusi iespēja sazināties ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem, un ir iegūta informācija par to, ka arī abas šīs mūsu kaimiņvalstis, Baltijas valstis, gatavojas pievienoties konvencijai tieši ar tādām pat atrunām, ar kādām to vēlētos arī izdarīt Latvija. Un attiecībā uz atrunu par Romas konvencijas, lūk, tikko izskatāmo otro un pēc tam arī turpmāk sekojošo 3.pantu, ja patiesībā lietas būtība ir līdzīga, šis punkts ļauj to valstu, kas nav Romas konvencijas dalībvalstis, kompānijām, kas izdarījušas ierakstus savās valstīs, publicēt tos konvencijas dalībvalstu teritorijā. Ja šīs fonogrammas tiek publicētas 30 dienu laikā, tad šīs kompānijas un valstis iegūst pilnu aizsardzību savām fonogrammām visas Romas konvencijas dalībvalstu teritorijās. Kamēr viņu pašu valstīs konvencijas dalībvalstu izpildītājiem un producentiem nav nekādas aizsardzības. Un šeit ir tā pretruna. Kā nozīmīgāko mūzikas industrijas pārstāvi šajā ziņa, jūs noteikti piekritīsit, varētu minēt ASV, kas vēl joprojām nav Romas konvencijas dalībvalsts tieši ar tādu pašu atrunu, par kuru šobrīd iestājas arī Kultūras ministrija, ir pievienojušās arī tādas valstis kā Austrālija, Francija, Japāna, Luksemburga, Manako, Polija, Slovēnija, Spānija un Maķedonija. Un ja mēs runājam par 2.panta izslēgšanu ar paskaidrojumu, ka tās valstis, kas nav Romas konvencijas dalībvalstis, savu fonogrammu aizsardzību realizē, tiesības uz tām, pārdodot Eiropas valstīs, tas ir nepamatoti, jo šāda veida tiesību pārdošana ir iespējama tikai un vienīgi tajās valstīs, kurās ir angloamerikāņu tiesību sistēma, bet Eiropas valstīs pastāv kontinentālā tiesību sistēma, un tas nozīmē, ka nevienai Eiropas valstij saskaņā ar šo tiesību principiem nav tiesību šīs fonogrammas pirkt. Izslēdzot tātad minētā likumprojekta 2.pantu, Latvija zaudēs ekonomiski un finansiāli, jo notiks absolūta naudas promplūsme, neko negūstot atpakaļ, jo ASV nav Romas konvencijas dalībvalsts, kā jau es teicu, un līdz ar to mūsu fonogrammas ASV nekad netiks aizsargātas, un tas nozīmē, ka par to raidīšanu, izmantošanu netiks maksāts. Tāpēc Latvijai vajadzētu pievienoties Romas konvencijai ar šo atrunu, un nedrīkstētu izslēgt 2.pantu, kā tas ir izteikts priekšlikumā.

Tāpēc es lūdzu balsot par šo priekšlikumu, to noraidot. Bez tam, ja es vēl pievērstu jūsu uzmanību tam, ka starp tām valstīm, kuras ir pievienojušās tieši ar šādu atrunu, kā mēs to vēlamies darīt, ir arī tādas lielvalstis kā Francija un Spānija, tātad vēl es varu piebilst to, ka šīs atrunas pieļauj, ka noteiktā periodā līdz 2005.gadam pēc noteiktas procedūras šīs atrunas ir noņemamas, un tas ir atkarīgs no Latvijas ekonomiskās un finansiālās situācijas. Es lūdzu — ņemsim vērā šībrīža budžeta situāciju un budžeta piešķīrumus, lai nebūtu jāgroza budžeta likums. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Vairāk debatēs deputātu pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā, Rubina kungs, vai vēlaties ko piebilst vai balsosim?

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Nē, es lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputātu Inkēna, Birznieces, Leiškalna un Ābiķa priekšlikumus — svītrot likumprojekta 2.pantu. Komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 8, atturas — 10. Pieņemts komisijas viedoklis. Pants tiek svītrots.

A.Rubins.

Nākamais ir 3.pants. Deputātu Inkēna, Birznieces, Leiškalna, Apiņa, Ābiķa priekšlikums — izslēgt 3.pantu. Komisija ierosina atbalstīt. Lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav par šo priekšlikumu, panta svītrošanu. Tas ir pieņemts. Paldies! Tālāk!

A.Rubins

. 4.pants. 1.priekšlikums — deputātu Leiškalna, Ābiķa priekšlikums — izslēgt 4.pantu. 2.priekšlikums — Kultūras ministrija iesaka...

Sēdes vadītājs

. Acumirkli, izlemsim vispirms šo lietu — svītrot 4.pantu. Kāds ir komisijas viedoklis?

A.Rubins.

Komisijas viedoklis ir atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Komisijas viedoklis dokumentā, Rubina kungs, ir rakstīts: atbalstīt otro — Kultūras ministrijas...

A.Rubins.

Jā, atvainojos!

Sēdes vadītājs.

Būtu labi, ja jūs izlasītu to, ko jūs ziņojat. Tātad, godātie kolēģi, deputāti Leiškalns un Ābiķis ir iesnieguši priekšlikumu — svītrot 4.pantu. Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi, bet ir atbalstījusi otro, Kultūras ministrijas priekšlikumu, izteikt 4.pantu jums iesniegtajā redakcijā un uzskatīt tādējādi likumprojekta līdzšinējo 4.pantu par likumprojekta 2.pantu.

A.Rubins.

Es atvainojos, priekšsēdētāja kungs, bet es lūdzu jūs citreiz mani nepārtraukt tad, kad es gribēju pateikt priekšlikumu otram lasījumam, es gribēju izlasīt visu priekšlikumu, un tāpēc jūs mani pārtraucāt, un tāpēc šī nesaskaņa radās.

Sēdes vadītājs

. Es jūs nepārtraucu, jūs ziņojāt komisijas viedokli, kāds tas faktiski nav dokumentā izklāstīts.

A.Rubins.

Nē, priekšsēdētāja kungs, es nepaspēju pateikt visu priekšlikumu par otro lasījumu...

Sēdes vadītājs.

Tātad, kolēģi, vai deputāti atbalsta komisijas atzinumu par 4.panta redakciju? Vēlas runāt debatēs Anta Rugāte, LZS, KDS frakcija.

A.Rugāte

(LZS, KDS). Augsti godātie kolēģi! Man šķiet, ka pārpratums patiesībā jau ir noskaidrojies, jo, kā jūs redzat, tad ir piedāvāts Ārlietu komisijas sagatavotais 2.pants tādā redakcijā, kādā tas ir saskaņā ar Kultūras ministrijas ieteikto priekšlikumu, un varbūt šeit ir bijusi tikai redakcionālas dabas neprecizitāte, dodot atzinumu par iesniegto priekšlikumu vienu un par iesniegto priekšlikumu otru, un tādēļ ir arī radies pārpratums. Katrā gadījumā ir atbalstīts Kultūras ministrijas priekšlikums, tāds ir komisijas atzinums, un es lūdzu par šo arī izteikt Saeimai atzinumu tā, kā tas atrodas 2.panta redakcijā šajā pēdējā ailē.

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs pieteikušies deputāti nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā, lūdzu!

A.Rubins.

Es piedāvāju balsot.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti pieprasa balsojumu? Nepieprasa. Tādēļ deputāti atbalsta komisijas atzinumu par šiem abiem priekšlikumiem. Paldies!

A.Rubins.

5.pants. Ārlietu komisija ierosina 5.panta pirmo teikumu izteikt šādā redakcijā: Likums stājas spēkā 1998.gada 1.oktobrī. Ārlietu komisija arī iesaka uzskatīt likumprojekta līdzšinējo 5.pantu par 3.pantu.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šiem priekšlikumiem? Piekrīt. Paldies!

A.Rubins.

6.pants. Ārlietu komisija ierosina 6.pantu izteikt šādā redakcijā: Konvencija stājas spēkā tās 25.panta otrajā daļā noteiktā laikā un kārtībā, un par to Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Sēdes vadītājs

. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 4.panta redakcijai? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

A.Rubins

. Paldies! Līdz ar to lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrā lasījumā un galīgajā.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 1, atturas — 1. Pieņemts.

 

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par svētku un atceres dienām"" , pirmais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Juris Vidiņš.

J.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es lūdzu paņemt dokumentu nr.3743. Tur principā viss ir skaidrs, es tikai gribēju komisijas vārdā deputātus iepazīstināt ar dažādiem dokumentiem. (No zāles: "Kādēļ tas ir jālasa?") Tātad politbiroja sēdes protokola izraksts nr.57 no 1938.gada 31.janvāra: "Atļaut iekšlietu komisariātam turpināt līdz 1938.gada 15.aprīlim operācijas "Spiegu, diversantu kontingenta iznīcināšanai", kuri sastāv no poļiem, latviešiem, vāciešiem, igauņiem, somiem, grieķiem, irāniešiem, harbīniešiem, ķīniešiem un rumāņiem. Atstāt spēkā līdz 1938.gada 15.aprīlim ārpustiesas arestēto personu lietu izmeklēšanu." Kādā veidā šis politbiroja lēmums darbojās, es jums varētu pierādīt ar šiem dokumentiem, it sevišķi vēršu uzmanību uz sociālistu deputātu pārstāvjiem. Tātad šeit ir saraksts, kas ir nošauti tikai Smoļenskas apgabalā, es dažus jums pateikšu, kas ir šie diversanti un spiegi: Ābols Eduards Jāņa dēls — "gruščik" — krāvējs, dzimis 1900.gadā, nošauts 29.maijā 1938.gadā. Avens Kārlis Jāņa dēls, 1901.gadā dzimis, latvietis, nošauts 3.novembrī 1937.gadā. Zināt, vienkārši, cienījamie deputāti, man... Lai jums taupītu jūsu laiku, ja jūs gribat, tad varat ar šiem dokumentiem pie manis iepazīties. Tas ir tikai par Smoļenskas apgabalu. Kādā veidā... Dažreiz sociālisti man pārmeta to, ka nav bijis genocīds pret latviešu tautu. Tātad es jums gribētu citēt vienu reabilitācijas izziņu, kura izdota...

Sēdes vadītājs.

Vidiņa kungs, vajadzētu ziņot par likumprojektu.

J.Vidiņš.

Jā. Tad es kā deputāts...

Sēdes vadītājs

. Tātad ziņojumu Vidiņa kungs komisijas vārdā ir beidzis, tagad viņš ir pieteicies debatēs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Tātad...

Sēdes vadītājs.

Trīs minūtes līdz pārtraukumam, Vidiņa kungs, jums pietiks?

J.Vidiņš

. Pabeigšu. Kā pamats represijām ir "kak ļico latišskoi nacionaļnosti" (kā represiju pamats, respektīvi, latvietis). Un tas principā ir kvalificējams kā genocīds pret latviešu tautu. Un, piemēram, šīs pašas Ernas Roberta meitas represijas pamats ir ar NKVD pavēli no 23.jūnija 1940.gadā, un tas skar tikai Murmansku un Murmanskas apgabalu, un tas ir par administratīviem izsūtījumiem, un šeit ir veselas ģimenes saraksts, kurus vajag no Murmanskas apgabala pārsūtīt uz Karēlijas – Somu autonomo republiku. Un tur par skaitļiem nosaukti, cik ģimenes vajag, un tā tālāk. Cienījamie kolēģi, es uzskatu, ka ne tikai 1938.gadā un 1940.gadā bija šīs represijas, represijas arī turpinājās pret latviešu tautu pēckara gados, kaut vai 1960., 1970.gados, kad bija piespiedu iedzīvotāju pārvietošana no viensētām uz tā saucamiem kolhozu ciematiem. Un tādēļ es deputātus aicinu atbalstīt šīs atceres dienas iedibināšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies, godātie kolēģi! Debatēs vēl ir pieteikušies deputāti, bet debates turpināsim pēc pārtraukuma. Tagad es lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartītēm. Lūdzu izņemt kartītes no balsošanas iekārtām un ievietot, kamēr iedegās attiecīgs uzraksts ekrānā "identifikācija pabeigta". Un Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis

(Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Kalviņš, Roberts Jurdžs...

Sēdes vadītājs

. Godātie kolēģi, ja jau kādam ir iebildumi, tad pēc tam pienāciet pie Rudzīša kunga, nekavējiet visus pārējos. Lūdzu, lasiet sarakstu!

M.Rudzītis

. Jānis Kalviņš, Roberts Jurdžs, Edvīns Inkēns, Dzintars Ābiķis, Oļegs Deņisovs, Andris Rubins, Janīna Kušnere, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Lūdzu reģistrēsimies kvorumam! Ir stipras aizdomas, ka tā nav. Tātad nospiediet pirmo pogu un pēc tam jebkuru no balsošanas pogām, lai reģistrācija būtu notikusi. Lūdzu rezultātu! 35 deputāti tikai. Piedotiet, 42 ir reģistrējušies. Lūdzu godātos kolēģus atgriezties zālē, lai varam turpināt sēdi! 44, 45 deputāti. Vēl pieciem jāatgriežas būtu zālē. Lūdzu, godājamie kolēģi, atgriezties sēžu zālē! 46, 47, 48, 49. Nagļa kungs — 50. Varam turpināt. Tātad, godātie kolēģi, Vidiņa kungs debatēs vēl neizmantoja divas viņam pienākošās minūtes. Lūdzu, Vidiņa kungs, divas minūtes jums!

J.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Atvainojiet, ka es tā tik daudz jums uzbāžos ar šo tematu virsū, bet man tas liekas ļoti aktuāls. To varēja saprast no tās reakcijas, kas tanī zāles kreisajā pusē notika. Redziet, kas par lietu. Izgaismot šos notikumus, tas principā nav pagātnes jautājums. Tas ir arī tagadnes jautājums. Ja jūs atceraties, es jums uzskaitīju, pret kādām tautām tapa vērsts genocīds. Tad šeit tika izvērsts fašistiskais genocīds pret ebreju tautu pilnīgi globāli. Es domāju, jo vairāk mēs šīs lietas celsim gaismā, jo mazāk tādu apkārtlēkātāju ap Rubiku kā Deņisovs būs Maskavā, jo principā viņš ir šīs idejas un ideoloģijas turpinātājs. Mums tas ir jāsaprot. Es domāju, ka mēs esam tiešām no šī padomiskuma izgājuši ārā, bet par nožēlu ne, jo ar šo padomiskumu ir saistīts, jūs vakar redzējāt, tā saucamais demokrātijas, Krievijas parlamenta darbs, ja jūs vakar skatījāties, kādā veidā uzvedās Žirinovskis, tad šeit tas ir absolūti līdzīgi. Es nesaku, ka mēs esam tik zemu krituši, pat mūsu sociālisti, mūsu kreisie ievēro kaut kādas pieklājības normas. Bet man nav pieņemama viņu pēkšņi radusies cilvēktiesību mīlestība, viņi principā ir "krituši" uz cilvēktiesībām. Ārprāts, kādi mīlētāji palikuši! Aizmirsdami visus tos briesmu darbus, ko viņi ir darījuši.

Un, ja mēs salīdzinām fašismu un komunismu, tad komunisma upuru skaits ir neskaitāmi lielāks. Un tas ir nosodāms daudz vairāk nekā fašisms. Es domāju — pat vienādi. Būtu grūti teikt, kas vairāk, kas mazāk. Bet katrā ziņā latviešu tauta ir cietusi daudz vairāk ne tikai fiziskā ziņā, bet arī morālā — mūsu tautas degradācijā. Paldies! Tādēļ es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Antons Seiksts, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Seiksts

(LC). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Varbūt nedaudz no cita aspekta. Lai gan es piekrītu tam, ko teica Vidiņa kungs. Es gribu lūgt jūsu atbalstu projektam vienkārši no cita aspekta.

Latviešu tauta un varbūt Latvijas tauta — tā būs precīzāk teikt, Latvijas tautas ir cietušas no visādiem režīmiem, un paldies Saeimai, kura atbalstīja savā laikā reģistrācijas kārtībā pilsonības piešķiršanu latviešiem, tā saucamajiem Austrumu latviešiem. Mēs strādājam pie Politiski represēto likuma. Arī mēģinājām izdarīt tā, lai nav tā, ka viena režīma upuri tiek godāti, otra režīma upuri tiek aizmirsti. Šajā situācijā domāju, ka staļiniskais genocīds pret latviešu tautu pēc etniskā principa, kā Vidiņa kungs to pareizi norādīja, pēc etniskā principa ir viens no visšausmīgākā genocīda paraugiem, un šajā aspektā es gribu lūgt jūs viennozīmīgi atbalstīt. Vienīgi par ko šeit varētu domāt, vai šis 2.decembris, šī konkrētā diena, otrā svētdiena vai kā tur ir, vai tas ir pareizais variants, varbūt ka var atrast dokumentos precīzi to dienu, kad bija šī zvēriskā lēmuma parādīšanās gaismā, varbūt ar to dienu datēt, bet katrā gadījumā es ļoti lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā, jo tas nav steidzams, atsevišķas nianses tur varēs pielabot. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis, frakcija "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis

(LC). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Nepārprotami šāds likumprojekts ir jāatbalsta, un šāds likums ir jāpieņem, jo Staļina režīms vērsās ne tikai pret komunistiskā režīma ideoloģiskajiem pretiniekiem vai vienkārši pret citādi domājošiem, bet piekopa arī genocīdu pret konkrētām tautām. Staļina režīms izsūtīja simtprocentīgi no savas dzimtās zemes Krimas tatārus, izsūtīja kalmikus, izsūtīja čečenus, izsūtīja ingušus, tātad vērsās pret šiem cilvēkiem kā pret attiecīgās tautas pārstāvjiem. Tieši tāpat Staļina režīms izrīkojās ar neskaitāmiem latviešu tautības cilvēkiem, kuri tajā laikā dzīvoja Krievijā un kuri visi nebūt nebija komunisti, kā te viens otrs mans kolēģis mēģina iestāstīt. Tie bija arī tie latvieši, kas bija izceļojuši jau cara laikā, lai iegūtu savā īpašumā zemes Baškīrijā, Sibīrijā. Pret viņiem vērsās kā pret attiecīgas tautas pārstāvjiem. Un nepārprotami tāpēc šis likumprojekts ir jāatbalsta.

Es gribu arī kolēģus informēt par to, ka acīmredzot Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, mēs par to jau komisijas sēdē esam sprieduši, vērsīsimies pie Ārlietu ministrijas, lai oficiālajā protokolā tātad, lai citu valstu delegācijas, kuras iebrauc Latvijā, pēc oficiālā protokola apmeklētu arī Okupācijas muzeju. Lai citu valstu oficiālajām delegācijām būtu uzskatāmi parādīts tas genocīds, kas tika īstenots pret latviešu tautu okupācijas laikā.

Es aicinu nepārprotami deputātus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Vēl es gribu piebilst, ka varbūt vajadzētu šo dienu atzīmēt nevis, kā ir rakstīts likumprojektā, attiecīgā datuma svētdienā, attiecīgā mēneša svētdienā, bet vajadzētu norādīt konkrētu datumu, kurā šī diena būtu atzīmējama. Bet to var izdarīt tālākajos lasījumos. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Protams, ka vēl viena nozīmīga vēsturiska atmiņa mums ir nepieciešama. Mūsu tautas vēsture ir pārbagāta ar šo atmiņu, un acīmredzot diezgan vienprātīgi Saeima arī atbalstīs šo likumprojektu.

Viena sīka piebilde gan būtu. Ko tad jūs te visi tik briesmīgi lietojat tos vārdus "Staļina režīms"? Un kas tad apšāva cara Nikolaja II ģimeni, ieskaitot slimu, mazgadīgu puisīti? Tas bija Staļina režīms? Jeb tas bija komunistu režīms? Iemācīsimies vienreiz skaidri un gaiši nosaukt lietas īstajā vārdā — komunistiskā ideoloģija, komunistiskais režīms un Komunistiskā partija kā noziedznieku partija. Nezin kāpēc otrā Nirnberga kavējas ar šādu lēmumu? Ne par grasi komunistu partija nav labāka par nacistu partiju. Tieši tāda pati. Es domāju — vēl sliktāka. Vēl sliktāka. Lūk, cik nopietni mēs visā pilnībā pētām savu vēsturi! Cik mēs godprātīgi izskatām visus notikumus! Šeit mēs šodien runājam par šo komunistu upuru atceres dienas atzīmēšanu, bet tūlīt būs 16.marts. Lūk, parādās mūsu tautiešu gļēvulība. Ar ko tik netiek salīdzināts šis 16.marts. Ar kaut kādiem īpaši priekšzīmīgiem SS salidojumiem, ar kaut kādu drebelīgu taisnošanos vēstures priekšā, un neviens negrib atgādināt to, kāpēc 150 000 latviešu Otrā pasaules kara laikā cīnījās pret komunistisko režīmu. Neviens to negrib atgādināt. Neviens negrib saprast šo cilvēku sāpi, kuri brīnumainā kārtā ir izdzīvojuši, zaudējot kara laukos 50 vai 60 000, to neviens vairs pateikt nevar, neviens nevar pateikt, cik ir gājuši bojā nāves nometnēs — Krievijas nāves nometnēs.

Tajā pašā laikā šodien nav kauna runāt par kaut kādu ebreju šaušanu. Šie cilvēki bija frontē. Jā, varbūt ka viņi kādu ebreju arī tur nošāva, kas cīnījās komunistiskās armijas rindās. Šiem cilvēkiem, kas tiešām ir izcietuši to, ko te diez vai kāds zina, varbūt daži no šeit klātesošajiem kaut ko, šiem cilvēkiem piedēvēt kaut kādas nenormālas tendences. Lūk, es apskatīšos, kā mēs, deputāti, rīkosimies, vismaz godīgi pateiksim, ka šie cilvēki bija, ka viņi cīnījās, ka viņi nebija nekādi noziedznieki.

Nupat bija 6.marts — pulkveža Kalpaka atceres diena. Es biju Visugala kapos, bet tur vēl bija tikai viens deputāts no mūsu Saeimas, nezinu, cik bija Airītēs. Jā, mēs te skaisti nobalsosim, nešaubos, mēs par tādām lietām gari nediskutējam, mēs te stundām ilgi varam spriest par to, kam atdot māju, kam neatdot, kas bija nūdists, kas bija nevainīga jaunava, tas mūs ļoti interesē. Un par to arī visvairāk raksta. Bet, lūk, par šīm lietām, kas skar mūsu vēsturi, cik tās ir nopietnas, par to maz interesējas.

Bija Ulda Ģērmaņa piemiņas vakars. Atkal tikpat kā neviena Saeimas pārstāvja. Tikpat kā neviena valdības pārstāvja un tikpat kā nekādas intereses, kas ir Uldis Ģērmanis latviešu tautai. Ja kāds to nezina, nu tad tā ir jūsu darīšana. Jebkurā gadījumā es šodien izmantoju vienkārši šo iespēju pateikt, ka, jā, mums ir jāatceras viss, kas ir bijis mūsu vēsturē. Visas ciešanas, kuras mēs esam pārdzīvojuši. Zviedri paguva mums atvainoties par to, ka viņi mūsu karavīrus izdeva padomju varai. To viņi ir izdarījuši. Tajā pašā laikā Zviedrijas televīzija atļaujas iejaukties mūsu iekšējās lietās patlaban un runāt par kaut kādu "Waffen SS" saietu Rīgā. Un mūsu valdība uz to izmisīgi centās reaģēt. Cienīsim kopīgi savu vēsturi, cienīsim visus notikumus un atcerēsimies kopīgi visas mūsu ciešanas. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Pēteris Tabūns, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es gribētu teikt, ka es nešaubos, ka mēs pieņemsim šos grozījumus likumā "Par svētku un atceres dienām", bet es uzskatu arī to, ka šodien, šajās dienās, mums, deputātiem, ir kārtējo reizi jo īpaši jārunā par to, kas ir noticis ar mūsu valsti, ar mūsu tautu un kas notiek šodien. Un jārunā tādēļ, ka mēs zinām, kas notiek šajās dienās. Ka Maskava šodien vēl aizvien uzskata mūs par kaut kādu savu filiāli vai republiku, nu noteikti par ietekmes zonu. Jūs dzirdējāt šīs valsts premjera Černomirdina uzstāšanos milzīgā niknumā pret Latviju un pret Latvijas premjeru, kas bija vistiešākā iejaukšanās Latvijas iekšējās lietās. Un nekaunīga uzstāšanās! Redziet, Krievija ir nodrebējusi par to, ka ieviesa kārtību Latvijas policisti nesankcionētā piketā. Bet vai Krievija ir nodrebējusi, vai Krievija ir kaut atvainojusies par to, ko viņa pastrādāja 50 okupācijas gados? Par šo totālo genocīdu pret latviešu tautu, kura šobrīd tā rezultātā atrodas uz iznīcības robežas. Nav. Un lūk, tādēļ šodien mums kārtējo reizi jāpasaka no neatkarīgas valsts — Latvijas — tribīnes: "Nost rokas no Latvijas!" Kas tā par rīcību?! Kas tās par izdarībām?! Totalitāro noziegumu dokumentēšanas centrā ir šausminoši fakti. Tur ir sagatavota vesela grāmata, kura diemžēl neierauga gaismu, jo nav naudas. Latvijā dzīvo cilvēki, kuru rokas ir asinīs, kuri piekopuši šo genocīdu. Un vēl bauda visvisādākās privilēģijas. Tiesa nav notikusi. Diemžēl mēs neesam bijuši tik stipri, tik latviski, lai organizētu otro Nirnbergu, par ko esmu runājis, un mani kolēģi no manas partijas runājuši ne reizi vien. Tad varbūt izbeigtos šāda attieksme.

Redziet, tagad Saeimā parādījās likums "Par valsts valodu", un atkal ir milzīgs troksnis. Pat ASV vēstnieks Nepera kungs ir atsūtījis uz Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju vēstuli, kurā viņš raksta: "Es jūs uzstājīgi aicinu sākt likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā tikai pēc tam, kad attiecīgi eksperti būs, tā sakot, izvērtējuši šo likumprojektu." Tas ir Krievijas totalitārās propagandas pasaulē iespaidā. (No zāles deputāts A.Golubovs: "Nepieņemt šo likumu!") Protams. Jo redziet, tagad mazā Latvija ir atkal un atkal vainīga, arī šoreiz, kad cīnās par savas valsts valodu. Cienījamie kolēģi! Bez satraukuma šajās dienās, kad notiek šādas lietas, runāt nemaz nav iespējams.

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas, Tabūna kungs.

P.Tabūns.

Paldies! Es atvainojos.

Sēdes vadītājs.

Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Man nāk prātā mana sievastēva Mazsalacas pilsētas galvas, bijušā galvas, pēc tam no 1953.gada Alojas aptiekāra, liktenis. Kad 1953.gadā šo 70 gadu veco vīru arestēja, tiesāja "Troika" tepat Rīgā, Stabu ielā, un viņu noturēja Centrālcietumā un neaizveda uz Sibīriju tikai tāpēc, ka viņš bija tik švaks, ka viņš varēja transportējot nomirt, kamēr viņu transportēs no cietuma uz vagonu. Noturēja trīs gadus un tad pirms nāves dažas dienas viņu izrakstīja no šīs iestādes — no Centrālcietuma. 73 gadu vecumā viņš arī mira.

Es uzskatu, ka mēs visi esam šī komunistiskā terora vai genocīda upuri. Mēs šodien esam šie upuri, jo Latvija izmirst ar 22 tūkstošu cilvēku ātrumu gadā, un, kopā ņemot, mēs esam varbūt vairāk iznīcināti nekā visās iepriekšējās deportācijās kopā. Mums ir jāzina, ka bija ne tikai 1941.gada deportācija un 1949.gada deportācija. Bet 1945.gadā vien izveda uz Sibīriju, uz nāves nometnēm 50 tūkstošus iedzīvotāju.

Man jāatceras šodien, kad es iekāpu mašīnā un braucu kopā ar kādu šoferi, un es viņam jautāju, kas tas ir Kirhenšteins, kas bija Kirhenšteina valdība, šis cilvēks neko nezināja ne par šo valdību, ne par pašu Kirhenšteinu. Viņš nezināja arī par to, kas bija pirms Kirhenšteina, varbūt kāda nozīme bija tieši šai valdībai, kas nodrošināja pirmo briesmīgo deportāciju un Baigo gadu.

Šodien daudzi nezina vēl par Baigo gadu notikumiem. Šodien daudzi nezina, kādas ir šīs komunistiskā terora, komunistiskās ideoloģijas, šīs viltus morāles nepārtrauktu melu un nepārtrauktu krāpšanu, un spaidu sekas. Mēs šodien esam šī genocīda, šī komunistiskā terora seku upuri. Un ja mēs domājam, ka mēs esam citi, nē, katrā no mums sēž šis bailīgais, vārgais, nedrošais cilvēks, kas apšauba mūsu valsti, kas apšauba iespēju pastāvēt šai valstij, kas cenšas atdot pašu svētāko svešajam, pakļauties, un varbūt mums būtu jāmācās gan no šodienas piketētājiem, kur dažas pensijas vecuma kundzītes, pāris jaunekļi, ap 30 cilvēkiem apliecināja savu taisnību. Apliecināja to, ka, lūk, viņi esot pamatiedzīvotāji šeit, ka viņi šeit nav ienākuši kā kolonisti, ka šeit pieder viņiem zeme, mājas un arī mūsu lauki. Šodien viņi var iegādāties par sertifikātiem arī mūsu lauku zemi. Mēs pakļaujamies, mēs esam gļēvi, jo mēs nespējam aizstāvēt savu zemi, kas ir varbūt skaistākā no visām zemēm pasaulē. Es par to nešaubos. Man viņa ir skaistākā.

Tāpēc es domāju, ka šodienas grozījums vai priekšlikums par šo komunistiskā terora upuru vai genocīda piemiņas dienu ir noteikti iekļaujams un atbalstāms turpmākai virzībai. Ir jādomā varbūt par datumiem, kad būtu atzīmējama šī diena. Es gribu saistīt arī ar šodienu, ar pašreiz topošo pieminekli. Strādā tēlnieki, strādā arhitekti, lai Latvijā būtu šis piemineklis komunistiskā terora upuriem. Jo tas, ko minēja Vidiņa kungs, un kas ir zināms, ka bija arī šī etniskā tīrīšana Krievijā, kur tiešām izpildīja nāvessodu tikai tāpēc, ka nacionalitāte bija latvietis.

Es domāju, ka 50 gadu garumā ir izpostīts ļoti daudz ģimeņu, un mēs zinām, ka šāda piespiedu tradīciju maiņa 1949.gadā, visu lauku apzagšana un ģimeņu pazemošana, kas noritēja arī pēc 1949.gada līdz šodienai, ka mēs nevaram būt citādi. Mums šodien ir jāatbalsta šis likuma grozījums. Es aicinu to atbalstīt, jo es ceru, ka mēs pastāvēsim. Mēs nedrīkstam pieļaut to, ka tauta netic savai valstij, netic parlamentam, netic prezidentam. Tātad tauta netic nākotnei. Bet nākotne nevar būt bez pagātnes izvērtējuma. Es aicinu to izdarīt šodien. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Es aicinu runāt par apspriežamo tēmu. Nerunājiet par sievastēviem, sievasmātēm un citiem rada gabaliem. Runājiet par lēmuma projektu vai likumprojektu. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: "Tieši tā!") Nākamais runās Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šodien no šīs tribīnes nākas dzirdēt ļoti dīvainas runas. Un šeit nāk deputāts Ābiķis un runā par to, ka vajadzētu Okupācijas muzeju iekļaut mūsu oficiālā valsts protokolā.

Un to tiešām vajag izdarīt. Bet ko ir Ābiķa kunga partijas kolēģis Birkava kungs, kurš ir ārlietu ministrs, izdarījis, lai tas tiešām tā būtu? Un Birkava kungs pat nespēj atbildēt sakarīgi uz deputātu jautājumiem šajā sakarā, kad mēs prasām, kāpēc tas nav izdarīts? Tāpat arī šeit nāk deputāts Dobelis runāt par Nirnbergu—2. Bet ko ir darījusi valdošā partija "Tēvzemei un Brīvībai", lai to panāktu vai tuvinātu? Un kas ir darīts no šīs valdošās partijas puses un no citu partiju puses, lai uzsāktu reāli okupācijas seku pārvarēšanu un ierobežotu to situāciju, ka lielākā daļa no īpašumiem mūsu valstī pieder cilvēkiem, kas nav Latvijas pilsoņi? Bet skaidrs, ka šeit ir ačgārna priekšvēlēšanu morāle. Te vēl nāks deputāti un runās ļoti daudz, jo runāt ir ļoti viegli un vārdos paust, cik tu esi īsts latvietis. Ar darbiem diemžēl ir daudz smagāk. Un tas, ka situācija mūsu valstī ir ļoti smaga, tas jūs acīmredzot īpaši neuztrauc. Es aicinu balsot. Paldies! (Starpsauciens: "Būtu kaunējies!")

Sēdes vadītājs.

Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Es atbalstu izdarīt grozījumus par svētku un atceres dienām, un turpinājumā 11.novembra Lāčplēša dienu papildināt ar pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas dienu.

Čepāņa kungs, es nerunāšu par savu sievastēvu ārstu Jāni Danēviču, kurš bija leģionārs un kurš tika notiesāts pēc tam, kaut gan daudzi teica, ka ārstus netiesāja, kas izcieta savu sodu tāpēc, ka viņš bija pret komunistisko režīmu. Bet es varbūt jums pateikšu par savu tēvu Jāni Rubinu, kurš arī 1950.gadā tika notiesāts uz 10 gadiem, izsūtot uz Sibīriju, pēc panta nr.58a. Un savukārt es divu gadu vecumā ar māti un otru brāli — mēs tikām izmesti uz ielas. Mēs visa latviešu tauta vai liela daļa esam cietuši no totalitārā un komunistiskā režīma, kas valdīja 50 gadus. Visādi mēs tikām pazemoti. Gan tikām pazemoti ar to, ka latviešu tautai nedeva dzīvokļus, tajā pašā laikā iebraucējiem un komunistiem deva, un viņi visi dzīvo vēl šodien labākos apstākļos nekā latviešu tauta. Gan arī pārējām represijām.

Es personīgi izjutu tās represijas jau no dzimšanas. Un dažreiz vēl pat tagad ir jādzird pārmetumi. Un visu savu jaunību vienmēr mēs bijām represēti. Gan no tās dienas, kad mūs izmeta uz ielas, gan tad, kad man liedza studēt Juridiskajā fakultātē, kur daudzi no šeit esošajiem arī pabeidza tajā laikā Juridisko fakultāti. Man pēc pusgada lika aiziet nepamatotu iemeslu dēļ. Gan arī visādi pārējie. Es domāju, ka Saeimā visiem deputātiem tomēr ir jāapzinās, ka latviešu tauta ir cietusi komunistiskajā režīmā un komunistiskā režīma laikā, un mums šī diena ir noteikti jāsvin kā svētku diena. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij, padomes pārstāvji, tauta! Nav šaubu, ka mēs esam bijuši smagi represēti un ka ir bijuši daudz upuru. Ļoti daudz upuru. Un varbūt nav nekādu šaubu, ka šodien vēl mūsu tauta tiek represēta un ka ir ļoti daudz upuru. Nav šaubu, ka spilgtākie okupācijas kalpi, pirmie sekretāri, sēž goda vietās. Un ka represētie, viņi tiek šodien spīdzināti, tiek pārklasificēti, viņi var staigāt garām tām mājām, kas viņiem piederēja, bet nevar tajās dzīvot. Mūsu latviešu tauta, kurai kādreiz piederēja šī zeme, tā zeme ilgi nebūs. Mūsu svētie mantojumi — ostas — pieder divas trešdaļas jau ofšoriem un tautai nekā nedod.

Es ierosinu atbalstīt totalitārā komunistu režīma genocīda upuru piemiņas dienu. Es gan sev prasu, es zinu, ka man tā diena arī atmiņā piesauks tos latviešus, kurus apmāca šodienas Iekšlietu ministrijas darbinieki. Kurus kontrolē lielāko daļu čekas bijušie darbinieki. Bet kuri var paņemt latviešu pilsoņus, likt viņu sejas tualetes podos un dauzīt to tualetes podu, cik grib. Un neviens ministrs nav atkāpies. Neviens nav sodāms par šito pazemošanu, kas notiek ar mūsu iedzīvotājiem. Vai tā būtu tā vecā krievu tantiņa, kas gāja pie Rīgas Domes, vai tie bija tie cilvēki, kas stāv ārpus Baltijas bankas tiesu zāles, bet pretī viņiem stāv bruņoti cilvēki — jauni puiši ar automātiem. Totalitārā režīma pārpalikas šodien ir. Jūs redzat, cik bezpartejiski mūsu Prezidijs rīkojas, cik bieži viņi nāk un izsakās no tribīnes, kur viņi var būt partejiski, bet viņi to dara no turienes. Totalitārais režīms šodien vēl ir mūsu zemē.

Tagad ir jautājums tikai par datumu. Es domāju, ka es atminu to totalitāro režīmu, vismaz to, kas man ir stāstīts, ko es zinu. Katru dienu. Bet jautājums ir — kāpēc mums ir jānolemj, ka pirmā vai otrā adventes dienā mums vienai no četrām svecēm jābūt melnai, kāpēc nevarēja uzlikt šito dienu kā 9. maija dienu? Lai pasaule saprot, kas šeit notika. Nebija uzvara, bet bija totalitārā režīma ievešana, un tas totalitārais režīms nav izvests no mūsu zemes. Saproti to, ko tev kāds uzdāvina, — nav brīvība. Jo mums šeit vēl nav izcīnīta brīvība. Kurš no mūsu tautas izjūt brīvību šodien? 95% ir vēl represēti. Paturēsim prātā totalitāro režīmu upurus un atminēsim, ka to upuru skaits aug šodien katru dienu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Andris Rubins — otro reizi.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Šo atceres dienu īpaši atcerēsies visi cilvēki, kas ir cietuši no komunistiskā terora Latvijā. Kā jūs zināt, ap 250 000 latviešu, kas dzīvo ārzemēs, kas bija spiesti izbraukt no Latvijas vai izsūtīti, viņi arī ir faktiski daudz cietuši, un vēl šodien viņi apzinās, ka ir pilnīgi izbojāta viņu dzīve, jo atgriezties šeit viņi arī nevar dažādu apstākļu dēļ, un bērni un mazbērni daudziem no viņiem vairs nerunā latviski. Tas viss notika tāpēc, ka mums bija šeit tas komunistiskais režīms.

Un es domāju, ka mēs to pieņemsim šodien pirmajā lasījumā, šo grozījumu likumā "Par svētku un atceres dienām", un varētu arī ierosināt to atzīmēt... un tā varētu arī būt brīvdiena valstī. Bet tam vēl priekšlikumus mēs varēsim iesniegt uz otro lasījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Vai komisijas vārdā vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Godātie kolēģi! Lai varētu notikt balsošana, lūdzu visiem izņemt identifikācijas kartītes un ievietot tās atpakaļ balsošanas iekārtā. Tā tehniskie darbinieki lūdza, citādi mums atkal nekas neiznāks ar balsošanu. Lūdzu, izdariet to! Un tad, kad iedegas uzraksts "identifikācija pabeigta" un mikrofons, tad lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 3, atturas — 1. Pieņemts.

Kādi ir apsvērumi par otro lasījumu? (Vidiņš kaut ko sauc no zāles.) No tribīnes, Vidiņa kungs. Jūsu vēsturiskie vārdi tiks ierakstīti stenogrammā, un tādēļ vajag no tribīnes.

J.Vidiņš.

Jā, es lieku priekšā 27. martu.

Sēdes vadītājs.

Vai piekrītam, kolēģi, 27. martam? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

J.Vidiņš.

Paldies par vēsturisko iespēju!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm"" . Pirmais lasījums. Izglītības un kultūras komisijas vārdā — šķiet, ka deputāts Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(LC). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs paņemt dokumentu nr. 3599. Cienījamie kolēģi, šis likumprojekts, manuprāt, ir ļoti vienkāršs, jo grozījumus likumā "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm" ir vienkārši nepieciešami izdarīt, jo saskaņā ar dažādiem Ministru kabineta rīkojumiem, piemēram, par atsevišķu medicīnas skolu likvidēšanu, par Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošo arodizglītības iestāžu reorganizāciju un arī veselu rindu citu dažādu institūciju reorganizāciju, ir vienkārši objektīvi nepieciešams likumā izdarīt izmaiņas, un es domāju, ka šeit nekādas lielas diskusijas par šo jautājumu nevarētu rasties. Principā šis likums ir tehniskas dabas jautājums — izņemt no saraksta reorganizētos attiecīgos objektus.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 3. Pieņemts.

Kādi ir priekšlikumi par otrā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņiem? Vai nav priekšlikumi par otro lasījumu? No tribīnes, Ābiķa kungs! Arī jūsu vārdi būs vēsturē.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Tā kā likumprojekts, mūsuprāt, nav sarežģīts, aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 19. martam.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — 19. marts? Nav. Paldies! Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Paldies par atbalstu!

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Teritorijas attīstības plānošanas likums" . Pirmais lasījums. Tautsaimniecības komisijas vārdā — deputāts Imants Liepa.

I.Liepa

(TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Runāsim par dokumentu nr. 3697 — "Teritorijas attīstības plānošanas likums", iesniegts pirmajam lasījumam.

Tautsaimniecības komisija izskatīja savā sēdē šo likumprojektu un nāca pie slēdziena, ka konceptuāli tas ir atbalstāms un nobalsojams, un tālāk strādājams pie otrā lasījuma iesniegtajiem ierosinājumiem. Taču tanī pašā laikā ir jāatzīmē, un tas ir jāatzīmē arī tādēļ, lai tas neatkārtotos, proti, ka šis likumprojekts ir iesniegts reti "šķidrā" sagatavotības līmenī. Un šeit galvenie trīs punkti, kas liecina par tādu vāju sagatavotību, šeit ir konceptuālās pretrunas un neskaidrības, un trūkumi.

Kā pašvaldības vadītāji norādīja no Pašvaldību savienības, Piešiņa kungs, šeit ir vismaz septiņas, vēl var saskaitīt vairāk konceptuālas nepilnības. Te ir didaktiski trūkumi šajā likumprojektā un beigu beigās arī redakcionālas nu tādas neveiklības, un līdz ar to šī likumprojekta izstrādāšana otrajam lasījumam, kā arī otrajam lasījumam domāto priekšlikumu izstrādāšana un iesniegšana nevar notikt nedēļas laikā, un es ierosinātu, ka pieņemt, pirmkārt, šo pirmajā lasījumā, lai netraucētu virzību tālāk, un iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 30. martam.

Sēdes vadītājs.

Paldies, kolēģi! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts. Un vai kolēģi piekrīt Liepas kunga ierosinājumam — iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 30. martam? Piekrīt. Paldies! Arī par to esam vienojušies.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās"" . Tautsaimniecības komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātais Prezidij, godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 3732 — maza, bet ļoti nozīmīga impresija mūsu likumdošanas darbā — Ministru kabineta iesniegtie grozījumi.... likumprojekts par grozījumiem likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās". Es domāju, mēs šeit nedebatēsim un atbalstīsim Ministru kabinetu, jo grozījumus tas izdara tikai viena panta, konkrēti 3. panta 6. punktā. Redakciju jūs varat izlasīt savos dokumentos. Aicinu jūs komisijas vārdā atbalstīt šo Ministru kabineta svarīgo ierosmi!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma, godātie kolēģi! Pusdienas tikko bija, vai tad nav spēka vairs nospiest pogu? Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu. Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 4. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! Atbildīgā komisija liek priekšā par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 17.martu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — 17.marts? Nav iebildumu. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu"" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā —deputāts Edgars Bāns.

E.Bāns

(DPS). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Piecu deputātu iesniegtais grozījums likumprojektā "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu", dokuments nr.3852. Pēc būtības sadala agrāko būvniecības visu procesu divās daļās — būvdarbi un ar būvniecību saistītie darbi, kā arī nosaka slieksni būvprojektēšanai paredzētajos apjomos, kur jāsāk ir darboties konkursa kārtībā. Tautsaimniecības komisija izskatīja šos grozījumus un aicina pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts. Par otro lasījumu, Bāna kungs, kādi apsvērumi?

E.Bāns.

Komisija lūdz priekšlikumus iesniegt līdz 19.martam.

Sēdes vadītājs

. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — 19.marts? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Juris Kaksītis.

J.Kaksītis

(DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija iesniedza likumprojektu, kuru Saeimai ir deleģējis Ministru kabinets, un šī likumprojekta saturs ir ļoti īss, tādēļ es nedaudz pakomentēšu, par ko ir runa. Tātad valdība lūdz atņemt viņai tās tiesības, kuras ir deleģējusi 26.panta otrā daļa, apstiprināto amatu un profesiju sarakstu, kas dotu tiesības personām īrēt valsts vai pašvaldību mājās esošos dienesta dzīvokļus. Juridiskā komisija atbalsta šo likumprojektu, un gan komisijas, gan valdības vārdā es aicinu arī Saeimu to darīt. Motivācija, kādēļ ir nepieciešams šobrīd šis labojums, ir izteikta manis parakstītajā 1997.gada 9.decembra rakstā par šo likumprojektu, un es domāju, ka jūs visi piekritīsiet, ka šodien situācija ir tā mainījusies, ka nevajadzētu uzlikt vairs par pienākumu valdībai noteikt šo sarakstu, apstiprināt šo sarakstu, šo sarakstu sagatavot, šo sarakstu veidot ir tiesīgas ministrijas, atsevišķi resori, jo galu galā pat tad, ja kāds dzīvoklis tiek par tādu atzīts, tad visa šī maksājumu nasta un viss pārējais jau nav ar lielu atšķirību no tiem gadījumiem, kad dzīvoklis tiek īrēts parastā kārtībā, un, ja nu tur ir kādi ierobežojumi, tad tās jau ir attiecīgā resora, kā mēdz teikt, problēmas, un nevis valdības. Un tādēļ lūdzu pirmajā lasījumā akceptēt šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Lagzdiņš, frakcija "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš

(LC). Godātie kolēģi deputāti! Es izteikšu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas viedokli par šo iesniegto likumprojektu. Mūsu komisija izskatīja šo valdības mazo projektiņu un noraidīja. Kādēļ? Tādēļ, ka mēs uzskatām, ka šī grozījuma pieņemšanas gadījumā to varētu ļaunprātīgi izmantot iestāžu, uzņēmumu un organizāciju vadītāji, lai saviem darbiniekiem izkārtotu dienesta dzīvokļus, tādējādi apejot vispārējo rindu. Kāda šobrīd ir situācija? Tātad šobrīd tikai Ministru kabineta noteikumos paredzētām darbinieku un mācošamies kategorijām var tikt piešķirti dienesta dzīvokļi, ja pašvaldība to akceptē. Ierosinātais grozījums paredz to, ka jebkuras valsts un pašvaldību institūcijas vadītājs var griezties attiecīgā pašvaldībā par to, ka konkrētai personai, konkrētam darbiniekam var piešķirt dienesta dzīvokli, neierobežoti jebkuram strādājošam, jebkuram, kas mācās profesionāli tehniskā skolā, augstskolā, kaut gan šobrīd Ministru kabineta noteikumi to neparedz, ja šo labojumu izdarīs, varētu piešķirt dienesta dzīvokli.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka rindā stāvētāji, kas saskaņā ar likumu par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanai, ir uzņemti dzīvokļu rindā, gadiem ilgi stāvēs un gaidīs dzīvokļus, savukārt, izmantojot dažādus sakarus un pazīšanos, tiks izkārtoti dzīvokļi, tiesa, dienesta dzīvokļi, apejot rindu, jebkuram augstskolu studentam, jebkuram audzēknim, jebkuram iestādes vai organizācijas darbiniekam. Mēs uzskatām, ka tieši otrādi jārīkojas, ir pēc iespējas jāsašaurina šīs kategorijas, kas var saņemt dienesta dzīvokļus, un, ja jūs, godātie kolēģi, būtu iepazinušies ar to amatpersonu loku, kurām jau šobrīd ir tiesības saņemt dienesta dzīvokli, tad jūs būtu pārsteigti, cik daudzām strādājošo kategorijām ir tiesības saņemt šī veida dzīvojamo platību. Mūsuprāt, dienesta dzīvokļi būtu jāpiešķir tikai tām strādājošo kategorijām, kuras strādā īpašos apstākļos, militārpersonām, mežsargiem, robežsargiem, tātad ļoti šauram lokam. Un šī problēma būtu jārisina savādāk attiecībā uz valsts amatpersonām, pakāpeniski piešķirot visiem valsts kalpotājiem un pašvaldību darbiniekiem gadījumos, kad tas ir nepieciešams, dzīvokļu pabalstu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

J.Kaksītis

(DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man grūti saprast Lagzdiņa kunga domu gājumu, ka runa ir par studentiem un tām personām, kuras mācās. Es tiešām neko nesapratu, jo nekas vairāk arī netika teikts, kā tikai arguments. Uzskatu, ka tas ir galīgi neloģiski izteikts arguments par šiem cilvēkiem, kuri mācās tādās vai citādās mācību iestādēs. Kā saka, ja jau saka "ā", tad jāpasaka arī "b", kā tad, redz kā, šis mehānisms ir par šiem studentiem. Bet es gribu runāt arī par to, ka, nu, tad kur te ir tā prioritāte šiem dienesta dzīvokļiem attiecībā pret citiem dzīvokļiem, kādēļ tad jāuzņemas... Mēs ar vienu roku gribam teikt, jā, lai ir patstāvība, lai katrs uzņēmums risina savus jautājumus, lai viņiem ir iespējas atkarībā no tā, kādi speciālisti tajā vai citā jautājumā ir vajadzīgi, lai tad arī viņš izlemj to, vai būs dienesta dzīvoklis vai nebūs dienesta dzīvoklis. Tad pateiksim, ka Lagzdiņa kungs un komisija ir pretim, tad lai pasaka, kur ir tas labums tiem dienesta dzīvokļiem attiecībā pret citiem dzīvokļiem?

Mēs ejam uz dzīvokļu brīvo tirgu, tad veidosim šajos uzņēmumos šādu situāciju, lai stabilizētu, lai dotu iespēju cilvēkam iegūt dzīvokli tādu, kādu viņš vēlas. Nu aizmirsīsim šo sociālisma principu, šīs dzīvokļu rindas un visu pārējo. Nu piesaistīsim cilvēkus pie tās vides, kurā viņi grib atrasties, kurā grib strādāt un dzīvot, nevis izdarīsim tā, ka viņiem visu laiku būs pēc tā ēzeļa principa, ka priekšā burkāns, aizmugurē — nūja. Un burkāns šeit būs šis šķietamais dzīvoklis, kuru jebkurā brīdī, ja kaut kas mainās, viņam atņems, un nūja būs tā, kura skubinās viņu darīt tā, kā uzliek šī institūcija. Un man ir dīvaini tas, ka, teiksim, valdība nolemj, valdība vienbalsīgi faktiski nolemj par šo likumprojektu, nē, deputāti tomēr saka nē, bet mēs nepiekrītam, ko jūs gribat. Valdība saka, mēs atsakāmies no šīs diriģēšanas vai komandēšanas principa, bet deputāts saka, nē, komandējiet uz priekšu! Lūk, šeit es neredzu nekādu loģiku, dienesta dzīvoklis ir jārada, es uzskatu, ir jārada šīs iespējas cilvēkam, kurš grib integrēties attiecīgajā vidē, attiecīgi vai nu nopirkt šo dzīvokli, vai izdot viņam šo kredītu, lai viņš varētu nopirkt, un tad viņš būs sasaistīts ar tām interesēm, kuras izvirza viena vai otra institūcija. Nevis otrādi, caur šo administrēšanu, faktiski tā ir administratīvā metode, kādā veidā viņi grib sasaistīt ar dienesta dzīvokli.

Sēdes vadītājs.

Jānis Lagzdiņš — otro reizi.

J.Lagzdiņš

(LC). Godātie kolēģi deputāti! Godātais kolēģi, Kaksīša kungs! Man liekas, ka jūs neesat neko sapratis. Tātad situācija ir tāda. Ir mums spēkā esoša vesela rinda likumu, kuri uzliek par pienākumu sociāli maznodrošinātos un mazaizsargātos apgādāt ar dzīvokļiem, bet, tā kā valsts un pašvaldības dzīvojamā fondā pašlaik nav pietiekami daudz dzīvokļu, tad diemžēl joprojām vēl desmitiem tūkstošu Latvijas pilsoņu stāv dzīvokļu rindās. Jūsu piedāvātais priekšlikums un valdības ir tāds, ka, apejot dzīvokļu rindas, tātad, apejot tos cilvēkus, kuri gadu desmitiem diemžēl ir stāvējuši rindās, var piešķirt valsts un pašvaldību iestādēs strādājošiem, turklāt jebkuram strādājošam, jo neierobežoti varēs pēc šī labojuma izdarīšanas piešķirt dzīvokli jebkuram strādājošam, turklāt likums nosaka, ka ne tikai strādājošam, bet arī valsts un pašvaldību mācību iestādēs mācošamies var piešķirt dzīvokļus, dienesta dzīvokļus, tā stāv rakstīts likumā, izlasīsim lūdzu Īres likumu. Tātad tas nozīmē, ka vairs nav nekādas nozīmes dzīvokļu rindām, ka jebkuram var izkārtot dienesta dzīvokli, šobrīd, paldies Dievam, tās ir tikai pārdesmit darbinieku kategorijas. Tāda ir šī labojuma būtība. Es aicinātu noraidīt šo grozījumu!

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre, frakcija "Latvijai".

U.Veldre

(TKL). Godātie kolēģi! Mēs komisijā ļoti sīki šo jautājumu izskatījām, un principā ir tā, ka atkal valdošie grib uzspiest mums visiem, ka ir vienlīdzīgi un vienlīdzīgākie, un iznāk tie, kas ir bagāti vai kas ir ierēdņi, tiem ir priekšrocības, un visa tauta, kā saka, lai domā, kam nav līdzekļu, par dzīvokļiem. Es lūdzu atbalstīt mūsu komisijas priekšlikumu, noraidīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Komisijas vārdā, Kaksīša kungs. Lūdzu!

J.Kaksītis

(DPS). Cienījamie kolēģi! Var jau gadīties, ka es arī Lagzdiņa kungu nesaprotu, ko var darīt ne vienu vien reizi, ir tā, bet es nesaprotu arī to, kādēļ ir šeit runa par dienesta dzīvokļiem, šajā sakarībā par rindām uz dzīvokļiem, kas tad tās rindas veido un kur? Ja mēs izejam uz šo likumprojektu caur vienu skatījumu, caur pašvaldību skatījumu, tad varbūt arī tā var runāt, bet, ja mēs runājam no valsts viedokļa, tad tas ir, atvainojiet, kā žargonā saka, galīgi garām. Bet es esmu jau pateicis gan jau pieminētajā rakstā, gan runājot šeit, un es gan komisijas, gan valdības vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu, un galu galā šis ir pirmais lasījums, un ja jau nu ir kādi vēl papildinājumu vai vēl kādas idejas, kā uzlabot, tad to var izdarīt otrajā un trešajā lasījumā. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Runājot par šiem dienesta dzīvokļiem. Veldres kungs, kas tad tas ir, ar pozitīvu iezīmi, kas tā ir, vai pretimnākšana? Vai cilvēks dienesta dzīvoklī jūtas labāk nekā parastajā dzīvoklī? Nē, viņš jūtas nenodrošinātāks. Ir jāsaprot: viņš jūtas nenodrošinātāks, jo brīdī, kad viņš pārtrauc darba attiecības, brīdī, kad viņam kaut kad būs jāšķiras no šīs institūcijas, no šī uzņēmuma, tad pārtrauksies arī viņa dzīvokļa attiecības. Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 12, atturas — 15. Pieņemts. Kaksīša kungs, vajadzētu otrā lasījuma termiņus noteikt. Kas šodien ir, ka visi bēg prom no tribīnes, nepabeiguši vēl lietu.

J.Kaksītis.

Es aicinu iesniegt atbildīgajai komisijai priekšlikumus līdz 20.martam.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — 20.marts? Nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais jautājums. Likumprojekts "Par pašvaldības aptauju" . Pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs

(LC). Cienījamā Saeima! Es lūdzu pievērst jūsu uzmanību dokumentam nr. 3862. Šajā dokumentā jūs varat atrast Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sagatavoto, kā šeit rakstīts, alternatīvo likumprojektu "Par pašvaldības aptaujām". Šajā likumprojektā ir noteikti divi galvenie pašvaldību aptauju veidi, tas ir, lemjošās pašvaldību aptaujas, un alternatīvajā likumprojektā tika precizēts, ka šādas aptaujas ir organizējamas tikai jau par pašvaldības domes (padomes) pieņemtu lēmumu, par šā lēmuma atcelšanu, tā ir šā alternatīvā likumprojekta viena no būtiskākajām atšķirībām. Likumprojektā ir arī runāts par otru pašvaldību veidu, par pašvaldību konsultatīvajām aptaujām. Šajā likumā ir noteikta šo aptauju ierosināšanas procedūra. Alternatīvajā likumprojektā tika paaugstināts, to deputātu skaits palielināts, kuriem ir tiesības ierosināt uzsākt aptaujas organizēšanai nepieciešamo parakstu vākšanu no viena deputāta līdz trešdaļai deputātu. Tie principā arī ir divi galvenie būtiskie jautājumi, ar ko alternatīvais likumprojekts atšķiras no sākotnēji piedāvātā likumprojekta. Likumprojektā ir arī noteikts tas, ka šo aptauju organizēšanas procedūru vada attiecīgās pašvaldības Vēlēšanu komisija, ir noteikts, kādas sekas ir aptauju rezultātiem. Komisijas vārdā es aicinu šo likumprojektu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies, Bunkša kungs! Debatēs runās Normunds Pēterkops, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Cienījamo Prezidij! Cienījamie Saeimas deputāti! Gribu pievērst jūsu uzmanību šim likumam un vairākiem šā likuma pantiem un ko šie panti izsaka. Pats pirmais jau nosaukums "Par pašvaldību aptaujām". 1.pants, kas saka, ka šīs ir pašvaldību lemjošas un konsultatīvas aptaujas. Ne komisijā, ne arī šobrīd nav īsti skaidra motivācija, kāpēc vispār būtu vajadzīgs īpaši izdalīt laukā no aptaujām pašvaldību aptaujas un pie tam vēl pateikt, ka pašvaldību aptaujas var būt lemjošas un var būt arī konsultatīvas.

Meklējot par vārdu "aptauja", ko nozīmē vārds "aptauja", manā izpratnē vārds "aptauja" nozīmē, ka mēs uzzinām, kāds ir viena vai otra viedoklis, un tālāk ar to varam rēķināties vai nerēķināties. Arī Latviešu literārās valodas vārdnīcā par vārdu "aptauja" ir teikts, ka tā ir procesa darbība, aptaujāšana, iztaujāšana par kādu jautājumu ziņu savākšanai. Socioloģiskā aptauja — visas tautas aptauja, ievākt ziņas aptaujas kārtībā. Sociologu rīcībā ir trīs galvenās informācijas vākšanas metodes: novērošana, dokumentu analīze un aptauja. Pateikt tagad pēkšņi to, ka aptauja arī var būt lemjoša, tad man liekas, ka šinī gadījumā kaut kas te nav pareizi. Vai nu vārds "lemjoša" neder kopā, vai "aptauja" neiet klāt, jo lemjošs nozīmē, ka vairs nenotiek aptauja, bet lēmums tiek pieņemts balsojot.

Par šādu lietu, ka tauta vai sabiedrība piedalās lēmumu pieņemšanā, ir teikts arī mūsu Satversmē. Satversmes piektā nodaļa, likumdošanas 64.pants skaidri un gaiši pasaka, ka likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētajā kārtībā un apmēros. Tas ir, tautas nobalsošanas gadījumā un Satversmē ir uzskaitīts, kuros gadījumos tas ir un kādā kārtībā var būt šī tautas nobalsošana un kāds ir rezultāts. Tas ir 72. pants, 73., 74., 77., 78., 79. un 80. Ir runa par tautas nobalsošanu. Tādēļ man liekas, ka arī šeit likumā būtu bijis loģiski runāt par kaut kādu pašvaldību jautājuma balsošanu, kur piedalās attiecīga sabiedrības daļa. Bet runāt par aptauju, man liekas, ir galīgi nepareizi.

Savukārt, ja mēs uzskatām to, ka Satversmē ir pateikts, ka likumdevējs ir Saeima un arī tauta īpašos gadījumos, tad kā tālāk likumos par pašvaldībām ir pateikts. Par pašvaldībām ir pateikts precīzi: "Vietējā pašvaldība ir valsts vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības domes (padomes) un tās izveidoto institūciju, iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī šajā likumā paredzētajā kārtībā Ministru kabineta doto uzdevumu brīvprātīgu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās teritorijas iedzīvotāju intereses."

Gribu pasvītrot vārdus: "valsts vietējā pārvalde". Tas nozīmē, ka pašvaldības pilda valsts funkcijas vietējā teritorijā. Administratīvajā teritorijā, par kuru tā ir atbildīga. Tātad tā pilda valsts funkcijas, un valsts grib pateikt, ka šīs valsts nodotās funkcijas — tikai dome vai padome nodrošina to izpildi. Tādēļ arī tikai dome vai padome arī pieņem lēmumus par šo patstāvīgo funkciju izpildi. Šeit mēs piedāvājam, ka šinī gadījumā šo patstāvīgo funkciju izpildē var piedālīties arī sabiedrība. Es piekrītu, ka tas tā būtu varbūt arī apspriežams jautājums, bet tas nevar būt aptaujas veidā.

Tāpat likumā ir nepieņemams, ka aptaujas organizē, nevis organizē, bet izpilda tūlīt pat Vēlēšanu komisijas, nedaudz, tikai 50 iedzīvotāji, var ierosināt, un Vēlēšanu komisija uzreiz sāks izpildīt šo aptauju. Tātad vairāki panti ir tādi, kas neatbilst citiem likumiem un arī...

Sēdes vadītājs

. Piecas minūtes ir pagājušas...

N.Pēterkops.

Jā, es aicinu šo likumprojektu pirmajā lasījumā noraidīt.

Sēdes vadītājs

. Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

J.Kaksītis

(DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tikai neuztveriet manu uzstāšanos kā tādu, ka iepriekšējā gadījumā komisija iestājās pret šo likumprojektu, ka tagad es uzstājos tieši tā iemesla dēļ. Nē, protams! Bet Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 24.februārī griezās pie mums, lai izskatītu Juridiskajā komisijā šo jautājumu, bet par cik 26.februārī tika nosūtīts dokuments Prezidijam, tad dabiski, ka Juridiskā komisija nepaspēja pusotras dienas laikā izskatīt un izskatīja nedaudz vēlāk. Tādēļ es esmu spiests šodien šeit no tribīnes paust Juridiskās komisijas attieksmi pret šo likumprojektu, un šī attieksme ir negatīva.

Attieksme ir negatīva šādu iemeslu dēļ. Kas attiecas uz to aptaujas daļu, kas nav lemjošā, bet konsultatīvā, tad mēs uzskatām, ka šādu aptauju jau šodien spēkā esošā likumdošana pieļauj izdarīt. Kas attiecas uz lemjošo aptauju, tad mums liekas, ka šeit tiek iestrādāta zināma bīstamība, ar likumu garantējot šādu lemjošo aptauju realizēšanu. Pirmkārt, tas ir finansu jautājums. Kas tad finansēs šīs aptaujas, no kurienes, kādā apmērā, tā ir viena lieta. Bet otra lieta ir tas, kādas var būt tālākejošās sekas šādai lemjošai aptaujai? Un tā nu ir sanācis, protams, tā nav komisijas vaina, bet tā nu ir sanācis, ka šobrīd mēs dzīvojam tādā periodā mūsu valstī, ka ir saasinājusies situācija ar piketiem, demonstrācijām, dažādu prasību izvirzīšana, un tad šāda aptauja var būt tieši negatīvs faktors vienas vai otras pašvaldības rokās, lai risinātu vienu vai otru jautājumu un iekļautu vienu vai otru problēmu šajā aptaujā.

Gan tā iemesla dēļ, ka aptaujas, kas ir konsultatīvas, ir realizējamas jau, pamatojoties uz šodien esošo likumdošanu, gan ņemot vēra lemjošo aptauju problemātiskumu, Juridiskās komisijas vārdā es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Es būšu īss un ļoti konkrēts. Es gribu jūs aicināt atbalstīt šo likumprojektu, jo šis likumprojekts pēc savas būtības izriet no tās demokrātiskās valsts iekārtas, kāda ir Latvijā, un šis likumprojekts, kurš, protams, terminoloģiski ir jālabo nākamajos lasījumos, dod pašvaldību iedzīvotājiem iespēju lemt par sev svarīgiem jautājumiem, kurus risina pārstāvniecība, nevis valsts pārvaldes institūcija, kā noteikts "Ministru kabineta iekārta" likumā, bet vēlēta tautas pārstāvniecība, un jāteic, ka šobrīd jau pašvaldības var sarīkot aptaujas par jebkuru jautājumu. Es domāju, ka nākotnē pieņemtais likums noteiks tieši tos konkrētos jautājumus, par kuriem pašvaldībās ir tiesības sarīkot iedzīvotāju aptaujas, referendumus, nobalsošanas. Terminoloģija mums, protams, tālāk ir jāsakārto. Es ļoti aicinu jūs atbalstīt šo visnotaļ demokrātiju paplašinošo likumprojektu apstākļos, kad jau tā ir vērojama liela finansu koncentrācija šajā valstī. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies, Leiškalna kungs! Juris Vidiņš — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija. Izsaku cerību, ka būsit tikpat lakonisks kā Leiškalna kungs.

J.Vidiņš

(TB/LNNK). Jā! Paldies! Varbūt trīs sekundes nelakoniskāks. Cienījamie kolēģi! Es arī atbalstu jebkuras demokrātijas paplašināšanas iespējas un ļaušanu izteikties visiem Latvijas pilsoņiem, piedalīties vēlēšanās un tā tālāk, un tā tālāk.

Bet, Leiškalna kungs, jūs neko nepateicāt, cik viss tas valstij maksās? (No zāles: "Nodokļu maksātājiem, nevis valstij!") Es, protams, saprotu, ka jūs, atrodoties pie varas iepriekšējā sasaukumā un tā tālāk, jūs ar tiem valsts līdzekļiem varbūt pārāk izšķērdīgi rīkojāties, bet katrā ziņā es uzskatu, ka tas valstij diezgan dārgi maksās un pašvaldībām. Tādēļ es esmu pret šo likumprojektu.

Otrs, kādēļ es esmu kategoriski pret šo likumprojektu. Principā mēs dodam personām, kuras šeit pēc starptautisko tiesību normām uzturas nelegāli, mēs viņiem dodam tiesības kaut kādām konsultatīvām vēlēšanām. Es esmu kategoriski pret to. Tas ir: "Iedod velnam mazo pirkstiņu, viņš paņems visu roku." Respektīvi, re, kur trīs jaunekļi sēž, kas šodien pat balsoja pret komunistiskā terora, genocīda piemiņas dienas iedibināšanu. Tātad viņi musinās tālāk nepilsoņus, un atkal kādā veidā mēs izvērtēsim viņu vēlmi. Paldies! Es lūdzu šo likumu neatbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs

. Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātais Prezidij! Vidiņa kungs! Laba avīze man trāpījās rokā. Tas ir Latvijas Republikas laikraksts "Diena", kurā ir pateikts skaidri un gaiši: "Politika ir pārāk svarīga lieta, lai to uzticētu politiķiem." Par to maksāšanu es jums pateikšu. Sabiedrībai vienmēr daudz vairāk izmaksā voluntāri pieņemti lēmumi šaurā vidē, kur šai sabiedrībai nav iespējas izteikt savu viedokli. Tas ir maksājis un izmaksās dārgāk nekā aptaujas sarīkošana. Pie tam nevis valsts maksā, bet nodokļu maksātāji, kuru griba ir piedalīties šajās aptaujās, grozīt sarakstus un tā tālāk. Jo plašāka demokrātija, jo tuvāk ir mūsu mērķis — labklājība. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Andris Ameriks, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

A.Ameriks

(DPS). Godātie deputāti! Godātais Leiškalna kungs! Es saprotu jūsu varbūt šodien aktivitāti, aizstāvot šo likumprojektu. Taču reizēm liekas tā, ka pasakiet, kā vajag runāt — par vai pret, un mēs esam gatavi aizstāvēt to ideju, tikai vispirms vajag precizēt, ko mēs gribam panākt ar to. Tas, kas ir saistīts ar šo likumprojektu, bet šaubām, pirmais jautājums ir — cik tas maksās?

Otrs jautājums — ko tas dos? Un es pieļauju, ka, teiksim, Rīgā, katru dienu varētu notikt divas vai trīs šādas aptaujas. Jo 50 cilvēki ierosinātu aptauju. Tātad mēs sāksim spriest, kurā vietā ko rakt — grāvi vai stādīt liepas, vai vēl kaut ko. Mēs taču zinām, ka šodien ir likums par tautas nobalsošanu, kurš konkrēti paredz, ka nobalso tikai likumprojektu. Konkrēti paust savu attieksmi pret konkrētu jautājumu ar konkrētu formulējumu. Nobalsošanu, vēl pie tam lemjošu nobalsošanu rīkot, ko var ierosināt 50 pašvaldībā dzīvojoši cilvēki, es domāju, ka tā ir lielā mērā tik tiešām valsts līdzekļu izšķērdēšana, un es aicinātu pašreiz neatbalstīt to viena iemesla pēc. Pašvaldībai šodien nav liegts izzināt savu iedzīvotāju viedokli par to vai par citu jautājumu. Bet spekulēt ar demokrātijas jēdzienu un teikt par to, ka tādā gadījumā tiek kaut kādā veidā bremzēta šī demokrātijas attīstība pašvaldībās, es domāju, ka tas šobrīd ir tīri politisks teātris. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es aicinu šo likumprojektu noraidīt. Vai patiešām mums nav ko darīt? Vai patiešām pašvaldībām trūkst darba? Un vai patiešām pašvaldībām ir tik ļoti daudz naudas, ka nav kur likt? Un to jātērē būs šādām aptaujām. Var jau, protams, Leiškalna kungs, tēlot demokrātiju... (dep.Leiškalns no zāles: "Man nav jātēlo!")... diemžēl. Bet vajag paredzēt sekas šādai tēlošanai. Un pareizi Kaksīša kungs teica, ka šodien mēs jau te redzam, kas notiek, kādā veidā tiek izvirzītas visdažādākās prasības, ažiotāžas attiecīgiem jautājumiem, vēl ir par maz arī mācības 3.martā pie Rīgas pašvaldības, pie Domes. Jo redzat, te skaidri un gaiši ir rakstīts: "Pašvaldības konsultatīvajā aptaujā var piedalīties visas attiecīgās pašvaldības teritorijā pastāvīgi dzīvojošās personas — Latvijas pilsoņi, nepilsoņi, ārvalstnieki, bezvalstnieki..." Sāksim rīkot šādas aptaujas, tērēsim milzīgu naudu. Mēs zinām, kāds ir septiņās lielākajās Latvijas pilsētās sastāvs, cik tur ir nepilsoņu, cik pilsētas tad pieprasīs rīkot šīs aptaujas? Padomājiet, kolēģi! Tā taču ir nopietna lieta. Un nevajag pašvaldībām speciāli organizēt tādas lietas, kas šobrīd šajā laikā nebūtu vēlams. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Aleksandrs Kiršteins, Latvijas Nacionālās reformu un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins

(LNRP, LZP). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Mani drusciņ izbrīna daudzu deputātu šodien teiktais, ka it kā nevajadzētu vai kādā veidā vajadzētu vērsties pret subsidaritātes principu un pret pašvaldību darba uzlabošanu. Šī aptauja absolūti nevienam netraucē. Tā ir reglamentēta. Pašreizējā situācijā, ja nav šāda likuma, nekādas aptaujas neviens neorganizēs. Tagad kas vēršas pret aptaujām? Pavērojiet uzmanīgi un paskatieties, kas ir tie cilvēki, kuriem šīs aptaujas nepatīk. Teiksim, Ziemeļu rajonā ir vasarnīcas. Tā vietā, lai aptaujātu pilsētas iedzīvotājus, vai tās privatizēt vai pārdot izsolē, protams, ka labāk ir sadalīt pašiem sev, teiksim, pa 5 vai 7 latiem gadā, nevis mēnesī. Es saprotu, ka nevajag aptauju rīkot.

Mums ir otrs bēdīgs piemērs. Ja mums būtu bijusi šāda aptauja, tad mēs zinātu, ko darīt ar to pieminekli, kuram nav nosaukuma. Vieni to sauc par Uzvaras pieminekli, citi to sauc par pieminekli izvarotājiem — žargonā, vēl trešie to lamā nezin kādiem vārdiem. Daudz vienkāršāk bija veikt šādu aptauju, pārbaudīt, kāda ir pilsētas iedzīvotāju attieksme, un tas sanāktu nesalīdzināmi lētāk, nekā to spridzināt, kur iet cilvēki bojā.

Nākošais. Te pilnīgi pareizi ir jāiestrādā, Tabūna kungs pilnīgi pareizi norādīja. Aptaujas var būt divu veidu. Aptaujas, kas saistītas ar valsts varu, tas ir, ar pilsētas varu, pašvaldībām, tātad ir jārīko tiem cilvēkiem, kas ir balsstiesīgi. Bet varbūt saimnieciski jautājumi, piemēram, Sedas tur kādā Kūdras ciematā par attiecīgu ūdensvadu vai vēl par kaut ko, kurā nedzīvo vispār nekādi pilsoņi. Tātad var būt gan saimnieciski jautājumi, gan šādi, kas būtu jānodala. Tie visi jautājumi ir jāiestrādā uz nākošo lasījumu. Es te varētu varbūt nosaukt kādas desmit lietas, kas man nepatīk, principiālas. Bet nākt un šeit teikt, ka mums šajā valstī, kur tiešām pašvaldībās ir bijis bardaks un cilvēki vispār nezin, kādā veidā izteikt savu viedokli, tad jūs gribat, lai viņi iet atkal un taisa šīs demonstrācijas kaut kur uz ielas? Labāk lai viņi organizē un izsaka savu viedokli visos jautājumos. Es aicinu atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Odisejs Kostanda, frakcija "Latvijai".

O.Kostanda

(TKL). Godājamie kolēģi! Es arī uzskatu, ka ir jāatbalsta šis likumprojekts, jo demokrātijas nekad nav par daudz, un biežāk uzticēsimies iedzīvotāju, mūsu Latvijas pilsoņu viedoklim, mazāk domāsim šeit viņu vietā.

Es domāju, ka tas, kā tiek šobrīd plānota, piemēram, administratīvi teritoriālā reforma, pēc principa — gandrīz piecgade trīs gados, piespiedu kārtā, nerēķinoties ar pašvaldību vai pašvaldības teritorijā dzīvojošo pilsoņu un iedzīvotāju viedokli, ir nepārdomāts solis no politiķu puses. Un šis pats piemērs ar administratīvi teritoriālo reformu pilnībā pārliecina par to, ka ir vajadzīgs šāds likums par pašvaldību aptauju, un šajā gadījumā es uzskatu, ka pašvaldību teritoriju izmaiņas, arī saskaņā ar Eiropas pašvaldību hartas principiem, nebūtu izdarāmas, ja par to nenotiek nobalsošana attiecīgo pašvaldību teritorijās, kuras ir paredzēts apvienot novados, reģionos vai kā nu tās nosaukt. Es aicinu balsot par!

Sēdes vadītājs

. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Bunkša kungs. Lūdzu!

J.Bunkšs

(LC). Cienījamie kolēģi! Mani šīs debates daļēji pārliecināja par to, ka mēs šo likumprojektu pagaidām neesam tā rūpīgi izlasījuši. Tas ir pirmais. Tagad varbūt par tiem konkrētiem iebildumiem. Tik tiešām, kas attiecas uz nosaukumu un varbūt lietotajiem terminiem, ir sfēras, kur mums likumi nav bijuši un kur šo terminu lietošana vai veidošana nav nemaz tik vienkārša. Šobrīd nosaukums "Pašvaldību aptauja" tiek lietots tā vienkāršā iemesla dēļ, lai nejauktu šo likumprojektu ar likumu "Par tautas nobalsošanu", kas tik tiešām ir Saeimas likumu ierosināšana. Šajā gadījumā, kas attiecas uz šo lemjošo daļu un kurā piedalās tikai attiecīgās pašvaldības teritorijas iedzīvotāji, tātad šiem vēlētājiem lemjošās aptaujās, respektīvi, Latvijas Republikas pilsoņiem, tiek dotas tiesības likumā noteiktajos gadījumos, šie punkti ir konkrēti uzskaitīti, lemt par to, vai pašvaldības lēmums ir atstājams spēkā vai atceļams. Kas attiecas uz konsultatīvajām aptaujām, tad, cienījamie kolēģi, šobrīd tik tiešām ir jāuzdod šis jautājums — kas notiek? Un kas vispār šos jautājumus šobrīd reglamentē? Likumā ir precīzi pateiktas robežas, kur drīkst organizēt arī šādas konsultatīvas aptaujas, un respektīvi ir noteikts, ka konsultatīvas aptaujas ir veicamas tikai par tiem jautājumiem, kas atrodas pašvaldības pastāvīgajā kompetencē. Diemžēl mums jau šodien ir precedenti, kaut vai 1994.gada pašvaldību vēlēšanu laikā, kad pašvaldības organizēja aptaujas Bauskas rajonā par jautājumiem, kas faktiski ir Saeimas kompetencē. Es domāju, ka tas stāvoklis ir pilnīgi nepareizs. Arī, teiksim, elementāri fizikas likumi saka, ja nav iespēja telpā izplesties, tad rodas papildu spiediens, un, neradot šīs iespējas likumīgā veidā un kontrolētā veidā realizēt savas intereses, mēs varam vērot, teiksim, kaut vai to, kas varbūt Rīgā ir noticis un tamlīdzīgi. Bez tam šobrīd nevienā likumā mums nav noteikts arī, kādas ir juridiskās sekas likumam. Ko šāda aptauja dod. Un arī varbūt vēl svarīgāks jautājums par to, kāda ir pārsūdzēšanas kārtība, ko darīt konflikta gadījumā.

Sēdes vadītājs.

Bunkša kungs, debates mēs esam beiguši. Jūs varat tagad komisijas vārdā, bet jūs nepaužat komisijas viedokli. Jūs paužat savējo viedokli.

J.Bunkšs.

Šie ir jautājumi, kas tika izskatīti komisijā, un kādi bija argumenti, kas izskanēja komisijā par, tāpēc es to šeit arī minēju. Es aicinu balsot par šo likumprojektu. Protams, par konkrētiem skaitļiem un vesela virkne var būt precizējumu, par to var runāt nākošajos lasījumos.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 29, atturas — 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu termiņus otrajam lasījumam.

J.Bunkšs.

Priekšlikumus šim likumprojektam lūdzu iesniegt līdz 20.martam.

Sēdes vadītājs.

Līdz 20.martam. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies.

Nākamais jautājums. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību"". Otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Kārlis Druva.

K.Druva

(LZS, KDS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentiem nr.3863 un nr.3296. Pirmais piedāvātais grozījums likumā "Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību" ir Saeimas deputātam Dinēviča kungam — 5.pantā izteikt to jaunā redakcijā, un šo piedāvāto grozījumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par šo priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts komisijas viedoklis.

K.Druva.

Nākošais ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums — izteikt 5.panta sesto daļu jums priekšā redzamā redakcijā. Šo grozījumu un arī nākošo, kurš ir Saeimas deputāta Bunkša kunga priekšlikums, atbalstīja komisija savā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu 5.panta sestajā daļā, deputāta Jāņa Bunkša priekšlikumu 5.panta sestajā daļā un par šiem diviem. Vai deputāti piekrīt? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

K.Druva.

Nākošais ir deputāta Bunkša piedāvātais grozījums 5.panta septītajā daļā. Šo grozījumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalstīja. Pieņemts. Vēl vienu izskatīsim.

K.Druva.

Nākošais ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums — apvienot 2. un 10.pantu, vienlaicīgi papildinot tajos dotos uzskaitījumus 19.panta pirmajā daļā, 5.punktu un tā tālāk. Šo grozījumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to pārtraucam likumprojekta skatīšanu. To turpināsim pēc pārtraukuma. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Turpināsim Saeimas sēdi. Turpinām izskatīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību"" otrajā lasījumā. Komisijas vārdā — Kārlis Jūlijs Druva.

K.Druva

(LZS, KDS). Cienījamie kolēģi! Turpināsim. Tātad nākošais piedāvātais grozījums ir 5. lapaspusē. Saeimas Juridiskais birojs iesaka aizstāt likuma 7. panta 1. punktā vārdus. Šo piedāvāto grozījumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.Druva.

Nākošais ir arī Saeimas Juridiskā biroja ieteikums — izteikt likumprojekta 5. panta 1. rindkopu jums redzamajā redakcijā. Šo piedāvāto grozījumu komisija izteica savā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti komisijas atzinumam piekrīt? Pieņemts.

K.Druva.

Nākošais ir Labklājības ministrijas valsts sekretāres Porņašņovas piedāvātais grozījums — aizstāt likuma 8. panta 2. daļā dažus vārdus, tādus kā "ātrā medicīniskā palīdzība", arī šo piedāvāto grozījumu komisija pieņēma savā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.Druva.

Tad nākošais ir arī papildu redakcija tālāk tai pašā pantā — 8. pantā — kā jūs redzat, arī no valsts sekretāres. Arī šo piedāvāto grozījumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem pret 8. panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

K.Druva.

Nākošais ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums — izteikt likumprojekta 6. pantu jums priekšā redzamajā redakcijā. Šo piedāvāto grozījumu komisija atbalstījusi savā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti komisijas atzinumam piekrīt? Pieņemts.

K.Druva.

Nākošais ir deputāta Bunkša piedāvātais grozījums — izteikt likuma 10. panta 2. daļas 4. punktu jums redzamajā redakcijā. Arī šo piedāvāto grozījumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.Druva

. Nākošais ir Saeimas Juridiskā biroja ieteiktais grozījums — izslēgt likuma 11. panta 1. punktā vārdus "saskaņot ar uzdotajiem uzdevumiem civilajā aizsardzībā". Šo piedāvāto grozījumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

K.Druva.

Nākošais ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums — izteikt likuma 11. panta 7. punktu jums redzamajā redakcijā. Tāpatās arī to... starp citu, to komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi pret 11. panta redakciju kopumā? Iebildumu nav. Pieņemts.

K.Druva.

Labi, tad tas arī... apvieno Finansu ministrijas un Bunkša kunga piedāvātos grozījumus, un nākošais ir 10. lapaspusē pašas komisijas piedāvātais grozījums — izslēgt likumprojekta 10. pantu, un, ja nav iebildumu, tad iesim tālāk.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem pret panta izslēgšanu iebildumu nav? Pants izslēgts.

K.Druva.

Nākošais ir deputāta Bunkša piedāvātais grozījums — izteikt likumprojekta 11. pantu. Jūs redzat redakciju. Šo grozījumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.Druva.

Nākošais ir Saeimas Juridiskais birojs — iesaka izteikt likumprojekta 12. pantu, jūs redzat redakciju... Šo komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

K.Druva.

Nākošais ir Labklājības ministrijas valsts sekretāres ieteiktais grozījums 19. panta 3. punktā. Jūs redzat redakciju. Šo grozījumu arī komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Pret 19. panta redakciju deputātiem iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

K.Druva.

Nākošais ir Saeimas deputāta Bunkša piedāvātais grozījums — izteikt likumprojekta 15. pantu, jūs redzat redakciju. Šo grozījumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.Druva.

Līdz ar to ir izsmelti visi piedāvātie grozījumi otrajam lasījumam, un lūdzu atbalstīt komisijas piedāvātos grozījumus.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — nav, atturas — 4. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

K.Druva.

Es lūgtu 20. martu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem pret nosaukto termiņu iebildumu nav? Pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu — l ikumprojekts "Fizisko personu noguldījumu garantiju likums" . Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Vents Balodis, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

V.Balodis

(TB/LNNK). Godātie Prezidija locekļi, godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 3864. Pirmais priekšlikums ir saņemts no Saeimas Juridiskā biroja. Un tas ir par terminiem, un Budžeta komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti komisijas atzinumam piekrīt? Pieņemts.

V.Balodis.

Arī otrais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

V.Balodis.

Arī trešais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti 2. panta redakcijai piekrīt? Pieņemts.

V.Balodis.

Ceturtais ir deputāta Dinēviča priekšlikums, kuru komisija ir ņēmusi vērā un daļēji iestrādājusi savā priekšlikumā, kurš ir atspoguļots pārejas noteikumu 3. punktā.

Sēdes vadītājs

. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt? Pieņemts.

V.Balodis.

Piektais un sestais ir Juridiskās komisijas un Juridiskā biroja priekšlikums, kuri arī ir ņemti vērā un iestrādāti Budžeta komisijas priekšlikumā, kurš ir septītais.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt likumprojekta 3. panta redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.Tālāk, lūdzu!

V.Balodis.

Astotais ir Dinēviča kunga priekšlikums. Un komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu par deputāta Dinēviča priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis.

Devītais ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Un tāds pats ir arī desmitais — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija šos priekšlikumus ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

V.Balodis.

Divpadsmitais — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 4. pantu, un komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.Tālāk, lūdzu!

V.Balodis.

Ceturtajā lappusē — trīspadsmitais — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

V.Balodis.

14. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, un ir iestrādāts Budžeta komisijas priekšlikumā, kurš ir ar numuru 15.

Sēdes vadītājs.

Deputāti šai panta daļas redakcijas piekrīt? Pieņemts.

V.Balodis.

16. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 6. pantu, un komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav? Pieņemts.

V.Balodis.

17. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

V.Balodis.

18. — deputāta Dinēviča priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

V.Balodis.

19. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti komisijas atzinumam neiebilst? Tālāk, lūdzu!

V.Balodis.

20. — deputāta Dinēviča priekšlikums, un komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav? Pieņemts.Tālāk, lūdzu!

V.Balodis.

21. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

V.Balodis.

22. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

V.Balodis.

Arī 23. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

V.Balodis.

24. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

V.Balodis.

9. lapā — 25. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

V.Balodis.

26. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

V.Balodis.

27. ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Tas arī nav balsojams, jo izteikts nekonkrētā formā. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis.

10. lappusē — pie pārejas noteikumiem 28. ir Budžeta komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pārejas noteikumu 1. punkta redakcijai piekrīt? Pieņemts.

V.Balodis.

Un 29. ir deputāta Dinēviča priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav? Pieņemts.

V.Balodis.

11. lappusē ir 30. — Budžeta komisijas priekšlikums, kur arī ir izteikti šie maksājumi par... šīs maksājumu izmaiņas līdz 2006. gadam.

Sēdes vadītājs.

Līdz 2008. ...?

V.Balodis.

Jā, līdz 2008.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu pret pārejas noteikumu 3. punkta redakciju nav? Pieņemts.

V.Balodis.

31. — deputāta Jāņa Straumes iesniegtais priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

V.Balodis.

Un 32. ir Budžeta komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās termiņu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

V.Balodis.

Paldies! Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu deputātus atbalstīt otrajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likumprojekta "Fizisko personu noguldījumu garantiju likums" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 1, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu par termiņiem!

V.Balodis.

Paldies! Lūdzu deputātus iesniegt savus priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 26. martam ieskaitot.

Sēdes vadītājs.

Pret termiņu — 26. marts — deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu par izmaiņām darba kārtībā. Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51. pantu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt šādas izmaiņas darba kārtībā. Darba kārtības 45. punktu — likumprojekts "Grozījumi Muitas likumā" izskatīt kā darba kārtības 37. punktu, tas ir, tūlīt, un darba kārtības 46. punktu — "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" izskatīt kā darba kārtības 38. punktu. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Vēlas runāt Ludmila Kuprijanova, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

L.Kuprijanova

(DPS). Jā, cienījamie kolēģi un kolēģi no Budžeta komisijas! Man ir ļoti žēl, bet mūsu komisijai ļoti gribētos šodien izskatīt vismaz likumu "Par Iekšlietu ministrijas pensijām" un arī gribētos pabeigt vienreiz Farmācijas likumu. Tādēļ es iebilstu pret dienas kārtības maiņu vismaz ar tādiem punktiem.

Sēdes vadītājs.

Vai kāds vēlas runāt par? Par vēlas runāt Vents Balodis.

V.Balodis

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Šie likumprojekti mums ir jāizskata pirmajā lasījumā. Tie ir ļoti īsi. Tas aizņems katrs ne vairāk kā divas minūtes. Pie tam viens no šiem likumprojektiem ir ierosināts kā steidzams, un es arī zinu, ka arī par otru likumprojektu deputāti ir parakstījuši papīru un arī ierosina kā steidzamu. Es ļoti lūdzu atbalstīt šīs izmaiņas.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret nosauktajām darba kārtības izmaiņām! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 13, atturas — 5. Izmaiņas darba kārtībā izdarītas.

Līdz ar to kā nākamo izskatām likumprojektu "Grozījumi Muitas likumā" . Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Pēteris Apinis, frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Lūdzu jūs šodien nobalsot pirmajā lasījumā par grozījumiem Muitas likumā, kurus ir sagatavojis un izstrādājis Muitas nodokļu departaments. Tas ir saistīts ar to, ka pagājušā gadā, diezgan lielā steigā pieņemot Muitas likumu, radās dažas neskaidrības, un tās ir jānovērš, un tādēļ Budžeta komisija ir ierosinājusi šo likumu atzīt par steidzamu, un mēs varētu nobalsot par to.

Sēdes vadītājs.

Vai par steidzamību kāds vēlas runāt par vai pret? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta "Grozījumi Muitas likumā" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

P.Apinis.

Godātie kolēģi, es aicinu jūs nobalsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta "Grozījumi Muitas likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas un otrā lasījuma izskatīšanas termiņiem.

P.Apinis.

Godātie kolēģi, es jūs aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 23.martam, jo tas ir ļoti sarežģīts likumprojekts, un izskatīt to otrajā lasījumā — 2.aprīlī.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi pret nosauktajiem termiņiem? Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu balsojumu ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols, LZS, KDS frakcija.

M.Vītols

(LZS, KDS). Godātie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr.3884, tātad šeit ir divi likumprojekti. Viens, ko ir iesniegusi deputātu grupa "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"", un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi šo, bet ir izstrādājusi alternatīvu likumprojektu šim likumprojektam, kuru tā atbalsta. Un es aicinu nobalsot pēc deputātu ierosinājuma par steidzamības noteikšanu šim likumprojektam.

Sēdes vadītājs

. Vai kāds vēlas runāt par vai pret likumprojekta atzīšanu par steidzamu? Ir pieteicies Andrejs Požarnovs, bet jūs esat debatēs pieteicies vai par steidzamību? Noņem. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par desmit deputātu priekšlikumu — atzīt šo likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 3, atturas — 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

M.Vītols

. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā es aicinu godātos deputātus nobalsot par likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs

. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu par termiņiem.

M.Vītols

. Lūdzu iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 19.martam un noteikt otrā lasījuma termiņu — 2. aprīli.

Sēdes vadītājs

. Deputātiem iebildumu pret nosauktajiem termiņiem nav. Pieņemts.

 

Nākamais darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts "Par Igora Pavlova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā" . Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā — deputāte Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija, izskatot Saeimas lēmuma projektu par Igora Pavlova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā, ir pieņēmusi pozitīvu lēmumu. Igors Pavlovs ir viens no vadošajiem Latvijas arodbiedrību darbiniekiem, brīvi pārvalda latviešu valodu, ilgus gadus ir veicis šos pienākumus, un viņu atbalsta un lūdz piešķirt viņam pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, kā arī Latvijas tirdzniecības flotes jūrnieku arodbiedrība.

Sēdes vadītājs

. Debatēs ir pieteicies deputāts Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Padomes pārstāvji! Tauta! Redziet, es to laikam prasīju Mārim Grīnblata kungam sakarā ar tiesnešiem, kas atbild par šitiem saimnieciskiem un citiem darbiniekiem, ka viņi patiešām ir goda cilvēki. Mums šeit nāk Kreituses kundze un apgalvo, bet pagājušo rudeni mēs tādam Oļegam Stepanovam piešķīrām goda pilsonību, un šodien avīzē Saeimā saņemts ģenerālprokuratūras atzinums, kurā norādīts, ka valsts uzņēmuma "Ventspils tirdzniecības osta" direktors Oļegs Stepanovs ir pārkāpis likuma par uzņēmumiem 17.pantu. Viņš, būdams valsts uzņēmuma direktors, ir ieņēmis vadošus amatus privātuzņēmumos. Ir gan par lietu! Mums ir komisija, un mums ir atbildīgā persona, kas nāk un galvo, un, manuprāt, tā persona, kas atnāk un galvo par kaut ko, viņai ir to jādara un jāatbild. Viņai ir jāpārbauda un jābūt drošai, kad ir pārbaudīts, un, ja viņa kļūdās, tad viņai ir jāuzņemas atbildība. Bet mūsu bezatbildīgā valsts, mēs darām, kā mēs gribam, izpatīkam, kam mēs gribam, kļūdāmies pat ar tādu svētu lietu kā mūsu pilsonība un uzdrīkstamies nākt atpakaļ un galvot par jaunu. Nav neviena vārda pateikts, ka labosies, bet nāk un pūš pīlītes vēl un vēl, un vēl.

Mūsu tautība ir mums svēta, mūsu pilsonība ir mums svēta, pēc pāris gadiem visi Latvijas šeftmaņi it kā dabūs to pilsonību šā kā tā. Bet arodbiedrības darbinieks, lūdzu, paskaidrojiet man, kuru darbu ņēmēji... Ir pat kādas arodbiedrības, sarkanās arodbiedrības vai labās arodbiedrības, man vienalga, kādas, kur darba ņēmējs ir saņēmis vismazāko aizsardzību. Mūsu algas ir nu pasaules līmenī — joks, bet mēs nākam tagad un lūdzam, ka viens arodbiedrības kadrs ir it kā kaut ko speciāli nopelnījis latviešu acīs. Nu, es jums varu pateikt, ka visa arodbiedrību kustība Latvijā beidzamos brīvības gados ir nopelnījusi tikpat daudz kā Latvijas Banka un tikpat daudz kā mūsu Saeima. Nulli Latvijas tautas acīs. Bet es visvairāk iebilstu pret to, kad šeit ir tīrs interešu konflikts. Kundze, kas pretendē, ka viņa būs Eva Perona un aizstāvēs darba ņēmējus, kamēr viņi izdod 100 tūkstoš latu, lai dekorētu vienu istabu, kad viņa var paņemt kādus, kas viņai arodbiedrības kustībā būs lojāli, un viņus virzītu uz goda pilsonību. Manuprāt, tas ir kauns, arodbiedrības strādnieki — vai tas ir Andris Siliņš, kas bija Aivara Kreitusa palīgs, kad Aivars bija finansu ministrs, vai Zorgevics, kas tagad, aizejot no arodbiedrības, ir liels kungs, galvenais kungs dzelzceļā, kad kāds no tās grupas būtu kaut ko labu kādam strādniekam devis. Kauns, Kreitusa kundze, ka jūs varat paņemt no tās vides savus draugus un viņiem ieteikt pilsonību.

Sēdes vadītājs

. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Es gribētu atsevišķiem deputātu kungiem, kuriem nav priekšstata, kā strādā Saeimas komisija, atgādināt, ka Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijā strādā Tautas kopas "Brīvība", es nezinu, vai biedrs, kungs vai dalībnieks, vai tāds, kas tur kopojās, — Leopolds Ozoliņš, un ļoti žēl, ka viņš nav atļāvies informēt savas kopas virsvadoni par to, kas reāli notiek. Es atvainojos deputātiem par to, ka jūs tikāt atklāti dezinformēti par šeit izskatāmo personu, jo tam nav nekāda sakara ar saimnieciskajiem darbiniekiem.

Otrkārt, man būtu lūgums deputātu kungiem pirms kāpšanas tribīnē tomēr izlasīt tos dokumentus, kas ir izdalīti viņiem, un tad Valdmaņa kungs varētu izlasīt, ka šeit rekomendācijas ir izsniegusi Latvijas tirdzniecības flotes jūrnieku arodbiedrība. Un vēl es gribētu atgādināt Valdmaņa kungam, ka Pilsonības likuma izpildes komisijā ne priekšsēdētāja, ne tās vietniece Prēdeles kundze, ne sekretārs Aleksandrs Pētersons neietekmē, nerekomendē un neiespaido nevienu. Lēmums atbalstīt vai neatbalstīt tiek pieņemts slēgtā sēdes daļā, un līdz ar to arī galīgo lēmumu pieņem Saeima un par to atbild Saeima. Es pildu komisijas priekšsēdētājas funkcijas tik daudz, ka es jums stādu priekšā šo likumprojektu... lēmuma projektu, par kuru jums ir jālemj balsojot, tāpat kā to dara jebkurš komisijas vadītājs. Un tāpēc man būtu lūgums, kad šeit mēs apspriežam kādu konkrētu kandidatūru, nejaukt iekšā visu, kas cilvēkam ir zināms vai nav zināms, vai sapņos parādījies, jo tas saistās ar konkrētu cilvēku un konkrētu viņa likteni un spriedumu par viņu.

Un vēl es gribētu atgādināt Valdmaņa kungam, ka viņam vajadzētu būt informācijai, ka viņa minētais Stepanova kungs nav saņēmis labvēlību Pilsonības komisijā un viņam tā nav piešķirta. Tā ka es ceru, ka vismaz par šo jums vajadzētu publiski atvainoties Stepanova kungam.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu — uzņemt Igoru Pavlovu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 6, atturas — 8. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts "Par Aleksandra Ščukina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā" . Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā — deputāte Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Pilsonības likuma izpildes komisija, izskatot Saeimas lēmuma projektu par Aleksandra Ščukina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā, ir pieņēmusi pozitīvu lēmumu. Aleksandrs Ščukins ir viens no tiem cilvēkiem, kas ir aktīvi iesaistījies gan barikāžu cīņu laikā, gan nekad nav slēpis savu pārliecību par Latvijas neatkarīgas valsts eksistences nepieciešamību un darījis visu tās labā. Aleksandrs Ščukins Latvijā ir nonācis 1942. gadā, kad viņš kopā ar māti ir atvests no Baltkrievijas fašistiskās okupācijas gados. Brīvi pārvalda latviešu valodu un ir izrādījis pilnīgu lojalitāti Latvijas valstij.

Sēdes vadītājs

. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu — Aleksandru Ščukinu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 5, atturas — 4. Lēmums pieņemts.

 

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm izdienas pensijām" , Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.439, otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Roberts Jurdžs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

R.Jurdžs

(TB/LNNK). Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 3896. Tātad tie ir 81.panta kārtībā pieņemtie noteikumi, un šis ir otrais lasījums. Uz otro lasījumu 1. priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Ir ierosināts apvienot divus likumus. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo Juridiskā biroja priekšlikumu?

R.Jurdžs.

Nākošajā priekšlikumā Juridiskais birojs ierosina izmainīt...

Sēdes vadītājs.

Jurdža kungs, kolēģi prasa balsojumu par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu — apvienot likumprojektus. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 14, atturas — 27. Diemžēl nav kvoruma, godātie kolēģi! Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 14, atturas — 35. Nav pieņemts. Tātad paliek spēkā atbildīgās komisijas viedoklis.

R.Jurdžs.

Nākamais priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs iesaka mainīt likumprojekta nosaukumu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Jurdžs.

Precizēta 1.panta redakcija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs.

3.priekšlikums. Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav pret komisijas atzinumu. Paldies! Pieņemts.

R.Jurdžs.

Nākamais priekšlikums — precizēt 3.panta redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs.

4.priekšlikums. Iekšlietu ministrija ir izteikusi 3.pantu jaunā redakcijā, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par Iekšlietu ministrijas priekšlikumu — izteikt likumprojekta 4.pantu pēc jaunās numerācijas, tas ir: "Izdienas stāža aprēķināšana" ar visiem tā punktiem. Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

R.Jurdžs.

5.priekšlikums. Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija piedāvā 3.pantam jaunu punktu, kuru komisija ir atbalstījusi un pat pastiprinājusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts komisijas viedoklis.

R.Jurdžs.

Nākamais priekšlikums no Labklājības ministrijas. Šis priekšlikums ir atbalstīts no komisijas puses.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs.

7.priekšlikums. Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt priekšlikumam — svītrot 4.pantā vārdus "par vienu gadu". Pieņemts.

R.Jurdžs.

5.pantā ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Jurdžs.

8.priekšlikums. Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija piedāvā 5.panta sestajā daļā izmaiņas, kuras komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Paldies! Pieņemts.

R.Jurdžs.

Par nākamajām daļām un pantiem priekšlikumu nav. 7.pantā ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst redakcijas precizēšanai 8.pantā pēc jaunās numerācijas. Pieņemts.

R.Jurdžs.

9.pantā ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti piekrīt.

R.Jurdžs.

10.pantā arī ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

R.Jurdžs.

Tāpat ir noticis 11.pantā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Jurdžs.

12.pantā komisija ir precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Jurdžs.

9.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs piedāvā izteikt 13.pantu jaunā redakcijā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Jurdžs.

10.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs piedāvā jaunu versiju, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

R.Jurdžs.

11.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisija ierosina mainīt vārdus, ko pati arī atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies! Pieņemts.

R.Jurdžs.

12.priekšlikums no Iekšlietu ministrijas. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

R.Jurdžs.

13. priekšlikums no Iekšlietu ministrijas, kas runā par pārejas noteikumu 1.punktu, jaunu apakšpunkta redakciju. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

R.Jurdžs.

14.priekšlikums. Iekšlietu ministrija piedāvā izslēgt pārejas noteikumu 1.panta 3. un 4.apakšpunktu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot pārejas noteikumu 1.punkta 3. un 4. apakšpunktu.

R.Jurdžs.

Jā, paldies. 15.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas, dabiski, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Jurdžs.

Precizēts 4.punkts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

R.Jurdžs.

5.punkta redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs.

Arī to deputāti atbalsta. Pieņemts.

R.Jurdžs.

16.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

10.punkta redakcija arī ir precizēta. Deputātiem iebildumu nav. 16.priekšlikums ir Iekšlietu ministrijas.

R.Jurdžs.

Iekšlietu ministrijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Komisija to ir atbalstījusi. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

R.Jurdžs

. 17.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ierosina izslēgt 11.punktu.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt pārejas noteikumu 11.punkta svītrošanai. Pieņemts.

R.Jurdžs

. 18.priekšlikums. Deputāts Dinēvičs. Šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Deputātiem pret komisijas atzinumu pret deputāta Dinēviča priekšlikumu iebildumu nav. Pieņemts komisijas viedoklis.

R.Jurdžs

. 19.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

R.Jurdžs

. Lūdzu balsot par šā likuma pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 1, atturas — 2. Pieņemts. Lūdzu kādi ir priekšlikumi par 3. lasījumu?

R.Jurdžs.

Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 20.martam!

Sēdes vadītājs

. Vai nav iebildumu pret Jurdža kunga minēto datumu — 20.marts? Nav iebildumu. Paldies! Pieņemts.

R.Jurdžs

. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Godātie kolēģi, nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Grozījumi Farmācijas likumā" , trešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 3870. Komisija ir saņēmusi trešajam lasījumam vairākus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu pēc kārtas skatām. Pirmais.

A.Požarnovs

. 1. ir Labklājības ministrijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

.Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Atbalstīt un uzskatīt to par likumprojekta 1.pantu. Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

A.Požarnovs

. 2. ir Labklājības ministrijas priekšlikums — papildināt 5.panta 3.punktu pēc vārda "ražošanas" ar vārdu "marķēšanas". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs

. Atbildīgās komisijas priekšlikums — izslēgt 5.panta 9.punktu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs.

4. ir Labklājības ministrijas priekšlikums — papildināt 6.panta 1.punktu ar atsevišķiem vārdiem. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Požarnovs.

Labklājības ministrijas priekšlikums — papildināt 3.punktu ar atsevišķiem vārdiem. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Požarnovs.

6. ir Labklājības ministrijas priekšlikums — izteikt 6.panta 5.punktu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs

. Labklājības ministrijas priekšlikums — izteikt 6.panta 7.punktu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Požarnovs

. 8. ir Labklājības ministrijas priekšlikums — izteikt 10.panta 2.punktu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs

. 9. ir Labklājības ministrijas priekšlikums — izteikt 10.panta 7.punktu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Požarnovs.

Labklājības ministrijas priekšlikums — izteikt 14.panta 1.punktu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs.

11. ir deputāta Požarnova un Labklājības ministrijas priekšlikums — izslēgt likuma 16.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Deputāti arī piekrīt svītrot likuma 16.pantu. Pieņemts.

A.Požarnovs

. Labklājības ministrijas priekšlikums — izteikt 22. pantu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs

. Labklājības ministrijas priekšlikums — izteikt 24.pantu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Požarnovs.

14. ir Labklājības ministrijas priekšlikums — aizstāt 26.pantā atsevišķus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs

. Komisija ir precizējusi 26.1. panta redakciju, kas tika ieviesta otrajā lasījumā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Pieņemts.

A.Požarnovs.

15. ir deputāta Požarnova priekšlikums — izslēgt 27.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Deputāti neiebilst pret likumprojekta 27.panta svītrošanu. Pieņemts.

A.Požarnovs.

Labklājības ministrijas priekšlikums — izteikt 29.pantu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Požarnovs

. 17. ir deputāta Požarnova priekšlikums. Likuma 30.pantā izslēgt atsevišķus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs.

18. ir Labklājības ministrijas priekšlikums — izslēgt 31.pantā vārdus — "atteikta vai". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs.

19. Labklājības ministrijas priekšlikums — izslēgt 34.panta 2.punktā atsevišķus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti to atbalsta. Pieņemts.

A.Požarnovs

. Labklājības ministrijas priekšlikums — izteikt 35.pantu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 35.panta redakcijai, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija? Piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs

. Deputāta Rubina priekšlikums — papildināt 35.panta pirmo daļu ar jaunu 2.1. apakšpunktu. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Vēlas runāt deputāts Pēteris Apinis, frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis

(LC). Godātie deputāti! Es ļoti lūdzu jūs atbalstīt deputāta Rubina priekšlikumu. Mēs tiešām esam diezgan liela un plaši pārstāvēta ārstu sabiedrība šajā zālē, un mēs ar visu cieņu un simpātijām izturamies pret farmaceitiem, kas ir izstrādājuši šo likumu, un lielākoties atbalstām visus farmaceitu priekšlikumus. Mums ir tikai viena iebilde. Tiešām zāles ir jāizgatavo un jāizsniedz farmaceitiem. Bet zāles, kurām ir stipra iedarbība, drīkst izrakstīt tikai ārsts, kurš pazīst savu pacientu, kurš zina sava pacienta diagnozi, kuram ir bijusi iespēja iepazīties ar pacienta anamnēzi, un šajā jautājumā mums ir diezgan liela vienprātība, ka pašreizējā periodā diemžēl ļoti daudzas zāles tiek izsniegtas tieši aptiekā, arī tādas, kas likumdošanā būtu paredzētas izsniegt tikai pret recepti, un šādas zāles pašlaik bieži vien tiek izsniegtas bez receptes. Aptiekārs izvēlas būtisku zāli pēc viņa paša viedokļa, nezinot ne slimnieka anamnēzi, ne izmeklēšanas rezultātus. Es šoreiz lūdzu atbalstīt deputāta Andra Rubina priekšlikumu, jo uzskatu to par ļoti pieņemamu un nekādā gadījumā ne diskriminējošu pret aptiekāriem. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A. Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Priekšlikuma būtība ir, ka tikai ārsts var noteikt, kādas zāles ir nepieciešamas slimniekam. Bez ārsta izrakstītas receptes Latvijas aptiekās diemžēl var brīvi iegādāties gandrīz jebkurš un jebkuru medikamentu. Ja nu vienīgi neskaitot narkotikas un psihotropos preparātus. Ar šādu demokrātiju nevar lepoties vairums attīstīto un jaunattīstīto valstu. Iedzīvotāju pašārstēšanās, ārstēšanās aptiekās un tamlīdzīgi bieži noved pie ielaistiem slimības gadījumiem, komplikācijām, un pēc tam ir nepieciešama ilgstoša un dārga ārstēšanās stacionārā. Zaudētāji, protams, pirmkārt ir paši pacienti. Otrkārt, sertificēti mediķi. Treškārt, valsts kopumā. Uzskatu, ka likumā noteikti jābūt iestrādātam, un mans priekšlikums, kā ir uzrakstīts, ko arī atbalstīja deputāts Apinis, ka ir jābūt noteiktām zālēm, kuras var izrakstīt tikai ārsts un aptiekas var izdot tikai ar recepti.

Es jums varu pastāstīt vairākus piemērus, bet, protams, ka es negribu ilgstoši aizņemt laiku. Bet vienu es jums pateikšu. Pie manis kā pie dermatologa atnāca sieviete, kura ir bijusi jau pie kādiem pieciem ārstiem. Uz sejas kaut kādi izsitumi viņai bija. Viņa nebija pie ārstiem bijusi, iegājusi aptiekās, viņai iedeva kortikoīda ziedi, ko biežāk iedod, un pacienti ārstē. Pacientei, protams, nekādi uzlabojumi nebija. Pēc kāda pusgada viņa atnāca pie mums, un mēs, protams, paņēmām analīzes. Tur bija sēnīšu saslimšana. Jo, ja āda lobās, tas ir biežākais, kas ir. Tas vēl vienu reizi parāda to, ka slimniekam ir jāiet pie ārsta. Tāpēc tās receptes, var būt cits jautājums, ka es pilnīgi atbalstu to, ka maznodrošinātiem un mazturīgiem un varbūt visiem pacientiem, kurus valsts var dotēt, ka ārsta pieņemšanai ir jābūt bezmaksas, un tādai vajadzētu būt.

Vajadzētu slimokasēm strādāt, nevis kā šodien, kad daudzi pacienti baidās iet pie ārsta, un tas pie tā arī noved. Tāpēc mums ir ārsti, un ārstiem ir jāizraksta receptes un jānosaka diagnoze, jāizraksta receptes, un aptiekās tikai mēs saņemam zāles. Es lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs

. Andrejs Požarnovs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija. Nevēlas runāt. Vēlas runāt Ludmila Kuprijanova.

L.Kuprijanova

(DPS). Cienījamie kolēģi! Es esmu ļoti priecīga kā komisijas vadītāja, ka jūs tik lielu vērību piešķirat šobrīd receptēm. Bet jūs tās lapiņas atpakaļ paņemat, un pat jūsu balsojums 12.priekšlikumā, tur tas jau ir ierakstīts. Rubina kungs, apskatieties! Tādēļ, protams, ja mēs katrā pantā gribam tās receptes ielikt, to, protams, var izdarīt. Bet man šķiet, ka te nevajadzētu tā darīt. Atšķiriet atpakaļ 12.priekšlikumu šinī pašā likumprojektā un izlasiet tekstu!

Sēdes vadītājs

. Pēteris Apinis — otro reizi. (No zāles: "Ko viņš vēl teiks?")

P.Apinis

(LC). Paldies godātajai Kuprijanovas kundzei. Es tiešām zinu, kas ir rakstīts 22.pantā 12.priekšlikumā, kurš precīzi to nosaka. Šinī gadījumā ir runa par to, ka tas precizē vispārēja jeb atvērta tipa aptiekas. Šādā redakcijā, kad tu esi šajā vispārējā vai atvērta tipa aptiekās, tiek uzsvērts tas, ka var izsniegt zāles pret recepti, tas tikai norāda uz to, ka slēgta tipa aptiekās to nevar izsniegt. Es šo Rubina kunga papildinājumu uzskatu kā papildinājumu, arī likuma punktu šīm divu aptieku precīzam nodalījumam.

Sēdes vadītājs

. Andris Rubins — otro reizi.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Tomēr 12.priekšlikumā, ko mēs atbalstījām, tur ir runa par zāļu izgatavošanu, par izgatavotām zālēm. Tur nav precīzi noteikts par visām zālēm, un tāpēc es pastāvu uz savu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Paldies! Debates beidzam. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Nav ne zīmītes, arī pa kompjūteru jūs neesat pieteicies. Godātie kolēģi, vajag reaģēt ātrāk! Debates beidzam. Komisijas vārdā — Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Komisijā mums bija līdzīga diskusija, un komisija uzskatīja, ka 12.priekšlikumā Labklājības ministrija ar šo redakciju ir izteikusi tieši to pašu. Bet komisijā Rubina kungs šaubījās, ja nu gadījumā šo Labklājības ministrijas priekšlikumu neatbalsta Saeima, tādā gadījumā viņš uzturēs šo 21.priekšlikumu. Bet, par cik Rubina kungs jebkurā gadījumā šo priekšlikumu uztur, tad faktiski gandrīz vai dubults neplīst. Tad es aicinu balsot!

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Andra Rubina priekšlikumu — papildināt 35.panta pirmo daļu ar jaunu 2.punktu šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 15, atturas — 12. Pieņemts.

A.Požarnovs

. 22.priekšlikums ir Labklājības ministrijas priekšlikums — papildināt 36.pantu ar atsevišķiem vārdiem. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Vai deputāti piekrīt? Apiņa kungs, piesakieties debatēs caur moderno iekārtu! (No zāles deputāts P.Apinis: "Es tai īsti neuzticos!") Bet tagad, lūdzu, runājiet!

P.Apinis

(LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs. Es turpmāk tā darīšu, lai gan es īsti tai iekārtai vairs neuzticos.

Es gribētu cienījamajiem kolēģiem norādīt par šī likumprojekta Labklājības ministrijas priekšlikumu, kas atbilst lielas daļas Eiropas valstu pieredzei, daudzu Eiropas valstu pieredzei. Daudzās Eiropas valstīs ir pieņemts, ka ir precīzi reglamentētas aptieku atrašanās vietas un ka nedrīkst viena aptieka otrai pielikt sev blakus filiāli. Nevis tā, viņa drīkst atvērt jaunu aptieku, bet tikai tādēļ, lai nojauktu kādas otras aptiekas rajonā tirgu, tikai tādēļ atvērt kādā otrā vietā filiāli. Tā Eiropā ir pieņemts, un šis ir izrakstīts, kā Labklājības ministrijas Farmācijas departamenta vadītājs teica, ka tas ir no Eiropas normatīviem izrakstīts. Taisnība ir. Ja jūs ieejat, piemēram, Āgenskalna tirgus rajonā, tad tur blakus esošajām jau divām strādājošajām aptiekām ir atvērtas četras filiāles. Tas, bez šaubām, tādā veidā aptiekāru pašu uztverē un farmaceitu uztverē ir pilnīgi nepieļaujami, un mans uzdevums ir šoreiz atbalstīt farmaceitu viedokli.

Sēdes vadītājs

. Andrejs Požarnovs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Atvērt aptieku ir daudz, daudz grūtāk nekā izveidot filiāli. Filiāles principā, šis mehānisms domāts vairāk lauku rajoniem, kur nav šo te aptieku īpašnieku, lai tiešām tiktu nosegts šis aptieku tīkls. Bet pilsētā tāda diemžēl ir izveidojusies prakse, ka viens farmaceits, lai izkonkurētu otru, blakus mājās vai blakus kāpņu telpā izveido filiāli, un viņš ar šo filiāli neriskē. Jo, ja filiāle nestrādā pietiekami labi, tad jebkurā gadījumā viņam ir īstā aptieka, kas atrodas citur, kurā apgrozījums ir daudz lielāks. Tādēļ, izveidojot šādu filiāli, tas nozīmē vienkārši tādu neveselīgu konkurenci. Tādēļ šis te attālums — 500 metri — būtu ļoti loģisks un ļoti atbalstāms. Tādēļ es aicinātu tomēr atbalstīt Labklājības ministrijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs

. Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Ja mēs domājam par mūsu cilvēkiem, tad mēs nedrīkstam ierobežot nekādos rādītājos. Lai atver aptiekas, cik kurš grib, lai atver aptieku punktus vai filiāles, ja likums to atļauj. Un jo būs vairāk aptieku un jo būs vairāk aptieku filiāļu, jo medikamenti būs lētāki. Tas ir mūsu iedzīvotāju labā. Es domāju, ka neviens nevar atklāti pateikt, ka viņš ir pret iedzīvotājiem. Es saprotu, ka tēvzemieši atbalsta farmaceitus, viņi viņus sponsorē, tā ir jūsu niša, kā saka, un jūs visāda veida ierobežojumus gribat veikt šeit biznesā. Bet, ja mēs esam demokrātiska valsts, mēs esam par brīvu biznesu, tad mums ir jāatļauj atvērt jebkuram cilvēkam jebkuru aptieku, protams, likumā atļautās robežās. Es negribētu ierobežot ar dažādiem attālumiem, jo tas, ka jūs te sakāt, ka tas domāts laukiem vai pilsētām, mums jau Latvija ir viena liela pilsēta vai vieni lieli lauki. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Pēteris Apinis — otro reizi.

P.Apinis

(LC). Godātais Rubina kungs! Mani tiešām nesponsorē farmaceiti. Un es arī neesmu "Tēvzemei un Brīvībai", bet es aizstāvu šo priekšlikumu. Pārsvarā tādēļ, ka mēs virzāmies uz to, ka aptieka ir aptiekāru prakse. Mēs cīnāmies, ka vispār nav šādu filiāļu. Ir aptieka kā aptiekāra prakse. Uz to mēs esam gājuši jau iepriekš. Mēs esam tikuši līdz tām divām filiālēm. Sākumā, kā bija zināms, bija neierobežots filiāļu skaits. Mēs esam tikuši jau līdz divām filiālēm, un mēs ceram, ka kādreiz būs tā, kā normālās Eiropas valstīs, ka aptiekāru prakse ir aptieka. Un viņi šajā praksē rīkojas atbilstoši saviem profesionālajiem kritērijiem un atbilstoši savas profesionālās mākslas līmenim, zināšanām, praksei, iemaņām, un mēs tiešām ceram, ka kādreiz te būs Eiropas valsts un nebūs bezgalīgi daudz filiāļu un tamlīdzīgi pseidobiznesa veidu. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Roberts Jurdžs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

R.Jurdžs

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es kā "Tēvzemei un Brīvībai" deputāts neatbalstu šos priekšlikumus, kas gan nāk no Labklājības ministrijas. Un ne tāpēc, ka varbūt tie būtu slikti vai neatbilstu Eiropai. Bet tie neatbilst Latvijas situācijai. Un tie neatbilst arī Juridiskajai situācijai, jo izlasiet, kurš noteiks, no kuras vietas 500 metri — no durvīm, no durvju kliņķa vai no aptiekas letes, vai no pārējā.

Tāpat līdzīgs ir arī nākošais priekšlikums par motivāciju, kas ir būtiska motivācija un pārējais. Domāju, ka tā ir tāda pašdarbība, un ja Rubina kungs uzskata, ka visa pasaule iedalās labajā un ļaunajā, melnajā un baltajā, tad ļoti vienkārši būtu dzīvot. Bet dzīvē tā nenotiek. Un tā kā viņš — profesors varētu interesēties par pārējo, tāpēc es arī ierosinu neatbalstīt šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs

. Andris Rubins — otro reizi.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Paldies, Jurdža kungs! Es saprotu, ka šinī jautājumā mūsu domas sakrīt. Un es tikai gribu teikt, ka tiešām man lielu brīnumu izraisa vairāki priekšlikumi, kas jau bijuši arī iepriekš, un šodien mēs pašreiz par to nerunājam, bet, teiksim, par farmāciju kopumā. Lieltirgotavas kādreiz varēja atvērt jebkurš cilvēks un varēja atvērt arī aptiekas. Bet pēc tam ierobežoja, visu laiku meklēja kaut kādus ierobežojumus, šeit uz kādiem 500 metriem. Tagad likums paredz, ka lieltirgotavai noteikti jābūt divām durvīm un 100 kvadrātmetriem. Es nesaprotu, kāpēc jābūt ar divām durvīm? Lai pa otrām aizmuktu projām? Un tā tālāk. Tā kā es domāju, es esmu par to, lai būtu brīvs tirgus un gan licencētās, gan funkcionējošās aptiekas, gan viņu aptiekas punkti var būt jebkurā attālumā, visur, kur cilvēks tās vēlas atvērt. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Aleksandrs Kiršteins, Latvijas Nacionālās reformu un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins

(LNRP, LZP). Godājamie deputāti! Es arī aicinātu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo te jau Jurdža kungs precīzi parādīja, kā tad tiks veikta šī atskaite. Ja, piemēram, Vecrīgā izveidos kaut kādas ministrijas vai izveidosies vesels kvartāls ar viesnīcām, tad ko tas nozīmē, ka nedrīkstētu būt šīs aptieku filiāles katrā no šīm ēkām? Tā ka tas ir absurds un nav izdomāts. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es runāšu par savu sievastēvu.

Sēdes vadītājs

. Viņš droši vien visnotaļ godīgs cilvēks ir bijis.

L.Ozoliņš

. Tieši tā, Čepāņa kungs! Tieši tā! Bet komunisti viņu apzaga briesmīgi, vai ne... Un apzaga viņu tādā veidā, ka viņa aptieka, kas atradās Mazsalacā, tika izdemolēta pirms pāris gadiem, un pacēlās, nu, varētu teikt, simts metru tālāk, nu pašreiz ir divas konkurējošās aptiekas, jo viņa mantinieki atjaunoja šo aptieku, un Mazsalacā tagad 50 metru attālumā ir otra aptieka. Bet varbūt lai tas paliek.

Patiesi, no vienas puses, tie 500 metri būtu labi, jo, ja mēs braucam pa Bulduru prospektu, tad mēs redzam, ka Bulduru vecākai aptiekai, arī 150 gadi, pretīm tieši ir atvērta otra aptieka, kur nav ne 50 metri, kur varbūt ir 15 metri, otrā ielas pusē ir otra aptieka. Manuprāt, ka kaut kādiem noteikumiem, varbūt ne šādiem tieši, ka tiešām — no kuras vietas skaitīt un kā, varbūt tajā rajonā... Ka tomēr vajadzētu būt tikai vienai aptiekai, jo šāds te aptieku izvietojums kā pašreiz ir ļoti maz saprotams gan no patērētāju viedokļa, gan no slimnieku viedokļa, jo labāk, ka tās aptiekas būtu dažādos rajonos un to būtu daudz, bet tās nebūtu viena otrai pretim vai viena otrai blakus. Un kas ir ļoti svarīgi, ka šodien varbūt vajadzētu pieņemt šādu, lūk, lēmumu. Kā jau visā mūsu valstī valda neskaidrība, varbūt to sauc arī par likumu nesakārtotību. Ir iespējams, ja ir kaut kāda aptieka, aplikt viņu ar šādām filiālēm vai citām aptiekām visriņķī 20 metri, 50 metri, 100 metri, tur par dempinga cenām pārdot medikamentus, un tā tradicionālā aptieka, kas ieņem labu vietu, tā vienkārši izput. Tāpēc, lai neradītu šādu situāciju un tomēr saglabātu tradicionālās aptiekas, kuru bankrotu daudzi vēlas pašreiz, īpaši tad, kad šīs aptiekas ir privatizējuši aptieku darbinieki, nodibinot savus SIA, jo viņiem ir pirmpirkuma tiesības, lai izvairītos no šādas mākslīgi izraisītas vai, varētu teikt, noziedzīgi izraisīta bankrota situācijas, es tomēr pagaidām vismaz šajā kapitāla uzkrāšanas, mežonīgā kapitāla uzkrāšanas periodā atbalstīšu Labklājības ministrijas ierosinājumu.

Sēdes vadītājs

. Andris Saulītis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Saulītis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Man ļoti žēl, ka vienkārši tik skaidrā un pašsaprotamā jautājumā viena daļa no mediķiem nekaunīgi lobē, runāsim atklāti. Vienkārši nekaunīgi, bez kauna un goda lobē savus draugus, un viss. Es sēdēju, sēdēju un klausījos, un klausījos, un vienkārši neizturēju. Elementāri neizturēju. Tā ir totāla nekaunība, un cilvēkiem viss tas ir jādzird. Es to pamatošu.

Kāpēc jūs iedomājaties, ka vienā aptiekā būs visas zāles? Cilvēks atnāk, viņam varbūt tieši tā medikamenta tajā aptiekā nav. Viņam ir vismaz izredzes otrā aptiekā tikt. Otrs. Aptieka var aizdegties, aptieku var izdemolēt, ar aptieku var notikt kāda ārkārtas situācija, un zāles būs vajadzīgas tieši tajā brīdī. Tāpēc būs blakus otra aptieka, un varēs aiziet uz otru aptieku. Nu taču ir galīgi skaidras šīs pašsaprotamās lietas! Nu vienkārši muļķi laiž! Nu, ja laiž muļķi, tad vismaz pasakat. Nu tas ir lobisms. Nu, ja tu saņem to naudu, tad vismaz paklusē un nobalso, Pēter! Nu vismaz nobalso un nemuldi. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ābiķis Dzintars, frakcija "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis

(LC). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamais deputāt Leopold Ozoliņ! Es saprotu, ka jūsu vīramātei vai sievasmātei, vai sievastēvam... es tā piemirsu, kuram radiniekam pieder tā saucamā tradicionālā aptieka. Un tāpēc jūs negribat, lai tur tuvumā būtu konkurējošā aptieka. Es saprotu, tās ir jūsu personīgās intereses. Bet es domāju, ka to cilvēku intereses, kuriem ir vajadzīgi medikamenti, būtu nevis iepirkties tradicionālajā aptiekā vai netradicionālajā aptiekā, vai kā mēs gribam vēl nodēvēt, bet aptiekā, kurā var nopirkt lētāk medikamentus. Un man ir vienalga, vai aptieka viena no otras atrodas desmit, piecpadsmit vai tūkstots piecsimt metru... to nevar un nekādā gadījumā nedrīkst ierobežot, jo, ja mēs atbalstītu jūsu priekšlikumu, tad mēs nonāktu pretrunā ar jau Saeimā pieņemto Konkurences likumu. Un līdz ar to mēs nevaram šeit nekādus ierobežojumus paredzēt. Ļausim, lai būtu konkurence, un iepirksimies aptiekās, kur var labus medikamentus dabūt lētāk, nevis radinieku tradicionālajās aptiekās.

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre, frakcija "Latvijai".

U.Veldre

(TKL). Godājamie deputāti! Atkal vairāk nekā stundu skaldām matus. Un tomēr nevajadzētu atbalstīt Labklājības ministrijas priekšlikumu, jo konkurence vienmēr ir veselīga, un es ierosinu pārtraukt debates un noraidīt Labklājības ministrijas priekšlikumus, kas atbalsta monopolistus.

Sēdes vadītājs

. Debates var pārtraukt pēc 20 deputātu ierosinājuma. Tāda mums nav. Nākamais runās Aristids Lambergs, Reformu un Zaļās partijas frakcija.

A.Lambergs

(LNRP, LZP). Cienītais Prezidij! Godātie kolēģi! Ar lielu pārsteigumu es klausos mūsu Saeimas "balto tēvu" Ozoliņa kungu, kurš aizstāv taisnīgumu un godīgumu un vienmēr ir mūs kauninājis par korupciju un noziedzībām, un likuma nesakārtotībām. Bet nu, skaties! Viņš arī kāpj Saeimas tribīnē, šajā augstajā tribīnē un lobē savu sievastēvu. Nu saprotams, es ieteiktu Ozoliņa kungam nebūt tik ļoti taisnīgam un tik taisnam un aizrādīt vienmēr visiem un būt tas "baltais tēvs". Saeimas "baltais tēvs" Leopolds Ozoliņš ir šoreiz iebraucis galīgi grāvī!

Man ir jāsaka tā, ka nevaru atbalstīt šo priekšlikumu. Man pašam no savas pieredzes, man jāiet uz vairākām aptiekām, lai varētu dabūt tās zāles, kuras man ir vajadzīgas. Tā ka es uzskatu, ka šis nav atbalstāms. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Leopolds Ozoliņš — otro reizi. Cerams, ka diskusijai tiks pielikts punkts.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, profesionālajam politiķim Ābiķa kungam... vajag uzmanīgi izlasīt Labklājības ministrijas priekšlikumu. Šeit ir rakstīts "filiāle neatrodas tuvāk", nevis aptieka. Aptieku jūs varat atvērt pretī, blakus un tā tālāk. Iet runa tikai par filiāli. Tātad pret šo ļaunprātīgo konkurenci, kas pašreiz notiek. Ļaunprātīgā konkurence.

Un Aristidam Jēkabam Lambergam un Kiršteina kungam vakardien... Bez šaubām, var pārdot māti, meitu un sievastēva godu... un savus īpašumus, vai ne... Bet kaut ko es aicinu Latvijā saglabāt mums pašiem, lai arī mums pašiem kaut kas paliek. Un tāpēc paldies par uzmanību, ar jums runāja "baltais tēvs". Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Požarnova kungs.

A.Požarnovs.

Aicinu balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Labklājības ministrijas 22. priekšlikumu, kuru atbildīgā komisija nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 40, atturas — 19. Šis priekšlikums nav atbalstīts.

A.Požarnovs.

23. ir Labklājības ministrijas priekšlikums — papildināt 36. pantu ar 2.daļu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Runās Pēteris Apinis, frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Man tiešām liels prieks par to, ka katrs priekšlikums izraisa jūsos tik dzīvu un patiesu interesi, un jums visiem ir tagad daudz skaidrāki visi jautājumi par sarežģīto un grūto provizoru un aptiekāru darbu, par ārstu un aptiekāru savstarpējām attiecībām un par cilvēku veselību, un es ceru, ka nākošajā reizē, balsojot par budžetu, mēs daudz vērīgāk pievērsīsim uzmanību tieši veselības aizsardzības finansējumiem. Šajā gadījumā es arī lūdzu jūs iedziļināties šī likuma priekšlikuma punktā un burtā, un te nav rakstīts par jaunu aptieku. Te ir rakstīts: par filiāli. Tā ir zināma atšķirība. Klasisks piemērs, kas radīja šo — diezgan nu varbūt tādus savdabīgos punktus, bija tagad jau gan bankrotējošās "Dzīves līnijas" aktivitātes, kurās viņi rīkojās tieši ar šo principu, izveidoja blakus esošas divas filiāles pie veselas virknes Kurzemes pilsētu aptiekām, lai tādā veidā, diezgan ļaunprātīgā veidā, diezgan lielā reģionā piespiestu iegādāties zāles tikai no sev kontrolētām zāļu vairumtirdzniecībām. Tas ir diemžēl Latvijas situācijā raksturīgi, ka konkurenci nespēj izturēt tās aptiekas, kuras ir privatizējuši paši aptiekāri vai paši aptieku darbinieki, tieši kas ir ieguvuši šo aptieku, kurā strādājuši visu mūža.

Diemžēl firmas, kas ienāk ar citiem līdzekļiem un citu apgrozāmo kapitālu, diezgan ātri piespiež vietējo lauku vai visdrīzāk lauku pilsētas aptieku bankrotēt, lai pēc tam gan diktētu cenas. Tieši tāda pašreiz ir situācija, kāpēc mēs joprojām aktīvi iebilstam pret filiālēm. Un tad mēs palasām. Šajā pašā likumā ir ļoti strikti noteikti visi dokumenti, kas ir paredzēti, lai atvērtu jaunu aptieku, un nezināmu iemeslu dēļ mēs taisāmies atbalstīt priekšlikumu, ka filiāles atvēršanai nav vajadzīgi nekādi dokumenti.

Tātad es ļoti lūdzu šoreiz atbalstīt Labklājības ministrijas priekšlikumu, tas ir pamatots priekšlikums. Es ceru, ka būs tikpat karstas debates kā pie iepriekšējā punkta, kur visi tiešām bija speciālisti.

Sēdes vadītājs.

Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Es ierosinu neatbalstīt šo priekšlikumu tāpēc, ka mums ir jāpieņem likums, un likumā nevajag taisīt nekādus izņēmumus jeb atkal rakstīt, ka vajadzīgs papildus kaut kāds motivēts pieprasījums filiāles atvēršanai. Es nesaprotu, kāpēc vajag. Ja likums paredz, ka funkcionējošā aptieka var atvērt vienu vai divas filiāles, tad lai tā atver tās filiāles. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Požarnova kungs.

A.Požarnovs.

Aicinu balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 23. Labklājības ministrijas priekšlikumu — papildināt 36. pantu ar 2. daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 39, atturas — 23. Nav pieņemts.

A.Požarnovs.

24. ir Labklājības ministrijas priekšlikums — papildināt 37. pantu ar tekstu. Redakcija ir izklāstīta, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu pret šo priekšlikumu nav? Paldies! Pieņemts.

A.Požarnovs.

Nākošais ir Labklājības ministrijas priekšlikums — aizstāt 39. pantā vārdus "lauku apvidos" ar vārdiem "pilsētās un citās apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 4000 iedzīvotājiem". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

A.Požarnovs.

Labklājības ministrijas priekšlikums — papildināt 40. panta 1. daļu ar atsevišķiem vārdiem. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

A.Požarnovs.

Nākošais ir Labklājības ministrijas priekšlikums — papildināt 46. panta 1. daļu ar atsevišķiem vārdiem. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Požarnovs.

Labklājības ministrijas priekšlikums — papildināt šī paša panta 2. daļu arī ar vārdiem "vai atbildīgā farmaceita vietnieks". Komisija to ir atbalstījusi, un par cik tas ir atbalstīts, tad tā galīgā redakcija ir iepriekšējā lappusē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst? Pieņemts.

A.Požarnovs.

29. ir Labklājības ministrijas priekšlikums — papildināt 47. pantu ar 3. teikumu šādā redakcijā, un redakcija ir izklāstīta. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti... Vēlas runāt deputāts Andrejs Požarnovs, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Komisijā mēs izskatījām šo priekšlikumu, kam aizliegts izplatīt lieltirgotavai medikamentus, mēs nesaskatījām neko sliktu, jo 48.pantā šeit ir uzskatīts, ka zāļu lieltirgotavai ir atļauts izplatīt zāles un ārstniecības līdzekļus aptiekām, lieltirgotavām, kā arī licencētiem veterinārārstiem, prakses ārstiem. Arī, protams, ārstniecības iestādei, jo katrai ārstniecības iestādei jādibina sava aptieka. Un tādēļ nebūtu nekas slikts, ja mēs ierakstītu arī pantu, ka nedrīkst pārdot fiziskām personām. Taču par cik ir šeit arī nākošais Labklājības ministrijas priekšlikums, ka aizstāt šīs ārstniecības... ārstu prakses ar vārdu "ārstniecības iestādes", un, saliekot šos abus divus kopā, tad izveidojās tāda situācija, ka šie prakses ārsti ir pazuduši, un ir uzskats, ka drīkst pārdot ārstniecības iestādēm, bet nedrīkst pārdot fiziskām personām. Bet atbilstoši likumam par prakses ārstiem šis prakses ārsts ir kā pašnodarbinātā, tātad fiziskā persona. Un automātiski mēs esam atkāpušies no 48.pantā iepriekšējās redakcijas, un tas nozīmē, ja reiz prakses ārsts gribēs savas darbības nodrošināšanai iegūt medikamentus lieltirgotavā, viņam vajadzēs nodibināt paralēli vēl savu uzņēmumu, savu SIA, bez tam vēl viņam vajadzēs nodibināt savu aptieku, un tikai tad viņš varēs priekš sevis, savas darbības nodrošināšanai iegādāties medikamentus. Šeit neiet runa par tirdzniecību, tikai iet runa par savu nodrošināšanu. Un tādēļ es aicinātu noraidīt gan 29., gan 30.priekšlikumu un palikt pie iepriekšējās panta redakcijas.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Turpinām debates. Runās Aleksandrs Golubovs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Golubovs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Par ko runā šis priekšlikums? Tas runā, ka nevar lieltirgotavās tirgot zāles fiziskām personām, bet praktizējošais ārsts, kuram ir personīgā prakse, viņš ir fiziska persona, tad viņš varēs nopirkt zāles tikai kaut kādā mazā aptieciņā, bet cik maksā tās zāles lieltirgotavā un cik maksā tanī aptiekā? Man liekas, ka mēs nevaram pieļaut to, un tāpēc es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā, Požarnova kungs, vēlaties ko piebilst? Vai balsosim?

A.Požarnovs.

Aicinu balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanss režīmu. Balsojam 29. — Labklājības ministrijas priekšlikumu — papildināt 47.pantu ar trešo teikumu jums iesniegtajā redakcijā. Komisija to ir iestrādājusi likumprojekta 21.pantā. Lūdzu rezultātu! Par — 3, pret — 47, atturas — 24. Nav pieņemts.

A.Požarnovs.

30.ir Labklājības ministrijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi, bet es analoģiski aicinu ar tādu pašu motivāciju šo nobalsot.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tātad deputāts Požarnovs lūdz par to balsot. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam 30.Labklājības ministrijas priekšlikumu — izteikt 48.panta pirmo daļu un tālāk kā tekstā. Komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 3, pret — 49, atturas — 28. Nav pieņemts.

A.Požarnovs.

31. ir Labklājības ministrijas priekšlikums — aizstāt vārdus "kuru ir atzinušas attiecīgās valsts kompetences iestādes" ar vārdiem "kuru darbību ir atļāvušas attiecīgās valsts kompetences institūcijas", un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Paldies! Pieņemts.

A.Požarnovs.

Labklājības ministrijas priekšlikums — aizstāt 49.pantā atsevišķus vārdus, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Požarnovs.

Labklājības ministrijas priekšlikums — 52.pantā arī aizstāt atsevišķus vārdus, un komisija to ir atbalstījusi un precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Požarnovs.

Labklājības ministrijas priekšlikums — 53.pantā pēc vārdiem "kontrole un ražošana" papildināt ar vārdu "uzglabāšanu". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs.

Labklājības ministrijas priekšlikums — aizstāt 55.pantā vārdus "citiem vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem" ar vārdiem "un citu juridiskām personām". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu par komisijas atzinumu nav. Paldies! Pieņemts.

A.Požarnovs.

Labklājības ministrijas priekšlikums — izteikt 58.pantu jaunā redakcijā, un komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Par šo priekšlikumu atklājam debates. Runās Pēteris Apinis, frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Jautājums, kas ilgi un gari skatīts dažādās versijās un kas bieži vien ir nevajadzīgi politizēts, es šoreiz aicinu jūs atbalstīt Labklājības ministrijas ļoti korekto piedāvājumu, kurš pēc savas būtības atbilst jautājumam — vilks paēdis un kaza dzīva.

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Te nesen skanēja kaislīgas un mīlošas runas pret arodbiedrībām. Paskatīsimies tagad, lielie arodbiedrību mīlētāji, kā jūs ievērosit Latvijas farmācijas arodbiedrības viedokli. Šis balsojums parādīs jūsu īsto dabu. Lūk, tātad mums, Saeimas deputātiem, piedāvā farmācijas arodbiedrība atbalstīt Labklājības ministrijas priekšlikumu, kuru komisija nav atbalstījusi. Kāda ir šī priekšlikuma būtība? Izejot no tā, ka gan Romas līgumā, gan Eiropas Savienības direktīvās ir noteikts, ka katrs, kam ir dalībvalsts pilsonība, ir šīs Eiropas Savienības pilsonis.

Tālāk, ja uzņem kādu dalībvalsti, tādā gadījumā, lai varētu uzsākt vai turpināt darbu regulējamā profesijā, bet farmaceita profesija ir viena no septiņām regulētajām profesijām, ir nepieciešams sertifikāts. Tātad, ja šo profesionālās kvalifikācijas sertifikātu piešķir, ir jāņem vērā direktīvas norāde par attiecīgās dalībvalsts pilsonību.

Tātad, ja mēs šeit runājam par saviem grozījumiem Farmācijas likumā, tad būsim tik laipni un ievērosim gan savu vēlmi atbalstīt arodbiedrību uzskatus, atbalstīt mūsu virzību uz Eiropas Savienību, un lielākā daļa arī šeit kvēli apstiprina un parāda savu atbalstu ar savu balsojumu. Tātad tālāk,gribētos atgādināt arī to, ko jau kādreiz esat dzirdējuši, ka ir vairākas ļoti tuvu mums esošas pasaules valstis Vācija, Francija, Dānija, kuras, tieši runājot par farmaceitisko uzņēmumu darbu, ar likumu ir noteikušas, ka to var veikt tikai attiecīgo valstu pilsoņi. Ja mēs runājam par Latvijas un Eiropas tiesību normu tuvināšanu, tad acīmredzot atkal mēs atgriežamies pie tā, ka runāsim par pilsoņu darbību. Un tā kā jūs daudzi esat saņēmuši šo vēstuli, tā beidzas ar vārdiem — ļoti cerot uz Saeimas deputātu sapratni. Protams, te var runāt par tiem, kam tāda ir, un parakstījusi ir Farmācijas arodbiedrības republikāniskās padomes priekšsēdētāja Dārziņas kundze. Tātad tagad ir jautājums: vai mums ir svarīgs tieši profesionāla arodbiedrību pārstāvja viedoklis, vai mums tas ir vienaldzīgs, un mums tad, kad vajadzēja runāt par mājām un iegūt kaut kādu politisko kapitālu, tad te bija liela mīlestība pret arodbiedrībām, un tagad, kad ir jārunā par likumu, kas palīdzētu konkrētai arodbiedrībai veikt attiecīgo darbu, tad ir jāapskatās, kā mēs balsosim. Es, protams, aicinu atbalstīt Labklājības ministrijas priekšlikumu, tas ir vienīgais, cita nav, bet šis Labklājības ministrijas priekšlikums tiek atbalstīts un ir minēts arī šajā mūsu adresētajā vēstulē. Tātad es aicinātu atbalstīt farmācijas arodbiedrību!

Sēdes vadītājs

. Godātie kolēģi, tā kā tuvojas pārtraukums, pārtraucam šo likumprojekta izskatīšanu. Turpināsim to nākamajā sēdē. Pašlaik ir jāizskata divi desmit deputātu parakstīti iesniegumi, kuri lūdz pārcelt jautājumu un atbilžu sēdi uz 19.martu. (No zāles: "Uz nākamo Saeimu!") Vienu iesniegumu ir parakstījuši desmit deputāti un arī otro. Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Kārlis Čerāns vēlas runāt pret šiem iesniegumiem.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šajā Saeimas sesijā vēl nevienu reizi šī jautājumu un atbilžu sēde nav notikusi, un šie deputātu jautājumi tiek sistemātiski iesniegti katru nedēļu, un patiesībā tie katru nedēļu būtu izskatāmi, un tās ir mūsu sabiedrībā aktuālas problēmas, un mums būtu nepieciešamas arī pilnīgi konkrēti ministru atbildes, un dažos gadījumos būtu nepieciešami šie papildjautājumi, kur mēs varētu precizēt vienu vai otru šīs problēmas aspektu. Es domāju, ka jūs apzināties tomēr, ka šīs deputātu tiesības uzdot valdībai jautājumus ir paredzēts Satversmē, un līdz ar to, ja tiek uzdots jautājums, ir jāsaņem arī atbilde. Un es ceru, ka jūs neturpināsiet šo destruktīvo pieeju Saeimas darbam, valdības darba uzraudzībai, jo tā arī neapšaubāmi ir viena no mūsu funkcijām. Es ļoti lūgtu tomēr nobalsot pret šiem iesniegumiem. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Par vēlas runāt Modris Lujāns.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka mēs esam ļoti intensīvi divas dienas strādājuši, un kā parasti es atceros to, ka pilnmēness naktīs Latvijas Saeimu labāk ilgstoši Saeimā neturēt, jo man ir bail, ka pēc pulksten 17.30 mēs varam atkal izdomāt vai pieņemt kaut ko tautai īpatnēju. Iepriekšējā prakse vienmēr rāda, kā nakts darbi sākas, tā tie darbi ir visai slikti. Tādēļ es šajā gadījumā aicinātu tomēr laikam šo kārtējo pusnakts sēdi nenoturēt.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izskatām 20 deputātu priekšlikumu — pārcelt vakara sēdi uz 19.martu. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 19, atturas — 3. Lēmums ir pieņemts.

Godātie kolēģi! Vēl viens būtisks lēmums mums ir jāpieņem — Frakciju padome ierosināja likt priekšā Saeimai izlemt jautājumu par Saeimas Lieldienu brīvdienu laika noteikšanu, un ierosina Frakciju padome to noteikt no 6. līdz 19.aprīlim ieskaitot. 20.datumā atsākam darbu. Šajā laikā ir visu Latvijā esošo konfesiju ticīgo cilvēku Lieldienas. Vai vēlas kāds runāt par vai pret šo priekšlikumu, vai kāds pieprasa balsojumu? Golubova kungs pieprasa balsojumu. (Zālē liels troksnis. No zāles deputāts A.Golubovs: "Vienu vārdu!") Golubova kungs, lūdzu! Par vai pret šo iesniegumu un priekšlikumu ir tiesības runāt deputātiem.

A.Golubovs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka ir Lieldienas, un Lieldienas ir pirmās un otrās Lieldienas, tā kā 20.datums — tā ir otrā diena, un mēs nevaram aiziet uz darbu, tāpēc laikam līdz 20.ieskaitot.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Tātad ir priekšlikums — no 6. līdz 24. ieskaitot. Tā kā ir divi priekšlikumi, tad balsojam pirmo — tālāko tātad, no 6. līdz 24.ieskaitot. Godātie kolēģi, ir izteikts priekšlikums, un tas nav atsaukts. Līdz 20.iekaitot. tātad darbu atsākam 21., otrdienā. Vai vajag balsot? Paldies! Esam vienojušies. Kārtējā sēde notiks 19. martā pulksten 9.00. Nākošajā nedēļā ceturtdienā.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm. Izņemt no balsošanas iekārtas un ievietot to. Un tad, kad iedegas lodziņā "identifikācija pabeigta", tad reģistrācija ir notikusi. Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis

(Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Man tāda nelaba aizdoma, ka atkal nav nostrādājusi sistēma. Nav reģistrējušies: Jānis Kalviņš, Edvīns Inkēns, Janīna Kušnere, Elmārs Zelgalvis, Odisejs Kostanda, Kārlis Čerāns, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs.

Sēdi paziņoju par slēgtu. Paldies! Uz redzēšanos līdz 19.martam!