Preses konferencē

Pēc 1998. gada 11. un 12. marta sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

(Tehnisku iemeslu dēļ "Frakciju viedokļu" sākums nav ierakstīts)

E.Jurkāns

(Demokrātiskā partija "Saimnieks"): (..) Tautsaimniecības komisija vakar akceptēja mūsu partijas un frakcijas iesniegtos priekšlikumus grozījumiem likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju", kuri šodien it kā izsaukuši plašu rezonansi sabiedrībā. Domāju, ka deputātu priekšlikumi, kurus komisija atbalstīja, saskan ar mūsu viedokli, un formula ir ļoti vienkārša — Privatizācijas aģentūra sagatavo uzņēmumu un nodod privatizācijai, tiek apstiprinātas pamatnostādnes vai, kā tagad teikts redakcijā, pamatnosacījumus, uz kuru pamata tiks izveidoti privatizācijas noteikumi. Vēl viena būtiska lieta ir tā, ka nākamnedēļ mēs iesniegsim likumprojektu par lauku pašpārvaldi, kuru izsūtījām visiem 390 Latvijas pagastu vadītājiem, kā arī lauku avīzēm. Esam saņēmuši vairāk nekā 100 labi pārdomātu priekšlikumu, kurus apkoposim, papildināsim un nākamnedēļ iesniegsim. Arī par šo likumprojektu lauku sabiedrībā ir liela rezonanse, un es domāju, ka tas būs pirmais solis iespējamās lauku pašpārvaldes īstenošanai, lai administrācijas funkcijas vairāk nodotu tieši pašpārvaldei, tajā skaitā arī atsevišķās sadaļās budžeta līdzekļu pārdalījumu.

M.Lujāns

(Tautas saskaņas partijas frakcija): Pievērsties cienījamā prezidenta kunga iniciatīvai, kuru atbalstīja arī Saeima, tas ir vēlēšanu likumam, es neplānoju, jo par šo tēmu parlamentā būs garas diskusijas — par 5% vai 7% barjeru un par grozāmajiem sarakstiem. Bet šodien, manuprāt, Saeimas sēde noritēja zem arodbiedrības zīmes, jo atkal tika cilāts jautājums, kas turpinās vēl no Augstākās padomes laikiem. Šajā gadījumā arī Tautas saskaņas partija aktīvi iestājas par to, ka divām sabiedriskām organizācijām — Brīvo arodbiedrību savienībai un grāmatrūpnieku arodsavienībai — jāatrod īpašums. Brīvo arodbiedrību savienībai tas jānodod valdījumā, bet grāmatrūpnieku arodbiedrībai jāatjauno īpašumu tiesības uz viņu arodbiedrībām piederošajiem namiem. Iespējams, šis pat ne konflikts, bet pastāvīgā diskusija Saeimā saistīta ar to, ka līdz šai dienai ne 5.Saeima, ne arī 6.Saeima nav iedrošinājusies pacelt jautājumu par 1934.gada apvērsumu un par tā lomu Latvijas valsts vēsturē, tajā skaitā arī Latvijas parlamentārajā sistēmā. Bet 1934.gadā uzurpators Kārlis Ulmanis Latvijā likvidēja gan arodbiedrības, gan demokrātisko sistēmu. Pēc Latvijas Republikas Kriminālkodeksa, tajā laikā viņš būtu tiesāts kā kriminālnoziedznieks, kas izdarījis nekonstitucionālu valsts apvērsumu. Šis jautājums aizvien Latvijas vēsturē ir viena no baltām lappusēm. Taču mums drīzāk būtu jāsāk ar melnām lappusēm, bez kuru iztirzāšanas mēs nevaram tālāk skatīt daudzus jautājumus. Diemžēl atsevišķi Saeimas deputāti uzskata to, ka, lūk, sabiedriskajām organizācijām to likumīgie īpašumi nav jāatdod. Bet tad paceļas paradoksālais jautājums — cik leģitīma ir Latvijas Zemnieku savienība un vēl daļa Saeimā atrodošās partijas, ja tās izmanto iepriekšējos nosaukumus.

Tautas saskaņas partija aktīvi iestājās arī par jau diezgan skandalozo situāciju, kas izveidojusies ar Baložu skolas direktoru Austri Eglīša kungu. Patiešām, mums ir īpatnējs svētku un atceres dienu traktējums, kurā norādīts, ka arī pareizticīgo Ziemassvētki ir svētku un atceres diena. Bet par to, ka cienījamais Baložu skolas direktors Austris Eglīša kungs iedeva krievu plūsmas bērniem šo kā izejamu dienu, Baložu dome pret viņu vēršas ar drausmīgu negāciju. Cienījamais direktors ir novests jau līdz pirmsinfarkta stāvoklim. Nezinu, vai šīs metodes rosina normālas valsts un sabiedrības attīstību, bet caur šādiem gājieniem var attīstīties tikai divkopienas valsts modelis un ļoti negatīvs Latvijas tēls ārvalstīs. Varbūt daudz loģiskāk būtu normāli pieņemt to, ka katrai tautai vai tautībai ir savi svētki, savas svinamās dienas un pieiet tam ar maksimālu cilvēciskumu. Tādēļ mēs Austrim Eglīša kungam novēlam ātrāk izveseļoties un turpināt darbu skolā, un es ceru, ka arī Saeimas komisija pieprasījumu beidzot nosūtīs gan Ē.Zundas kungam, A.Gorbunova kungam, kuri nopietni pievērsīsies šai situācijai.

A.Kiršteins

(Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija): Šī nedēļa pagāja interesantā polemikā un demonstrācijas apcerējumos pie Rīgas Domes, bet es domāju, ka faktiski šī situācija parāda tikai to nesakārtoto attiecību jomu, kas Latvijā jau turpinās astoņus gadus. Mēs kaut kā, piemēram, kautrīgi esam baidījušies nokārtot tās lietas, kurās mums ir kaut kāda taisnība. Esam baidījušies runāt par to, ka neesam okupējuši Abreni, bet tā mums ir noņemta, un šeit nav runas par teritoriju pārskatīšanu, bet par elementārām lietām — īpašumu tiesībām un kompensācijām. Bet notiek kuriozi — 25.martā, Komunistiskā terora upuru piemiņas dienā, Latvijas sporta manēžā paredzēts Krievijas sabiedriskās televīzijas organizēts izklaides pasākums — raidījums "Brīnumu lauks". Kā izriet no masu informācijas līdzekļu publikācijām, šajā izklaides pasākumā ar dziesmām un dejām piedalīsies virkne Latvijas Republikā dzīvojošo kultūras darbinieku — Raimonds Pauls, Mirdza Martinsone, Arnis Līcītis, sportists Helmuts Balderis un citi. Nacionālās reformu partijas un Zaļās partijas frakcija pieņēma aicinājumu, kurā mēs uzsveram, ka nav pieļaujama mūsu tautas sēru un piemiņas apgānīšana, kad visa Latvija būs tērpta sēru karogos, kad katrs savai valstij un tautai uzticīgs Latvijas Republikas pilsonis atcerēsies savus nogalinātos vai Sibīrijas plašumos pazudušos tuviniekus un tautiešus. Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas 6.Saeimas frakcija aicina Latvijas Republikai un tautai lojālos cilvēkus šajā dienā paust savas sēras, nevis piedalīties izklaides pasākumos.

Jāsaka, ka šodiena un vakardiena Saeimā bija diezgan ražīgas dienas. Īpaši gribētu uzsvērt likumu "Par pašvaldību aptaujām", jo tad atkristu ļoti daudz strīdu, kā saukt ielas un ko darīt ar nezināmas izcelsmes pieminekļiem. Jo daudz vienkāršāk un lētāk būtu sarīkot aptauju, piemēram, Rīgā un šādus jautājumus noskaidrot.

Kā pēdējo gribētu minēt to, ka 1992.gadā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma lēmumu par Abrenes apriņķi un sešiem pagastiem, kur cita starpā ir teikts, ka sarunās ar Krieviju Latvijas delegācijai jāpanāk aprēķinātā zaudējuma un kompensāciju izmaksas kārtība. Šajā sakarībā mūsu frakcijas deputāti izrādīja iniciatīvu, un mēs iesniedzām pieprasījumu A.Gorbunova kungam, jo viņš pašreiz ir delegācijas un arī komisijas sarunām ar Krieviju vadītājs, kādā veidā šie zaudējumi tiek aprēķināti, jo jāsaka, ka visos pagājušajos gados to Latvijas pilsoņu pieprasījumi, kas iesniedza dokumentus par īpašuma vai zemes kompensāciju, tika nosūtīti kaut kur uz Balvu rajonu, un faktiski par šiem cilvēkiem notiek nepārtraukta ņirgāšanās. Tātad, 34 tūkstoši Latvijas pilsoņu nekādi nevar atjaunot savus īpašumus. Tā kā šis pieprasījums ir iedots, es ceru ka Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs P.Tabūna kungs, kurš ir ļoti patriotisks, šo pieprasījumu nepārveidos par jautājumu, kā tas notika ar mūsu iepriekšējo pieprasījumu, kad mēs interesējāmies, kāpēc Latvijas vēstniecība Maskavā ir pārvērsta par vietu, kur notiek naudas atmazgāšana, un vesela rinda banku tur nodibinājušas savas filiāles. Bēdīgākais visā šajā lietā ir tas, ka faktiski parāda to, ka šajos astoņos gados Latvijai nav bijusi sava ārpolitika attiecībā pret Krieviju. Tā ir NVS valstu prakse, un Krievija ir ieinteresēta, lai arī Latvijā nelietotu Eiropas Savienībai vai NATO valstij cienīgu diplomātisko praksi, bet sekotu padomju tradīcijai, kad katrai padomju republikai bija sava pārstāvniecība, kurā notika veikalnieciska darbība un visādas andeles. Ir diezgan dīvaini, ka neatkarības astotajā gadā mums atkal jāatgriežas pie šādiem pieprasījumiem.

J.Dobelis

(apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija): Vispirms jāsāk ar diezgan nepatīkamu paziņojumu. Šodien Saeima saņēma Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājam Dzintaram Ābiķim adresētu vēstuli, ko parakstīja ASV vēstnieks Latvijā Lerijs Nepers. Šajā vēstulē izteiktas ārkārtīgi savādas domas, respektīvi, notiek iejaukšanās likuma "Par valsts valodu" apspriešanā. Vēstulē teikti šādi vārdi: "Es jūs uzstājīgi aicinu sākt likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā tikai pēc atsauksmju saņemšanas". Attiecīgi — no attiecīgajām komisijām. Ļoti interesanti, jo šodien latviešu presē nekas nav teikts par to, ka vakar mums ar lielām pūlēm izdevās saglabāt šī likuma izskatīšanu, tomēr, neskatoties uz to, ka jau vakar bija mēģinājumi to izņemt no darba kārtības, krievu presē šodien minēts šis fakts. Atkal notiek kūdīšana, jo arī šodien no rīta parādījies Tautas saskaņas partijas iesniegums par šī likuma otrā lasījuma izņemšanu no darba kārtības. Situācija kļūst vairāk nekā savāda gan no Austrumiem, gan Rietumiem — mūs spiež atteikties no valsts valodas likumu izskatīšanas. Atkārtoju, ka šeit ir runa pa otro lasījumu, tāpēc runāt par ekspertu komisijas atzinumiem mierīgi varētu pēc tā izskatīšanas. Katrā ziņā uzskatu, ka tā ir iejaukšanās mūsu iekšējās lietās. Žēl, ka pat ASV vēstniekam tas nav bijis īsti skaidrs. Daži vārdi šajā vēstulē ir ļoti īpatnēji, bet es to izskaidroju ar ne sevišķi pietiekamajām latviešu valodas zināšanām. Tātad — neviens īsti latviešu valodu protošs speciālists šo dokumentu nav skatījis.

Otrkārt, šodien mēs pieņēmām vēl vienu dokumentu, kas skar svētku un atceru dienu papildinājumu ar decembri. Tātad, atceroties 1937.gadā noslepkavotos latviešus toreizējā Padomju savienībā. Protams, mums jāatceras visi cietušie, un par to nav nekādas runas. Taču man gribētos redzēt mūsu valdošo pārstāvju attieksmi pret 16.martu, kas tūlīt būs un kuru visiem spēkiem mēģina apstādināt, aicinot tajā nepiedalīties. Šo datumu mēs atzīmējām jau toreizējās pēdējās Latvijas Republikas Augstākās padomes laikā, kad deputāti pat sēdes laikā varēja piecelties un godināt šos varoņus, mūsu leģionārus, kuri tiešām parādījuši izcilu varonību. Patlaban krievu presē atkal redzamas rindas par esesiešu saietiem. Šīsdienas laikrakstā "Čas" tās ir īpaši ietekmīgas. Protams, mūsu gļēvie valstsvīri un deputāti tur savu degunu nebāzīs. Esmu par to pilnīgi pārliecināts, jo viņus interesē pavisam citas lietas, nevis idejiskās domas. Tā kā, ja jau mēs atceramies, tad atceramies visu: ja godinām, tad godinām visus, arī 150 tūkstošus latviešu karavīru. Vēlreiz gribētu atgādināt, ka tieši tik daudz latviešu cīnījās pret komunismu, un, acīmredzot, tam bija iemesls, tā nebija vienkārša iegriba. Un par to, kāpēc toreiz tas tā notika, vajadzētu padomāt.

Treškārt, šodien parādījās tāda īpatnēja, pie tam pārāk liela, arodbiedrību mīlestība. Var jau būt, tādu te ir daudz. Tikai es šo mīlestību gribētu redzēt tad, kad balsosim par farmaceitu arodbiedrības piedāvājumu farmācijas likumā neiekļaut normu, ka nepilsoņi drīkst saņemt licenci. Lūk, tad mēs redzēsim, cik patiesa ir šī mīlestība, arī to, kad tā ir populistiska un kad tiešām vajadzīga.

K.Čerāns

(frakcija "Latvijai"): Vakardienas un šodienas Saeimas plenārsēde atkal vedina uz zināmām pārdomām, kādu Latvijas valsti mēs veidojam un kādu sabiedrību gribam redzēt nākotnē. No vienas puses, var atzīmēt pozitīvo faktu, ka Saeima pieņēma lēmumprojektu par "Latvenergo" privatizācijas apturēšanu un tarifu pārskatīšanu, bet jāsaka, ka tas ir zināmas prieksvēlēšanu sajūtas iespaidā. Tautas kustība "Latvijai" tarifu izvērtēšanu ekonomiskā pamatojuma nozīmē prasījusi jau visas Saeimas garumā, diemžēl tad, kad vēlēšanas bija tālu, šīs prasības atsaucību neguva. Attiecībā uz lielo uzņēmumu privatizāciju kustība "Latvijai" uzskata, ka tā veicama tikai uz īpaša Saeimas lēmuma pamata, izdiskutējot sabiedrībā un apstiprinot Saeimā privatizācijas noteikumus. Šādu priekšlikumu esam atkārtoti iesnieguši arī likumā par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju, un par to arī būs jābalso. Ļoti svarīgi, lai būtu sabalansēti monopoluzņēmumu elektrības un citi tarifi ar iedzīvotāju reālo maksātspēju.

Diemžēl Saeima nenodeva Pieprasījumu komisijai "Latvijai" un citu deputātu pieprasījumu, kas paredzēja noteikt kārtību, ka monopolcenu paaugstināšana sabiedriskajiem pakalpojumiem pieļaujama tikai vienlaicīgi ar minimālās mēnešalgas palielināšanu un attiecīgas dotācijas paredzēšanu valsts budžetā, kā arī nekavējoši apturēt tarifu regulēšanas padomes pieņemto lēmumu par tālruņa abonēšanas maksas un tarifu paaugstināšanu no šī gada 1.aprīļa. Bet šo jautājumu komisijai nodos nākamajā reizē, un tad arī redzēsim, kāds būs balsojums.

Šodien Saeima noraidīja "Latvijai" deputātu pieprasījumu valdībai risināt invalīdu veselības aprūpes problēmas. Pirms diviem gadiem vēl bija spēkā kārtība, ka smagas invaliditātes invalīdi var saņemt veselības aprūpes pakalpojumus ārstniecības iestādēs bez maksas. Tagad šī kārtība ir atcelta, un invalīdi pamatoti prasa šīs viņus diskriminējošās kārtības atcelšanu. Tāpat invalīdi prasa arī sazināšanās iespējas ar ārpasauli. Diemžēl valdošas frakcijas — "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", "Latvijas ceļš", Demokrātiskās partijas "Saimnieks" un arī citi deputāti noraidīja šādu pieprasījumu un valdības atbildību par šo jautājumu risināšanu. Jāsaka, ka, manuprāt, šeit atkal parādījies zināms cinisms.

Vēl gribu informēt to, ka "Latvijai" deputāti šodien iesniedza likumprojektu "Grozījums likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"", kurā mēs piedāvājām Saeimai pagarināt privatizācijas sertifikātu derīguma termiņu par četriem gadiem, tas ir, līdz 2003.gada 31.decembrim. Mēs skaidri redzam, cik ļoti šobrīd kavējas dzīvojamo māju un uzņēmumu privatizācija, un nebūtu pareizi cilvēkiem tagad pateikt, ka pēc diviem gadiem viņi varēs visu privatizēt tikai par naudu. Redzēs, kā Saeima šo jautājumu izlems, bet mēs uzskatām par nepieciešamu to šobrīd aktualizēt.

Vēl, runājot par dīvainībām... Manuprāt, dīvaini, ka no Saeimas tribīnes deputāts Juris Dobelis runā par Nirnbergu–2, par to, ka būtu nepieciešams tiesāt Komunistisko partiju, bet aizmirst piebilst, ko viņa pārstāvētā partija "Tēvzemei un Brīvībai", kas ir valdības vadībā, ir darījusi šajā sakarā. Ko tā darījusi, lai tuvinātu šo procesu un pārvarētu okupācijas sekas Latvijā!

Tāpat ir dīvaini, ka deputāts Dz.Ābiķis, kurš pārstāv "Latvijas ceļu", nāk un saka, ka tā ir kļūda, ka mūsu ārlietu resors nav veicis savu pienākumu un nav iekļāvis Okupācijas muzeju oficiālajā valsts protokolā, uz kurieni mēs varētu vest ārvalstu ciemiņus. Vārdi varbūt nebija šādi, bet doma... Šī kritika viennozīmīgi izskanēja šādā virzienā. Un tad ir jautājums — ko deputāta Dz.Ābiķa partijas kolēģis V.Birkavs izdarījis vai nav gribējis darīt šajā jautājumā, ka pat nav varējis atbildēt uz opozīcijas deputātu jautājumiem.

Vēlēšanas — tas būs valdošajām partijām atbildības laiks. Aicinu jūs visus to īstenot!

K.Lībane

(frakcija "Latvijas ceļš"): Manu iepriekšējo kolēģu daiļrunības dēļ man ir palicis pavisam īss brīdis, tādēļ centīšos izteikties īsi.

Varbūt tas nav zināms, bet mēs Saeimā par šo runāšanas secību "Frakciju viedokļos" velkam lozes, tāpēc tā nav fiziska nostāšanās rindas kārtībā, bet kā nu kuro reizi gadās. Un tad tiem, kas ir uz beigu galu, ir tas prieks un gods dzirdēt arī savu kolēģu izteikumus.

Man bija ļoti interesanti klausīties K.Čerāna kunga teikto par to, ka Saeimā daudz kas notiek priekšvēlēšanu gaisotnē. No vienas puses, protams, viņam var piekrist. No otras puses, ir mazliet dīvaini dzirdēt to no kustības "Latvijai" pārstāvja, kura, kā zināms, jau trešo gadu to vien dara, kā dzīvo priekšvēlēšanu gaisotnē. Vēl jo vairāk tāpēc, ka K.Čerāna kunga teiktajā es saskatu zināmas pretrunas. Vispirms viņš priecājās par to, ka apturēta "Latvenergo" privatizācija, pēc tam saka, jāpagarina privatizācijas sertifikātu termiņš, jo process kavējoties. Nu ko — tāda ir dzīve. Tā mums visiem patīk Saeimā — nu ja ne visiem, tad dažiem noteikti.

Bet tagad par lietu, par kuru gribēju pateikt. Tā ir ārēji grozāmie saraksti un "Latvijas ceļa" vēlme izmantot iespēju, ko mums devis Valsts prezidents, lūgdams otrreiz caurlūkot Saeimas vēlēšanu likumu, un vēlreiz iesniegt priekšlikumu par ārēji grozāmajiem sarakstiem. Zināmā mērā gribētu norobežoties no citu partiju kritikas šajā virzienā un vēlmes kaut kādā veidā dot mājienu, ka "Latvijas ceļš" to dara sava labuma vai kāda cita iemesla dēļ. Mūsu partija saprot, ka šobrīd Saeima nevar grozīt Satversmi — tas nav reāli, jo šobrīd nav iespējams vienoties par tik plašiem grozījumiem, kādus prasa vēlētāji, jo, kā zināms, lielākā to daļa grib mažoritāro vēlēšanu sistēmu, tātad — vēlēt par personībām un atsevišķiem indivīdiem. "Latvijas ceļš" negrib neko citu, kā vien spert soli pretī vēlētājiem un ļaut viņiem sarakstā, ko viņi izvēlējušies, pierakstīt citus cilvēkus. Ne jau cilvēkus no ielas — Jāni, Pēteri vai Antonu, bet cilvēkus, kas arī ir deputātu kandidāti un balotējas citā tā paša apgabala vēlēšanu sarakstā.

R.Dilba

(LZS, KDS frakcija): Priekšvēlēšanu gaisotne tiešām sāk uzkarst, tas ir skaidrs, un tie, kas klausās plenārsēdes gaitu, acīmredzot to saprot.

Negribētu izvērst šo jautājumu, bet pateikt to, ka no piecdesmit sešiem divu dienu darba kārtības jautājumiem gandrīz 40 tika izskatīti. Tas nozīmē, ka, neskatoties uz ļoti aktīvo debatēšanu un daiļrunāšanu daudzos jautājumos, kuros viens otrs aizrāvās, runājot par likumdošanu vispār, bet nepasakot būtību, tomēr ir izdevies šos daudzos likumdošanas projektus pieņemt vienā vai otrā lasījumā. Latvijas Zemnieku savienība un Kristīgo demokrātu savienība, protams, nebija tie aktīvākie, kas rāvās pie mikrofona tikai tāpēc, lai daiļi izrunātos. No šiem likumprojektiem gribētu atzīmēt atsevišķus, kas mūsu uztverē ir diezgan būtiski un par kuriem esam iestājušies.

Viens no tiem ir "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"", kuram priekšlikumus sagatavojuši Pauls Putniņš, Kārlis Druva, Anta Rugāte, Ādolfs Ločmelis un Jānis Rubulis. Šeit tiek skarti ļoti būtiski jautājumi, kas mums šovasar ir visaktuālākie. Tas ir — Latvijas Dziesmu svētku fondam radīt iespēju ieskaitīt naudu ar atvieglotiem nodokļu nosacījumiem. Runa ir par 95% atlaidi, un es ceru, ka šis likumprojekts tiks pieņemts un situācija uzlabosies — palielināsies naudas ieskaitīšana šim ļoti vajadzīgajam pasākumam.

Bez tam mūsu uztverē būtisks likumprojekts, ko mēs arī atbalstījām, bija "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"", kas tika skatīts trešajā lasījumā un skar lauksaimniecību, kā arī "Ciltsdarba likums", kas pieņemts otrajā lasījumā un arī sakārtos jautājumus, kas saistās ar ciltsdarbu. Ceru, ka arī trešajā lasījumā tas tiks veiksmīgi pieņemts.

Vēl es gribu atzīmēt likumprojektu "Par pašvaldību aptaujām", kas pieņemts pirmajā lasījumā. Manā uztverē tas ir ļoti vērtīgs tieši pašvaldību vajadzībām un arī kopumā valstij. Ņemot vērā to, ka tas ir pirmajā lasījumā, es gribu aicināt tiešām pašvaldības par šo lietu speciālistus — izteikt priekšlikumus, lai šis likums būtu daudz vērtīgāks, jo viņš pašreiz mūsu uztverē ir tāds diezgan pavājš. Tā kā tur vēl daudz būtu jālabo un te ir iespēja.

Nākošais ļoti būtisks ir fizisko personu noguldījumu garantiju likums, kas jau otrajā lasījumā ir akceptēts. Tas skar visus tos, kas ir savus līdzekļus ieguldījuši bankās, es nesaku, ka to ir ļoti daudz, bet kaut vai tās nelielās summas tomēr ir garantēts līdz 500 latu apmērā, vismaz likumprojektā tā ir paredzēts. Tas ir vērsts uz to, lai neatkārtotos bankas "Baltija" traģēdija, kā tas bija iepriekš.

Protams, likumprojekts "Grozījumi Farmācijas likumā", kas saistīts ar ārstiem, vienmēr izvēršas ar lielām, plašām debatēm un aktīvu ārstu līdzdalību, kas pašreiz tika diskutēts un galīgajā trešajā lasījumā vēl nav pieņemts.

Bez tam es gribu atzīmēt to, ka vakardien Sadarbības padomē, kā bija paredzēts, tika izskatīts jautājums par pensiju palielināšanu. Es uzskatu, ka vismaz Latvijas Zemnieku savienībai panākt to, ka šis jautājums tika atrunāts un mūsu priekšlikums paliek, kaut vai tas nav sākt ar 1.aprīli, bet ar 1.maiju, bet ir iespējams tomēr pensijas palielināt par 8 latiem un mēs šo priekšlikumu aizstāvēsim un es ceru, ka panāksim. Šeit arī Makarova kungs ir atbalstījis to ideju un es domāju, ka kopīgi izdosies to realizēt.

Saeimas preses dienests