MINISTRIJĀS

Ārlietu ministrijā

Par Latvijas un Vācijas sadarbību

Vakar, 16. martā, Latvijas Republikas ārlietu ministrs Valdis Birkavs un Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Horsts Veizels parakstīja Latvijas Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas valdības līgumu par klasificētas informācijas savstarpēju aizsardzību. Līgums nosaka:

* klasificētas informācijas noteikšanas kritērijus saskaņā ar Latvijas un Vācijas nacionālo likumdošanu, paredzot arī šādas informācijas salīdzināmās pakāpes;

* klasificēto līgumu sagatavošanas un izpildes kārtību;

* atbildību par līguma pārkāpumiem.

Pēc līguma parakstīšanas abu valstu ministri atbildēja uz žurnālistu jautājumiem:

Par pateicību Zviedrijai

Latvijas Republikas ārlietu ministrs Valdis Birkavs nosūtījis pateicības vēstuli Zviedrijas ārlietu ministrei Lēnai Jelmai–Valēnai (Lena Hjolm–Walen). Ārlietu ministrs Latvijas valdības vārdā izsaka pateicību Zviedrijas valdībai par sniegto tehnisko palīdzību plūdu likvidēšanai Latvijā.

Vēstulē augstu novērtēta abu valstu glābšanas dienestu tradicionāli labā sadarbība, kā arī palīdzības savlaicīgums, kas līdzējis ne tikai plūdu izraisīto seku likvidēšanā, bet arī turpmāk sekmēs Latvijas atbildīgo institūciju darbību plūdu draudu novēršanā. Ārlietu ministrs uzsver, ka sniegtā palīdzība ir uzskatāmi demonstrējusi, ka grūtā situācijā Latvija var paļauties uz sev tuvās un draudzīgās kaimiņvalsts izpratni un atbalstu.

— Ko Latvijai dod tikko parakstītais līgums?

V.Birkavs: — Tas ir trešais līgums par klasificētas informācijas aizsardzību, mēs to esam jau noslēguši ar NATO un Amerikas Savienotajām Valstīm. Tas nosaka klasificētās informācijas apmaiņas, lietošanas un glabāšanas nosacījumus starp valstīm, bet pašu procedūru nosaka katras valsts iekšējā likumdošana. Tā kā līgums ir parakstīts ar NATO dalībvalsti, tas ir solis uz priekšu NATO nosacījumu izpildē.

— Ar kādām valstīm vēl paredzēti šāda veida līgumi?

V.Birkavs: — Es domāju, ka mēs pakāpeniski parakstīsim tos ar tām valstīm, ar kurām mums ir militārās sadarbības līgumi. Taču es vēl nevaru pateikt, kura valsts būs nākamā.

— Šodien Latvijā ir bijušo leģionāru atceres pasākumi. Kāda ir Vācijas valdības attieksme pret bijušajiem SS karavīriem Vācijā, vai arī viņiem ir savi atceres pasākumi?

H.Veizels: — Vispirms es gribētu dažus vārdus bilst par tikko parakstīto līgumu. Līgums tika parakstīts pēc Vācijas puses iniciatīvas. Mēs šādus līgumus parakstām ar valstīm, ar kurām mums pastāv tieša militārā, politiskā un ekonomiskā sadarbība. Fakts, ka tāds līgums noslēgts arī ar Latviju, nozīmē, ka jūs esat to valstu starpā, ar kurām mums ir šāda sadarbība.

Un tagad par jūsu jautājumu, kāda ir Vācijas attieksme pret bijušās militārās SS dalībniekiem. Arī Vācijā pastāv šāda bijušās militārās, es uzsveru — militārās SS, bijušo karavīru apvienība. Tā ir SS, kura Nirnbergas tribunālā nav atzīta par noziedzīgu. Arī pie mums pastāv šādu apvienību locekļu tikšanās. Vācijas valdība šādos sarīkojumos nepiedalās. Tā kā šādu apvienību dalībnieki ir gados veci cilvēki, tad es domāju, ka ar laiku šis jautājums atrisināsies pats no sevis. Vācijas sabiedrībai ir ļoti kritiska nostāja pret šādām apvienībām.

Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktore

Par Kanādas interesēm

Vakar, 16. martā, ārlietu ministrs Valdis Birkavs tikās ar Kanādas ārkārtējiem un pilnvarotajiem vēstniekiem, kas akreditēti Austrumeiropas valstīs.

Kanādas ārlietu ministra vietnieka palīgs Klods Laverdjurs uzsvēra, ka Kanādas Ārlietu ministrija nolēmusi Latvijā rīkot Austrumeiropas valstīs akreditēto Kanādas vēstnieku sanāksmi. Šis lēmums liecina, ka Kanādai ir liela interese par Baltijas reģionu un tā augstu vērtē Latvijas lomu reģionālajos un Eiropas procesos. Latvijas ārlietu ministrs un Kanādas diplomāti lietišķi un atklāti apmainījās viedokļiem par abu valstu divpusējām attiecībām, kā arī par Eiropas un Baltijas reģiona aktualitātēm.

ĀM preses centrs

Tieslietu ministrijā

Par Ukrainas ministres vizīti

Vakar, 16. martā, Rīgā darba vizītē ieradās Ukrainas tieslietu ministre Suzana Staņika. Triju dienu vizītes ietvaros paredzētas vairākas nozīmīgas tikšanās, bet trešdien tiks parakstīts Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas un Ukrainas Tieslietu ministrijas sadarbības līgums un izvērtēta abu valstu tiesiskās palīdzības līguma (krimināllietās, civillietās un ģimenes lietās) izpildes gaita un tā uzlabošanas iespējas. Pēc tam paredzēta preses konference.

Vakar Suzanai Staņikai bija tikšanās ar tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču, LR ģenerālprokuroru Jāni Skrastiņu, Augstākās tiesas priekšsēdētāju Andri Guļānu un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāju Jāni Muižnieku.

Ukrainas tieslietu ministres darba vizītes programmā paredzēts arī Uzņēmumu reģistra, Valsts zemes dienesta un Naturalizācijas pārvaldes apmeklējums. S.Staņiku īpaši interesē Latvijas reģistru sistēma: Iedzīvotāju un Uzņēmumu reģistrs, kā arī Nekustamā īpašuma reģistra sistēma.

"LV" un Tieslietu ministrijas

informācija

Labklājības ministrijā

Par akcīzes nodokli

Viens no veselības aprūpes finansu avotiem Latvijā saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 5.1. pantu ir alkohola akcīzes nodokļa maksājumi — 50 procenti no virsplāna ieņēmumiem kā īpaši iezīmēti līdzekļi nonāk veselības aprūpes speciālajā budžetā. Šo iepriekšējā gadā iekasēto līdzekļu sadalījumu nākamā gada sākumā ar savu rīkojumu nosaka labklājības ministrs. Šī gada 26. februārī izdots Vladimira Makarova rīkojums "Par speciālajā veselības aprūpes budžetā ieskaitītā akcīzes nodokļa izlietošanas kārtību", kas nosaka 1997. gadā no Valsts kases speciālajā veselības aprūpes budžetā ieskaitīto 3,9 miljonu latu izlietojumu.

Aizvadītajā nedēļā, labklājības ministrs Vladimirs Makarovs komentēja rīkojumā ietvertās līdzekļu sadales pamatotību.

Pēc Vladimira Makarova domām, svarīgākais, sadalot šos līdzekļus, bijis nepieļaut atsevišķu ārstniecības iestāžu parādu dzēšanu, bet — gluži pretēji — ieguldīt šos iepriekš neprognozētos finansu līdzekļus visas valsts veselības aprūpes sistēmas attīstībā.

Tādēļ, kā to uzsvēra labklājības ministrs, ar rīkojumā noteikto līdzekļu sadali nav apmierinātas Rīgas slimokases prasības dzēst vismaz daļu no uzkrāto 2 miljonu latu parāda. Viedokli par to, ka nav pieļaujama naudas izmantošana atsevišķas slimokases finansiālo grūtību risināšanai, tiekoties ar V. Makarovu, atbalstījuši arī reģionālo slimokasu vadītāji.

Nauda novirzīta galvenokārt tiem mērķiem, kas veselības aprūpē vienlīdz aktuāli visā valstī.

Par tādu atzīta ātrās neatliekamās palīdzības transporta iegāde visā valstī, šim mērķim piešķirot 700 tūkstošus latu, un slimnīcu nodrošināšana ar elpināšanas aparatūru un novērošanas aparatūru — monitoriem, kam kopumā Latvijā tiks iztērēti 600 tūkstoši latu.

Sarežģīto diagnostisko operāciju apmaksai atvēlēts viens miljons latu valsts programmas izpildei.

Insulīna rezerves izveidei valstī, lai novērstu kritiskas šī preparāta trūkuma situācijas iespējamību, — 200 tūkstoši latu.

Bāzes programmā nozīmīgākās izdevumu pozīcijas veido atbalsts projektiem nozarēs, kurās, kā uzsvēra V.Makarovs, finansējums iepriekš ticis pat samazināts.

Tā, nozīmīgs finansējums 87,3 tūkstošu latu vērtībā piešķirts Valsts psihiskās veselības aprūpes centram, 41 tūkstotis latu — Daugavpils psihoneiroloģiskajai slimnīcai un 44 tūkstoši latu — Liepājas psihoneiroloģiskajai slimnīcai.

Atbalstu infrastruktūras sakārtošanai 626 tūkstošu latu izteiksmē saņēmušas Daugavpils, Irlavas, Kuldīgas un Līvānu slimnīcas un Centrālais fonds.

Nepieciešamo tehnoloģiju iegādei gandrīz 70 tūkstoši latu piešķirti valsts bērnu klīniskajai slimnīcai "Gaiļezers", 14,7 tūkstoši — Tuberkulozes un plaušu slimību centram, 80 tūkstoši latu — P. Stradiņa klīniskajai slimnīcai.

Projekta "Zobārstniecības aprūpe Rīgas maznodrošinātajiem iedzīvotājiem" īstenošanai Rīgas 1. medicīnas skolā piešķirti 11 tūkstoši latu, bet nepilngadīgo atkarības slimnieku un lietotāju ārstēšanas motivācijas programmai Narkoloģijas centra stacionārā — 14 tūkstoši latu.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore

Aizsardzības ministrijā

Par leģiona dienas pasākumiem

Sestdien, 14. martā, aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis izdevis pavēli, kurā noteikts, ka piedalīšanās Latviešu leģiona dienas pasākumos var būt tikai brīvprātīga un katra pilsoņa individuālā pārliecībā pamatota. Ņemot vērā, ka šī diena valstī nav noteikta kā oficiāla atceres diena, Nacionālo bruņoto spēku apakšvienības netiks iesaistītas pasākumos, kurus 16. martā organizē Latvijas Nacionālo karavīru biedrība.

AM preses centrs