Pašvaldību reforma. Kādas varētu būt tās robežas

Ēriks Zunda, pašvaldību lietu valsts ministrs, un Jana Zara, Pašvaldību teritoriālās reformas sekretariāta vadītāja,— "Latvijas Vēstnesim"

— Jūs esat sagatavojuši plašu materiālu kopojumu — "Aktivitātes pašvaldību administratīvi teritoriālajā reformā". Vai šāds izdevums nozīmē, ka pašvaldību reforma Latvijā sasniegusi kādu noteiktu attīstības fāzi?

— Tā varētu teikt. Grāmata ir pašvaldību reformas sagatavošanā gūtās pieredzes apkopojums. Informējam par sadarbībā ar dažādiem ārvalstu partneriem veiktajiem pirmprojektiem, piemēram, Rūjienā, arī par jau reformētajām pašvaldībām — ļoti veiksmīgs ir Kandavas novada paraugs. Ar Eiropas Savienības programmas "Phare" atbalstu 1998. gada janvārī uz laiku līdz 1. novembrim reformas veicināšanai un popularizēšanai, kā arī pašvaldību un iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanai esam izveidojuši Pašvaldību teritoriālās reformas sekretariātu.

Tomēr, manuprāt, būtiskākais jaunums ir tas, ka materiāliem esam pievienojuši mūsu izstrādāto "Administratīvi teritoriālās reformas likuma" projektu. Tas pašlaik ir iesniegts ministriju atzinumu saņemšanai, aizsūtīts Latvijas Pašvaldību savienībai, un līdz ar šo izdevumu ar to projektu iepazīs arī pašvaldības. Jau drīzumā ceram projektu iesniegt Ministru kabineta akceptam un tālāk — Saeimas izskatīšanai.

— Kas ir likumprojekta autori?

— Pašvaldību lietu pārvalde.

— Kas šajā ilgi gaidītajā likumā ir svarīgākais?

— Šeit ir skaidri definēts reformas mērķis attiecībā uz vietējām pašvaldībām — izveidot patstāvīgas, attīstībspējīgas vietējās pašvaldības un tām atbilstošu teritoriālo iedalījumu. Tātad uzdevums ir skaidrs — mums ir jāiet uz pašvaldībām, kas nav tikai īsa mirkļa parādība, bet gan ilgstošā laika posmā veiksmīgi attīstīties un pastāvēt spējīgas. Reforma nedrīkst notikt reformas pēc, bet gan attīstības vārdā.

Savukārt reģionālajām pašvaldībām jātop tādām, lai tās veicinātu šo vietējo pašvaldību attīstību un sadarbību, spētu koordinēt valsts pārvaldes institūciju darbību un līdzsvarotu reģionālo attīstību.

— Tātad reformas rezultātā jūs paredzat Latvijā divu veidu pašvaldības — vietējās un reģionālās?

— Jā, tāda ir likumprojektā ietvertā doma. Divu veidu vietējās pašvaldības — novadi un pilsētas un reģionālās pašvaldības. Novadi veidosies, apvienojoties pagastam ar pagastu vai pagastam ar pilsētu. Novada nosaukums izkristalizējies praksē — tā sevi dēvē jaunizveidotais Kandavas novads, un tādu nosaukumu plāno arī pašvaldības, kas vēlas apvienoties Rūjienas pusē. Šī vārda dzīvīgumu apliecina arī vairāku citu pašvaldību pozitīvais vērtējums. Arī senāk novads semantiski ir nozīmējis nelielu apvidu, tā, piemēram, mēs pazīstam jēdzienu Nīcas vai Bārtas novada tautastērps.

Savukārt par pilsētām, kaut arī tām varbūt būs kāda neliela pievienota teritorija, arī turpmāk tiks dēvētas lielākās Latvijas pilsētas, piemēram, Valmiera vai Jēkabpils.

Un šīs vietējas pašvaldības veido reģionālās pašvaldības — apgabalus. Jāatzīst tomēr, ka par šī veida pašvaldībām likumprojektā runāts visai maz — tiek definēts tikai tas, ka reģionālās pašvaldības tiek veidotas pēc vietējo pašvaldību reformas pabeigšanas.

— Vai vietējām pašvaldībām tiks izvirzīti arī kādi standarti, kuriem būs jāatbilst pēc reformas?

— Likumprojektā ietverti kritēriji, pēc kuriem pašvaldība varēs sevi novērtēt — reformēties vai ne, tātad — vai tā spēj pildīt visas funkcijas, kuras tiek prasītas šajā likumprojektā.

Pirmkārt — vai pašvaldība spēj nodrošināt teritorijas ilglaicīgu attīstību. Otrkārt, tai jābūt stabilai ieņēmumu bāzei. Šo nosacījumu mēs cieši sasaistām ar iedzīvotāju skaitu attiecīgajā teritorijā, un tam, mūsuprāt, jābūt ne mazākam par četriem tūkstošiem. Jo, kā rāda aprēķini, iedzīvotāju skaitam sasniedzot 3,5 — 4 tūkstošus, pašvaldības budžetā sāk dominēt jau pašu ieņēmumi un ne vairs dotācijas.

Svarīgi ir arī, lai pašvaldības teritorijā būtu visi nepieciešamie infrastruktūras objekti. Pašlaik diemžēl ir pašvaldības, kurām nav ne ambulances, ne ūdens attīrīšanas iekārtas, ne skolas, tātad nekā no tā, kas vajadzīgs pašvaldības funkciju veikšanai — komunālajai sfērai, izglītībai, veselības aprūpei. Tas nav īsti normāli. Protams, atsevišķus pakalpojumus ir iespējams pirkt no kaimiņiem, taču ne visus.

Pašvaldības teritorijai ir jābūt ekonomiski, ģeogrāfiski un vēsturiski vienotai. Tas nozīmē, ka vienas pašvaldības teritorija nevar atrasties, piemēram, Daugavas abās pusēs. Šeit ir svarīgi arī citi nosacījumi. Jāanalizē katras vietas specifiskie apstākļi — varbūt kaut kur svarīga būs, piemēram, iedzīvotāju piederība reliģiskai draudzei vai etniskās saites.

Pašvaldībai ir jābūt spējīgai veikt arī visas Pašvaldību likumā noteiktās pašvaldības funkcijas.

— Vai likumprojekts skar arī pašvaldību finansu jautājumus?

— Jau pašā sākumā ir skaidri noteikta pašvaldību kopbudžeta un valsts kopbudžeta attiecība — projekts paredz, ka pašvaldību budžets nedrīkst būt mazāks par vienu ceturtdaļu jeb 25 procentiem no valsts kopbudžeta apjoma.