Ēriks Zunda, pašvaldību lietu valsts ministrs, un

Jana Zara, Pašvaldību teritoriālās reformas

sekretariāta vadītāja,— "Latvijas Vēstnesim"

Turpinājums no 1.lpp.

— Vai šī projektā iekļautā norma nebūs pirmais klupšanas akmens, to izskatot valdībā un Saeimā?

— Diskusijas var izraisīties par skaitli — vairāk vai mazāk, tas nav tik svarīgi, daudz svarīgāk ir vispār ar likumu noteikt kaut kādu attiecību, principu.

— Kā jūs nonācāt pie šīs attiecības — 25 procenti?

— 1997. gadā šī attiecība bija 23,7 procenti. Tam mēs pieskaitījām 30 miljonus, kuru pašvaldībām pietrūka, un ieguvām šo skaitli.

— Vai likumprojektā ir noteiktas arī reformas laika robežas?

— Jā, šis reformas robežpunkts ir 2001. gada otrā svētdiena, kad notiek kārtējās pašvaldību vēlēšanas atbilstoši jaunajām teritorijām.

No likuma pieņemšanas brīža līdz 1999. gada 31. decembrim reforma notiek pēc pašu pašvaldību brīvprātīgas iniciatīvas.

No 2000. gada 1. janvāra līdz 2000. gada 30. novembrim notiek pārmaiņu centralizētais posms — pēc centralizēti izstrādāta projekta tiek reformētas pašvaldības, kuras to nav izdarījušas pirmā posma laikā. 30. novembris par šī posma beigu datumu noteikts tādēļ, ka trīs mēnešus pirms vēlēšanām notiek to izsludināšana.

Rūpes mums nesagādā pirmā, brīvprātīgā, posma gaita — tam nav nepieciešams īpašs administratīvais mehānisms, jo viss norisinās uz pašvaldību iniciatīvas pamata, mēs tikai metodiski palīdzam. Turklāt projektā esam paredzējuši normu, kas ļauj pašvaldībai piešķirt mērķdotāciju līdz diviem procentiem no apvienoto pašvaldību budžetu kopējā apjoma — lai segtu reformai nepieciešamos izdevumus un stimulētu šo procesu.

— Vai šo projekta punktu atbalstīs valdība, jo sevišķi bezdeficīta budžeta apstākļos?

— Pēc mūsu aprēķiniem, tā nevar būt nemaz tik liela summa — ņemot par pamatu pagājušā gada pašvaldību budžetus, aptuveni 2,7 miljoni latu. Turklāt summa sadalītos triju gadu laikā. Šogad būtu iepējams izmantot pagājušā gada budžeta pārpalikumu.

— Kā notiks centralizētā reformas daļa?

— Ja pašvaldības noteiktajā laikā nespēj vienoties, tad tām tiek centralizēti sagatavots un izsūtīts projekts. Ja triju mēnešu laikā pašvaldības to izskata un piekrīt, reforma var notikt. Ja pašvaldībām piedāvājums nav pieņemams, jautājums nonāk saskaņošanas komisijā, kuru veido valdības un pašvaldību pārstāvji. Šī komisija pieņem galīgo lēmumu.

Tādēļ, manuprāt, vislielākais panākums līdz ar šī likuma pieņemšanu būtu skaidru nākotnes atzīmju, "laika stabiņu" noteikšana — lai beidzot pašvaldībām būtu skaidrība, ka reforma notiks, tā ir neizbēgama un ir skaidri zināms, kas ir jādara.

— Tā būs pašvaldību ilgi gaidītā skaidrība?

— Jā. Varbūt kādam radīsies iebildumi, taču jau pret konkrētu likumprojektu. Un tas veicinās reformu. Es ceru, ka šie skaidri noteiktie datumi, skaitļi un kritēriji reformu tikai veicinās.

— Kādi būs nākotnes reģionālo pašvaldību uzdevumi?

— Reģionālā plānošana un Saeimas vēlēšanu organizēšana.

Šo reģionu veidošanās sākas tikai tad, kad līdz galam pabeigta ir vietējo pašvaldību reforma — pēc vietējo pašvaldību vēlēšanām 2001. gadā. Priekšlikumus par reģionu veidošanu līdz 2001. gada beigām iesniedz jaunās vietējās pašvaldības, un tas ir svarīgi tādēļ, ka tās pašas jau tobrīd darbojas jaunā kvalitātē un ar jaunu domāšanu.

— Tomēr — vai jums jau tagad ir kāds priekšstats par iespējamo reģionu veidošanos?

— Protams, mēs strādājam pie dažādiem variantiem, pētām iespējas, lai rezultātus varētu piedāvāt paralēli vietējo pašvaldību priekšlikumiem. Sapludinot abus variantus, cerams, tiks atrasts labākais risinājums. Tomēr pagaidām es nenosaukšu nekādus konkrētākus skaitļus. Tik maz reģionālo pašvaldību jautājums likumprojektā ir skarts tieši tādēļ, ka tas ir politiski ļoti smags jautājums un izraisītu pārāk smagas debates Saeimā. Svarīgākais — ka būs pietiekami liela skaidrība vietējo pašvaldību reformā.

— Likumprojektā minēti ir arī rajoni...

— Pārejas noteikumos ir noteikts, ka tie kā teritoriāla vienība saglabājas līdz jauno reģionālo pašvaldību izveidei. Jaunums ir tas, ka rajonu robežas var grozīt ar Ministru kabineta lēmumu, pašlaik to var darīt tikai Saeima ar likumu. Tas tādēļ, lai, veidojoties jaunajām vietējām pašvaldībam, varētu apvienoties arī blakusrajonu teritorijas, līdz ar to pagasti mainītu rajonu piederību. Tā, piemēram, Ludzas rajona Nautrēnu un Miglinieku pagasti apvienojoties grib piederēt pie Rēzeknes rajona, jo uz savu pašreizējo rajona centru viņi brauc caur Rēzekni. Lai līdzīgu problēmu dēļ reforma nezaudētu operativitāti, likumprojekts paredz šādu jautājumu izlemšanas kompetenci piešķirt Ministru kabinetam.

— Kā jaunajās pašvaldībās tiks risinātas iedzīvotāju ērtību problēmas? Viens no biežāk dzirdamajiem reformas pretargumentiem — iedzīvotājiem jaunajās lielajās pašvaldībās būs daudz grūtāk kārtot savas lietas.

— Projekts paredz katrā līdzšinējās pašvaldības centrā saglabāt administratīvo pakalpojumu iespējas — bāriņtiesu, sociālos darbiniekus, ar zemes lietām saistītās institūcijas un citas. Vienīgā atšķirība — tur vairs "nesēdēs" deputāti.

— Cik ilgā laikā jūs cerat likumprojektam gūt atbalstu Ministru kabinetā, un kad to, jūsuprāt, varētu pieņemt Saeima — jau līdz vasaras brīvdienām?

— Līdz 1. aprīlim mēs ceram likumprojektu akceptēt Ministru kabinetā. Līdz tam likumprojekts gūs ministriju, Latvijas Pašvaldību savienības un atsevišķu pašvaldību atsauksmes, kuras mēs apkoposim. Protams, mēs vēlētos, lai likuma spēku projekts iegūst jau līdz Saeimas vasaras brīvdienām, ja tas neizdosies, tad vismaz drīz pēc tam rudenī, noteikti šīs Saeimas laikā. Starp citu, mēs jau esam centušies sajust Saeimas deputātu noskaņojumu, šeit, Pašvaldību lietu pārvaldē, rīkojot Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas sēdi. Mūsu koncepcija vietējo pašvaldību reformas jomā guva atbalstu, domas dalījās par reģionālajām pašvaldībām — tādēļ, lai neradītu politiskas grūtības likuma ceļā Saeimā, šie jautājumi projektā skarti tik maz. Atstāsim to laikam, kad domas noskaidrosies — pēc tam, kad būs pabeigta vietējo pašvaldību reforma.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore

"Administratīvi teritoriālās reformas likums"

Pamatojoties uz Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību 3.1.4. punktā doto uzdevumu Pašvaldību lietu valsts ministra vadībā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību lietu pārvaldē ir izstrādāts likumprojekts "Administratīvi teritoriālās reformas likums".

Šobrīd Latvijā ir 589 administratīvās teritorijas, t. sk. 486 pagasti, 70 rajona pilsētas, 7 republikas pilsētas un 26 rajoni. Pašvaldību reformas gaitā ir paplašinājušās pagastu un pilsētu pašvaldību funkcijas un pieaugusi to atbildība, bet pašvaldību administratīvi teritoriālais iedalījums saglabājies no okupācijas perioda. Tas veidots 60. un 70. gados centralizētai pārvaldei. Tajā dominē teritorijas ar nelielu iedzīvotāju skaitu un atbilstoši tam ar vāju finansu ieņēmumu bāzi (1.–3. tab., 1.–4. zīm.).

1996. gadā 102 pašvaldību pašu ieņēmumu apjoms (bez dotācijām) nepārsniedza 20 tūkstošus latu. Divdesmit vienam pagastam 1996. gadā pašu ieņēmumi pat nepietika pagasta pārvaldes izdevumiem. Kā liecina pētījumi, nelielajām pašvaldībām pašu ieņēmumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir ievērojami mazāki nekā pašvaldībām, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz 4 tūkstošus (tab. 4., zīm. 5.). Arī kopējais budžeta izdevumu apjoms nelielajiem pagastiem ir mazs. Tā 1996. gadā 113 pagastiem gada budžeta izdevumu daļa nepārsniedza 50 tūkstošus latu.

Šāda finansu līdzekļu sadrumstalotība starp daudzajām nelielajām pašvaldībām un lielie savstarpējo norēķinu apjomi nedod iespēju jau tā nepietiekošos pašvaldību finansu resursus izmantot racionāli. Kā liecina pētījumi, pašvaldības ar nelielu iedzīvotāju skaitu un attiecīgi vāju finansu ieņēmumu bāzi nespēj racionāli un efektīvi pildīt savas funkcijas. Šo pašvaldību izdevumi sociālajai sfērai un attīstībai, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir salīdzinoši mazāki nekā pašvaldībām ar iedzīvotāju skaitu virs 4 tūkstošiem, bet administratīvie izdevumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir salīdzinoši lieli (tab. 5., zīm. 6.).

Sakarā ar lielajiem pārvaldes izdevumiem (tab. 6., zīm. 7.), pašvaldībām ar nelielu iedzīvotāju skaitu nav iespējams izveidot efektīvu administrāciju un atdalīt lēmējvaru no izpildvaras. Tas pasliktina pašvaldību vadības efektivitāti un sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tā, piemēram, pašvaldības ar iedzīvotāju skaitu zem 600 pārvaldei 1996. gadā izlietoja Ls 20, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bet pašvaldības ar iedzīvotāju skaitu virs 3,5 tūkstošiem — tikai Ls 10, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Līdzīga situācija ir ar dotāciju apjomiem; skaitliski nelielās pašvaldības, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, saņem ievērojami lielāku dotāciju nekā pašvaldības, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz četrus tūkstošus un vairāk (tab. 7., zīm. 8.).

Nelielās pašvaldības nav spējīgas efektīvi veicināt savas teritorijas sociāli ekonomisko attīstību, patstāvīgi piesaistīt investīciju projektus, koncentrēt finansu resursus infrastruktūras attīstībai. Šāds stāvoklis neveicina ievērojamas Latvijas daļas sabalansētību, ilgtspējīgu attīstību, jo veidojas teritorijas ar paaugstinātu bezdarba līmeni un zemu saimniecisko aktivitāti. Tas būtiski sarežģī pašvaldību darbību, jo to ienākumi (bez dotācijām), rēķinot uz vienu iedzīvotāju, atšķiras 10 līdz 20 reizes.

Šīs problēmas tiktu novērstas, veicot administratīvi teritoriālo reformu, kuras galvenie mērķi ir izveidot attīstībspējīgas vietējās pašvaldības, kā arī izveidot valsts reģionālo administratīvo iedalījumu, kas veicinātu attīstības vadības decentralizāciju, vietējo pašvaldību sadarbību un valsts pārvaldes institūciju darbības koordināciju. Lai šo procesu nodrošinātu, ir sagatavots Administratīvi teritoriālās reformas likumprojekts.

Likumprojekts izstrādāts, pamatojoties uz pašvaldību apvienošanās pieredzi Kandavā un Ikšķilē, veiktajiem pētījumiem Rūjienā un apkārtējos pagastos, Dagdā un apkārtējos pagastos, Elejā un apkārtējos pagastos, kā arī uz ekonomisko analīzi par pašvaldību finansiālo darbību 1994.–1996. gadā.

Likums nosaka, kādas administratīvās teritorijas izveidojamas, realizējot administratīvi teritoriālo reformu, kā arī administratīvi teritoriālās reformas realizācijas kritērijus un īstenošanas kārtību.

Izdevuma "Aktivitātes pašvaldību administratīvi teritoriālajā reformā" ievads

Pagastu un pilsētu pašvaldību grupējums atkarībā

no iedzīvotāju skaita tajās

1.tabula

Pašvaldību sadalījums pa grupām

1.zīmējums

Iedzīvotāju sadalījums pa pašvaldību grupām

2.zīmējums

Pagastu un pilsētu pašvaldību 1996.gada ieņēmumu

apjoma grupējums

2.tabula

3.zīmējums

Pagastu un pilsētu pašvaldību 1996.gada izdevumu

apjoma grupējums

3.tabula

4.zīmējums

Rajona pilsētu un pagastu pašvaldību ieņēmumi

(bez dotācijam) atkarībā no iedzīvotāju skaita tajās

(uz vienu iedzīvotāju gadā latos) 1994. — 1996.gadā

4.tabula

5.zīmējums

Rajona pilsētu un pagastu pašvaldību izdevumi

sociālajā sfērā un attīstībā atkarībā

no iedzīvotāju skaita tajās

(uz vienu iedzīvotāju gadā latos) 1994. — 1996.gadā

5.tabula

Turpinājums seko3.zīmējums

Pagastu un pilsētu pašvaldību 1996.gada izdevumu

apjoma grupējums

3.tabula

4.zīmējums

Rajona pilsētu un pagastu pašvaldību ieņēmumi

(bez dotācijam) atkarībā no iedzīvotāju skaita tajās

(uz vienu iedzīvotāju gadā latos) 1994. — 1996.gadā

4.tabula

5.zīmējums

Rajona pilsētu un pagastu pašvaldību izdevumi

sociālajā sfērā un attīstībā atkarībā

no iedzīvotāju skaita tajās

(uz vienu iedzīvotāju gadā latos) 1994. — 1996.gadā

5.tabula

Turpinājums seko