Eiropas Savienības iekšējos ūdeņos

ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks,— "Latvijas Vēstnesim"

Turpinājums no 1.lpp.

Šī misionāra darbība Britu salās bija izšķiroša, lai Īrija pievērstos kristīgajai ticībai V gadsimtā pēc Kristus dzimšanas. Viņš bija romiešu ietekmē audzis ķelts vārdā Patricijs. Sešpadsmit gadu vecumā viņu bija sagūstījusi īru karavīru grupa un pārvedusi pār jūru uz Īriju, kur viņš tika pārdots verdzībā. Dažus gadus viņš strādāja par ganu attālos novados, bet tad iedomājās bēgt un devās uz kontinentu, kur izmācījās par garīdznieku. Kādu nakti Patriks sapnī dzirdēja balsi, kas viņu aicināja atgriezties Īrijā un "iziet vēlreiz mums cauri". Aizrautība, ar kādu Patriks atsaucās uz šo mistisko aicinājumu, arī izšķīra šī cilvēka tālāko likteni, tādēļ viņš uz mūžīgiem laikiem ieguva mīlestību kā Svētais Patriks.

Kaut gan arī pirms viņa ierašanās Īrijā bija dažas nomaļas kristiešu kopienas, tomēr tieši viņš ar savu darbu deva izšķirošo impulsu mūsu zemei pievērsties kristietībai.

17. martā, Svētā Patrika nāves dienā, īri gan savā zemē, gan citur pasaulē visdažādākajā veidā atzīmē savu identitāti — piedaloties dievkalpojumos un arī jautros sabiedriskos pasākumos ar tradicionālu īru mūziku un dejām, kā arī īpašās Svētā Patrika dienas parādēs pa pilsētu galvenajām ielām Īrijā, un citās valstīs, kur koncentrēta īru diaspora. Vispārākās no tām ir Svētā Patrika dienas parādes Dublinā un Ņujorkā. Arī mazā Latvijas īru kopiena rīkos attiecīgu Svētā Patrika dienas svinēšanu kopā ar saviem latviešu draugiem.

— Kā jūs vērtējat savas valsts jaunāko politisko un ekonomisko attīstību?

— Man ir prieks teikt, ka Īrija uzrāda patiešām labus ekonomiskos panākumus. 1997. gadā nacionālā kopprodukta pieaugums bija ap 8%. Rēķinot nacionālo kopproduktu caurmērā uz katru iedzīvotāju, 1973. gadā tas Īrijā bija tikai 58% no Eiropas Savienības vidējā līmeņa, bet tagad mēs šajā ziņā esam sasnieguši ES caurmēra līmeni. Inflācija pirmoreiz kopš daudziem gadiem ir zemāka par 2% un bezdarbs — zemāks par 10%. Īrija pilnībā atbilst Māstrihtas kritērijiem, lai iesaistītos pilnībā kopīgajā Eiropas valūtas sistēmā, un mēs gatavojamies tai pievienoties nākamā gada janvārī.

Attiecībā uz Ziemeļīrijas miera procesu — īru un britu valdības daudz dara, lai kopā ar Ziemeļīrijas politiskajām partijām sarunu ceļā panāktu atrisinājumu trīs aspektos: pirmkārt, radīt jaunas Ziemeļīrijas politiskas struktūras, kas pilnībā izjustu šeit pastāvošo unionistu un nacionālistu kopienu identitāti un tradīcijas; otrkārt, radīt jaunas dinamiskas struktūras, kas sekmētu sadarbību un kopīgu lēmumu pieņemšanu; treškārt, radīt jaunas sadarbības struktūras starp attiecīgajiem Īrijas un Apvienotās Karalistes spēkiem. Mana valdība joprojām ir apņēmības pilna strādāt kopā ar Lielbritānijas valdību un politiskajām partijām atrisinājuma sasniegšanai.

— Kā jūs vērtējat Latvijas un Īrijas divpusējās attiecības?

— Laimīgā kārtā divpusējās attiecības starp Īriju un Latviju ir teicamas, tajās nav nekādu problēmu. Esmu pārliecināts, ka starp abām mūsu mazajām valstīm pastāv dziļās simpātijas un savstarpēja izpratne, kas sakņojas mūsu grūtajā vēsturē un arī faktā, ka mūsu valstis būs partneres Eiropas Savienībā. Viņa ekselences Valda Birkava, Latvijas Republikas ārlietu ministra, nesenā vizīte Īrijā būtiski palīdzēja nostiprināt mūsu divpusējās attiecības. Kaut arī tirdzniecības apjoms starp mūsu valstīm joprojām ir neliels, tas nepārtraukti pieaug. Pērn tika parakstīts līgums par izvairīšanos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem. Man ir prieks, ka Latvijā darbojušies vai darbojas vairāki Īrijas konsultāciju uzņēmumi, kas var būt noderīgi vairākos Latvijas ekonomikas pārkārtojumos, vispirms makroekonomikas plānošanā, banku jomā, sociālās nodrošināšanas sistēmas reformēšanā un civilās administrācijas reformā.

— Kā jūs iztēlojaties Īrijas un Latvijas attiecību nākotni?

— Nākotni es redzu mūsu līdzīgās vēstures un Eiropas integrācijas kopīgo principu kontekstā. Protams, arī Latvijas kā ES dalībvalsts kontekstā. Īrijā mēs skaidri apzināmies ES visaptverošas paplašināšanas procesa nozīmīgumu. Mums ir prieks, ka Latvija saskaņā ar Eiropas Padomes Luksemburgas lēmumiem pērnā gada decembrī ir šī procesa dalībniece un Latvija tagad jau "peld Eiropas Savienības iekšējos ūdeņos". Latvijas ekonomiskā klātbūtne pēdējā laikā strauji pieaug. Es ceru, ka Latvija turpinās apliecināt stabilu ekonomisku un sociālu progresu, kas kalpos visu jūsu valsts iedzīvotāju labklājībai, un ka nav tālu diena, kad Latvija tiks uzaicināta sākt tiešas sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā. Es ticu, ka ļoti labās attiecības starp Latviju un Īriju joprojām stabili padziļināsies un līdz ar Latvijas virzīšanos uz aizvien ciešāku dalību ES kļūs divkārt tuvas. Ceru arī, ka Latvija dos savu ļoti pozitīvu nacionālo ieguldījumu Eiropas Savienības darbā. Ieguldījumu, kas balstīts Latvijas dziļajās un savdabīgajās tradīciju un kultūras vērtībās.

— Ko jūs savā svētku dienā gribētu novēlēt Latvijas tautai?

— Atceroties latviešu tautas smagās ciešanas šajā gadsimtā, es jūsu valstij un tautai vēlu drošu un plaukstošu nākotni aizvien integrētākā Eiropā. Es gribētu arī izmantot iespēju novēlēt saviem tautiešiem Latvijā priecīgu Svētā Patrika dienu!

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"