"Mūsu komisija, beidzot darbu, formulēs, kas ir jādara Jēkabpilī"

— Plašsaziņas līdzekļos apgalvots, ka šīs ziemas trauksmainos plūdus Jēkabpilī izraisīja "Latvenergo" dienestu nepārdomātā darbība. Tā kā uzņēmumu drīzumā paredzēts privatizēt, sabiedrībai būs vēl mazākas iespējas ietekmēt elektroenerģijas ražotāju vēlmi pelnīt pat uz cita nedienu rēķina. Vai valstī ir izstrādāta kārtība, kā saskaņot dažādu resoru pretrunīgās intereses, lai līdzīgi gadījumi neatkārtotos?

— Valdība var kādu saukt pie atbildības tikai likumā noteiktajā kārtībā. Patlaban nav normatīvo aktu, kas uzdotu par pienākumu "Latvenergo" ko darīt vai postījumu gadījumā ko atmaksāt un cik lielā mērā atmaksāt. Bet jautājums, protams, ir aktuāls. Arī daļa oficiālo personu uzskata, ka plūdu briesmas Jēkabpilī palielinājušas tieši pēc Pļaviņu hidroelektrostacijas uzbūvēšanas. Vasarā, kad Daugavā ir normāla caurtece, upes līmenis pie Jēkabpils svārstās 25 centimetru robežās, lai gan augstuma starpība starp ūdenskrātuvi un Jēkabpili ir milzīga. Tie nav vienkārši savienotie trauki, bet upes plūdums, kas rada šo ietekmi.

Ar savstarpējiem apvainojumiem vai draudiem, kā tas bija kritiskajā situācijā, diemžēl neko nevar labot. Komisijai un attiecīgajām ministrijām ir jāsagatavo un jāiesniedz valdībai noteikumu projekts, kas noteiktu, cik un kā "Latvenergo" ir jāmaksā par ūdenskrātuves krastu apsaimniekošanu. Jo, ūdens līmenim svārstoties, dažā vietā krasti nobrūk, tie ir jālabo un jāatjauno. Varbūt ūdenskrātuvē ir jābūt ledlauzītim, kam ziemā nemitīgi jādarbojas, lai aiz Zeļķu tilta un pie Pļaviņām nerastos nemitīgie ledus sastrēgumi, lai ledus saplūstu ūdenskrātuvē. Bet tas ir jāregulē ar Ministru kabineta noteikumiem, un mūsu uzdevums ir tos izstrādāt. Es ceru, ka pie tālākiem izpētes darbiem "Latvenergo" labprātīgi pieteiksies līdzdarboties arī ar saviem līdzekļiem. Lai gan — kas ir labprātīgi? Tā ir patērētāju nauda, kuras izdošanā atbilstošiem mērķiem ir jābūt sistēmai: par ko un kā tērēt.

— Cik noprotams, nav pietiekama pamata, lai sniegtu tiesā prasību pret elektrības ražotājiem. Vai var apstiprināt vai noraidīt Pļaviņu spēkstacijas darba režīma tiešu saikni ar ledus sastrēgumiem Daugavā aizvadītajā ziemā? Vai arī šādu sakarību vairs nevar pierādīt?

— Domāju, ka patlaban to jau vairs nevar pierādīt. Tur ir pilnīgi pretēji viedokļi. "Latvenergo" pārstāvji ir gatavi neatkarīgu ekspertu klātbūtnē izklāstīt savus argumentus un pierādīt, ka viņi nav vainīgi. Manuprāt, jautājums paliek atklāts, jo tā nevar būt, ka ražo elektrību, saņem peļņu par to, bet nav nekādas saistības ar ūdeni, kas tiek izmantots. Ja aizsprosts un ūdenskrātuve rada citiem briesmas, tad nevar būt, ka nav nekāda sakara. Tas vairāk ir valdības uzdevums — šīs lietas noregulēt.

— Presē tika vēstīts, ka februāra plūdos zem ūdens nonāca arī kapi, kur apbedīti pirms 200 gadiem mēra epidēmijā mirušie. Savukārt Jēkabpils pilsētas domes un rajona padomes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs "Latvijas Vēstnesim"stāstīja, ka pilsētā no ierindas izgājušas ūdens attīrīšanas iekārtas. Vai šādā gadījumā ir rezerves iespējas, lai upē nenonāktu neattīrīti notekūdeņi? Un kurā mirklī par iespējamām briesmām ir jāziņo iedzīvotājiem, kas Daugavas ūdeni izmanto dzeršanai?

— Te ir oficiāla izziņa. Es pats tur neesmu bijis klāt un nevaru kaut ko ne apstiprināt, ne noliegt.

"Steidzami

A.god. A.Gorbunova kungam

Uz Jūsu telefonisku pieprasījumu 10. 03. 1998. Daugavpils reģionālās vides pārvaldes Jēkabpils daļa informē, ka plūdu laikā, 1998. gada februārī, Jēkabpils rajona Salas pagastā nevieni no senkapiem nav appludināto teritoriju robežās.

Informāciju apstiprina Salas pag. zemes komisijas priekšsēdētāja I.Gādmane.

Jēkabpils pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas plūdu laikā strādāja paaugstinātas slodzes režīmā. Vienlaicīgi darbojās visas tehnoloģiskās iekārtas, jo bija liels caurplūdes apjoms, kas saistīts ar lielu gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu pieplūdi sūkņu stacijās.

Notekūdeņu kvalitāte izplūdē pēc attīrīšanas iekārtām Daugavā tika laboratoriski kontrolēta regulāri un piesārņojuma rādītāji izplūdē nepārsniedza pieļaujamos.

Jēkabpils pilsētas pašvaldības uzņēmuma "Ūdensvada un kanalizācijas pārvalde" vadība, kuru pārziņā atrodas šīs iekārtas, plūdu laikā par situācijas izmaiņām regulāri informēja DRUP Jēkabpils daļu.

Ar cieņu

DRUP Jēkabpils daļas vadītāja

10.03.1998. pl.16.00 Silva Dābola."

— Tautas sakāmvārds māca, ka ir par vēlu barot suni, ja vilks jau aitās. Vai tā nav iznācis arī Jēkabpilī, kur par plūdu briesmu novēršanu sāka likt spēkus kopā tikai tad, kad Daugava jau bija pamatīgi uzkāpusi virs ierastā līmeņa? Vai ir apsvērti priekšlikumi, kā turpmāk izvairīties no palu postījumiem pie Jēkabpils? Vai ir domāts par esošo dambju nostiprināšanu? Lai gan — ja uznāks tādi plūdi kā trīsdesmitajos gados, tad neviena aizsargbūve nelīdzēs: jo dambis būs augstāks, jo briesmīgāki būs postījumi... Varbūt jāmeklē kādas citas iespējas.

— Plūdu pieredze mums ir diezgan liela — tas, kas notika 1981. gadā, arī šīsziemas plūdi. Es vakar Ministru kabinetā rādīju fotouzņēmumus no gaisa — tur jau viss redzams. Arī "Hidromeliorprojekts" un mūsu zinātnieki pētījuši šīs problēmas. Nav tā, ka būtu vairāki pilnīgi pretēji viedokļi. Risinājumi ir diezgan vienkārši. Mūsu komisija, beidzot darbu, vēlreiz formulēs, kas ir jādara Jēkabpilī.

Jāsāk no lejas, no ūdenskrātuves. Ledus veidošanās periodā pēc iespējas vairāk ledus jāsapludina ūdenskrātuvē un nav jāatstāj uz upes posmā līdz Jēkabpilij. Tas nozīmē, ka ledlauzītim nemitīgi ledus jāsalauž un jāmēģina to ievadīt ūdenskrātuvē. Protams, tas nav kāds milzīgs pasākums, bet tā lietderību atzīst gandrīz visi.

Nākamais — jāpalīdz Daugavas plūdumam krāču vietās un upes dažādos līkumos. Piemēram, aiz Pļaviņām, izstrādājot dolomītu, ir radītas mākslīgas saliņas, pagriezieni, kur veidojas ledus sastrēgumi. Tātad nepieciešama Daugavas gultnes tīrīšana gan pie Pļaviņām, gan pie Zeļķu tilta, kur joprojām vēl ūdenī atrodas vecas tilta konstrukcijas, gan pie pašas Jēkabpils, kur ir dabiskas krāces, dažādas saliņas, kas aizkavē plūdumu.

Starp Jēkabpili un Pļaviņām ir zemes garozas lūzums, tur augstuma starpība ir seši vai septiņi metri. Acīmredzot Daugavai jau gadu simteņiem bijušas problēmas ar šo lūzuma vietu. Un tāpēc tā radījusi, ja tā var teikt, apvedceļu. Jo kas tad ir Sakas upe? Tas ir dabisks Daugavas apvedceļš. Kad arī tas vairs nav palīdzējis, upe meklēja sev papildgultni pa ieplakām. Tur straume aizgāja arī 1981. gadā, kad to vairs neviens nespēja savaldīt. Turpat ūdens būtu izlauzies arī šogad. Varēja applūst Jēkabpils un sala, ja netiktu spridzināts. Uzpridzinot dambi, applūda sala, ūdeņi tai nodarīja lielus zaudējumus. Bet palika neskarta Jēkabpils.

Dambī uz Sakas salu ir jāiebūvē caurteka, tā ir jāizmodelē. Skaidrs, ka tai nav jābūt atvērtai, lai nemitīgi uz salu plūst ūdens, bet jābūt kā drošības vārstam. Arī dambja uzspridzināšana faktiski bija tāda drošības ventiļa atvēršana.

Savukārt, ja pie Jēkabpils ir uzbūvēti dambji, tad tiem arī jābūt kā dambjiem, kā aizsargbūvēm ar noteiktu uzdevumu. Piemēram, Holandē es braucu pa šoseju un pamanīju — man virs galvas peld kuģītis. Ceļš bija lejā, bet kanāls krietni augstāk. Es izbrīnījos, bet man kā nedaudz tehniskam cilvēkam uzreiz radās cieņa pret cilvēkiem, kas uzbūvējuši kanālu un panākuši tādu hidroizolāciju, ka augšā brauc kuģītis, bet uz dambja nogāzes vēl aitas ganās.

Tas nozīmē, ka Jēkabpils dambji jāatjauno un jārekonstruē vienotā sistēmā, kas, protams, ir jāizmodelē.

Man šī pusotra mēneša laikā, tieši vai netieši darbojoties ap Jēkabpili, ir skaidrs, ka, beidzot savu darbu, komisija iesniegs rīcības programmu: ko nepieciešams darīt, lai Jēkabpilī mazinātu plūdu draudus. Līdz šim komisijas galvenokārt ir cīnījušās ar plūdu sekām, jo, dabiski, mainījušās valdības, ministri. Bet šogad tas bija tik sakāpināti, ka mūsu goda pienākums ir nolikt valdībai priekšā programmu, lai tā var pateikt: to mēs veiksim divu gadu laikā. Uzreiz visu nevar, bet mēs pakāpeniski veiksim tādus un tādus darbus, lai mazinātu plūdu briesmas. Jo valdībai jau arī nav citas izejas. Valdība nevar katru gadu maksāt par postījumiem. Tā ir nodokļu maksātāju nauda. Pārvietot Jēkabpils iedzīvotājus uz citurieni? Arī tas maksā milzu naudu. Un kura valdība to uzņemsies? Tāpēc valdībai patiesībā nemaz nav alternatīvas — šī programma ir jāizstrādā un soli pa solim pēc tam jārealizē.

— Atkal un atkal no gadu putekļiem tiek izvilkta ideja par Jēkabpils hidroelektrostacijas būvi. Vai šī iecere būtu pavisam noraidāma? Iespējams, ka pilsētu tā patiesi aizsargātu.

— Es to nevaru izvērtēt, te jāpaļaujas uz speciālistu spriedumiem. No elektrības ražošanas viedokļa šādai spēkstacijai ir gandrīz nulles vērtība. Protams, ja visu Daugavu ieliktu aizsprostos, tad plūdu vairs nebūtu. Bet katra ūdenskrātuve appludina teritoriju. Neesmu speciālists, bet es intuitīvi nejūtu nepieciešamību par simt miljoniem latu būvēt spēkstaciju, kurai nebūs ekonomiskās atdeves, ja nav sakārtotas lietas pašā sistēmā.

— Jūs jau minējāt daļu no darbiem, kas jāpaveic, lai dzīve Jēkabpilī nebūtu kā uz plūdu pulvermucas. Bet varbūt vajadzīgs vēl kaut kas — ja jau sējumi un atsevišķas saimniecības Sakas salā ir mūžam apdraudētas, vai nav mērķtiecīgāk vienreiz izdot vairāk līdzekļu un pārvietot pārdesmit vai vairāk iedzīvotāju citur, kur palu briesmas nedraud? Vai nav prātīgāk paiet nostāk no Daugavas sensenā apvedceļa?