"Mūsu komisija, beidzot darbu, formulēs, kas ir jādara Jēkabpilī"

Anatolijs Gorbunovs, Ministru prezidenta biedrs, vides un reģionālās attīstības ministrs, Ārkārtējās situācijas valsts komisijas priekšsēdētājs 1998. gada plūdu seku likvidēšanai, — "Latvijas Vēstnesim"

— Jūs jau minējāt daļu no darbiem, kas jāpaveic, lai dzīve Jēkabpilī nebūtu kā uz plūdu pulvermucas. Bet varbūt vajadzīgs vēl kaut kas — ja jau sējumi un atsevišķas saimniecības Sakas salā ir mūžam apdraudētas, vai nav mērķtiecīgāk vienreiz izdot vairāk līdzekļu un pārvietot pārdesmit vai vairāk iedzīvotāju citur, kur palu briesmas nedraud? Vai nav prātīgāk paiet nostāk no Daugavas sensenā apvedceļa?

— Domāju, ka tas ir rajona padomes un pagasta uzdevums iesniegt konkrētus priekšlikumus. Ja viņi grib apdraudētajā zonā pārvietot kādus iedzīvotājus uz citu vietu, tad valdība to noteikti izskatīs. Protams, tas ir loģiski — samaksāt vienreiz, nevis likt cilvēkiem mocīties katru gadu. Bet tā "a priori" es nevaru pateikt, ka ļaudīm no turienes būtu jāaiziet. Jo cilvēki dzīvo arī applūstošās teritorijās. Manuprāt, ir jānodala šī situācija, kad dambis tika uzspridzināts un Sakas sala dabiski neapplūda — tai pāri vēlās vilnis, radot milzīgus sanesumus, smiltis, noskalojumus utt.

— Ir izpostīti sējumi, ūdens noskalojis lauku auglīgo slāni. Kā domāts palīdzēt šiem zemniekiem un Salas pagasta iedzīvotājiem?

— Valdībai šie postījumi ir jākompensē. Es vakar iesniedzu Ministru kabinetā pieprasījumu akceptēt izdevumus. Pirmais, kas jādara, — jāsaved kārtībā ceļi, ne tikai pagasta ceļi, bet arī saimniecību brauktuves, kur straume tās izskalojusi, lai cilvēki var tikt klāt pie savām mājām un pārvietoties. Otrais — jāsalabo mājas, ja tām nodarīti postījumi, jo cilvēkiem tur ir jādzīvo. Arī sējumi, kur tos noskalojis vilnis, ir jākompensē. Te izvērtēs un savus atzinumus sniegs Zemkopības ministrija, bet valdība lems, cik un ko kompensēt.

Tāpat Jēkabpils pilsētā ir lietas, kuras pēc plūdiem vajadzētu atjaunot un kuras, iespējams, valdība kompensēs.

Bet tālāk šis jautājums ir konceptuāli jāizskata arī rajona padomē. Pieņemsim, ierīkos drošības caurteku, kas pie noteikta līmeņa pakāpeniski novadīs ūdeni pa kaut kādām iedobēm, kuras jau tur ir dabiskas. Gan pagastam, gan rajonam savos teritoriālajos plānojumos ir jāparedz šīs lietas un jāpasaka: jā, šīs teritorijas ir applūstošas. Līdz ar to atzinumam ir saistošs raksturs — šajās teritorijās neko nedrīkst būvēt. Jūs tur varat sēt rudzus, bet neviens jums nekompensēs par to, ka šīs platības pavasarī dabiski applūst, kamēr noskrien pali. Jo visur Latvijā ir lielas teritorijas, kur iziet no krastiem upes, applūst pļavas — no bērnības atceros, ka Latgalē tās sauca par lukstiem. Bet šīm platībām ir savs statuss, zemes apsaimniekotāji zina, kad tur pļaut, ko un kā darīt, lai gūtu labumu. Protams, rudzus tur neviens nesēj.

Tātad tas viss ir jānosaka pagastā un rajonā, jāizspriež deputātiem, nevis Rīgā jāizlemj. Nacionālajā plānojumā applūstošās teritorijas tiks noteiktas ar Ministru kabineta noteikumiem, kas arī ir saistoši pagastiem, rajoniem un pilsētām, nosakot, ka tur nedrīkst būvēt kapitālas celtnes.

— Bet šobrīd šādu noteikumu nav?

— Nav. Un man diemžēl nav precīzas informācijas par katru māju. Bet glābšanas dienests un iekšlietu darbinieki ziņoja, ka viņiem ar dažām saimniecībām iznāk nodarboties vairākkārt. Ir pat samaksāta pārcelšanās nauda un valsts segusi vēl kādus izdevumus, bet tur atkal ir kāds ievācies... Un jāsāk viss no gala.

Tam tik tiešām visam ir jābūt reglamentētam, to var sakārtot, un tas neprasa nekādus izdevumus.

Komisijas viedoklis par postījumiem Sakas salā — ir jākompensē. Ja tika uzspridzināts dambis, ja pāri salai vēlās ūdens, kas noskaloja aramzemes kārtu, atstāja sanesas, smiltis, tad ir jākompensē.

Var dažādi vērtēt šo spridzināšanu, bet, ja tiktu pārrauts dambis pilsētā — plaisas jau bija, tad zaudējumi Jēkabpilī būtu nesalīdzināmi lielāki. Brīnums, ka tur dambis vēl iztur. Jo tas ir būvēts kā tāds aizsargvalnītis: gadījumā, ja kāps ūdens, uzbērums kaut ko aizkavēs... Ja dambis ir būvēts noteiktā augstumā, tad tam jābūt kapitālai būvei un līdz paredzētajai atzīmei ir jāaiztur upes ūdeņi. Citādi jau tādam uzbērumam nav jēgas — tikai aizsedz skatu uz pilsētu.

— Varbūt tagad mēs varētu pievērsties skaitļiem — cik lielus zaudējumus šī plūdu nelaime Jēkabpilī ir nodarījusi?

— Kopējo summu jau vēl nevar pateikt. Bet maksājumus vajadzētu sagrupēt. Vispirms — izdevumi glābšanas dienestiem no Daugavpils līdz Aizkrauklei. Nevar teikt, ka tos mums nesusi nelaime, tie ir nepieciešami normālā valstī, kur ir zeme, ūdeņi, kalni. Valsts dienestu ikdienas darbības nodrošināšanai ir piešķirti 146 tūkstoši latu.

Otra izdevumu grupa saistīta tieši ar Jēkabpili: rajonam un pilsētai tika piešķirti 105 tūkstoši latu, iztērēti ir 83 tūkstoši, atlikums — 22 tūkstoši. Kopumā papildu pieprasījums ir 332 tūkstoši latu. Sakas salas ceļu un māju remontam jau piešķirti 70 tūkstoši latu, bet vēl vajag meliorācijas būvēm, sējumu un citu postījumu kompensācijai, arī Jēkabpils pilsētai. Šīs vajadzības izvērtēs Zemkopības ministrija, Vides un reģionālās attīstības ministrija un Satiksmes ministrija. Nedomāju, ka jēkabpilieši grib iedzīvoties uz plūdu rēķina, tomēr pārbaudīt vajag.

Nākamā grupa — izdevumi projektēšanai. Domāju, ka jāizmanto visa iepriekšējā pieredze un projekti, kas jau bijuši piedāvāti. Nevar atkal maksāt milzīgas naudas tikai par kaut kādām izpētēm. Protams, šie projekti ir jāatjaunina. Valdībai jāpiešķir līdzekļi projekta un rīcības programmas izstrādei. Ceru, ka ar to komisija beigs savu darbu, iesniedzot valdībā projektu un rīcības programmu Jēkabpils plūdu novēršanai, lai pēc tam pasūtītājs konkrētiem darbiem ir rajona padome. Un tad jau būs vēlēšanas un jauna valdība.

— Kad šī programma varētu būt gatava un komisija varētu nolikt pilnvaras?

— Mūsu pilnvaras ar savu rīkojumu var izbeigt tikai Ministru prezidents, lai gan — vasarā jau plūdu nebūs... Domāju, ka projekts valdībai uz galda tiks nolikts mēneša laikā. Jo nevaram strīdēties par sīkumiem, mums šī rīcības programma ir jāakceptē un, kamēr ir vasara, jāsāk realizēt. Nedrīkstam visu vasaru strīdēties par rīcības programmu un tad ziemā sākt ko darīt un secināt, ka nekas nesanāk, jo klāt sals un aukstums. Pie dambjiem ir jāstrādā vasarā, sausā laikā.

Kad rīcības programmas projekts būs gatavs, mēs to izdosim arī ekspertiem, lai izvērtē visus plusus un mīnusus.

— Jūsu rūpju un atbildības lokā šogad ir ne tikai plūdu postījumi Jēkabpilī, bet arī citās vietās: straume pārrāva vecu mazās hidroelektrostacijas dambi lejpus Aizputes, pavasara palos trako lejtecē Ogre, arī Gauja, citas upes. Vai arī tur ir radušies un rodas ievērojami zaudējumi?

— Redziet, man nav darbinieku, kuri veiktu uzraudzību visā Latvijā un kurus es komandētu. Par ārkārtas situācijām ir atbildīgas attiecīgās pašvaldības. Likumā ir noteikta kārtība, kā izsludina ārkārtas stāvokli. Pašvaldību pienākums ir vērot un analizēt stāvokli ūdenskrātuvēs un citur. Mans galvenais uzdevums, ja pie manis ierodas pašvaldības darbinieki un ziņo, ka pie viņiem ir kritisks stāvoklis, ir — analizēt, kā rīkoties un ko varētu palīdzēt valdība. Šorīt pie manis bija daugavpilieši, kur pieci pagasti ir pavasara palu apdraudēti. Jo pie Jēkabpils jau nebija pali, tur plūdus radīja ledus sastrēgums. Daugavpilieši nekādus dambjus nebūvēs, bet viņiem ir nepieciešamas laivas ar motoriem un attiecīgo aprīkojumu, lai nepamestu cilvēkus nelaimē kādā viensētā. Vēl ļoti svarīgi ir nodrošināt sakarus operatīvai apziņošanai un dienesta rīcībai. Valdība piešķīra Daugavpils rajona padomei apmēram 10 tūkstošus latu ļoti konkrētiem mērķiem, lai viņi varētu attiecīgi darboties. Daugavpilieši teica, ka viņi pie plūdiem ir pieraduši, tomēr tie arvien rada postījumus: straume aiznes kādu siena šķūni, žogu, saārda vecāku un laika zoba skartu kūti vai citu ēku. Viņi lūdza valdībai atļaut postījumu novēršanai izcirst 120 kubikmetrus koksnes pagasta vai valsts mežos bez kaut kādām izsolēm, bet, protams, ievērojot visus noteikumus. Uz pagastu tie ir 24 kubikmetri, kas nav daudz, bet viņi uzsver, ka tas tomēr zemniekiem ir atspaids, lai pēc paliem, ja kaut kas remontējams, dēļi nav jāmeklē pa pasauli.

Ogrē tagad ir uzkrāta diezgan liela pieredze. Diemžēl šī pieredze nāca caur nelaimi. Ir slikti, ka mēs visu nevaram paredzēt iepriekš, tam gan mums pietrūkst arī līdzekļu. Tagad Ogrē ļoti saskaņoti darbojas civilās aizsardzības centrs, zemessardze, policija, ugunsdzēsības un glābšanas dienests — viņi jau zina upes niķus, modelē, ir izstrādājuši savus paņēmienus, kā tikt galā ar ledu. Arī Ogrei mēs šogad palīdzējām ar apmēram 10 tūkstošiem latu ļoti konkrēta aprīkojuma un sakaru līdzekļu iegādei. Bet pats galvenais — viņiem jau ir mērķtiecīga programma un rīcība izmodelētās situācijās.

Jo, te sēdēdams, es nevaru ieteikt, ko iesākt ar Skrundas dīķiem vai aizsprostu pie Aizputes. Ko darīt, ja aizsprosts ir vecs un kāds naktī nesēdēja klāt un nenovērsa izskalojumu?... Protams, cilvēkus nedrīkst atstāt nelaimē — valdība iedeva līdzekļus, lai tiktu salaboti ceļi, bet netika piešķirta nauda aizsprosta atjaunošanai, jo pagastam pašam jāizlemj, vai tas vairs ir vajadzīgs. Kaut kāda loma ūdenssaimniecībā jau tam bija, bet diezin vai ir jēga atjaunot hidroelektrostaciju, kas sen jau nedarbojas. Taču tas jāizlemj pašam pagastam.

Tādā veidā mēs te darbojamies. Vismaz pašvaldībām ir kur iesniegt savus priekšlikumus, un pagaidām neviens nav sūdzējies — visi līdz šim saņemtie iesniegumi tajā pašā nedēļā tiek izskatīti valdībā.

— Pēdējais jautājums — par apdrošināšanu. Šī nozare nav jūsu pārziņā, tomēr jādomā par to ir. Kādas ir iespējas šajos apdraudētajos rajonos noslēgt apdrošināšanas līgumus? Jo saprotams, ka ikviena apdrošināšanas sabiedrība uzņemas daudz lielāku risku, ja slēdz līgumus ar saimniecībām, kas biežāk var ciest nelaimē.

— Es neesmu apdrošināšanas speciālists, un tā tiešām nav mana joma, bet jautājums tomēr izriet no komisijas darbības analīzes un stāvokļa vērtējuma apdraudētajās teritorijās. Apdrošināšanai ir jānotiek normatīvo aktu līmenī, tie ir jāsagatavo un jāpieņem: ja apdraudētajās teritorijās es tomēr gribu piekopt kādu darbības veidu, tad apdrošināšanai ir jābūt obligātai. Tad ir izvēle: vai nu es apdrošinos uz diezgan nelabvēlīgiem noteikumiem, vai to nedaru. Jo nodokļu maksātāji nevar katru gadu segt šos izdevumus. Mēs sakām: valsts, bet tā jau nav valsts nauda, tie ir mūsu nodokļi. Un valdības uzdevums ir šos savāktos nodokļus pēc iespējas efektīvāk izlietot visas sabiedrības interesēs. Nepieļaut un novērst nelaimes arī ir visas sabiedrības interesēs, bet tai nebūs iespējams nepārtraukti maksāt par sekām. Nevaru piedāvāt visu šo mehānismu, jo tiešām neesmu speciālists, bet kā vienu no izejām es redzu — apdraudētajās teritorijās ir jābūt obligātajai apdrošināšanai. Tas ir tāpat kā ar automašīnām. Ja tev pieder paaugstināta riska objekts, tad tas obligāti ir jāapdrošina.

Andris Sproģis,

"LV" nozaru virsredaktors

Ārkārtas situācijas valsts komisija 1998.gada plūdu seku likvidēšanai un plūdu novēršanai nolēma valdībai pieprasīt 36 000 latu vairāku plūdu novēršanas pasākumu izpētes un projektēšanas darbiem Jēkabpilī un pilsētas apkārtnē. Lai novērstu šo teritoriju applūšanu nākotnē, ir nepieciešams izveidot avārijas noplūdes sistēmu Sakas salas aizsargdambī, veikt pretfiltrācijas pasākumus un veikt nogāžu stiprināšanu Jēkabpils pilsētas aizsargdambjos Daugavas labajā un kreisajā krastā, kā arī veikt upes gultnes attīrīšanas darbus Zeļķu tilta rajonā un lejpus Paļaviņām. Tāpat nepieciešams ierīkot arī straumvirzes būvi pie ieejas Sakā un pagarināt Sakas tilta ailu par diviem laidumiem, kas samazinātu vižņu ieplūšanu Sakā un saglabātu tās gultni plūdu ūdeņu novadīšanai. Bez tam ir jānostiprina brūkošo Daugavas labo krastu Prižu apkārtnē, kur atrodas dzīvojamās mājas.

Minētajā summa ir iekļauti arī izdevumi Daugavas matemātiskajai modelēšanai posmā no Pļavinām līdz Baltkrievijas robežai. Tas ļautu prognozēt ūdens līmeņa režīmu, kā arī izvēlēties vižņu aizturēšanas būvju vietas un parametrus Daugavā.

Šos 36 000 latu komisija valdības sēdē lūdza piešķirt Jēkabpils rajona pašvaldībai, kas tādējādi būtu arī minēto izpētes un projektēšanas darbu pasūtītājs.

Bez tam Ārkārtas situācijas valsts komisija nolēma pieprasīt valdībai līdzekļus postījumu kompensēšanai, kas tika nodarīti lauksaimniecības zemēm un meliorācijas būvēm, uzspridzinot dambi Salas pagastā. Komisija vienojās ar Salas pagasta vadību, ka lauksaimniecībai nodarīto zaudējumu kompensēšanai papildus būtu nepieciešami 54 000 latu, bet meliorācijas sistēmas pārprojektēšanai un pārbūvei (saistībā ar plānoto aizsargdambja rekonstrukciju) — 63,8 tūkstoši latu.

Savukārt ar Jēkabpils pašvaldības vadību komisija vienojās, ka 70% no kopējās summas (Ls 100 836), kas pilsētai papildus nepieciešami, lai kompensētu plūdu nodarītos postījumus, tiks pieprasīti valdībai, bet 30% segs pilsētas pašvaldība. Lielākie postījumi Jēkabpilī plūdu rezultātā nodarīti kanalizācijas sūkņu un attīrīšanas iekārtām, siltumtrasei un asfalta segumam.

Didzis Jonovs, ministra padomnieks

Foto: Arnis Blumbergs, "LV". 24.02.1998, Jēkabpils