— tiekoties ar Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātiskās frakcijas priekšsēdētāju

P.Grīna informēja Saeimas priekšsēdētāju, ka frakcijas delegācija ieradusies Latvijā, lai padziļinātu sadarbību ar Latvijas parlamentāriešiem. Viņa apliecināja, ka Latvijas vieta neapšaubāmi ir Eiropas Savienībā, atzinīgi vērtēja paveikto ekonomisko reformu jomā un akcentēja pilsoniskās sabiedrības lomu. Latvijai varētu būt nozīmīga eiroparlamenta valstu pieredze, īpaši attiecībā uz nepilsoņu integrāciju, uzsvēra P.Grīna.

Sarunas biedri parrunāja arī jautājumu par Latvijas un Krievijas attiecībām. Saeimas priekšsēdētājs pauda savu un savas partijas viedokli par 3.marta notikumiem pie Rīgas Domes, proti, nesankcionētajam piketam bijis sociāls raksturs un piketā piedalījušies dažādu tautību pārstāvji. "Mēs apzināmies kādas problēmas Latvijā jāatrisina, un mēs darīsim to civilizēti, pakāpeniski un atbilstoši Latvijas likumdošanai," sacīja A.Čepānis. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka Krievijas reakcija bijusi neatbilstoša tik maznozīmīgam notikumam.

Sarunas noslēgumā A.Čepānis izteica pārliecību, ka ar Eiropas Parlamenta atbalstu Latvijas Saeima tiks galā ar sev izvirzītajiem uzdevumiem, savukārt P.Grīna atkārtoti apliecināja atbalstu Latvijai un apņēmību palīdzēt risināt ar iestāšanos ES saistītās problēmas.

Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātiskās partijas frakcijas priekšsēdētāja Paulīna Grīna un delegācija, kas viņu pavada, tikās arī ar Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāju Kārli Jūliju Druvu un Nacionālās drošības komisijas sekretāru Pauli Kļaviņu.

Tikšanās gaitā pārrunāti Latvijas drošības un aizsardzības jautājumi. K.J.Druva informēja viesus, ka Latvija savas drošības garantijas saskata līdzdalībā NATO. Eiroparlamenta locekļi interesējās par Latvijas iespējām izpildīt prasības, kas nepieciešamas iestājai NATO, ņemot vērā faktu, ka Latvijai ir vismazākais militārais budžets Eiropā. K.J.Druva atzīmēja, ka Latvijas ekonomiskais stāvoklis uzlabojas un, ejot soli pa solim, Latvija cer nākotnē palielināt militāro budžetu līdz 2% no nacionālā kopprodukta. Abas puses bija vienisprātis, ka liela nozīme drošības veicināšanā ir sadarbībai ar pārējām Baltijas valstīm, īstenojot tādus projektus kā "Baltron", "Baltbat", "Baltnet".

Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātiskās partijas frakcijas priekšsēdētāja P.Grīna tikās ar Saeimas Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas pārstāvjiem.

Tikšanās dalībnieki apsprieda jautājumus, kas skar Latvijas integrācijas gaitu Eiropas Savienībā. P.Grīna uzsvēra, ka Eiropas Savienība ir ne tikai spēcīgs kopējais tirgus, bet tai ļoti nozīmīga ir arī politiskā un sociālā dimensija. Komisiju pārstāvji informēja par piketu pie Rīgas Domes un tā izraisīto rezonansi, īpaši Krievijā. Eiroparlamenta delegācija izteica cerību, ka tuvākajā laikā Latvijas un Krievijas attiecības normalizēsies.

Sarunas laikā pārrunāti arī jautājumi, kas skar nepilsoņu problēmas. P.Grīna apliecināja, ka krievvalodīgo iedzīvotāju integrācija būs ļoti būtisks faktors Latvijas un Eiropas Savienības divpusējās sarunās un ka Latvijā tiks rastas iespējas paātrināt naturalizācijas gaitu.

Saeimas preses dienests