Lietuvas Republikā

Jaunais prezidents apspriežas ar partiju vadītājiem

Jaunais Lietuvas prezidents Valds Adamkus izstrādājis valdības struktūru reformēšanas plānus, ar kuriem iepazīstinājis premjerministru Ģediminu Vagnori, Kristīgo demokrātu partijas priekšsēdētāju un ārlietu ministru Aļģirdu Saudargu, Kristīgo demokrātu frakcijas vecāko Povilu Katiļu, Centra savienības vadītājus Romualdu Ozolu un Eģidiju Bičkausku. Ar šiem plāniem prezidents iepazīstinājis arī citu parlamentāro partiju pārstāvjus.

Dažādu partiju pārstāvji pēc tikšanās ar prezidentu atšķirīgi novērtēja vairākas prezidenta idejas. Sociāldemokrātu partijas pārstāvji norādīja, ka tuvojas vērienīga darba sākums. No prezidenta saņemto informāciju par potenciālajām valsts pārvaldes reformām viņi atzina par labu, interesantu un noderīgu.

LDDP pārstāvis Česlovs Juršēns priecājās, ka LDDP un V.Adamkus viedokļi atsevišķos jautājumos sakrīt, piemēram, par divu ministriju — Sakaru un informātikas, kā arī Celtniecības un urbānistikas ministrijas — likvidēšanu. Č.Juršēns atgādināja, ka LDDP jau iepriekšējam Valsts prezidentam Aļģirdam Brazauskam ierosinājis likvidēt vai pievienot citām atsevišķas ministrijas, bet A.Brazausks kategoriski atteicies no jebkādām ministriju apvienošanām.

Liberālo reformu frakcijas vadītājs Virģinijs Martišausks pauda gandarījumu par to, ka prezidents atradis laiku, lai parunātos ar šādas mazas frakcijas pārstāvjiem. V.Martišausks akcentēja prezidenta ideju par Kultūras ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas apvienošanu, piebilstot, ka, viņaprāt, tas būtu diezgan viegli izdarāms, bet šāda apvienošana diemžēl nesamazinātu ierēdņu skaitu. V.Martišauskam patikusi arī prezidenta izteiktā vēlme vairāk uzmanības veltīt provincei, lai labāk saprastu, kas notiek Lietuvā.

Neatkarīgās frakcijas vadītāja Kazimiera Prunskiene pēc tikšanās ar V.Adamku teica, ka daudz svarīgāk ir atbrīvoties no pārlieku uzpūstā pārvaldes aparāta, nekā pārkārtot tā struktūras. K.Prunskiene norādīja, ka neredz pamatu Aizsardzības ministrijas un Sociālo lietu un darba ministrijas apvienošanai.

Apvienotās frakcijas pārstāvis Rimants Smetona toties atzina, ka neko jaunu no prezidenta nav dzirdējis. Gan R.Smetona, gan V.Adamkus uzskata, ka valsts modelim jābūt skaidram un vienkāršam. R.Smetona izteicis arī viedokli, ka nav loģiska divu veidu departamentu pastāvēšana ministrijās un to pakļautībā.

Kristīgo demokrātu pārstāvis V.Bogušis norādīja, ka ministriju apvienošana nevar samazināt ierēdņu skaitu, jo viņu funkcijas paliek tās pašas. Tā kā šādas reformas parasti izmaksā ļoti dārgi, tām jābūt labi pārdomātām un aprēķinātām. Ir jāizstrādā doktrīna, kurā redzams, kas un kādas funkcijas pārņem. V.Bogušis uzsvēra, ka līdz šim neviens šādas doktrīnas par V.Adamkus ierosinātajām pārvaldes reformām fiksētā veidā nav redzējis. Tajā pašā laikā V.Bogušis atbalsta dažas citas prezidenta idejas, piemēram, piešķirt vairāk patstāvības Policijas departamentam.

Vienam no Centra savienības līderiem Romualdam Ozolam patīk prezidenta ideja izveidot Lietuvā līdz šim nebijušu — valsts ministra — amatu. Valsts ministri būtu zemāki par ministriem, viņiem nebūtu balsstiesību, bet viņi funkciju ziņā būtu augstāk par viceministriem. Kuluāros tiek runāts, ka valsts ministra amats tiek plānots kā ēsma centristiem, kuri acīmredzot zaudēs vienu "īsta" ministra vietu, bet ir piedāvājuši Seima kandidātus dažādu viceministru amatiem. Tostarp R.Ozols uzskata, ka tieši valsts pārvaldes reformai vajadzētu izdoties, jo valsts pārvalde ir nozare, kurā jaunais Lietuvas prezidents orientējas vislabāk.

Tiesa vēlas apspiest brīvo domu

Ārkārtējās sesijas laikā Lietuvas Seims principā piekrita iekļaut Tiesu likumā papildinājumu, kas paredz sodīt personas, kuras ietekmējušas tiesas sprieduma pieņemšanu lietas izskatīšanas laikā. Šajā papildinājumā iekļauts arī paragrāfs "Necieņa pret tiesu", kas ir pretrunā ar Sabiedrības informēšanas līdzekļu likumu. Tiesa varēs aizliegt publicēt presē komentārus par tajā izskatāmu lietu līdz sprieduma pieņemšanai, ja tai būs pamats uzskatīt, ka šie komentāri traucē objektīvam tiesas procesam. Ja kāds masu informācijas līdzeklis tomēr publicētu šādu informāciju, tam būtu piemērojama kriminālatbildība līdz pat šī masu informācijas līdzekļa slēgšanas iespējai.

Tieslietu ministra vietnieks Gintars Šveds, kurš sagatavojis minēto likuma papildinājumu, atzīst, ka gadījumā, ja tas tiktu pieņemts, valsts un tiesa nonāktu neapskaužamā stāvoklī. No vienas puses, valstī jābūt garantētai preses brīvībai vākt un izplatīt informāciju, bet, no otras puses, nedrīkst pieļaut, ka masu informācijas līdzekļi ar neobjektīvām publikācijām ietekmē tiesas spriedumu. G.Švebs norādīja, ka robeža starp šīm abām nepieciešamībām ir ļoti trausla un sāpīga.

Lietuvas valdība ierosināja Seimam atteikties no preses ierobežošanas. Premjerministrs Ģedimins Vagnoris teica, ka viņam ir saprotama Seima kā likumdošanas institūcijas vēlme pasargāt tiesas no iespējamās ietekmes. Taču šim nolūkam vajadzīgi citādi, vispārīgi likumi un noteikumi.

Galīgais viedoklis par tiesu likuma papildinājumu Seimam jāpieņem pavasara sesijā.

"Lietuvas aviolīnijas" zaudē ietekmi

Nacionālā aerosabiedrība "Lietuvas aviolīnijas" 1997.gadā ir zaudējusi daļu no savām pozīcijām regulāro reisu tirgū. 1996.gadā šīs sabiedrības daļa valsts civilās aviācijas tirgū bija 46%, bet 1997.gadā — tikai 44,7 procenti. Kopā ar pērn pievienoto meitas uzņēmumu "Aviokompānija Lietuva", "Lietuvas aviolīniju" daļa 1997.gadā bija 53 procenti. Norvēģijas, Dānijas un Zviedrijas aerosabiedrība SAS aizņem 14 procentus, arī 1996.gadā tikpat daudz, bet Vācijas "Lufthansa" — 11 procentus no Lietuvas civilās aviācijas tirgus.

Pavisam uz Lietuvu pērn lidoja deviņu aerosabiedrību lidmašīnas. Konkurenci neizturēja un lidojumus no Maskavas uz Kauņu pārtrauca Krievijas sabiedrība "Orient avia".

Igaunijas Republikā

Tartu universitātē — jauns rektors

Tartu universitātē par rektoru uz nākamajiem pieciem gadiem ievēlēts fizikas profesors un arī politiķis Jāks Āvikso.

Viņš dzimis 1954.gadā Tartu, 1976. gadā beidzis Tartu universitātes fizikas un ķīmijas zinātņu nodaļu. Strādājis Fizikas institūtā, bijis arī viesprofesors Francijā un Japānā. 1994.gadā iecelts akadēmiķa godā, bet 1995.—1996.gadā bijis Igaunijas izglītības ministrs. Par rektoru viņš kandidēja kā optikas un spektroskopijas profesors. Precējies, ir meita un divi dēli.

Par Jāku Āvikso nobalsoja 126 vēlētāji, iegūstot tikai divas balsis virs nepieciešamā minimuma. Līdzšinējais Tartu universitātes rektors Peters Tulviste no 233 vēlētājiem ieguva 102 balsis.

Jāks Āvikso ir solījis turpināt reformas universitātē un triju mēnešu laikā pārkārtot rektorāta sastāvu. Tāda esot universitātes rektora vara un griba. Vēlēšanu kampaņas laikā J.Āvikso esot solījis sasaukt kopā universitātes padomi un zinātniskās padomes un lemt, kā uzlabot līdz šim, viņaprāt, ļodzīgo mācību darbu.

Intelektuāļu dilemmas uz brīvdomības fona

Baltijas asamblejas 1997.gada balvu ieguvušais populārais igauņu rakstnieks Jāks Kaplinskis preses slejās apcer kultūras darbinieku iesaistīšanos politikā. Arī Igaunijas prezidentam Lennartam Meri ārzemēs esot nācies vairākkārt atbildēt uz jautājumu, kā viņš varot savienot intelektuāļa un politiķa lomas.

Pēc J.Kaplinska domām, tas ir iespējams tikai pārejas periodā no totalitārisma uz brīvu sabiedrību. Vai arī var izteikties pavisam ciniski — pāreja no viena totalitārisma otrā. Vispār būtiska ir uzticības problēma, kurai rakstnieks neredz risinājuma. Politiķim ir jābūt uzticīgam savai partijai un tās mērķiem. Patiesība viņam ir līdzeklis, ko viņš izmanto šo mērķu sasniegšanai. Lielākoties tas gan notiek ar meliem un ar patiesības noslēpšanu. Tādi nereti ir politiķu tikumi.

Intelektuāļu mērķis ir atrast šo patiesību un nodot tālāk citiem neatkarīgi no tā, vai tas sakrīt ar to, kas tiek uzskatīts par tautas, valsts vai partijas interesēm. Intelektuāļu uzdevums ir šaubīties un uzturēt šīs šaubas līdzcilvēkos. Izraisīt šaubas par tām vērtībām, ko par svētām un neskaramām pasludina reliģija un politika.

Intelektuāļu valoda kalpo "šaubu uzturēšanai un mērķu iesēšanai". Politiķu un ticības vīru valoda – tieši otrādi – kalpo tam, lai uzveiktu šaubas, rosinātu cilvēkos ticību viņa partijai, savai valstij, baznīcai. Politikas un reliģijas valoda nereti ir propagandas valoda un dažkārt tuvojas reklāmas valodai. Intelektuālis nevar samierināties ar šādu valodas lietojumu, viņš cenšas nostāties pret reklāmas valodu. Eiropā šajā ziņā ir lieliski intelektuāļu paraugi, piemēram, Monteskjē un Voltērs.

Mūsu laiks, secina J.Kaplinskis, nav labvēlīgs intelektuāļiem, brīvdomība nav modē, un tā tiek dažādi ierobežota. Pret brīvdomāšanu, Monteskjē un Voltēra mantojumu ir gan ticīgie, gan politiķi, gan ideologi, kas sludina savu viedokli, dažādi hieromanti, ezotēriķi, kā arī reklāmas radītāji. Pēc J.Kaplinska domām, tieši reklāmas veidotāji ir brīvdomāšanas, kritiskā prāta un cilvēcības vislielākie ienaidnieki. Reklāmas, reklāmas valodas briesmas slēpjas apstāklī, ka to veido nekaunīgi neinteliģenta sabiedrība, tajā pašā laikā tai ir ļoti lielas iespējas intelektuāļus nopirkt un likt strādāt viņu labā.

Politiķi, raksta J.Kaplinskis, arvien vairāk pārņem reklāmas valodu un arvien vairāk atsakās no tās valodas, ko viņi izmantojuši līdz šim. Tajā pašā laikā politiķi pret naudas varu kļūst pavisam bezpalīdzīgi.

Intelektuāļi šajā vairāku spēku savstarpējā cīņā ir vieni. Viņus cenšas pārvilināt gan garīdznieki, gan politiķi, gan naudas maisi, kam nepieciešami reklāmas taisītāji. Tajā pašā laikā neviens no viņiem intelektuāļus neciena, neatzīst garīgās vērtības, nesaprot tos un izturas pret viņiem ar neuzticību un pat nicinājumu.

Vara necieš šaubas. Intelektuāļi ir sabiedrības sirdsapziņa, un būtu labi, ja viņi tādi arī paliktu. Tas nozīmē, ka labāk būtu, ja intelektuāļi tik cieši neiesaistītos politikā, reliģijā vai reklāmā. Tā kā tas bija agrāk, kad viņi nebija saistīti ne ar kompartiju, ne čeku.

Zviedrija palīdzēs atjaunot Kadriorga pili

Zviedrijas vēstniece Igaunijā Katarina Brodina ar neslēptu lepnumu paziņojusi, ka Zviedrijas valdība piešķīrusi 60 miljonus kronu, lai atjaunotu Kadriorga pili, Miķeļa baznīcu un kādu šī gadsimta sākumā celtu koka ēku Tallinas vēsturiskajā rajonā, tā saukto zivju māju .

Kā izteicies Igaunijas kultūras ministrs Jāks Alliks, kultūra līdz šim nav saņēmusi tik lielu palīdzību no ārzemēm. J. Alliks Zviedrijas palīdzību pielīdzināja Igaunijas pieminekļu aizsardzības triju gadu budžetam vai Kultūras ministrijas viena gada investīcijām.

Šis projekts ir nozīmīgs gan Zviedrijai, gan Igaunijai, jo tajā piedalās divas Zviedrijas restaurācijas firmas, kas starp citu, restaurēja Zviedrijas karaļpils fasādi. Kopā ar zviedru restauratoriem amata prasmi apgūs arī igauņu restauratori.

Kadriorga pilī nelieli restaurācijas darbi tiek veikti kopš 1991.gada, kad to atbrīvoja Mākslas muzejs. Sešu gadu laikā pilij ir uzlikts jauns jumts un nomainīti visi logi. Gadu gaitā restaurācijai izlietoti 44 miljoni kronu.

Miķeļa baznīcas pilnīgai atjaunošanai Tallinā vajadzīgi 45 miljoni kronu.

Materiāli "Latvijas Vēstnesim":

par Lietuvu — Evija Liparte

par Igauniju — Katrīna Ducmane