Vakar, 18. martā, Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vadībā notika Latvijas Republikas Nacionālās drošības padomes kārtējā sēde.

Nacionālās drošības padome noklausījās aizsardzības ministra T.Jundža, ārlietu ministra V.Birkava un iekšlietu ministra Z.Čevera ziņojumus par valsts drošību. Nacionālās drošības padome noklausījās un pieņēma zināšanai Satversmes aizsardzības biroja direktora vietnieka U. Dzenīša ziņojumu par valsts noslēpuma aizsardzības pasākumu ieviešanas gaitu.

Padome apsprieda arī citus ar valsts drošību saistītus jautājumus.

Valsts prezidenta preses dienests

Vakar, 18. martā, Latvijas Ostu padomes sēdē tika akceptētas izmaiņas Ostu attīstības fonda 1998.gada budžetā. Fonda pamatbudžets palielināts par 93 946 latiem.

Padome akceptēja atkārtotu neapgūto naudas līdzekļu piešķiršanu Skultes ostas ārējā kuģošanas kanāla pagrieziena zonas padziļināšanai un ostas ziemeļu mola rekonstrukcijas izstrādāšanai.

Apstiprināts Latvijas Ostu padomes darba plāns 1998.gadam.

Ostu padome atbalstīja Finansu ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par īpašiem muitas kontroles pasākumiem brīvajā zonā".

Padome pieņēma zināšanai Valsts ieņēmumu dienesta sagatavoto ziņojumu par robežkontroles punktu "Pēternieki", "Grebņeva" un"Terehova" atbilstību Eiropas Savienības prasībām.

Ostu padome pieņēma zināšanai informāciju par efektīvas muitas un sanitārās robežinspekcijas dzelzceļa kravu kontroles kārtību. Nolemts izveidot darba grupu, kas gatavos priekšlikumus Latvijas pārvadājumu konkurētspējas palielināšanai muitas un Sanitārās robežinspekcijas kontekstā.

Valdības preses departaments

Atsaucoties uz pēdējās nedēļās izskanējušajiem pārmetumiem par cilvēktiesību situāciju mūsu valstī, Valsts cilvēktiesību birojs uzskata par nepieciešamu informēt gan Latvijas iedzīvotājus, gan starptautisko sabiedrību, ka Latvijā nenotiek masveida cilvēktiesību pārkāpumi. Apgalvojums, ka Latvijā notiek sistemātiski diskriminācijas gadījumi pret vienu no Latvijā dzīvojošajām mazākumtautībām, ir nopietns apvainojums, ko starptautiskajā praksē lieto tādos gadījumos, kad valsts politika apzināti un regulāri tiek vērsta pret kādas iedzīvotāju daļas pamattiesību ierobežošanu.

Situācija, kas izveidojusies saistībā ar nepilsoņu pasu izsniegšanu, tiek risināta, un, pēc Valsts cilvēktiesību biroja rīcībā esošās informācijas, masveida pārvietošanās brīvības ierobežojumi valstī nav konstatēti. Nenoliedzami, Latvijas tiesību akti paredz atšķirības pilsoņu un personu bez Latvijas pilsonības tiesībām un pienākumos (kas nekādi nav saistīti ar personas etnisko piederību). Tā nebūt nav Latvijas likumdošanas īpatnība ar mērķi ierobežot personu bez Latvijas pilsonības politiskās, civilās vai ekonomiskās tiesības. Atšķirības pilsoņu un nepilsoņu starpā ir noteiktas starptautisko tiesību aktos un pastāv ikvienā valstī. Valsts cilvēktiesību birojs jau 1996. gadā izteica savu viedokli par atsevišķu šādu ierobežojumu likvidēšanu Latvijas tiesību aktos un turpinās strādāt ar Saeimu un valdību, lai panāktu nepieciešamās izmaiņas.

Latvijā dzīvojošo tautību toleranta savstarpējo attiecību veidošanās ir atkarīga gan no valsts politikas, gan no visu Latvijā dzīvojošo tautību godprātīgas attieksmes pret valsti un savstarpējas cieņas. Tādēļ Valsts cilvēktiesību birojs aicina visus Latvijas iedzīvotājus ievērot cilvēktiesības "cienīt latviešu tautas un Latvijā dzīvojošo nacionālo un etnisko grupu tradīcijas un paražas, kā arī respektēt citu personu nacionālo pašcieņu". (konstitucionālā likuma "Cilvēka un pilsoņu tiesības un pienākumi" 41. pants).

Valsts cilvēktiesību birojs