Ziedonis Čevers, iekšlietu ministrs,

— "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV", 17.03.1998.

    — Pagājis apmēram pusgads, kopš Ziedonis Čevers atkal jau otro reizi ir iekšlietu ministrs. Laiks skrējis ātri. Bet kā tas ir paša ministra iekšējā izjūtā — vai tas bijis ilgs vai īss laiks?

— Ja paskatāmies vienkārši no dzīves ritējuma viedokļa, tad tas it kā nebūtu nekas. Bet, atgriežoties atkal šajā sistēmā un pazīstot to, un nu jau ar pieredzējušāku dzīves skatījumu paraugoties arī uz laika intervālu, kas ir pagājis kopš mana pirmā iekšlietu ministra pienākumu pildīšanas laika, tad jāteic, ka pieci mēneši ir pietiekami ilgs laiks, lai sakārtotu daudzus jautājumus. Un es domāju, ka tieši tā arī ir noticis. Jo atgriežoties man bija iespēja izanalizēt arī visu iepriekšējo laika periodu. Konstatēt pietiekami daudz pozitīvu izmaiņu. Un varbūt tagad man ir nepieciešams tikai uzlikt akcentus — pats process jau pietiekami labi ir attīstījies. Arī iepriekšējo ministru darba laikā. Katrs ir izdarījis ko pozitīvu. Izmantojot izdevību, es gribu pateikt paldies — gan Ģirtam Kristovskim, gan Jānim Ādamsonam, gan Dainim Turlajam — katrs no viņiem ir ieviesis ko pozitīvu Iekšlietu ministrijā, katrs ir strādājis, lai attīstītu mūsu valsts iekšlietu sistēmu.

— Cilvēki par iekšlietu sistēmas darbu spriež galvenokārt pēc tā, cik viņi jūtas droši. Vai Latvijā cilvēku drošības situācija kopš 1991. gada ir mainījusies?

— Tās ir pilnīgi nesalīdzināmas lietas — kā bija toreiz un kā ir tagad. Kad es pirmoreiz biju iekšlietu ministrs — no 1991. gada, tūlīt pēc augusta puča, līdz 1993. gadam, — tā bija pirmā neatkarīgās Latvijas valdība. Un visi bijām pavisam citādā situācijā. Daudz sarežģītākā ļoti daudzos aspektos. Tolaik bija ļoti augsts noziedzības vilnis, jo policija tolaik daudz uzmanības veltīja dažādiem masu pasākumiem. Tā bija papildu slodze. Noziedzīgas struktūras tolaik attīstījās ļoti strauji— saistībā ar to, ka 80. gadu vidū un beigu posmā bija attīstījusies tā saucamā uzņēmējdarbība un daudzi šie procesi bija saistīti. Ja šodienu salīdzina ar tā laika noziedzības līmeni, redzams, ka noziedzība ir krasi samazinājusies. Tomēr arī šodienas līmenis mani nevar apmierināt, jo tas vēl aizvien ir diezgan augsts. Tāpēc arī iedzīvotājos joprojām ir zināma nedrošība. Kaut šodienu vairs nekādā ziņā nevar salīdzināt ar to laiku.

Policijas darbības efektivitāte ir vismaz divkāršojusies, daudzos rajonos pat trīskāršojusies. Ja 1992./1993. gadā noziegumu atklāšanas procents bija 19—22%, tad šobrīd tas ir jau 51 procents. Tas ir pietiekami labs rādītājs, kas raksturo policijas darba efektivitāti.

— Ar ko jūs pats kā ministrs vēl neesat apmierināts savas sistēmas darbībā?

— Es neesmu apmierināts ar to, ka cilvēks vēršas pēc palīdzības un nevar to laikā sagaidīt. Tas ir pats negatīvākais. Un cilvēku neinteresē, kas tur bija par iemeslu, kālab viņš nesaņēma palīdzību, ka policija laikā neieradās pie viņa.

Diemžēl tas ir raksturīgi gan Rīgai, gan arī laukiem. Rīgā mēs tādēļ esam mainījuši dežūrdaļu sistēmu. Mēs domājam par vienotas dislokācijas ieviešanu Rīgā, kas operatīvi ļautu policijas dežūrdaļai reaģēt un izmantot tuvākos policijas spēkus— agrāk tas bija ļoti apgrūtināti, un laika patēriņš bija vismaz par 80 procentiem lielāks. Bet, ja runājam par laukiem, tad vēlme ir palielināt iecirkņu policistu skaitu pagastos un nodrošināt viņus ar labu tehniku, ar radio sakariem. Palielinot dežūrdaļu policijas darbinieku skaitu, varētu sniegt palīdzību 24 stundas diennaktī.

Jārunā arī par papildu pasākumiem, kas veikti, pastiprinot cīņu pret noziedzību, tai skaitā pret organizēto noziedzību.

— Šis aspekts varētu izraisīt īpašu mūsu lasītāju interesi.

— Ir reorganizēts Organizētas noziedzības apkarošanas birojs. Tagad tas ir Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas birojs, jo viens no tā papildu novirzieniem ir korupcijas apkarošana, īpaši augstākajos valsts varas ešelonos, ieskaitot arī policiju. Tas ir uzdevums, ar ko veiksmīgi tiekam galā.

Nākamais solis bija Ekonomiskās policijas nostiprināšana. Stājoties amatā, es teicu — ir jāpanāk visu valsts institūciju koordinēta darbība. To biju teicis jau pirms 2—5 gadiem — ka jāiet šajā virzienā. Mūsu valstī ir parakstīts dokuments par korupcijas apkarošanas centra izveidi, kurā darbosies Ekonomiskās policijas, Kriminālpolicijas, ONAM struktūras pārstāvji, darbosies Drošības policijas, Robežsardzes, Valsts ieņēmumu dienesta, Finansu policijas, Muitas un Ģenerālprokuratūras pārstāvji, kas analizēs tieši bīstamākās tendences, kas grauj mūsu ekonomiku. Tās ir akcīzes preces un pārtikas produkti. Es runāju tieši par šīm kontrabandas precēm. Lai koordinētu darbību un visi dienesti kopīgi novadītu šīs lietas līdz tiesai. Valsts ekonomikas interešu aizsardzība. Šo darbu mēs esam pabeiguši ļoti īsos tempos, burtiski mēneša laikā.

Neizslēdzu, ka nākotnē varēs vēlreiz izskatīt un paplašināt šo jautājumu loku. Bet galvenais ir ievadīt darbu ar pilnīgi jaunu pieeju šim procesam. Mums pat nebija, no kā mācīties, jo nevienā valstī nav tādas institūcijas, kādu mēs esam izveidojuši.

Nākamais apstāklis ir cīņa pret tā saucamo reketu. Jo es vienmēr esmu teicis — lai novadītu krimināllietu līdz tiesai, vajadzīga garantēta liecinieka aizsardzība. Jau ir piešķirti apmēram 350 tūkstoši latu liecinieku aizsardzības programmai, ir notikušas sarunas ar Spānijas un Zviedrijas kolēģiem, kuri ir gatavi pieslēgties šai programmai, atsevišķos gadījumos palīdzību varam saņemt arī no ASV, ja rodas vajadzība.

Protams, ir vēl virkne jautājumu, kas liecina par plašo reorganizāciju iekšlietu sistēmā.

— Diemžēl, salīdzinot ar pērno gadu, Rīgas ielās retāk redzami policisti.

— Jā, Rīgā uz ielām ir par 400 policistiem mazāk. Tieši patruļdienestā. Tas ir liels skaits. Ir samazināts viens policistu bataljons, kas bija izveidots no iesaukuma puišiem. Ļoti žēl, ka valsts finansējums neļauj aizpildīt šo robu un mums nākas izmantot arī iekšējās rezerves, pārskatīt daudzus aspektus Iekšlietu ministrijas darbā, lai cilvēki tomēr pamanītu patruļdienestu. Īpaši Rīgā. Lai cilvēki policistus tomēr biežāk redzētu staigājam pa ielu, nevis braucam mašīnā, kaut arī tas ir vajadzīgs darba efektivitātes uzlabošanai.

— Nesen Iekšlietu ministrija savā ziņā pārņēma arī Robežapsardzes dienestu. Kā robežsargi izjūt šo pāreju no vienas struktūras citā?

— Robežsargi nav atstāti pabērna lomā. Iekšlietu ministrijai ir ļoti liela vēlme nostiprināt robežu un robežsardzes dienestu, un es daru visu, lai šo problēmu aktualizētu valdības un valsts mērogā. Robežsargi beidzot, pēc astoņiem gadiem, tiks no plankumainajām formām pārģērbti jaunās formās, kas mainīs ne tikai ārējo izskatu vien. Padomājiet, kā cilvēki to izjutīs, ja līdz šim viņiem nebija pat kārtīga ziemas apģērba.

Domājam par datorsistēmas ieviešanu valstī un modernizāciju— gan robežapsardzes sistēmai, gan policijas dienestiem, gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, domājam arī par sakaru līdzekļu uzlabošanu, izmantojot Latvijai draudzīgo valstu palīdzību. Plānojam jaunu mašīnu iegādi... Kaut šie tehniskie jautājumi, protams, visu vēl neatrisina līdz galam. Taču mēs strādājam pie šīs problēmas, jo robežsargiem vispār nav nevienas jaunas mašīnas, visas vecas un drīz nebūs izmantojamas. Policijai apmēram 60 procenti ir vecais autoparks, kas ir ļoti dārgs un neizdevīgs ekspluatācijā. Arī šīs problēmas ir jārisina. Ir vēlme arī uzlabot un tehniski nostiprināt atsevišķas Kriminālpolicijas apakšstruktūras.

Bet kopējā tendence ir Kārtības policijas spēkus izvietot tā, lai tie būtu tuvāk cilvēkiem. Domājam arī par atsevišķiem Kriminālpolicijas darbības jautājumiem. Es uzskatu, ka vajag palielināt Kārtības policistu skaitu visā Latvijā apmēram par 800 cilvēkiem. Jānostiprina Kriminālpolicijas struktūras, īpaši veidojot reģionālās nodaļas Ekonomisko noziegumu un organizētās noziedzības apkarošanas biroja struktūru nostiprināšanai.

Viss darbs, kas izgājis starptautiskā līmenī un veikts gan Francijā, gan Somijā, kur esmu bijis komandējumos, tāpat arī Interpolā un Eiropas Padomē...— visur ir veiktas pārrunas par to, lai varētu izmantot starptautisko palīdzību, kas būtu virzīta uz mūsu Kriminālpolicijas darbinieku sagatavošanu, lai viņiem būtu vieglāk atklāt ekonomiskos noziegumus, kas nodara vislielāko ļaunumu mūsu valstij.

Jūs jau zināt, ka ir datorizēta daktiloskopiskā (pirkstu nospiedumu atpazīšanas) sistēma, kas ļauj atklāt arī pirms daudziem gadiem izdarītus noziegumus. Kriminoloģijas laboratorija mums ir ļoti labi nostiprināta.