• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Sadarbībai ar Ukrainu - ir bagāta tagadne un nākotne Par Latvijas daudzslāņu sabiedrību Par ekonomikas ministru konferenci. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.03.1998., Nr. 73/74 https://www.vestnesis.lv/ta/id/47421

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Konkursi

Vēl šajā numurā

19.03.1998., Nr. 73/74

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Sadarbībai ar Ukrainu — ir bagāta tagadne un nākotne

Vakar, 18.martā, beidzās Ukrainas tieslietu ministres Suzanas Staņikas darba vizīte Latvijā. Otrdien viņa apmeklēja Naturalizācijas pārvaldi, Zemesgrāmatu nodaļu, Valsts zemes dienestu, Pilsonības un imigrācijas pārvaldi, kur tikās ar šo iestāžu vadītājiem, kā arī ukraiņu diasporu. Bet vakar ministres īpašu interesi izraisīja Uzņēmumu reģistra apmeklējums.

Par svarīgāko notikumu vizītes laikā uzskatāma vakar līguma parakstīšana starp Latvijas Tieslietu ministriju un Ukrainas Tieslietu ministriju par sadarbību (līguma tekstu publicējam atsevišķi).

Pēc minētā līguma parakstīšanas abi ministri — Suzana Staņika un Dzintars Rasnačs preses konferencē pastāstīja par šīs vizītes rezultātiem un atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

S.Staņika, kas Latvijā viesojās pirmoreiz, ar gandarījumu atzīmēja vēsturiski tradicionālo sadarbību starp Ukrainu un Latviju, īpaši pēc abu valstu neatkarības iegūšanas. Jau 1995.gadā parakstīts līgums starp Latviju un Ukrainu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes, darba un krimināllietās. Nule parakstītais līgums paredz tālāku sadarbību tiesu reformas ceļā, informācijas un pieredzes apmaiņā. Ministre uzsvēra, ka Latvijas pieredze tiesību jomā, īpaši reformas gaitā, ir vērā ņemama Ukrainā. Viņa atzīmēja Latvijas speciālistu augsto profesionalitāti, ko viņa izjutusi, apmeklējot vairākas iestādes.

Tieslietu ministrs Dz.Rasnačs arī izteica gandarījumu par šīs vizītes rezultātiem, piebilstot, ka tā uzskatāma par turpinājumu Latvijas valdības pārstāvju oficiālajai vizītei Ukrainā no 24. līdz 26.februārim.

— Esmu pateicīgs Ukrainas tieslietu ministrei par to attieksmi, kāda veidojas ar Baltijas valstīm, to skaitā Latvijas Tieslietu ministriju. Šī sapratne, cerams, tiks stiprināta arī turpmāk starp Baltijas un Melnās jūras valstīm. Nupat parakstītais līgums ir 1995.gadā noslēgtā līguma turpinājums. Ukrainai un Latvijai vajadzīga sadarbība gan diplomātiskajā, tiesiskajā, gan tautas diplomātijas līmenī. Tieši tautas diplomātija ir viena no svarīgākajām.

Pēc tam abi ministri atbildēja uz žurnālistu jautājumiem, kas skāra gan pilsonības problēmas, gan sabiedrisko un politisko organizāciju statusu demokrātiskā valstī un citus aspektus.

Uz "LV" jautājumu, vai sakarā ar gaidāmajām parlamenta vēlēšanām Ukrainā un iespējamām izmaiņām valdībā paliks spēkā starp ministrijām noslēgtie līgumi, S.Staņika atbildēja apstiprinoši. Lai arī valdībā notiktu pārmaiņas, valsts garantē parakstīto starpvalstu līgumu pēctecību.

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore

U1.JPG (7208 BYTES)

Ukrainas tieslietu ministre Suzana Staņika…

U3.JPG (9574 BYTES)

… tiekoties ar Uzņēmumu reģistra galvena valsts notāra vietnieku Jāni Endziņu un galveno valsts notāru Māri Gulbi, …

U2.JPG (10216 BYTES)

… preses konferencē kopā ar Latvijas tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Par Latvijas daudzslāņu sabiedrību

Pagājušā gada aprīlī tika izveidota īpaša darba grupa, kuras uzdevums bija īstenot pētījumu un rīcības programmu "Ceļā uz pilsonisku sabiedrību". Šajā lietpratīgo un ieinteresēto amatpersonu kopā, ko vada Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane, ir darbojušies arī pārstāvji no Valsts cilvēktiesību biroja, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts jaunatnes iniciatīvu centra, Filozofijas un socioloģijas institūta, Latviešu valodas apguves valsts programmas, Sorosa fonda pārstāvniecības Latvijā un EDSO misijas Latvijā. Un nu vakar, 18.martā, Rīgā, Kongresu namā, tika prezentēti pētījumu programmas "Ceļā uz pilsonisku sabiedrību" otrā posma rezultāti. Jo tikko ir paveikts darbs pie apjomīgā un darbietilpīgā projekta "Latvijas iedzīvotāju aptauja". Plašo izziņas materiālu ir sagatavojis tirgus un sociālo pētījumu centrs "Baltijas datu nams", bet projekta īstenojumu finansēja ANO Attīstības programma, Norvēģijas vēstniecība Latvijā, Starptautiskās migrācijas organizācijas Helsinku birojs, Starpetnisko attiecību fonds Hāgā, Sorosa fonda pārstāvniecība Latvijā un Valsts cilvēktiesību birojs. Vairāk nekā trīs tūkstošu Latvijas iedzīvotāju aptauja 301 aptaujas punktā veikta laikā no 1997. gada 20. novembra līdz 1998. gada 9. janvārim, un tā sniedz respektējamas atbildes uz daudziem aktuāliem politiska rakstura jautājumiem.

Kā aptaujas rezultātu apkopojuma "iesvētībās" izteicās ārlietu ministrs Valdis Birkavs, šis apjomīgais un izsmeļošais pētījums ir ļoti vērtīgs, jo turpmāk uz to lielā mērā balstīsies valdības akceptētā un īstenotā integrācijas programma.

Bet Valsts cilvēktiesību biroja direktora vietniece Kaija Gertnere sacīja: "Pētījums piedāvā objektīvas un neitrālas atbildes uz jautājumiem, kuri pēdējā laikā ir izskanējuši atklātā diskusijā par pilsonības un identitātes tematu. Šī diskusija ir vērtējama ļoti atzinīgi, un tās rezultātā ir nobrieduši apstākļi, kas prasa no valdības un Saeimas aktīvu rīcību. Ceru, ka šis pētījums tiks izmantots valsts integrācijas politikas veidošanā un īstenošanā.

"LV" informācija

Par ekonomikas ministru konferenci

Vakar, 18.martā, ekonomikas ministrs Atis Sausnītis devās uz otro Baltijas jūras valstu ekonomikas ministru konferenci, kas notiks 19. un 20.martā Gdaņskā.

Paredzēts, ka konferencē piedalīsies ministri no Somijas, Krievijas, Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Vācijas, Polijas, Lietuvas, Igaunijas un Islandes.

Konferences galvenie sarunu bloki: enerģētikas sistēmas attīstība ap Baltijas jūru; sadarbība rūpnieciskās ražošanas un tehnoloģiju apmaiņas jomā; atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Ekonomikas ministrs Atis Sausnītis referēs par mazo un vidējo uzņēmumu attīstības veicināšanu Latvijā. Konferences ietvaros paredzēts arī biznesa forums. Baltijas tirdzniecības kameru asociācija rīko diskusiju, kurā piedalīsies arī ekonomikas ministri.

Mūsu ekonomikas ministram ir paredzēta tikšanās ar Vācijas ekonomikas ministru G.Reksrodu. Tiks pārrunāta integrācija ES, kā arī citi mūsu valstu ekonomiskās sadarbības jautājumi. A.Sausnītis tiksies arī ar Gdiņas pilsētas mēru, lai iepazītos ar šīs pilsētas ostas attīstības plāniem un apspriestu iespējamās ekonomiskās sadarbības formas.

Ekonomikas ministrijas

preses dienests

 

 

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!