Projekti

Likumprojekts

Izglītības likums

Saeimas dok.nr.3912; likumprojekts nr.1090

Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta

1998.gada 10. marta sēdē akceptēts (prot.nr.13, 20.§)

un 11.martā iesniegts Saeimas izskatīšanai

1.nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants.

Likumā lietotie termini

(1) Akadēmiskā izglītība — zinātņu teorētisko pamatu studijas un to rezultāts.

(2) Augstākā izglītība — izglītības pakāpe, kurā notiek zinātnē vai/un mākslā sakņota personības attīstība apzināti un mērķtiecīgi izvēlētā akadēmisko un/vai profesionālo studiju virzienā, sagatavošanās profesionālai darbībai un iesaiste sabiedrības dzīvē.

(3) Eksternāts — izglītības iestādes struktūrvienība, kas organizē pašizglītības rezultātā iegūtās izglītības novērtēšanu un izsniedz atbilstošu izglītības dokumentu.

(4) Interešu izglītība — personas individuālo vajadzību un vēlmju īstenošana neatkarīgi no vecuma un iepriekš iegūtās izglītības.

(5) Izglītība — sistematizētu zināšanu un prasmju apguves un attieksmju veidošanās process un tā rezultāts. Izglītības process ietver mācību un audzināšanas darbību. Izglītības rezultāts ir personas zināšanu, prasmju un attieksmju kopums.

(6) Izglītības atbalsta iestāde — valsts, pašvaldību un citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kas nodrošina metodisko, zinātnisko, informatīvo un citu intelektuālo atbalstu pedagogu, izglītojamo, izglītojamo vecāku un izglītības iestāžu darbībai.

(7) Izglītības dokuments — dokuments, kas apliecina personas noteiktas pakāpes un veida izglītības programmai atbilstošas izglītības pilnīgu vai daļēju iegūšanu.

(8) Izglītības iestāde — izglītības programmu īstenošanai dibināta valsts vai pašvaldību iestāde, kā arī valsts, pašvaldību vai citu juridisku vai fizisku personu dibināta uzņēmējsabiedrība (uzņēmums).

(9) Izglītības pakāpe — izglītības sistēmas organizatoriska vienība un personas iegūtās izglītības raksturojums, kas aptver kvalitatīvi noteiktas un secīgi īstenotas izglītības ieguvi.

(10) Izglītības pārvaldes iestāde — valsts vai pašvaldību iestāde, kas īsteno izglītības pārvaldes funkcijas.

(11) Izglītības programmas akreditācija — tiesību iegūšana izglītības iestādei izsniegt valsts atzītu izglītības dokumentu par konkrētai izglītības programmai atbilstošas izglītības ieguvi. Akreditācijas gaitā notiek attiecīgās izglītības programmas īstenošanas kvalitātes vērtēšana.

(12) Izglītības programmas licencēšana — tiesību piešķiršana izglītības iestādei īstenot izglītības programmu, kas uzrādīta licencē.

(13) Izglītojamais — skolēns, audzēknis, students vai klausītājs, kas apgūst izglītības programmu izglītības vai citā iestādē, kura veic izglītojošu darbību, vai pie privātpraksē strādājoša pedagoga.

(14) Mācību priekšmeta vai kursa programma — izglītības programmas sastāvdaļa, kas ietver mācību priekšmeta vai kursa mērķus un uzdevumus, saturu, satura apguves plānojumu, iegūtās izglītības vērtēšanas kritērijus un kārtību, kā arī programmas īstenošanai nepieciešamo līdzekļu uzskaitījumu.

(15) Mācību priekšmeta vai kursa standarts — valsts izglītības standarta sastāvdaļa, kas nosaka mācību priekšmeta vai kursa galvenos mērķus un uzdevumus, mācību priekšmeta vai kursa obligāto saturu, izglītības sasniegumu novērtēšanas formas un kārtību.

(16) Pamatizglītība — izglītības pakāpe, kurā notiek sagatavošanās izglītībai vidējā pakāpē vai profesionālajai darbībai, sabiedrības un cilvēka individuālajā dzīvē nepieciešamo pamatzināšanu un pamatprasmju apguve, vērtīborientāciju veidošanās un iesaiste sabiedrības dzīvē.

(17) Pašizglītība — izglītības ieguves forma, kuru raksturo patstāvīga izglītības ieguves forma.

(18) Pieaugušo izglītība — pieaugušo dzīves vajadzībām organizēta izglītojoša darbība, kas nodrošina daudzveidīgas iespējas personai pieņemamā laikā un formā sasniegt izvirzīto mērķi izglītībā.

(19) Pirmsskolas izglītība — izglītības pakāpe, kurā notiek bērna personības daudzpusīga veidošanās, veselības stiprināšana, sagatavošanās pamatizglītības apguvei un iesaistei sabiedrības dzīvē.

(20) Privātā izglītības iestāde — juridiskas vai fiziskas personas dibināta uzņēmējsabiedrība (uzņēmums) izglītojošās darbības veikšanai.

(21) Profesionālā izglītība — praktiska un teorētiska sagatavošanās produktīvai darbībai noteiktā profesijā, profesionālās kvalifikācijas ieguvei un pilnveidei.

(22) Profesionālā kvalifikācija — noteiktai profesijai atbilstošas izglītības un profesionālās meistarības dokumentāri apstiprināts novērtējums.

(23) Profesionālā pilnveide — iepriekš iegūtās izglītības turpināšana (tālākizglītība) un profesionālās meistarības pilnveidošana atbilstoši konkrētās profesijas prasībām.

(24) Profesionālā orientācija — informācijas nodrošināšana par profesionālās izglītības un augstākās izglītības ieguves iespējām atbilstoši izglītojamo interesēm un spējām.

(25) Profesionālās kvalifikācijas dokuments — dokuments, kas apliecina personas profesionālo kvalifikāciju un dod tiesības pretendēt uz konkrētai profesijai un kvalifikācijas pakāpei atbilstoša amata ieņemšanu vai attiecīgā sertifikāta saņemšanu darbam privātpraksē.

(26) Speciālā izglītība — personām ar speciālām vajadzībām (ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem, psihoneiroloģiskām un smagām somatiskām saslimšanām) adaptēta vispārējā un profesionālā izglītība.

(27) Sociālā korekcija — īpašas socializējošas izglītības programmas īstenošana personām ar vērtīborientācijas un sociālās uzvedības novirzēm.

(28) Tālmācība — izglītības ieguves neklātienes formas paveids, kuru raksturo īpaši strukturēti mācību materiāli, individuāls mācīšanās temps, īpaši organizēts izglītības sasniegumu novērtējums, kā arī dažādu tehnisko un elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana.

(29) Valsts izglītības standarts — dokuments, kas atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka izglītības programmu galvenos mērķus un uzdevumus, izglītības obligāto pamatsaturu, izglītojamā iegūtās izglītības vērtēšanas pamatkritērijus un tās vispārīgo kārtību.

(30) Vidējā izglītība — izglītības pakāpe, kurā notiek daudzpusīga personības pilnveide, mērķtiecīga un padziļināta izaugsme apzināti izvēlētā vispārējās vai/un profesionālās izglītības virzienā, sagatavošanās studijām augstākajā izglītības pakāpē vai profesionālajai darbībai, iesaiste sabiedrības dzīvē.

(31) Vispārējā izglītība — cilvēka, dabas un sabiedrības daudzveidības un vienotības izziņa, humānas, brīvas un atbildīgas personas veidošanās process un tā rezultāts.

2.pants.

Latvijas izglītības sistēma

Latvijas izglītības sistēma ir valstiski organizēta struktūra. Latvijas izglītības sistēma īsteno izglītošanu atbilstoši sabiedrības vajadzībām, personas interesēm un iespējām šajā likumā noteiktajā kārtībā.

3.pants.

Izglītības sistēmas tiesiskais pamats

Izglītības sistēmas tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Satversme, šis likums, Vispārējās izglītības likums, Profesionālās izglītības likums, Augstskolu likums un citi spēkā esošie tiesību akti, kas nosaka izglītības sistēmas struktūru un reglamentē izglītības darbā iesaistīto juridisko un fizisko personu tiesiskās attiecības.

4.pants.

Izglītības likuma mērķis

Šī likuma mērķis ir noteikt izglītības sistēmas darbību nolūkā nodrošināt katram Latvijas iedzīvotājam iespējas attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu, lai veidotos par patstāvīgu un attīstītu personību, apzinīgu un atbildīgu demokrātiskas Latvijas valsts un sabiedrības locekli, un nolūkā atbilstoši izglītojamā vecumam un vajadzībām nodrošināt šādas iespējas:

1) iegūt zināšanas un prasmes humanitāro, sociālo, dabas un tehnoloģijas zinību jomā;

2) iegūt zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas, lai apzinīgi un atbildīgi piedalītos sabiedrības un valsts dzīvē;

3) veidot savu ētisko, sabiedrisko un kultūras vērtību apziņu.

5.pants.

Tiesības uz izglītību

Katram Latvijas Republikas pilsonim un personai, kurai ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi, kā arī personai, kurai ir izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, ir vienlīdzīgas tiesības iegūt izglītību neatkarīgi no mantiskā un sociālā stāvokļa, rases, tautības, dzimuma, reliģiskās un politiskās pārliecības, veselības stāvokļa, nodarbošanās un dzīvesvietas.

6.pants.

Izglītības obligātums

Latvijas Republikā obligāta ir piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana pamatizglītības apguvei un pamatizglītība vai pamatizglītības iegūšanas turpināšana līdz 18 gadu vecumam.

7.pants.

Izglītības pakāpes

(1) Latvijas Republikā ir noteiktas šādas izglītības pakāpes:

1) pirmsskolas izglītības pakāpe;

2) pamata izglītības pakāpe;

3) vidējā izglītības pakāpe;

4) augstākā izglītības pakāpe.

(2) Izglītojamajam ir tiesības iegūt izglītību katrā nākamajā pakāpē, secīgi pārejot no vienas izglītības pakāpes uz otru.

8.pants.

Izglītības veidi

Izglītības veidi ir:

1) vispārējā izglītība;

2) profesionālā izglītība;

3) akadēmiskā izglītība.

9.pants.

Izglītības mērķgrupas

Izglītības mērķgrupas ir:

1) bērni un jaunieši;

2) pieaugušie;

3) personas ar speciālām vajadzībām;

4) citas personas.

10.pants.

Izglītības ieguves fomas

(1) Ir šādas izglītības ieguves formas:

1) klātiene;

2) neklātiene; neklātienes formas paveids tālmācība;

3) pašizglītība;

4) izglītība ģimenē.

(2) Izglītības iestāde ir tiesīga īstenot izglītības programmu apguvi klātienes, kā arī neklātienes formā.

(3) Novērtējumu par pašizglītības formā apgūto izglītības programmu var saņemt izglītības iestādes eksternātā.

11.pants.

Izglītības ieguves valoda

(1) Izglītības ieguve Latvijas Republikā notiek valsts valodā.

(2) Citā valodā izglītību var iegūt:

1) līdztekus valsts valodai izglītības iestādē, kas īsteno etnisko minoritāšu izglītības programmas;

2) licencētā ārvalsts vai starptautiskas organizācijas dibinātā izglītības iestādē vai tās filiālē;

3) izglītojamais, kas neiegūst izglītību par valsts vai pašvaldību līdzekļiem;

4) ārvalstnieks un bezvalstnieks, kas iegūst izglītību saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem un uz to pamata noslēgtajiem līgumiem ar attiecīgo izglītības iestādi.

12.pants.

Izglītība un reliģija

(1) Valsts īstenotā izglītība ir šķirta no baznīcas. Privātās izglītības iestādes un reliģiskas organizācijas attiecības regulē "Reliģisko organizāciju likums".

(2) Izglītības sistēma nodrošina apziņas brīvību un iespējas iegūt zināšanas par reliģijas nozīmi cilvēces kultūrā un ētikā.

13.pants.

Izglītības dokumenti

(1) Sākot ar pamata izglītību, izglītojamiem izsniedz par noteiktas pakāpes un veida izglītības ieguvi attiecīgu izglītības dokumentu: apliecību, atestātu vai diplomu.

(2) Valsts atzītu izglītības dokumentu izsniedz izglītojamajam, kas izglītības iestādē vai pašizglītības formā ir ieguvis (nokārtojot eksternāta eksāmenus) akreditētai izglītības programmai izglītības iestādē atbilstošu izglītību.

(3) Izglītības iestāde izsniedz dokumentu par daļēju izglītības programmas apgūšanu.

14.pants.

Maksa par izglītības ieguvi

(1) Maksu par pirmsskolas, pamata un vidējās izglītības ieguvi valsts vai pašvaldību dibinātā izglītības iestādē sedz no valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Privāta izglītības iestāde vai izglītības iestāde — valsts vai pašvaldības uzņēmējsabiedrība (uzņēmums) var noteikt mācību maksu.

(2) Valsts un pašvaldības var finansēt citu juridisko vai fizisko personu dibinātas pirmsskolas, pamata un vidējās izglītības iestādes Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Augstākās izglītības programmās valsts sedz maksu par izglītības ieguvi noteiktam studiju vietu skaitam atbilstoši katrā gadā noteiktajam valsts pasūtījumam un pārējām studiju vietām katra augstākās izglītības iestāde var noteikt maksu par izglītības ieguvi Minitru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Studijām augstākās izglītības programmās studējošais var saņemt kredītu.

(5) Ārvalstnieks vai bezvalstnieks maksā par izglītības ieguvi saskaņā ar noslēgto līgumu ar attiecīgo izglītības iestādi.

15.pants.

Starptautiskā sadarbība izglītībā

(1) Latvijas Republikas sadarbību ar citām valstīm un starptautiskām organizācijām izglītības jomā nosaka starptautiskie līgumi.

(2) Izglītības iestāde ir tiesīga sadarboties ar ārvalstu izglītības iestādēm vai starptautiskajām oganizācijām.

2.nodaļa. Izglītības organizācija

16.pants.

Izglītības organizācija un galvenie uzdevumi

(1) Izglītību organizē valsts, pašvaldības un izglītības iestādes. Izglītības organizācijai valsts un pašvaldības veido izglītības pārvaldes, kontroles un izglītības atbalsta iestādes.

(2) Izglītības organizācijas galvenie uzdevumi ir:

1) noteikt izglītībā iesaistīto institūciju darbības mērķus un uzdevumus un to īstenošanas kārtību;

2) nodrošināt izglītības sistēmai nepieciešamos līdzekļus;

3) kontrolēt izglītības organizācijā iesaistīto institūciju un fizisko personu darbību.

17.pants.

Ministru kabineta kompetence izglītībā

Ministru kabinets:

1) nosaka valsts atzītu izglītības dokumentu paraugus un izglītības dokumentu izsniegšanas kārtību;

2) nosaka kārtību, kādā ārvalstīs izsniegtus izglītības dokumentus pielīdzina Latvijas Republikā izsniegtiem izglītības dokumentiem;

3) nosaka kārtību, kādā valsts un pašvaldības var finansēt citu juridisko vai fizisko personu dibinātās pirmsskolas, pamata un vidējās izglītības iestādes;

4) nosaka kredīta saņemšanas un atmaksāšanas kārtību studijām augstākās izglītības programmās;

5) nosaka obligāto izglītības vecumu sasniegušo bērnu uzskaites kārtību;

6) apstiprina augstskolu satversmes;

7) dibina, reorganizē un likvidē izglītības iestādes pēc Izglītības un zinātnes ministrijas vai attiecīgās ministrijas priekšlikuma;

8) nosaka izglītības iestāžu licencēšanas un reģistrācijas kārtību;

9) nosaka valsts vai pašvaldību dibināto pamata vai vidējās izglītības iestāžu vadītāju atestācijas kārtību;

10) nosaka izglītības iestādē īstenojamo izglītības programmu licencēšanas un akreditācijas kārtību;

11) apstiprina pedagogu profesiju un amatu sarakstu;

12) atbilstoši pedagogu profesijām apstiprina prasības pedagogu nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai;

13) nosaka pedagogu sertificēšanas kārtību;

14) nosaka pedagogu un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās kvalifikācijas vērtēšanas kārtību;

15) nosaka pedagogu tiesības uz valsts garantētu apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu, radošā darba atvaļinājumu un bezalgas atvaļinājumu;

16) nosaka kārtību, kādā valsts un pašvaldības finansē mācību līdzekļu iegādi;

17) nosaka pedagoga darba samaksas kārtību un darba samaksas lielumu;

18) nosaka valsts budžeta finansēšanas kārtību speciālās izglītības iestādēs un speciālās izglītības klasēs vispārējās izglītības iestādēs.

18.pants.

Izglītības un zinātnes ministrijas un izglītības un zinātnes ministra kompetence izglītībā

(1) Izglītības un zinātnes ministrija:

1) īsteno vienotu valsts politiku un attīstības stratēģiju izglītībā;

2) izstrādā izglītības sistēmu reglamentējošus tiesību aktus;

3) izveido un aktualizē izglītības iestāžu, izglītības programmu un pedagogu reģistrus;

4) izsniedz licences izglītības iestādēm izglītības programmu īstenošanai un tās akreditē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

5) organizē un koordinē pedagogu izglītošanas un profesionālās meistarības pilnveides darbu, koordinē pētnieciski metodisko darbu;

6) organizē un koordinē valsts izglītības standartu izstrādi un tos apstiprina;

7) izstrādā priekšlikumus un noteiktā kārtībā iesniedz pieprasījumu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai izglītībai, zinātnei, sportam un jaunatnes lietām;

8) kontrolē izglītībai atvēlēto valsts budžeta līdzekļu racionālu izmantošanu;

9) koordinē valsts sadarbību izglītībā ar ārvalstīm un starptautiskām organizācijām;

10) organizē un koordinē valsts izglītības standartu prasībām atbilstošu izglītības programmu paraugu izstrādi;

11) organizē un koordinē valsts izglītības standartu prasībām atbilstošu mācību priekšmetu vai kursu programmu paraugu izstrādi;

12) organizē izglītības iestāžu, izglītības atbalsta iestāžu un pašvaldības izglītības pārvaldes paraugnolikumu izstrādi;

13) nosaka un koordinē pedagogu izglītības ieguves un profesionālās pilnveides kārtību;

14) nosaka prasības pedagogu nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai atbilstoši pedagogu amatiem;

15) organizē pedagogu un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās kvalifikācijas vērtēšanu;

16) nosaka valsts pārbaudījumu kārtību akreditētām izglītības programmām.

(2) Izglītības un zinātnes ministrs vai viņa pilnvarota persona:

1) nosaka valsts izglītības politikas un stratēģijas virzienus;

2) apstiprina valsts izglītības standartu prasībām atbilstošus izglītības programmu paraugus;

3) apstiprina izglītības iestāžu, izglītības programmu un pedagogu reģistru klasifikāciju;

4) apstiprina izglītības iestāžu, izglītības atbalsta iestāžu un pašvaldības izglītības pārvaldes paraugnolikumus;

5) iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumus par valsts dibināto izglītības iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu dibināšanu, reorganizāciju un likvidēšanu, saskaņojot ar attiecīgajām pašvaldībām;

6) apstiprina valsts dibināto izglītības iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu nolikumus;

7) pieņem darbā un atbrīvo no darba Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošo izglītības iestāžu (izņemot augstskolu) vadītājus, saskaņo pašvaldību izglītības pārvalžu vadītāju pieņemšanu darbā un atbrīvošanu no darba.

19.pants.

Citu ministriju kompetence izglītībā

Citas ministrijas:

1) savas kompetences ietvaros iesniedz priekšlikumus par izglītības iestāžu dibināšanu, reorganizēšanu un likvidēšanu Ministru kabinetam;

2) nosaka mācību saturu speciālajos mācību priekšmetos, izstrādā speciālā mācību priekšmeta vai kursa programmas un standartus;

3) savas kompetences ietvaros izstrādā un apstiprina profesionālās izglītības programmu standartus un kontrolē to ievērošanu savā pārziņā esošajās mācību iestādēs;

4) nodrošina savā pārziņā esošo izglītības iestāžu darbību;

5) kontrolē savā pārziņā esošo izglītības iestāžu finansiālo un saimniecisko darbību;

6) savas kompetences ietvaros un saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, nosaka valsts pārbaudījumu kārtību akreditētām izglītības programmām.

20.pants.

Pašvaldību kompetence izglītībā

(1) Katrai pašvaldībai ir pienākums savā administratīvajā teritorijā dzīvojošajiem bērniem un jauniešiem nodrošināt iespēju iegūt pirmsskolas, pamata un vidējo izglītību, nodrošināt interešu izglītības iespēju īstenošanu un atbalstīt ārpusstundu pasākumus, to skaitā bērnu nometnes.

(2) Lai nodrošinātu savā administratīvajā teritorijā dzīvojošajiem bērniem iespēju apmeklēt izglītības iestādi pēc brīvas izvēles, pašvaldība atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai slēdz līgumus un sedz izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumus tām pašvaldībām, kuru pārziņā esošās izglītības iestādēs mācās tās administratīvajā teritorijā dzīvojošie bērni.

(3) Rajona pašvaldība:

1) saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, dibina, reorganizē un likvidē internātskolas, speciālās skolas un klases bērniem ar speciālām vajadzībām, profesionālās izglītības iestādes un interešu izglītības iestādes, izņemot valsts nozīmes un privātās izglītības iestādes. Rajona pašvaldības dibinātās izglītības iestādes atrodas tās pārziņā;

2) pieņem darbā un atbrīvo no darba tās pārziņā esošo izglītības iestāžu vadītājus;

3) finansē rajona pārziņā esošās izglītības iestādes ne mazāk kā Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kontrolē finansu līdzekļu racionālu izmantošanu;

4) nodrošina pārziņā esošo izglītības iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu pedagogu algām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ieskaitīšanu izglītības iestāžu kontos;

5) nodrošina ēdināšanu speciālās izglītības iestādēs un internātskolās Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā;

6) nodrošina izglītojamo profilaktisko veselības aprūpi, neatliekamo medicīnisko palīdzību pārziņā esošajās izglītības iestādēs;

7) nodrošina bērnu un jauniešu profesionālo orientāciju;

8) organizē pieaugušo izglītību;

9) organizatoriski palīdz tās administratīvajā teritorijā esošajām izglītības iestādēm to nodrošināšanā ar mācību un metodisko literatūru, citiem mācību līdzekļiem;

10) organizē pedagogu profesionālās meistarības pilnveidi un koordinē metodisko darbu;

11) veic obligāto izglītības vecumu sasniegušo bērnu uzskaites koodināciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

12) organizatoriski palīdz tās administratīvajā teritorijā esošajām izglītības iestādēm to nodrošināšanā ar mācību un metodisko literatūru, citiem mācību līdzekļiem;

13) veido un uztur izglītības informācijas bāzi;

14) nosaka no pašvaldības budžeta līdzekļiem apmaksāto vietu skaitu augstākās izglītības iestādēs.

(4) Vietējā pašvaldība:

1) saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, dibina, reorganizē un likvidē pirmsskolas izglītības iestādes, sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas, izņemot valsts nozīmes un privātās izglītības iestādes. Pagasta vai pilsētas pašvaldības dibinātās izglītības iestādes atrodas tās pārziņā;

2) nodrošina savā administratīvajā teritorijā dzīvojošos izglītības vecumu sasniegušos bērnus ar vietām izglītības iestādēs pirmsskolas, vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības iegūšanai;

3) pieņem darbā un atbrīvo no darba tās pārziņā esošo izglītības iestāžu vadītājus;

4) nosaka kārtību, kādā tās pārziņā esošās izglītības iestādes finansējamas no attiecīgās pašvaldības budžeta; uz savstarpēju līgumu pamata piedalās valsts, citu pašvaldību un privāto izglītības iestāžu finansēšanā; sadala un piešķir pašvaldības budžeta līdzekļus izglītības iestādēm un kontrolē to racionālu izmantošanu;

5) uztur tās pārziņā esošās pirmsskolas, sākumskolas, pamatskolas, vidusskolas un izglītības iestādes, ievērojot, ka to finansiālais nodrošinājums nedrīkst būt mazāks par Ministru kabineta noteikto;

6) nodrošina pārziņā esošo izglītības iestāžu pedagogu algām piešķirto valsts budžeta līdzekļu un valsts budžeta mērķdotāciju un subsīdiju ieskaitīšanu izglītības iestāžu kontos;

7) nodrošina pārziņā esošo izglītības iestāžu saimniecisko (tehnisko) darbinieku darba samaksas finansēšanu;

8) nodrošina izglītojamiem profilaktisko veselības aprūpi, neatliekamo medicīnisko palīdzību un nosaka to izglītojamo kategorijas, kuru ēdināšanas izmaksas sedz pašvaldība;

9) nodrošina transportu izglītojamo nokļūšanai skolā un atpakaļ dzīvesvietā, ja nav iespējams izmantot sabiedrisko transportu;

10) nodrošina bērnu tiesību aizsardzību izglītības jomā;

11) sniedz konsultatīvu palīdzību ģimenēm bērnu audzināšanā;

12) sekmē jauniešu interešu izglītību un profesionālo orientāciju, izsniedz licences interešu izglītības programmu īstenošanai;

13) veic obligātā izglītības vecuma bērnu uzskaiti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(5) Republikas pilsētas pašvaldība pilda šī likuma 20.panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktās pašvaldības funkcijas.

21.pants.

Pašvaldības izglītības pārvalde

(1) Pašvaldības izglītības pārvaldi izveido rajona un republikas pilsētas pašvaldība tās kompetences izglītībā īstenošanai.

(2) Pašvaldības izglītības pārvaldes vadītāju ieceļ amatā attiecīgā pašvaldība. Izglītības pārvaldes vadītājam jābūt vismaz ar pedagoģijas maģistra grādu un ar vadības darba pieredzi izglītības sistēmā.

(3) Pašvaldības izglītības pārvaldi finansē no attiecīgās pašvaldības budžeta.

(4) Pašvaldības izglītības pārvalde darbojas saskaņā ar nolikumu, kuru apstiprina attiecīgā rajona pašvaldība.

22.pants.

Izglītības atbalsta iestāde

(1) Valsts, pašvaldības un citas juridiskās un fiziskās personas var dibināt, reorganizēt un likvidēt izglītības atbalsta iestādes pēc saskaņošanas ar Izglītības un zinātnes ministriju vai attiecīgo ministriju.

(2) Izglītības atbalsta funkcijas var īstenot arī citas iestādes, uzņēmējsabiedrības un sabiedriskās organizācijas, ja šādas funkcijas ir paredzētas to nolikumos vai statūtos. Izglītības atbalsta iestādes pamatuzdevums ir nodrošināt zinātnisko, informatīvo, metodisko un citu intelektuālo atbalstu pedagogiem, izglītojamajiem, kā arī izglītības iestādēm izglītības programmu īstenošanā.

(3) Valsts pārvaldes iestāde var deleģēt izglītības atbalsta iestādēm pārvaldes funkcijas.

23.pants.

Izglītības valsts inspekcija

(1) Šī likuma, Vispārējās izglītības likuma, Profesionālās izglītības likuma, Augstskolu likuma un citu ar izglītību saistīto tiesību aktu ievērošanu kontrolē Izglītības valsts inspekcija. Izglītības valsts inspekcijas darbību nosaka tās nolikums.

(2) Izglītības valsts inspekcija nodrošina visu izglītības iestāžu izglītošanas procesa kontroli neatkarīgi no to pakļautības.

(3) Izglītības valsts inspekcija analizē izglītības iestāžu darbību un izstrādā priekšlikumus izglītības iestāžu darba uzlabošanai.

3.nodaļa. Izglītības iestādes

24.pants.

Izglītības iestādes, to darbības tiesiskais pamats

(1) Izglītības iestādes ir juridiskas personas, kas īsteno izglītības programmas.

(2) Valsts vai pašvaldību dibinātās izglītības iestādes darbības tiesiskais pamats ir nolikums.

(3) Izglītības iestādes — uzņēmējsabiedrības (uzņēmuma) izglītojošās darbības tiesiskais pamats ir statūti un nolikums par izglītojošo darbību.

(4) Augstskolu darbības tiesiskais pamats ir satversme.

(5) Izglītības iestādes nolikumu izstrādā, apstiprina un saskaņo ar Izglītības un zinātnes ministriju vai attiecīgo ministriju izglītības iestādes dibinātājs.

(6) Universitāšu satversmes apstiprina Saeima, to augstskolu satversmes, kas nav universitātes, apstiprina Ministru kabinets.

(7) Izglītības iestāde saskaņā ar nolikumu, statūtiem vai satversmi var veikt saimniecisko darbību.

(8) Izglītības iestādes darbības īstenošanas pamats ir izglītības iestādē īstenojamās izglītības programmas, mācību priekšmetu vai kursu programmas, valsts izglītības standarti, perspektīvās attīstības programmas un citi dokumenti.

25.pants.

Izglītības iestādes dibināšanas, reorganizācijas un likvidēšanas kārtība

(1) Valsts izglītības iestādes dibina, reorganizē un likvidē Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra vai attiecīgā ministra priekšlikuma.

(2) Pašvaldību izglītības iestādes dibina, reorganizē un likvidē pašvaldības, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju vai attiecīgo ministriju.

(3) Privātās izglītības iestādes dibina, reorganizē un likvidē citas juridiskās vai fiziskās personas.

(4) Ārvalsts juridiskā persona var dibināt, reorganizēt un likvidēt izglītības iestādi saskaņā ar šo un citiem likumiem un starptautiskajiem līgumiem.

26.pants.

Izglītības iestāžu reģistrs

Dati par visām izglītības iestādēm, to dibināšanu, reorganizēšanu vai likvidēšanu ir jāieraksta Izglītības iestāžu reģistrā viena mēneša laikā no licences saņemšanas, iestādes reorganizācijas vai likvidācijas dienas. Izglītības iestāžu reģistru veido un aktualizē Izglītības un zinātnes ministrija.

27. pants.

Izglītības iestādes darbības uzsākšana

Izglītības iestāde ir tiesīga uzsākt darbību un uzņemt izglītojamos pēc licences saņemšanas.

28.pants.

Izglītības iestādes nosaukums

(1) Izglītības iestādes nosaukums un izglītības iestādes struktūrvienības nosaukums atbilst šajā likumā noteikto izglītības pakāpju un veidu nosaukumiem.

(2) Izglītības iestāde saskaņā ar tās vēsturiskajām tradīcijām ir tiesīga izmantot ar izglītības un zinātnes ministra atļauju citu nosaukumu, kas nav pretrunā ar šo likumu, likumu "Par valsts valodu" un likumu "Par preču zīmēm".

29.pants.

Izglītības iestādes patstāvība

Izglītības iestāde ir patstāvīga izglītības programmu izstrādē un īstenošanā, darbinieku izvēlē, finansu, saimnieciskajā un cita darbībā, kas notiek saskaņā ar izglītības iestādes nolikumu vai satversmi un citiem tiesību aktiem.

30.pants.

Izglītības iestādes dibinātāja kompetence

Izglītības iestādes dibinātājs atbild par izglītības iestādes darbību, finansiālo un materiālo līdzekļu savlaicīgu nodrošināšanu un racionālu izmantošanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

31.pants.

Izglītības iestādes vadītājs

(1) Izglītības iestādes vadītājs atbild par izglītības iestādes darbību un tās rezultātiem, par šī likuma un citu izglītības iestādes darbību reglamentējošo tiesību aktu ievērošanu, kā arī par intelektuālo, finansiālo un materiālo resursu racionālu izmantošanu.

(2) Izglītības iestādes vadītājs savu pilnvaru ietvaros patstāvīgi lemj par izglītības iestādes intektuālo, finansiālo, materiālo resursu izmantošanu un nosaka izglītības iestādes darbinieku darba samaksu, kas nav mazāka par Ministru kabineta noteikto.

(3) Izglītības iestādes vadītājam ir pienākums nodrošināt izglītības iestādes pašpārvaldes izveidošanu, ja to ierosina izglītojamie, pedagogi vai izglītojamo vecāki.

(4) Par izglītības iestādes vadītāju ir tiesīga strādāt persona, kurai ir attiecīga izglītība un nepieciešamā profesionālā kvalifikācija. Valsts vai pašvaldību pamata vai vidējās izglītības iestādes vadītājs kārto atestāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(5) Pēc motivēta Izglītības un zinātnes ministrijas vai attiecīgās ministrijas vai izglītības iestādes pašpārvaldes pieprasījuma izglītības iestādes dibinātāja līgums ar izglītības iestādes vadītāju tiek lauzts saskaņā ar Latvijas Darba likumu kodeksu.

32.pants.

Sabiedrisko organizāciju kompetence

(1) Profesionālas biedrības, arodbiedrības, bērnu un jaunatnes organizācijas un citas sabiedriskās organizācijas piedalās izglītības sistēmas darbībā, novērtēšanā un pilnveidē uz brīvprātības pamatiem.

(2) Sabiedriskajām organizācijām ir tiesības:

1) piedalīties izglītības politikas un stratēģijas izstrādē;

2) piedalīties izglītības standartu un programmu izstrādē un akreditācijā;

3) saņemt savai darbībai nepieciešamo informāciju un metodisko palīdzību no valsts un pašvaldību izglītības pārvaldes institūcijām;

4) pildīt citas tiesību aktos paredzētās funkcijas.

33.pants.

Izglītības iestādes pašpārvalde

(1) Izglītības iestādes pašpārvalde var tikt izveidota kā koleģiāla institūcija, kura darbojas saskaņā ar nolikumu un citiem tiesību aktiem.

(2) Pamata un vidējās pakāpes izglītības iestādes pašpārvaldē darbojas iestādes dibinātāja, izglītojamo, viņu vecāku un iestādes darbinieku deleģēti pārstāvji.

(3) Pamata un vidējās pakāpes izglītības iestādes pašpārvalde:

1) izstrādā piekšlikumus izglītības iestādes attīstībai;

2) nodrošina izglītības iestādes sadarbību ar izglītojamo vecākiem;

3) sniedz priekšlikumus izglītības iestādes vadītājam par iestādes darba organizāciju, budžeta sadalījumu un izglītības programmu īstenošanu.

(4) Augstākās izglītības iestādes pašpārvaldes darbību nosaka Augstskolu likums un Profesionālās izglītības likumu.

4. nodaļa. Izglītības standarti un izglītības programmas

34.pants.

Valsts izglītības standarti

(1) Valsts izglītības standarts atbilstoši izglītības pakāpei, izglītības veidam un mērķgrupai nosaka:

1) izglītības programmu stratēģiskos mērķus un galvenos uzdevumus;

2) izglītības obligāto saturu;

3) izglītojamā iegūtās izglītības vērtēšanas pamatprincipus un kārtību.

(2) Valsts izglītības standarta ievērošana ir obligāta katrai juridiskajai un fiziskajai personai, kas izstrādā un īsteno attiecīgo izglītības programmu.

(3) Valsts izglītības standarts satur attiecīgo mācību priekšmetu vai kursu standartus.

35.pants.

Izglītības programmas

(1) Izglītības programma ir iestādes izglītojošo darbību reglamentējošs dokuments, ar kuru atbilstoši izglītības pakāpei, veidam, mērķgrupai, valsts izglītības standartiem un Ministru kabineta noteikumiem tiek noteikti:

1) izglītības programmas mērķi, uzdevumi un plānotie rezultāti;

2) prasības izglītojamo iepriekš iegūtajai izglītībai;

3) izglītības saturs kā vienots mācību priekšmetu, vai kursu saturu kopums;

4) izglītības programmas īstenošanas plāns;

5) iegūtās izglītības vērtēšanas kritēriji un kārtība;

6) izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finansiālo un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums.

(2) Izglītības programmas atbilstoši valsts izglītības standartiem un normatīviem izstrādā izglītības iestāde, saskaņojot ar tās dibinātāju.

36.pants.

Mācību priekšmetu vai kursu programmas

(1) Mācību priekšmetu vai kursu programmas izstrādā vai izvēlas šīs programmas īstenojošie pedagogi atbilstoši izglītības programmai.

(2) Mācību priekšmetu vai kursu programmu apstiprina izglītības iestādes vadītājs.

37.pants.

Iegūtās izglītības vērtēšana

(1) Iegūtās izglītības vērtēšanas pamatkritēriji un kārtība noteikta valsts izglītības standartos.

(2) Izglītības iestādē akreditētām izglītības programmām atbilstošas izglītības ieguve noslēdzas ar valsts pārbaudījumiem.

(3) Profesionālās kvalifikācijas piešķiršanas kārtību nosaka Profesionālās izglītības likums.

(4) Iegūtās akadēmiskās izglītības vērtēšana notiek saskaņā ar Augstskolu likumu.

5. nodaļa. Izglītības programmu veidi un to īstenošana

38.pants.

Izglītības programmu īstenošana

(1) Izglītības programmas tiek īstenotas izglītības iestādē, uzņēmējsabiedrībā (uzņēmumā), sabiedriskā organizācijā, amatu meistaru darbnīcā vai studijā. Vispārējās, profesionālās un akadēmiskās izglītības programmas īstenošanai jāsaņem attiecīga licence. Izglītības programmas īstenošana jāuzsāk viena gada laikā no licences saņemšanas dienas.

(2) Izglītības programmas saturisko daļu izglītojamais var apgūt pašizglītības formā, un iegūtā izglītība tiek novērtēta izglītības iestādes eksternātā, kurā tiek īstenota šī akreditētās izglītības programma.

(3) Izglītības iestāde vai cita institūcija ir tiesīga īstenot vairākas izglītības programmas.

39.pants.

Izglītības programmu īstenošana laikā

(1) Izglītības programmām ir noteikts īstenošanas ilgums.

(2) Izglītības darba laika vienības ir mācību vai studiju gads, semestris, mācību nedēļa, mācību diena un mācību nodarbība (akadēmiskā stunda).

40.pants.

Izglītības programmu veidi

(1) Ir trīs izglītības programmu veidi: vispārējās, profesionālās un akadēmiskās izglītības programmas.

(2) Detalizētu izglītības programmu iedalījumu nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprināts izglītības programmu klasifikators.

41.pants.

Izglītības programmu reģistrs

Dati par visām licencētajām izglītības programmām viena mēneša laikā pēc licences saņemšanas ir jāieraksta Izglītības programmu reģistrā.

42.pants.

Vispārējās izglītības programmas

(1) Vispārējās izglītības programmas nodrošina izglītojamā vispārēju garīgo un fizisko spēju attīstību, sagatavo izglītības turpināšanai un dzīvei sabiedrībā.

(2) Vispārējās izglītības programmu īstenošanas kārtību nosaka Vispārējās izglītības likums.

43.pants.

Etnisko minoritāšu izglītības programmas

(1) Izglītības iestādes var īstenot etnisko minoritāšu vispārējās un interešu izglītības programmas.

(2) Etnisko minoritāšu izglītības programmas atbilstoši valsts izglītības standartiem izstrādā izglītības iestādes, par pamatu izmantojot Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātos vispārējās izglītības programmu paraugus.

(3) Etnisko minoritāšu izglītības programmās papildus iekļauj attiecīgās etniskās kultūras apguvei un minoritāšu integrācijai Latvijā nepieciešamo saturu.

(4) Izglītības un zinātnes ministrija nosaka mācību priekšmetus, kuru apguvei jānotiek valsts valodā.

44.pants.

Profesionālās izglītības programmas

(1) Profesionālās izglītības programmas nodrošina izglītojamā garīgo un fizisko spēju attīstību, praktisku un teorētisku sagatavošanos produktīvai darbībai noteiktā profesijā un dzīvei sabiedrībā.

(2) Profesionālās izglītības programmu īstenošanas kārtību nosaka Profesionālās izglītības likums.

45.pants.

Pieaugušo izglītības programmas

(1) Pieaugušo izglītības programmas apgūst pieaugušie visa mūža garumā neatkarīgi no iepriekš iegūtās izglītības.

(2) Pieaugušo izglītības programmas kompensē izglītības ieguves gaitā un sabiedrībā notiekošo pārmaiņu rezultātā radušos izglītības nepietiekamību, sekmē pieaugušo sociālo adaptāciju un integrāciju sabiedrībā, tuvina izglītību praktiskai darbībai, veicina valsts valodas apguvi un svešvalodu apguvi.

(3) Pieaugušo izglītības programmas tiek veidotas piedāvājuma un pieprasījuma mijiedarbībā, valsts un reģiona attīstības vajadzību īstenošanai.

(4) Pieaugušo izglītības programmu īstenošanu nodrošina attiecīgās izglītības iestādes, kā arī citas institūcijas šī likuma un Profesionālās izglītības likuma noteiktajā kārtībā.

(5) No valsts budžeta apmaksāto pieaugušo izglītības programmu īstenošanai licences izsniedz Izglītības un zinātnes ministrija.

(6) Darba devējs (institūcija, kurā pieaugušais ir pastāvīgi nodarbināts) pieaugušo izglītības programmas var īstenot bez licences saņemšanas.

(7) Pieaugušo izglītības programmu finansējumu nodrošina valsts vai pašvaldību budžets vai juridisko un fizisko personu līdzekļi.

46.pants.

Speciālās izglītības programmas

(1) Personas ar speciālām vajadzībām var iegūt speciālo izglītību speciālās izglītības iestādē vai vispārējās izglītības iestādē, ja tajā izglītojamam ir nodrošinātas iespējas iegūt veselības stāvoklim un attīstības traucējuma raksturam attiecīgu izglītību.

(2) Speciālās izglītības programmas īsteno, ņemot vērā izglītojamā veselības stāvokli.

(3) Speciālo izglītības programmu īstenošanas kārtību nosaka Vispārējās izglītības likums un Profesionālās izglītības likums.

47.pants.

Sociālās korekcijas izglītības programmas

(1) Sociālās korekcijas izglītības programmas apgūst personas ar sociālās uzvedības un vērtīborientācijas novirzēm.

(2) Sociālās korekcijas izglītības programmas īsteno sociālās korekcijas izglītības iestādēs vai sociālās korekcijas klasēs vispārējās izglītības iestādēs.

(3) Izglītošanai brīvības atņemšanas vietās var tikt dibinātas pamatizglītības un citas izglītības iestādes vai klases, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.

48.pants.

Akadēmiskās izglītības programmas

(1) Akadēmiskās izglītības jeb studiju programmas īsteno augstskolas.

(2) Akadēmiskās izglītības programmu īstenošanas kārtību nosaka Augstskolu likums.

49.pants.

Tālākizglītības programmas

(1) Tālākizglītības programmas nodrošina izglītojamo profesionālo pilnveidi.

(2) Izglītojamā profesionālā pilnveide ir īstenojama pēc attiecīgās vispārējās vai profesionālās izglītības ieguves.

50.pants.

Interešu izglītības programmas

(1) Interešu izglītību nodrošina brīvā laika izglītības programmas un profesionālās ievirzes programmas.

(2) Interešu izglītība ir brīvprātīga, tās uzsākšanai nav nepieciešama noteiktai izglītības pakāpei atbilstoša iegūtā izglītība.

(3) Valsts vai pašvaldību dibinātās izglītības iestādes ir tiesīgas īstenot interešu izglītības programmas bez licences saņemšanas.

(4) Interešu izglītības programmas ir tiesīgas īstenot arī citas juridiskās un fiziskās personas pēc attiecīgas licences saņemšanas pašvaldībā, bet kultūrizglītības profesionālās ievirzes izglītības programmas ir tiesīgas īstenot pēc attiecīgas licences saņemšanas Izglītības un zinātnes ministrijā.

(5) Interešu izglītības programmu uzdevums ir izkopt un attīstīt izglītojamo individuālās spējas un intereses.

(6) Interešu izglītības programmu īstenošanu nodrošina pašvaldības.

6. nodaļa. Pedagogi un izglītojamie

51.pants.

Tiesības strādāt par pedagogu

(1) Strādāt par pedagogu ir tiesības tai personai, kurai ir augstākā vai koledžas pedagoģiskā izglītība vai cita augstākā vai koledžas izglītība, par kuru iegūts sertifikāts pedagoģiskās darbības veikšanai noteiktā izglītības pakāpē.

(2) Pedagoga privātprakses uzsākšanai ir jāsaņem sertifikāts Izglītības un zinātnes ministrijā.

(3) Visi izglītības iestādēs strādājošie un privātpraksē praktizējošie pedagogi tiek reģistrēti pedagogu reģistrā.

52.pants.

Pedagogu izglītības un profesionālās kvalifikācijas ieguve un pilnveide

(1) Pedagogu darbam nepieciešamo izglītību iegūst izglītības iestādēs, kuras īsteno attiecīgas akreditācijas profesionālās un akadēmiskās studijas programmas.

(2) Pedagoga profesionālo kvalifikāciju apliecina diploms par augstāko pedagoģisko izglītību vai attiecīgs sertifikāts.

(3) Pedagogu profesionālā pilnveide notiek pašizglītojoties un iestādēs, kas īsteno attiecīgas tālākizglītības programmas.

(4) Pedagogu profesionālās izglītības pilnveide tiek finansēta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atbilstoši izglītības programmai, kurā strādā pedagogi.

53.pants.

Ierobežojumi strādāt par pedagogu

Par pedagogu nedrīkst strādāt:

1) persona, kas sodīta par tīšu noziegumu un nav reabilitēta;

2) persona, kuru rīcībspēja ierobežota tiesību aktos noteiktajā kārtībā;

3) valsts vai pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs persona, kurai nav valsts valodas augstākajā pakāpē zināšanas apliecinoša dokumenta, izņemot augstskolu akadēmisko personālu un citu valstu pilsoņus un bezvalstniekus, kas piedalās noteiktu izglītības programmu īstenošanā uz starptautiska līguma pamata, kā arī ārvalstu dibinātā izglītības iestādē vai to filiālē strādājošos pedagogus.

54.pants.

Pedagoga vispārīgie pienākumi

Pedagoga vispārīgie pienākumi izglītošanas procesā ir:

1) radoši un atbildīgi piedalīties attiecīgo izglītības programmu īstenošanā;

2) pastāvīgi pilnveidot savu izglītību un profesionālo meistarību;

3) ievērot pedagogu profesionālās ētikas normas;

4) nodrošināt izglītojamo iespējas īstenot savas tiesības izglītības iestādēs;

5) veikt mācību darbu un audzināšanu sadarbībā ar izglītojamā ģimeni.

55.pants.

Pedagoga tiesības

Pedagogam ir tiesības:

1) piedalīties izglītības iestādes pašpārvaldē;

2) saņemt valsts garantētu apmaksātu ikgadēju atvaļinājumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

3) saņemt apmaksātu līdz trijiem mēnešienm ilgu radošā darba atvaļinājumu vai līdz sešiem mēnešiem ilgu bezalgas atvaļinājumu mācību līdzekļu izstrādāšanas līgumdarbu izpildei Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

4) saglabājot pamatalgu izglītības iestādē, kurā pedagogs strādā pamatdarbā, 30 dienas triju gadu laikā izmantot savas izglītības un profesionālās meistarības pilnveidei;

5) saņemt pedagoģiskajam darbam nepieciešamo materiālo nodrošinājumu.

56.pants.

Pedagoga darba samaksa

(1) Valsts vai pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs, izņemot pirmsskolas iestādes, pedagoga darba samaksa tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām.

(2) Pedagoga darba samaksu nosaka atbilstoši pedagoga profesionālai kvalifikācijai, darba slodzei.

57.pants.

Izglītojamā pienākumi

Izglītojamā pienākumi ir šādi:

1) iegūt pamatizglītību vai turpināt pamatizglītības iegūšanu līdz 18 gadu vecumam;

2) ievērot izglītības iestādes nolikumu vai satversmi un izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumus;

3) ievērot izglītojamo, pedagogu un pārējo izglītības iestādes darbinieku tiesības;

4) ar cieņu izturēties pret valsti un sabiedrību.

58.pants.

Izglītojamā tiesības

Izglītojamajam ir tiesības:

1) uz valsts vai pašvaldības apmaksātu pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi;

2) mācību procesā brīvi izteikt un aizstāvēt savas domas un uzskatus;

3) izglītošanās procesā izmantot izglītības iestāžu telpas, bibliotēkas un citas informācijas krātuves, lasītavas, mācību līdzekļus;

4) saņemt stipendijas, pabalstus, kredītus un cita veida materiālo palīdzību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

5) uz veselības un darba aizsardzību;

6) ierosināt izveidot izglītības iestādes pašpārvaldi un piedalīties tās darbībā atbilstoši izglītības iestādes nolikumam vai satversmei;

7) piedalīties sabiedriskā darbībā;

8) saņemt informāciju par visiem ar izglītošanos saistītiem jautājumiem;

9) ierosināt mainīt pedagogu, ja viņš nepilda šajā likumā noteiktos pedagogu pienākumus.

59.pants.

Bērna bāreņa un bez vecāku apgādības palikuša bērna izglītība

(1) Bērnam bārenim un bez vecāku apgādības palikušam bērnam ir tiesības izglītoties jebkurā valsts vai pašvaldības dibinātā izglītības iestādē.

(2) Bērns bārenis un bez vecāku apgādības palicis bērns izglītojas valsts valodā.

(3) Nepilngadīgi vienas ģimenes bāreņi un bez vecāku apgādības palikušie bērni izglītojas vienā vispārējās pamatizglītības iestādē un nav šķirami, izņemot gadījumus, kad kāds no tiem tiek ievietots speciālās izglītības iestādēs, klasēs vai sociālās korekcijas izglītības iestādē vai klasē.

60.pants.

Vecāku (personu, kas realizē vecāku varu) tiesības bērna izglītošanas nodrošināšanai

Bērna vecākiem (personām, kas realizē vecāku varu) ir tiesības:

1) līdz bērna pilngadības sasniegšanai izvēlēties izglītības iestādi, kurā bērns iegūst izglītību;

2) ierosināt izveidot izglītības iestādes pašpārvaldi un piedalīties tās darbībā atbilstoši šīs iestādes nolikumam vai satversmei;

3) slēgt ar izglītības iestādi līgumu par bērna izglītošanu un aprūpi izglītības iestādē;

4) saņemt informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar bērnu izglītošanu;

5) ierosināt izglītības valsts inspektoram veikt pārbaudes izglītības iestādē;

6) ierosināt mainīt pedagogu, ja viņš nepilda šajā likumā noteiktos pedagogu vispārīgos pienākumus;

7) īstenot citos tiesību aktos noteiktās tiesības bērnu izglītošanas nodrošināšanā.

61.pants.

Bērna vecāku (personu, kas realizē vecāku varu) pienākumi

(1) Bērna vecākiem (personām, kas realizē vecāku varu) ir pienākums:

1) nodrošināt apstākļus, lai bērns varētu iegūt obligāto izglītību;

2) sadarboties ar izglītības iestādi, kurā mācās bērns, un bērna pedagogiem;

3) nodrošināt ģimenē bērna izglītošanai, veselībai un sadzīvei nepieciešamos apstākļus, sanitāro normu ievērošanu un veselības aprūpi;

4) ievērot bērna tiesības.

(2) Bērnu vecāki (personas, kas realizē vecāku varu) ir atbildīgi par to, lai bērns iegūtu obligāto izglītību.

7. nodaļa. Izglītības sistēmas finansu un materiālie līdzekļi

62.pants.

Izglītības sistēmas finansu līdzekļi

(1) Izglītības sistēmas finansu līdzekļi ir valsts budžeta un pašvaldību budžeta, juridisko un fizisko personu līdzekļi, kā arī ziedojumi un dāvinājumi.

(2) Izglītības sistēmas finansu līdzekļus plāno un izmanto izglītības programmu īstenošanai izglītības iestāžu, izglītības pārvaldes iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu finansēšanai un izglītības sistēmas attīstībai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Valsts finansē mācību līdzekļu sagatavošanu saskaņā ar izglītības programmu paraugiem.

63.pants.

Valsts un pašvaldību dibināto izglītības iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu finansu līdzekļi

(1) Valsts un pašvaldību dibināto izglītības iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu finansu līdzekļus veido attiecīgie valsts un pašvaldību budžeta līdzekļi, kurus plāno, piešķir un izmanto izglītības programmu īstenošanai izglītības iestādēs atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

(2) Valsts un pašvaldību budžeta asignējumi izglītības iestāžu darbībai plānojami saskaņā ar izglītības iestāžu iesniegtajiem izdevumu tāmju projektiem (budžeta pieprasījumiem). Pēc budžeta apstiprināšanas attiecīgās pašvaldības (attiecībā uz pašvaldību budžeta asignējumiem) un attiecīgās valsts izglītības pārvaldes institūcijas (attiecībā uz valsts budžeta asignējumiem) apstiprina izglītības iestādes tāmi.

(3) Izglītības iestādē īstenojamo izglītības programmu finansu līdzekļi ietver izdevumus, kas nepieciešami izglītības programmas īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksai, nodrošināšanai ar mācību līdzekļiem, izglītības iestādes uzturēšanas saimnieciskajiem izdevumiem, kā arī citiem nepieciešamajiem izdevumiem.

64.pants.

Izglītības iestādes un izglītības atbalsta iestādes finansu līdzekļi

(1) Izglītības iestādi finansē katram budžeta gadam atbilstoši izglītības programmai uz vienu izglītojamo to dibinātāji ne mazāk kā Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā. Atsevišķiem Latvijas reģioniem izglītības programmu īstenošanai Ministru kabinets var paredzēt citus finansēšanas nosacījumus.

(2) Valsts dibinātās izglītības iestādes finansē no valsts budžeta saskaņā ar ikgadējo likumu par valsts budžetu. Pašvaldību dibinātās izglītības iestādes finansē no pašvaldību budžeta līdzekļiem. Valsts var ņemt līdzdalību pašvaldību dibināto izglītības iestāžu finansēšanā. Valsts un pašvaldības var piedalīties privāto izglītības iestāžu finansēšanā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Izglītības atbalsta iestādi finansē to dibinātāji. Valsts un pašvaldības, ja tās nav dibinātājas, var piedalīties izglītības atbalsta iestādes finansēšanā.

(4) Ja izglītības iestāde īsteno vairākas izglītības programmas, finansu resursi tiek plānoti katrai no izglītības programmām atbilstoši to īstenošanas izmaksām. Vienā izglītības iestādē var īstenot izglītības programmas, kuras tiek finansētas no dažādiem līdzekļu avotiem: valsts, pašvaldību budžeta vai citu juridisku vai fizisku personu līdzekļiem.

(5) Dažādi finansu līdzekļu avoti var tikt izmantoti arī vienas izglītības programmas finansēšanai.

(6) Speciālās izglītības iestādes un klases, grupas vispārējās izglītības iestādēs finansē no valsts budžeta Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

65.pants.

Izglītības iestādes un izglītības atbalsta iestādes materiālie līdzekļi

(1) Izglītības iestādes un izglītības atbalsta iestādes materiālie līdzekļi ir to īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošais nekustamais un kustamais īpašums.

(2) Izglītības iestādes mantu veido atbilstoši iestādē īstenojamo izglītības programmu prasībām un izmanto izglītības programmu īstenošanai un izglītības iestāžu uzturēšanai.

(3) Izglītības iestādes un izglītības atbalsta iestādes materiālo bāzi veido un attīsta iestādes dibinātājs, izmantojot valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus, juridisko un fizisko personu finansu līdzekļus, kā arī citā veidā piesaistītos līdzekļus.

(4) Valsts un pašvaldību dibinātās izglītības iestādes īpašumā, valdījumā vai lietojumā esošās ēkas un zeme izmantojama šajā likumā paredzētiem mērķiem. Valsts dibinātās izglītības iestādes valdījumā vai lietojumā ēku un zemes izmantošana citām darbībām iespējama ar Izglītības un zinātnes ministrijas vai attiecīgās ministrijas, kuras pārziņā atrodas attiecīgā iestāde, atļauju.

(5) Ja izglītības iestādes valdījumā vai lietojumā esošās ēkas vai zeme iznomātas juridiskām vai fiziskām personām, kas neveic izglītojošu darbību, bet tās nepieciešamas izglītības iestādes izglītojošās darbības veikšanai, izglītības iestāde nomas līgumā var ietvert noteikumu, ka nomas līgumu lauž triju mēnešu laikā pēc attiecīgās prasības iesniegšanas.

(6) Valsts vai pašvaldību dibinātai izglītības iestādei nav tiesības to īpašumā, valdījumā vai lietojumā esošo kustamo un nekustamo īpašumu ieķīlāt.

8. nodaļa. Atbildība par izglītības likuma pārkāpšanu

66.pants.

Atbildība par izglītības likuma pārkāpšanu

Par šī likuma pārkāpumiem personas saucamas pie likumos noteiktās atbildības.

Pārejas noteikumi

1. Līdz ar šī likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991. gada 19. jūnijā pieņemtais Latvijas Republikas Izglītības likums.

2. Trīs mēnešu laikā no šī likuma spēkā stāšanās dienas izglītības un zinātnes ministrs nodrošina ar šo likumu saistīto tiesību aktu izstrādi un iesniedz tos apstiprināšanai Ministru kabinetā.

3. Laikā līdz 2008. gadam tiek nodrošināta pakāpeniska pedagogu vidējās darba samaksas pielīdzināšana valsts pārvaldē strādājošo vidējai darba samaksai atbilstošā kategorijā, atbilstoši mainot pārējos pedagoga darba nosacījumus (pedagoga darba kvalitāte, mācību gada garums, darba slodze).

4. Valsts vai pašvaldību dibinātās izglītības iestādes, kas uzsākušas izglītības iestādes veidam un profilam atbilstošu izglītības programmu īstenošanu līdz šī likuma spēkā stāšanās dienai, var turpināt šo programmu īstenošanu, triju gadu laikā saņemot licenci attiecīgas izglītības programmas īstenošanai. Triju gadu laikā no likuma spēkā stāšanās dienas Izglītības iestāžu licencēšanas secību nosaka Izglītības un zinātnes ministrija.

5. Privātā izglītības iestāde, kas līdz šī likuma spēkā stāšanās brīdim ir saņēmusi licenci izglītības iestādes atvēršanai, ir tiesīga turpināt īstenot attiecīgo izglītības programmu līdz licences termiņa beigām.

6. Līdz šī likuma spēkā stāšanās brīdim akreditēta izglītības iestāde ir tiesīga līdz akreditācijas termiņa beigām izsniegt valsts atzītus izglītības dokumentus par izglītības programmām attiecīgas izglītības ieguvi.

7. Šī likuma 11. panta otrās daļas ceturtais punkts attiecībā uz cittautu mācībvalodu izglītības iestādēm stājas spēkā ar 2005. gadu.

Trīs gadu laikā no šī likuma pieņemšanas valsts un pašvaldību cittautu mācībvalodu izglītības iestādes izvēlas etnisko minoritāšu izglītības programmu vai citu izglītības programmu, izstrādā izglītības iestādes attīstības projektu šīs programmas ieviešanai līdz 2005. gadam un apstiprina to Izglītības un zinātnes ministrijā, saņemot licenci darbības turpināšanai.

8. Gada laikā no šī likuma spēkā stāšanās dienas visas izglītības iestādes un citas izglītojošo darbību īstenojošās iestādes iesniedz visus nepieciešamos datus Izglītības un zinātnes ministrijai ierakstīšanai izglītības programmu, izglītības iestāžu un pedagogu reģistrā un saskaņo izglītības iestāžu nosaukumus ar izglītības programmu un iestāžu reģistra klasifikāciju.

9. Ārpusskolas iestādes, kas nodibinātas pirms šī likuma spēkā stāšanās dienas, gada laikā reorganizējamas par attiecīgām interešu izglītības iestādēm.

 

Par likumprojektu

Likumprojekts "Izglītības likums" ir izstrādāts saskaņā ar Valdības deklarācijas uzdevumu 5.1.5. "līdz 1998. gada 1. februārim nodrošināt Izglītības pamatlikuma, Vispārējās izglītības likuma un Profesionālās izglītības likuma projektu iesniegšanu Saeimai". Izglītības likums ir tiesību akts, kurš izstrādāts ar mērķi noteikt Latvijas izglītības sistēmā iesaistīto juridisko un fizisko personu tiesisko statusu un to savstarpējās attiecības, kārtību, kādā Latvijas izglītības sistēma īsteno valsts iedzīvotāju izglītošanu atbilstoši sabiedrības un personas interesēm un iespējām. Izglītības likums iekļaujas kopīgā izglītību reglamentējošā tiesību aktu sistēmā, veidojot izglītības sistēmas vispārīgo juridisko bāzi. Pašlaik šajā sistēmā iekļaujas 1995.gadā pieņemtais Augstskolu likums un likums "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem". Šajā sistēmā būtu iekļaujami atsevišķus izglītības veidus reglamentējošie tiesību akti, kuru projekti ir izstrādāti vienlaicīgi ar Izglītības likumu — Vispārējās izglītības likums un Profesionālās izglītības likums. Izglītības likums ir cieši saistīts ar tādiem likumiem un to projektiem kā "Likums par valsts valodu", "Reliģisko organizāciju likums" un "Bērnu tiesību aizsardzības likums". Izglītības likumam ir pakārtoti arī citi normatīvie akti, kas nosaka atsevišķus izglītības sistēmas jautājumus detalizētā veidā. Tāpēc Izglītības likuma projektā ir dotas atsauces uz Ministru kabineta noteikumiem, Izglītības un zinātnes ministrijas un citu ministriju izdotiem tiesību aktiem, kas paredzēti kā dokumenti, kas nodrošina nepieciešamās operatīva rakstura izmaiņas izglītības sistēmā, Izglītības likuma noteiktās tiesiskās struktūras ietvaros. Ievērojot šādu tiesību aktu sistēmu, tiek nodrošināta izglītības sistēmas stabilitāte un elastība, realizējot izglītības reformas.

Izglītības likuma projektam ir 8 nodaļas. 1. nodaļā "Vispārīgie noteikumi" ir ietverts likumā lietoto terminu skaidrojums, kas raksturo būtiskākos izglītības sistēmas pamatjēdzienus, kuru viennozīmīga izpratne nepieciešama Izglītības likuma un izglītības sistēmas saskaņotai darbībai. Šajā nodaļā noteikti izglītības sistēmas paši vispārīgākie jautājumi: Izglītības likuma mērķis, tiesības uz izglītību Latvijas Republikā, obligātās izglītības ieguves vecums, izglītības pakāpes, veidi, mērķgrupas un izglītības ieguves formas. Īpaši nozīmīgs ir 1.nodaļas 11.pants, kas nosaka izglītības ieguves valodu, kā arī 12. pants, kurā noteiktas izglītības un reliģijas attiecības.

2. nodaļā "Izglītības darba organizācija" ir noteikta valsts un pašvaldību kompetence izglītībā, kā arī noteiktas Izglītības valsts inspekcijas funkcijas kontrolēt ar izglītību saistīto tiesību aktu ievērošanu.

3. nodaļa "Izglītības iestādes" nosaka izglītības iestāžu statusu, to dibināšanas, reorganizācijas un likvidācijas kārtību, reģistrācijas un licencēšanas kārtību, izglītības iestādes vadītāja kompetenci, izglītības pašpārvaldes tiesības un statusu, kā arī citus ar iestāžu darbību saistītus jautājumus.

4. nodaļa "Izglītības standarti un izglītības programmas" ietver tos galvenos konceptuālos jautājumus, kas lielā mērā ir noteikuši jauna izglītības likuma izstrādes nepieciešamību — izglītības programma tiek interpretēta ne tikai kā galvenais izglītības saturu organizējošais elements — tā ir arī galvenais izglītības darba organizācijas un finansēšanas struktūrelements. Līdz ar to izglītības likumprojektā ir iecerēts panākt ciešu saistību starp izglītības saturu, kvalitāti un finansēšanas normatīviem. Izglītības programmu pamats ir valsts izglītības standarti, kas tiek izstrādāti un apstiprināti atbilstoši izglītības pakāpēm un veidiem. Izglītības programmu princips ir galvenais elements, kas nodrošina Latvijas izglītības sistēmas strukturālu atbilstību un salīdzināmību ar Eiropas Savienības valstīs pieņemto izglītības klasifikatoru (ISCED), un līdz ar to rada pamatu Latvijas izglītības dokumentu salīdzināmībai ar šo valstu izglītības dokumentiem.

5.nodaļa "Izglītības programmu veidi un to īstenošana" nosaka izglītības programmu darbības uzsākšanas kārtību, to reģistrāciju un definē galvenās izglītības programmas, to mērķus un īstenošanas nosacījumus.

6.nodaļa "Pedagogi un izglītojamie" nosaka pedagogu un izglītojamo kā arī viņu vecāku vai personu, kas realizē vecāku varu, tiesības un pienākumus izglītībā.

7.nodaļa "Izglītības sistēmas finansu un materiālie līdzekļi" nosaka izglītības sistēmas finansēšanas un materiālo līdzekļu nodrošinājuma principus.

8.nodaļa nosaka atbildību par Izglītības likuma pārkāpšanu.

Likuma projektam ir pievienoti pārejas noteikumi, jo likumā ietvertās normas ir saistītas ar ilglaicīgām pārmaiņām izglītības sistēmā, kas var tikt realizētas tikai pakāpeniski. Galvenās no tām — pāreja uz izglītību valsts valodā un etnisko minoritāšu programmām cittautu mācībvalodas izglītības iestādēs līdz 2005.gadam un noteikums par pakāpenisku pedagogu vidējās darba samaksas pielīdzināšanu valsts pārvaldē strādājošo vidējai darba samaksai, kas tiek nodrošināta laikā līdz 2008.gadam. Izglītības likumprojekta sagatavošanā ir iesaistīts plašs izglītības speciālistu un izglītības darbinieku profesionālo organizāciju loks. Likuma izstrādes pamatā ir izmantotas Izglītības koncepcijas pamatnostādnes un iepriekšējā izglītības likumprojekta redakcijā veiktās iestrādes. Izglītības likumprojekts ir publicēts apspriešanai laikrakstā "Izglītība un Kultūra" 1997.gada 23.oktobrī. Likumprojekts ir saskaņots ar Tieslietu, Finansu, Labklājības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Zemkopības un Kultūras ministriju un Valsts reformas biroju. Likumprojekts ir apspriests Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā, Rektoru padomē un Pašvaldību savienībā. Saņemtie priekšlikumi ir iestrādāti likuma tekstā. 15. decembrī Izglītības likumprojekts ir iesniegts Ministru kabinetā, tas ir skatīts divās Ministru kabineta Komitejas sēdēs un divās Ministru kabineta sēdēs. Ar Finansu ministriju nesaskaņotie jautājumi par pedagogu vidējās darba samaksas pielīdzināšanu valsts pārvaldē strādājošo vidējai darba samaksai un par pedagogu darba samaksas finansēšanu no valsts budžeta mērķdotācijas ir skatīti kā konceptuāli jautājumi 3.marta Ministru kabineta sēdē, kurā tika akceptēts Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātais variants, kas ir iestrādāts likumprojekta tekstā.

Neskatoties uz daudziem redakcionāliem, kā arī būtiskiem labojumiem un izmaiņām likumprojekta tekstā, tajā nemainīgas ir palikušas principiālās, izglītības sistēmas attīstību un nepieciešamās reformas ietverošās pamatnostādnes. Tās ir:

— izglītības programma kā galvenais izglītības sistēmas organizācijas elements un pamats Latvijas valstī izsniegto izglītības dokumentu salīdzināmībai ar Eiropas valstu izglītības dokumentiem;

— izglītības satura organizācija, balstoties uz katrai izglītības pakāpei noteiktiem valsts standartiem, kas ir loģiskais pamats izglītības satura reformai;

— izglītības sistēmas pamatjēdzienu sistemātiska un skaidra noteikšana, definējot izglītības pakāpes, veidus un mērķgrupas;

— izglītības finansēšanas sistēmas pamatprincips, nosakot normatīvu finansējumu vienam izglītojamajam attiecīgā izglītības programmā;

— skaidri noteikta un ar valsts interesēm un Eiropas Savienības nostādnēm saskaņota valodas politika izglītībā;

— skolu iekšējās demokrātijas un patstāvības palielināšana, nosakot izglītības iestāžu pašpārvaldes statusu un tiesības;

— izglītības pieejamības nodrošināšana un paplašināšana, nosakot obligātu sagatavošanu pamatizglītības ieguvei no 5 gadu vecuma un attīstot sociālās un pedagoģiskās korekcijas sistēmu;

— likumā noteiktas garantijas pedagogu darba samaksas pakāpeniskai paaugstināšanai, kas nenoliedzami ir izšķirošais faktors izglītības kvalitātes paaugstināšanai.

Izglītības un zinātnes ministrs J.Celmiņš

Likumprojekts

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē

Saeimas dok. nr. 3917; likumprojekts nr. 1092

Saeimas deputātu grupas (A.Jirgens, M.Grīnblats, J.Straume,

V.Balodis, A.Seile, A.Prēdele, J.Sinka, N.Pēterkops,

G.Grīnblats, R.Jurdžs, J.Vidiņš, A.Požarnovs)

1998. gada 11. martā iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izdarīt Latvijas Republikas Satversmē šādus grozījumus:

1.

Izteikt 4. pantu šādā redakcijā:

"4. Latvijas valsts karogs ir sarkans ar baltu svītru. Valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda."

2.

Izteikt 77. pantu šādā redakcijā:

"77. Ja Saeima grozījusi Satversmes pirmo, otro, trešo, ceturto, sesto vai septiņdesmit septīto pantu, tad šādi pārgrozījumi, lai tie iegūtu likuma spēku, ir nododami tautas nobalsošanai."

3.

Papildināt Satversmi ar 8. nodaļu šādā redakcijā:

"8. nodaļa. Pamattiesības

89. Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskiem līgumiem.

90. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.

91. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

92. Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses tiesā.

93. Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums. Dzīvības atņemšanu var neuzskatīt par likuma pārkāpumu, ja tā notiek, aizstāvot sevi vai citus pret nelikumīgu vardarbību, veicot likumīgu arestu vai aizkavējot arestētas personas bēgšanu.

94. Ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību. Spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta.

95. Valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu.

96. Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.

97. Ikvienam, kas likumīgi uzturas Latvijas teritorijā, ir tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties dzīvesvietu.

98. Ikvienam ir tiesības brīvi izbraukt no Latvijas. Latvijas pilsoņi ārzemēs atrodas valsts aizsardzībā, un tiem ir tiesības brīvi atgriezties Latvijā. Latvijas pilsoņus nevar izdot ārvalstīm.

99. Valsts atzīst domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir šķirta no valsts.

100. Ikvienam ir tiesības brīvi iegūt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.

101. Ikvienam pilntiesīgam Latvijas pilsonim ir tiesības piedalīties valsts un pašvaldību lietu kārtošanā, kā arī pildīt valsts dienestu.

102. Ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās un citās sabiedriskās nevalstiskās organizācijās.

103. Valsts aizsargā iepriekš pieteiktu miermīlīgu sapulču un gājienu, kā arī piketu brīvību.

104. Ikvienam ir tiesības vērsties valsts un pašvaldību institūcijās ar individuāliem vai kolektīviem iesniegumiem un saņemt atbildi.

105. Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašums uzliek pienākumus, un to nevar izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašauma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.

106. Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darba vietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Piespiedu darbs ir aizliegts. Par piespiedu darbu netiek uzskatīts obligātais valsts dienests, iesaistīšana katastrofu un to seku likvidēšanā un nodarbināšanā saskaņā ar tiesas nolēmumu.

107. Ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu, kā arī tiesības uz iknedēļas brīvdienām un ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu.

108. Valsts aizsargā arodbiedrību brīvību, strādājošo tiesības uz koplīgumu un tiesības streikot. Tiesības streikot likums var ierobežot tikai attiecībā uz sabiedrībai visnepieciešamākajiem dienestiem.

109. Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošināšanu. Šīs tiesības ietver arī sociālo apdrošināšanu, kas garantē materiālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktos gadījumos.

110. Valsts aizsargā un atbalsta laulību, ģimeni, vecāku un bērnu tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.

111.Valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu.

112. Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamata un vidējo izglītību.

113. Valsts atzīst zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību, kā arī aizsargā autortiesības un patentiesības.

114. Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.

115. Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.

116. Satversmē noteikto tiesību un brīvību īstenošana tiek nodrošināta bez jebkādas diskriminācijas.

117. Personas tiesības, kas noteiktas Satversmes deviņdesmit trešā, deviņdesmit ceturtā, deviņdesmit sestā, deviņdesmit septītā, deviņdesmit astotā, deviņdesmit devītā, simtā, simt otrā, simt trešā un simt sestā pantā, var tikt ierobežotas likumā paredzētos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību."

Likumprojekts

Grozijums likuma

"Par priekšvelešanu agitaciju pirms Saeimas velešanam"

Saeimas dok. nr.3942; likumprojekts nr.1100

Saeimas deputātu grupas (J.Lagzdiņš,

I.Bišers, N.Pēterkops, K.Čerāns, I.Kreituse)

1998.gada 12.martā iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izdarīt likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 18.nr.) grozījumu un izteikt 22.pantu šādā redakcijā:

"22.pants.

(1) Valstij vai pašvaldībām ir aizliegts radīt priekšrocības vai ierobežojumus kādai politiskajai organizācijai, politisko organizāciju apvienībai vai arī kādam deputāta kandidātam priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanā publiskās vietās.

(2) Vēlēšanu sarakstu iesniedzējiem un to pilnvarotajām personām ir tiesības izvietot aģitācijas materiālus publiskās vietās, informējot par to attiecīgo pašvaldību vismaz trīs dienas iepriekš. Valsts un pašvaldības var noteikt publiskās vietas, kurās nedrīkst izvietot aģitācijas materiālus.

(3) Par aģitācijas materiālu izvietošanu attiecīgā pašvaldība iekasē maksu Ministru kabineta noteiktajā apmērā.

(4) Vēlēšanu saraksta iesniedzēji un to pilnvarotas personas atbild par to, lai aģitācijas materiāli tiktu novākti attiecīgās pašvaldības noteiktajā kārtībā."