Kanādas vēstniece Eiropas drošības un sadarbības organizācijas misijā

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sekretārs Andrejs Naglis, priekšsēdētāja biedrs Juris Galerijs Vidiņš un Kanādas vēstniece Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) misijā Vīnē Mērija Mosera

Vakar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi tikās ar Kanādas vēstnieci Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) misijā jeb mītnē Vīnē Mēriju Moseru. Tikšanās laikā galvenokārt bija runa par nepilsoņu stāvokli Latvijā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks Juris Vidiņš uzsvēra, ka problēmas, kas saistītas ar nepilsoņiem, ir ilgā okupācijas perioda sekas. Viņš atgādināja, ka pašlaik Latvijā ir spēkā starptautiskajām normām atbilstošs Pilsonības likums, taču naturalizācijas process noris ļoti gausi. J.Vidiņš piebilda, ka tikai apmēram septiņi procenti nepilsoņu, kam ir tiesības naturalizēties, izmanto iespēju iegūt Latvijas pilsonību.

Atbildot uz M.Moseras jautājumu par sadarbību ar EDSO, J.Vidiņš sacīja, ka Saeimas deputāti, sagatavojot likumprojektus, ņem vērā EDSO ekspertu ieteikumus, lai saskaņotu Latvijas likumdošanu ar Eiropas Savienības prasībām.

Sarunā tika apspriesti arī jautājumi, kas saistīti ar reliģisko apvienību tiesībām un ticības mācības pasniegšanu skolās.

Pēc tikšanās ar viešņu no Kanādas Juris Vidiņš, atbildot uz "LV" jautājumiem, teica: "Mēs Moseras kundzi iepazīstinājām ar visu, ar ko mūsu komisija nodarbojas, — sākot ar reliģijas lietām un beidzot ar seksuālo minoritāšu jautājumiem. Bet īpaši mēs pievērsām viņas uzmanību nepilsoņu problēmai. Sacījām, ka viens no risinājuma ceļiem būtu integrēties negribošo nepilsoņu repatriācija uz viņu etnisko dzimteni, sniedzot viņiem šajā nolūkā pietiekamu EDSO atbalstu. Otrs variants — paaugstināt šiem nepilsoņiem kvotas iebraukšanai rietumvalstīs. Kā varēja sajust, šie varianti izraisīja Moseras kundzes interesi.

Viešņa izrādīja lielu interesi arī par reliģiskajiem jautājumiem. Izskaidrojām viņai mūsu reliģisko organizāciju likuma būtību un pastāstījām par gaidāmajiem grozījumiem tajā. Proti, par kapelāna amata iedibināšanu Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Radās iespaids, ka Kanādas pārstāve bija apmierināta ar šo sarunu, kas bija gan konkrēta, gan atklāta. Domāju, ka katra šāda tikšanās ar rietumvalstu oficiālajiem pārstāvjiem novērš visādas neskaidrības un veido patieso ainu par situāciju Latvijā."

Čehijas republikas delegācija: Andrejs Gjuričs, Vāclavs Dvoržāčeks, Mihals Prokops, Zdeneks Klanika, Radims Tureks, Alena Svobodova, Martins Pršibāņs

Pie komisijas galda: deputāti Viktors Dinevičs, Pauls Putniņš, Dzintars Ābiķis, Pēteris Tabūns, Guntis Eniņš, Anta Rugāte Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Šajās dienās Rīgā viesojās Čehijas Republikas parlamenta pastāvīgās Zinātnes, izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta komisijas delegācija, ko vadīja šīs komisijas priekšsēdētājs Mihals Prokops. Vakar, 18.martā, ciemiņi no Čehijas vispirms rīta pusē apmeklēja Latvijas Kultūras ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju, kur tikās ar ministri Ramonu Umbliju un ministru Juri Celmiņu. Pēc tam Jēkaba ielā viesiem bija gandrīz divu stundu ilga saruna ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļiem.

Čehu parlamentārieši, raksturojot savu komisiju, kurā ir 26 locekļi, kas strādā 6 apakškomisijās, sacīja, ka komisijas sēdes ir atklātas sabiedrībai, bet apakškomisiju sēdes — slēgtas. Sarunas gaitā tika apspriests līdzīgais un atšķirīgais komisiju darbā, izstrādājot jaunus likumprojektus vai ierosinot grozījumus jau esošajos likumos. Deputāti pārrunāja arī jautājumus, kas saistīti ar izglītības iestāžu pakļautību — gan Čehijā, gan Latvijā.

Pēcpusdienā viesi apmeklēja Valsts pieminekļu aizsardzības inspekciju Mazajā Pils ielā 19 un apskatīja Vecrīgu.

Šorīt Čehijas parlamenta sešu deputātu delegācija devās tālāk uz Viļņu.

Saeimas preses dienests

Mintauts Ducmanis

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktors

No Prāgas — uz Tallinu, Rīgu un Viļņu

Lai labāk iepazītos ar pašreizējo situāciju izglītības un kultūras jomā, uz Baltijas valstīm šajās dienās devusies Čehijas Republikas parlamenta delegācija ar Zinātnes, izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta komisijas vadītāju Mihailu Prokopu priekšgalā. Vispirms tā apmeklējusi Tallinu, vakar uzturējās Rīgā, bet šodien jau ieradīsies Viļņā.

Viesu programmā rīta pusē bija Kultūras un izglītības ministrijas apciemojums, tad tikšanās ar mūsu Saeimas radniecīgo komisiju, iepazīšanās ar Latvijas ekspertiem, Nacionālās operas apmeklējums.

Sarunā ar ciemiņiem Izglītības ministrijā piedalījās ministrs Juris Celmiņš, Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktors Jānis Čakste, bija klāt arī ministra palīdze starptautisko attiecību jautājumos Māra Katvare un starptautisko sakaru nodaļas vadītāja Gunta Bernāne.

Viesus interesēja izglītības likumdošana, pirmsskolas iestādes un augstskolas, studiju iespējas, valsts un pašvaldību finansējums vispārējai izglītībai un zinātnei — visai plašs problēmu loks, arī saistībā ar Latvijas virzību uz Eiropas Savienību, mācību maksa augstskolās un daudz kas cits.

Čehijas Republikas parlamenta Zinātnes, izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta komisijas vadītājs Mihals Prokops, cita starpā, savulaik populārs roka dziedonis, tad vispusīgs mūziķis, arī komponists, atzīmēja, ka politika ir cieši saistīta ar izglītību. Viņš pauda pārsteigumu, ka Latvijā ministrs var darboties tajā Saeimas komisijā, kuras nozari pats pārstāv. Uz to Juris Celmiņš atbildēja, ka pērn bijis Polijā un arī tur izglītības ministrs esot deputāts.

Čehijas delegācijas locekļi bilda, ka daudzas problēmas un nostādnes, par ko stāstījuši viņu Latvijas kolēģi, esot labi pazīstamas arī viņiem. Patlaban aktuāls esot augstskolu likums, kas parlamentā virzoties uz otro un trešo lasījumu. Tad arī Čehijā, tāpat kā Latvijā, varēšot atvērt privātās augstskolas, kas patlaban neesot iespējams. Arī Čehijas izglītības sistēmā esot aktuāla akreditācija un ārvalstu ekspertu iesaiste. Šie speciālisti valstij gan izmaksājot dārgi, taču, tāpat kā Baltijā, esot svarīgi rēķināties ar starptautiskajiem standartiem. Ne tikai augstskolās, bet arī citās mācību iestādēs.

Sarunas nobeigumā mūsu ministrs Juris Celmiņš pateicās par domu apmaiņu un bilda, ka tā bijusi lietderīga arī tāpēc, ka jau jūnija otrā pusē viņam jābrauc uz Prāgu, uz Eiropas izglītības ministru sanāksmi. Lai tai gatavotos, būšot noderīgi čehu kolēģu atvestie materiāli par izglītības situāciju viņu zemē. Viesi saņēma analogus izdevumus par Latviju.

Tikšanos vainagoja Čehijas parlamenta piemiņas medaļas pasniegšana. To līdz ar laba vēlējumiem mūsu ministrijai nodeva maestro Mihals Prokops, kas vairākkārt bijis arī kultūras ministra vietnieka amatā. No čehu puses runāja Tarnovas vidusskolas skolotāja Alena Svobodova un citi viņas kolēģi.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors