Plani. Koncepcijas

Latvijas Nacionālā plānojuma koncepcija

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāta

un 1998. gada 27. janvāra Ministru kabineta sēdē (prot. nr.4 36.§) akceptēta

1. NACIONĀLĀ PLĀNOJUMA NEPIECIEŠAMĪBA

Latvijā uzsākusies un strauji vēršas plašumā teritorijas plānojumu izstrādāšana pašvaldībās. Turpretī pagaidām nav uzsākta teritorijas plānošana valsts līmenī, izņemot piedalīšanos atsevišķos starpvalstu plānojumos. Uzkrātā pieredze parādījusi, ka rodas pretrunas teritorijas plānošanā, kuras nav atrisināmas pašvaldību līmenī. Šīs pretrunas nākotnē var radīt neparedzamas sekas un var kavēt Latvijas harmonisku un ilgtspējīgu attīstību. Galvenās pastāvošo teritorijas attīstības pretrunu izpausmes ir šādas:

1.1. Teritorijas izmantošanas problēmas

1) Pašreiz Latvijā nav skaidri formulētas valsts intereses teritorijas izmantošanā. Valsts interešu teritorijas tiek iezīmētas ar nozaru attīstības plānu un programmu vai atsevišķu normatīvo aktu starpniecību. Kā piemērus var minēt īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, valsts nozīmes kultūras pieminekļus, valsts nozīmes derīgos izrakteņus, brīvās ekonomiskās zonas.

Nacionālā plānojuma uzdevums ir parādīt valsts interešu teritorijas vienotā sistēmā, novērst pretrunas starp ekonomiskās attīstības mērķiem un dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas mērķiem, pretrunas starp atsevišķām nacionālajām programmām un nozaru attīstības plāniem.

2) Pašreizējos normatīvajos aktos nav vienotas nostādnes teritorijas izmantošanas jautājumos. Teritorijas izmantošanu tieši un netieši regulē virkne savā starpā nesaistītu normatīvo aktu: Civillikums, pašvaldību, zemes un zemes reformas, vides un dabas resursu aizsardzības, transporta un sakaru, kā arī īpašo reģionu, zonu un teritoriju normatīvie akti.

Nacionālā plānojuma izstrādāšana dos iespēju pilnveidot normatīvo aktu sistēmu, kas nosaka teritorijas izmantošanu un attīstību. Nacionālais plānojums var kļūt par pamatu grozījumu un papildinājumu veikšanai valsts nozīmes teritoriju un objektu sarakstos un to izmantošanas prasībās.

3) Nacionālās programmas un nozaru attīstības plāni ir vērsti uz nozaru problēmu atrisināšanu, bet tie nepietiekoši rēķinās ar dažādo problēmu savstarpējo saistību vai to teritoriālo izvērsumu. To izstrādāšanas gaitu var raksturot kā autonomu ar formālu saskaņošanas procesu. Tādējādi uz vienu un to pašu teritoriju attiecas dažādi savstarpēji nesaistīti attīstības plāni. Tie var nonākt savstarpējās pretrunās, kā arī pretrunās ar konkrētās pašvaldības attīstības iespējām un mērķiem.

Nacionālā plānojuma izstrādāšana dos teritoriālo ietvaru atsevišķo nozaru attīstības plānu un programmu izstrādē, pamatu nozaru interešu reģionalizācijai un reģionālās attīstības veicināšanai, kā arī nodrošinās teritorijas skatījumā dažādo atsevišķi izstrādāto nacionālo programmu un attīstības plānu saskaņošanu un teritorijas attīstības prioritāšu noteikšanu, rēķinoties gan ar nozares, gan nacionālām un reģionālām interesēm.

4) Latvijas teritorijā vērojams attīstības procesu nevienmērīgums, kas saistās ar urbanizācijas procesa un saimnieciskās darbības attīstības teritoriālajām īpatnībām. Pastāv nopietnas pretrunas starp sasniegto attīstības līmeni, tā tendencēm un radītajām slodzēm uz dabu, no vienas puses un dabas sistēmu izturību no otras puses. Piemēram, minētās pretrunas sevišķi aktuālas ir Rīgas aglomerācijā, Zemgales līdzenumā, Baltijas jūras piekrastē.

Teritorijas attīstības perspektīvas mērķis ir radīt līdzsvarotu Latvijas teritorijas attīstības modeli, dot vienotu priekšstatu par attīstības centriem un virzieniem, iespējamiem riskiem un interešu konfliktiem, tendencēm, teritorijas attīstības mērķiem un iespējām.

1.2. Valsts un pašvaldību interešu līdzsvarošana

1) Nacionālā plānojuma trūkums rada sarežģījumus plānojumu izstrādē pašvaldībās, kuru teritorijās atrodas valsts nozīmes un kopēju interešu teritorijas, piemēram, infrastruktūras objekti, vides aizsardzības objekti, aizsargājamās dabas teritorijas.

Viens no Nacionālā plānojuma uzdevumiem ir noteikt valsts ilgtspējīgai un līdzsvarotai attīstībai nepieciešamās teritorijas un diskusijā ar pašvaldībām noteikt to izmantošanu un pārvaldi.

2) Attīstības plāni pašvaldībās tiek izstrādāti, analizējot situāciju pašvaldībā un balstoties tikai uz gadījuma rakstura dokumentiem par valsts politiku atsevišķās nozarēs. Lielākā daļa nozaru attīstības plāni un programmas neanalizē to ietekmi uz valsts vai reģiona vispārējo attīstību. Pašvaldības nevar piedalīties šo programmu apspriešanā. Tā rezultātā tiek pieņemti savstarpēji pretrunīgi lēmumi.

Nacionālā plānojuma izstrādāšana paver iespēju pašvaldību līdzdalībai, jo tikai līdzsvarojot valsts un pašvaldību intereses, var tikt izstrādāta valsts teritorijas attīstības perspektīva.

1.3. Starpvalstu un pārrobežu plānojumi

1) Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas tā aktīvi piedalās Eiropas mēroga starpvalstu un pārrobežu plānojumos, piemēram, "Vīzija un stratēģijas apkārt Baltijas jūrai 2010", "Tampere–Helsinki–Tallina–Rīga attīstības zona". Plānošanas process rāda, ka vienotas nacionālās teritorijas attīstības politikas trūkums ir iemesls nekoordinētai Latvijas interešu pārstāvniecībai ārvalstīs un starpvalstu organizācijās.

Teritorijas attīstības perspektīva atspoguļos Latvijas vietu Eiropā, tādējādi sekmējot dažādu valstu teritorijas attīstības mērķu saskaņošanu un kopējās Eiropas teritoriālās (telpiskās) attīstības perspektīvas noteikšanu, ko rosina Eiropas reģionālās plānošanas ministru konference (CEMAT), Eiropas Reģionālās un teritorijas (telpiskās) plānošanas harta un Eiropas Savienības Eiropas Komisijas ziņojumi "Eiropa 2000", "Eiropa 2000+" un Eiropas teritorijas (telpiskās) attīstības perspektīva (ESDP).

2. NACIONĀLĀ PLĀNOJUMA MĒRĶIS UN UZDEVUMI

2.1. Nacionālā plānojuma mērķis

Nacionālā plānojuma mērķis ir veicināt ilgtspējīgu valsts sociālo un ekonomisko attīstību, sekmējot saskaņotas reģionālās politikas veidošanos, nodrošinot vides aizsardzību, teritorijas un dabas resursu racionālu izmantošanu, dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma apsaimniekošanu un aizsardzību, radot priekšnoteikumus efektīva apdzīvoto vietu un infrastruktūras tīkla veidošanai.

2.2. Nacionālā plānojuma uzdevumi:

1) noteikt valsts intereses teritorijas izmantošanā un attīstībā un ar Nacionālā plānojuma palīdzību nodrošināt, ka valsts intereses tiek ievērotas starpvalstu, reģionu un rajonu plānojumos, pagastu un pilsētu ģenerālplānos,

2) sekmēt tautsaimniecības nozaru attīstības plānu un programmu teritoriālo aspektu un pašvaldību teritorijas plānojumu saskaņošanu un koordināciju, novērst pretrunas starp teritorijas izmantošanas mērķiem un prognozētajām attīstības tendencēm dažādos nozaru attīstības plānos un programmās,

3) novērst pretrunas starp ekonomiskās attīstības mērķiem no vienas puses un dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas mērķiem no otras puses,

4) radīt pamatu valsts teritorijas izmantošanas politikai, ievērojot nozaru attīstības plānu, nacionālo programmu un pašvaldību attīstības plānos un teritorijas plānojumos izvirzītās prioritātes,

5) noteikt valsts teritorijas attīstības perspektīvu, balstoties uz teritorijas attīstības analīzi, ņemot vērā pašvaldību un atsevišķu nozaru intereses un nodrošinot sabiedrisko diskusiju par valsts teritorijas attīstību.

6) izveidojot valsts teritorijas attīstības indikatoru un monitoringa sistēmu, nodrošināt informāciju par valsts teritorijas attīstības tendencēm valsts institūcijas, pašvaldības un sabiedrību, kā arī ārvalstu sadarbības partnerus, tādējādi uzlabojot valsts tēlu un konkurētspēju, piesaistot investīciju projektus.

7) iesaistīt pašvaldības un pēc iespējas plašāku sabiedrību valsts teritorijas plānošanā, sabiedriskās diskusijas ceļā noskaidrot nacionālās vērtības un intereses attiecībā uz teritorijas izmantošanu, nosakot svarīgākās valsts ilgtspējīgai attīstībai nepieciešamās teritorijas, to izmantošanu un apsaimniekošanu, Tas, ka Nacionālā plānojuma izstrādāšanas process būs atklāts, nodrošinās, ka lielāka sabiedrības daļa uzzinās par teritoriālās plānošanas uzdevumiem un sabiedrības iespējām tajā piedalīties, tādējādi tas sekmēs sabiedrības lielāku interesi par reģionu, rajonu, pilsētu un pagastu teritorijas plānošanu.

3. NACIONĀLĀ PLĀNOJUMA PAMATPRINCIPI

Nacionālo plānojumu izstrādā, saskaņā ar Latvijas Vides politikas plāna, Eiropas reģionālās un teritorijas (telpiskās) plānošanas hartas un 1992. gada 5.jūnija Riodežaneiro Konvencijas par bioloģisko daudzveidību pamatnostādnēm. Nacionālais plānojums nevar būt pretrunā ar Eiropas Savienības direktīvām, kuras attiecas uz teritorijas plānošanu, tai skaitā ES direktīvu Par noteiktu privātu un sabiedrisku projektu ietekmi uz vidi (85/337/EEC), kā arī ar Latvijas Ekonomiskās attīstības stratēģiju un citiem normatīvajiem aktiem.

Nacionālā plānojumā ievēro šādus pamatprincipus:

atklātība (publicitāte) — plānošanas process sekmē sabiedrības un politiķu līdzdalību, to iniciatīvu veicināšanu pēc iespējas agrīnākā procesa stadijā, nodrošinot informācijas atklātumu,

nepārtrauktība un pēctecība — Nacionālais plānojums tiek periodiski atjaunots, atjaunojot nacionālo plānojumu, tiek izvērtēts iepriekšējais spēkā esošais nacionālais plānojums,

ilglaicīgums — Nacionālais plānojums ir vērsts uz ilglaicīgiem mērķiem,

vispusīgums — Nacionālais plānojums ievēro un koordinē dažādas sabiedrības dzīves jomas un sekmē to attīstību, nodrošina kompleksu pieeju problēmu risināšanai,

funkcionālisms — Nacionālais plānojums ievēro esošās funkcionālās starpnozaru un starpreģionu saites, netraucējot un neizjaucot tās,

decentralizācija — Nacionālais plānojums iekļaujas vienotā plānošanas sistēmā, kas precizē atbildības sadalīšanu starp valsti un pašvaldībām. Pašvaldības atbild par vietējo vidi un savu administratīvo teritoriju un līdzsvaro sabiedrības un privātās intereses šajā teritorijā. Valsts atbild par vides un veselības aizsardzības un drošības pamatjautājumiem un izdod pārskatus un vadlīnijas pašvaldību teritorijas plānošanas uzlabošanai.

4. NACIONĀLĀ PLĀNOJUMA SASTĀVS

Nacionālā plānojuma sastāvā ietilpst:

* teksta materiāls, kurā tiek ietverti valsts nozīmes teritoriju izdalīšanas mērķi, kritēriji, raksturojums, prasības šo teritoriju izmantošanai.

* datu bāzes par Nacionālā plānojuma sadaļās minētajām teritorijām, objektiem un tīkliem,

* kartogrāfiskais materiāls, kurā noteiktā mērogā (no M 1: 100 000 valsts nozīmes teritorijām līdz M 1:1000 000 pārskata kartēm) parādīts esošās un plānotās valsts nozīmes teritorijas, objekti un tīkli. Nacionālā plānojuma izstrādei izmanto vienotu digitālo kartogrāfisko pamatu un programmatūru.

5. NACIONĀLĀ PLĀNOJUMA SATURS

Nacionālo plānojumu veido vairākas daļas: Pārskats par valsts teritorijas izmantošanu, Valsts teritorijas attīstības perspektīva, Valsts nozīmes teritoriju plānojumi un Nacionālā plānojuma vadlīnijas.

5.1. Pārskats par valsts teritorijas izmantošanu

Pārskats par valsts teritorijas izmantošanu ir informatīvs analītisks pamatdokuments pašreizējās situācijas apzināšanai par valsts teritorijas izmantošanu un attīstību. Tas satur informāciju, datus un to interpretāciju par teritorijas attīstības priekšnoteikumiem, attīstības procesiem, tendencēm un problēmām, dažādām iespējām to risināšanā. Vienlaicīgi ar pārskata sagatavošanu uzsāk informācijas un datu uzglabāšanas sistēmas veidošanu. Pārskatam ir informējošs un rekomendējošs raksturs. To apstiprina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

Pārskats par valsts teritorijas izmantošanu ir nepieciešams, lai izstrādātu citas Nacionālā plānojuma sastāvdaļas, Tas ir izmantojams, izstrādājot attīstības plānus un teritorijas plānojumus, kā arī argumentējot Latvijas viedokli teritorijas attīstības jautājumos, tādejādi radot labvēlīgu vidi investīcijām un veicinot atklātu un konstruktīvu dialogu ar ārvalstīm, starptautiskajām un investoru organizācijām. Pārskatu izplata informācijai Saeimas komisijām, Ministru kabinetam, ministrijām un republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām.

Pārskata iespējamais saturs ir šāds: valsts pārvalde un tās teritoriālās vienības, teritorijas attīstības pamatnosacījumi Latvijā (iedzīvotāji, apdzīvojuma struktūra, dabas resursi, infrastruktūra, īpašumi), vērtības (dabas un kultūrvēsturiskās teritorijas, vides kvalitāte, sociālā infrastruktūra), tautsaimniecība, tās attīstības tendences un nepieciešamība pēc teritorijas (rūpniecība, būvniecība, lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība, tūrisms, tranzīta un transporta pakalpojumi), teritorijas attīstības problēmu areāli un konflikti, izstrādātie un perspektīvie projekti teritorijas attīstībā un starptautiskā sadarbība teritorijas plānošanā.

Pārskatam par valsts teritorijas izmantošanu tiek sagatavots kopsavilkums. Tā mērķis ir informēt un izglītot sabiedrību par teritorijas attīstības procesiem un tendencēm valstī, kā arī veicināt sabiedrības iesaistīšanos teritoriju plānošanas procesā. Kopsavilkums tiek publicēts laikrakstā ‘Latvijas vēstnesis" un žurnālā "Logs" un ir pieejams visiem interesentiem.

Pārskatu par valsts teritorijas izmantošanu vēlams aktualizēt gada laikā pirms Saeimas vēlēšanām, tādējādi, no vienas puses izvērtējot padarīto teritorijas attīstības jomā, no otras puses, informējot jaunievēlētos deputātus un valdību par situāciju valstī šajā jomā.

5.2. Valsts teritorijas attīstības perspektīva

Valsts teritorijas attīstības perspektīva ir dokuments Ministru kabineta ieteikumu formā, kurā parādīta nākotnē sasniedzamā vēlamā valsts teritorijas attīstības situācija, ilglaicīgie mērķi un teritorijas attīstības prioritātes.

Izstrādājot Latvijas teritorijas attīstības perspektīvu ieteicams ņemt vērā Eiropas Savienības teritorijas attīstības mērķus, kas noteikti kā rekomendācijas ES dalībvalstīm un kuri cenšas savienot vispārīgos attīstības, līdzsvarotības un saglabāšanas mērķus:

* ekonomikas un vides attīstība jābalsta uz patstāvīgu, stabilu un līdzsvarotu teritorijas struktūru un jāpamato ar citām Eiropas Savienības priekšrocībām, piemēram reģionālo īpatnību daudzveidību,

* līdzsvarota reģionu attīstība, kas samazina pašreizējo nevienlīdzību ekonomiskajos un vides apstākļos, transporta, pakalpojumu un pilsētu funkciju jomā, tādejādi nodrošinot garantētas vienlīdzības iespējas un sociālo atšķirību izlīdzināšanu,

* cik iespējams līdzsvarota, decentralizēta un policentriska pilsētu sistēma ar dažādām sociālās, ekonomiskās, kultūras un zinātnes funkcijām, kas novērstu iedzīvotāju koncentrāciju vienā vietā, bet jaunu perifēriju veidošanos citās vietās,

* vidi saudzējošs un efektīvs, pilsētu savienojošs transporta un komunikāciju tīkls, kas veicinātu Eiropas savienības valstu atšķirību izlīdzināšanu un ekonomisko attīstību, tai skaitā rūpes par komunikācijām perifērijā,

* neapbūvēto teritoriju tīkls, kas nodrošinātu dabas resursu saglabāšanu un aizsargājamo teritoriju funkcionēšanu un dabas resursu saglabāšanu nākošajām paaudzēm.

Valsts teritorijas perspektīvu izstrādā, balstoties uz teritorijas attīstības analīzi, nosakot attīstības tendences un problēmas un vairāku iespēju (konfliktu) areālus teritorijas izmantošanā, kā arī ņemot vērā pašvaldību un atsevišķu nozaru intereses. Perspektīvu izstrādā uz Pārskata par valsts teritorijas izmantošanu un valsts ekonomiskās attīstības stratēģijas pamata, kā arī izmanto nacionālās programmas un nozaru attīstības plānus. Teritorijas attīstības nākotni pilnībā paredzēt nav iespējams, tomēr tai var sagatavoties, it īpaši, ja ir novērota pašreizējā teritorijas izmantošana un tās izmaiņas.

Teritorijas attīstības perspektīva ietver vīziju un stratēģijas. Vīziju veido, balstoties uz attīstības tendencēm un prognozēm vai attīstības scenārijiem (variantiem), kas parāda ilgtermiņa attīstības virzienus. Vīzija ir valsts interešu perspektīvs (nākotnes) redzējums (vismaz pēc 15 gadiem). Attīstības stratēģijas ir saskaņotu prioritāšu, mērķu un rīcību kopums. Stratēģijas vērstas uz vīzijas pamata definēto mērķu sasniegšanu, izmantojot esošos resursus un citas teritorijas stiprās puses un priekšrocības. Valsts teritorijas attīstības perspektīva izvērtē un nosaka mērķus būtiskām teritorijas attīstības jomām — urbanizācija un apdzīvojuma izmaiņas, izmaiņas lauku teritorijās, transports un komunikācijas, vides kvalitāte, dabas un kultūras mantojums u.c.

Tiek izstrādātas viena vai vairākas teritorijas attīstības vīzijas un stratēģijas, no kurām sabiedriskās diskusijas rezultātā izvēlas vienu vēlamo, kura kļūst par valsts teritorijas attīstības perspektīvu. Tā tiek apstiprināta Ministru kabinetā, jo dažādiem politiskiem spēkiem var atšķirties viedoklis par valsts teritorijas izmantošanu nākotnē.

Valsts teritorijas attīstības perspektīvai ir informējošs un rekomendējošs raksturs. Tā nav saistoša pašvaldībām un valsts pārvaldes institūcijām, bet palīdz orientēties teritorijas attīstības iespējās un ilglaicīgajos mērķos, tā saglabā iespējas izvēlēties, pieņemot lēmumus par konkrētiem jautājumiem un teritorijām. Valsts teritorijas attīstības perspektīvas ieteikumu vispārīgais raksturs tiek nodrošināts ar to, ka valsts teritorija tiek plānota mērogā 1:1 000 000 vai sīkākā, tādējādi parādot tikai galvenās teritoriālās iezīmes un attiecības. Uz tās pamata tiek izstrādātas Nacionālais plānojuma valsts nozīmes teritorijas un Nacionālā plānojuma vadlīnijas.

Paralēli iespējama un atbalstāma populāru alternatīvo teritorijas attīstības vīziju un stratēģiju izstrāde. Alternatīvu vīziju un stratēģiju izstrādāšana veicina sabiedrības un tās grupu, piemēram skolnieku, studentu un nevalstisko organizāciju, piedalīšanos diskusijā par valsts teritorijas attīstības perspektīvu. Piemēram, par diskusijas tematu var kļūt divas sekojošas alternatīvas — iedzīvotāju koncentrācija metropolē vai vairākos reģionu centros.

5.3. Valsts nozīmes teritorijas

Valsts nozīmes teritorijas ir teritorijas ar noteiktām īpašām valsts interesēm to izmantošanā un prasībām to plānošanai. Plānojumi, kuros noteiktas valsts nozīmes teritoriju robežas un prasības pašvaldību plānojumu izstrādāšanai šajās teritorijās un ierobežojumi to izmantošanai ir Nacionālā plānojuma saistošās daļas, kas tiek pieņemtas Ministru Kabineta noteikumu formā.

Tiek noteiktas sekojošas Valsts nozīmes teritorijas :

* valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu, derīgo izrakteņu un atradņu teritorijas,

* valsts nozīmes īpaši vērtīgās lauksaimniecības un mežsaimniecības teritorijas,

* valsts nozīmes infrastruktūras objekti un tīkli,

* apdzīvojuma struktūra un tās attīstība,

* valsts nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas, t. sk. "dabas pamatnes" (ekoloģisko koridoru) teritorijas,

* valsts nozīmes kultūrvēsturiskās teritorijas,

* valsts aizsardzības objekti un teritorijas,

* valsts nozīmes paaugstināta riska teritorijas (applūstošās, vēja un ūdens erozijas, noslīdeņu un nogruvumu apdraudētās teritorijas, paaugstināta pazemes ūdeņu piesārņojuma riska, karsta un sufozijas apvidi, teritorijas un ugunsbīstamus un sprādzienbīstamus objektus),

* valsts nozīmes rezerves teritorijas īpašiem mērķiem (teritorijas, kas tiek noteiktas valsts funkciju realizēšanai atbilstoši šodienas un nākotnes vajadzībām).

Šīs Valsts nozīmes teritorijas tiek precizētas pēc Pārskata par valsts teritorijas izmantošanu un Valsts teritorijas attīstības perspektīvas izstrādāšanas. Teritorija un dabas resursi jāizmanto pēc iespējas ilgāk gan no ekoloģiskā, gan arī no sociālā un ekonomiskā viedokļa. Ja ir grūtības šīs intereses savietot, valsts var noteikt, kuras prasības ir nozīmīgākās noteiktā teritorijā. Nosakot valsts intereses attiecībā uz kādu teritoriju, izmanto noteiktus kritērijus. Kritēriju izvēle ir ļoti būtiska, lai izvairītos no nelietderīgas datu un informācijas vākšanas. Viens no kritērijiem ir noteiktā zemes izmantojuma veida īpatsvars pret kopējo valsts teritorijas platību. Piemēram, procentuāli nosakot īpaši vērtīgo lauksaimniecības zemju īpatsvaru noteiktā apvidū. Cits kritērijs ir teritorijas ar īpašiem apstākļiem un izvietojumu, kas jārezervē speciāliem mērķiem. Piemēram, ostas var izvietot tikai dabīgi īpaši piemērotās un izveidotās vietās. Teritorijas ir nepieciešams arī rezervēt tādiem izmantošanas veidiem, ko pēc savas iniciatīvas neplāno pašvaldības, tomēr tie ir būtiski nepieciešami visas sabiedrības dzīves nodrošinājumam.

Valsts nozīmes teritoriju plānojumi var tikt izstrādāti un pieņemti pa sadaļām.

5.4. Nacionālā plānojuma vadlīnijas

Nacionālā plānojuma vadlīnijas ir dokumenti, ko apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Nepieciešamības gadījumā tās var sagatavot un pieņemt Ministru kabineta ieteikumu formā. Vadlīnijas adresē valsts pārvaldes institūcijām un pašvaldībām, kuras pieņem lēmumus par teritorijas izmantošanu.

Nacionālā plānojuma vadlīnijas sagatavo, pamatojoties uz izstrādāto Pārskatu par valsts teritorijas izmantošanu un Valsts teritorijas attīstības perspektīvu, kā arī uz pašvaldību plānošanas labākajiem praktiskajiem piemēriem. Vadlīnijas atspoguļo labākos risinājumus teritorijas ilgtspējīgai izmantošanā un apsaimniekošanā, ņemot vērā normatīvajos aktos un nozaru attīstības plānos un programmās ietvertās prioritātes. Vadlīnijas var attiekties uz Latvijas teritoriju kopumā vai uz atsevišķām tās daļām, piemēram, piekrastes joslas plānošana, pierobežas joslas plānošana, sabiedriskais transports un teritorijas plānošana, vides kvalitātes nodrošinājums teritorijas plānojumos, teritorijas plānošanas līdzekļi sabiedriskās drošības nodrošināšanai, brīvo ekonomisko zonu teritorijas plānošana, sabiedrības iesaistīšana teritorijas plānošanā. Vadlīnijām var tikt pievienoti grafiski un kartogrāfiski demonstrācijas materiāli.

6. NACIONĀLĀ PLĀNOJUMA IZSTRĀDĀŠANA

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nodrošina nacionālā plānojuma izstrādāšanu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu par Nacionālā plānojuma uzsākšanu, izpildes termiņiem un Nacionālā plānojuma vadības grupas sastāvu.

Ministru kabinets izdod rīkojumu par Nacionālā plānojuma uzsākšanu, izveido Nacionālā plānojuma vadības grupu un pieņem Nacionālā plānojuma saistošās daļas kā Ministru kabineta noteikumus vai Nacionālā plānojuma rekomendējošās daļas kā Ministru kabineta ieteikumus.

Nacionālā plānojuma izstrādāšanu uzrauga vadības grupa, kura izveidota ar Ministru kabineta lēmumu, iekļaujot tajā pārstāvjus no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un citām ministrijām, Latvijas Pašvaldību Savienības, kā arī no pašvaldībām. Vadības grupa nodrošina saikni ar citām ministrijām un pašvaldībām. Tai ir koordinējošas un padomdevējas funkcijas.

Nacionālā plānojuma izstrādāšanā tiek iesaistītas pašvaldības, tā apspriešanā tiek dota iespēja piedalīties visiem interesentiem.

Nacionālā plānojuma izstrādāšanu finansē no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, atbilstoši ikgadējā likumā "Par valsts budžetu" Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas attiecīgajai programmai paredzēto līdzekļu apropriācijai. To izstrādei var piesaistīt starptautisko organizāciju, Eiropas Savienības programmu un fondu, kā arī citu fondu līdzekļus.

Kopsakarā ar Ministru kabineta 1998.gada 17.marta rīkojumu nr.133 (skat. šā "Latvijas Vēstneša" numura 5.lappusē)