Mūsu lauki, mūsu barotāji

Ar skatu no iekšienes, par pērno darbu gadu

Daina Buševica, Latvijas Statistikas institūta pētniece, — "Latvijas Vēstnesim"

Latvijā 1997.gadā no visas lauksaimnieciskās produkcijas 41,8% ražoja palīgsaimniecības un piemājas saimniecības, 36,9% — zemnieku saimniecības, t.i., iedzīvotāju saimniecības 78,7% un 21,3% — statūtsabiedrības un valsts saimniecības.

Lai vērtētu lauksaimniecisko ražošanu valstī, bez iedzīvotāju saimniecībām (skat. "LV" 9.12.97.) tika iegūti dati par 375 statūtsabiedrību (SIA, akciju sabiedrību, paju sabiedrību, kooperatīvo sabiedrību) un valsts saimniecību darbību.

Dati par visu lauksaimniecību aprēķināti kā svērtie aritmētiskie vidējie. Par svariem izmantota ražotās produkcijas vērtība, bet ne lauksaimniecībā izmantojamā zeme, jo valstī 1997.gadā bija 402,4 tūkst.ha neapsaimniekotas zemes platības.

Galvenie konjunktūras vērtējuma rezultāti apkopoti 1.tabulā.

Konjunktūras vērtējums

Ar saimniecībā esošo apstrādājamo zemes platību bija apmierināti 75% lauksaimnieku; iedzīvotāju saimniecībās — 79%, bet statūtsabiedrībās un valsts saimniecībās — tikai 58%. Pēdējās konjunktūras saldo ir par 34 procenta punktiem sliktāks nekā iedzīvotāju saimniecībās. Esošās zemes platības 1997.gadā daļēji zaudēja 14% lauksaimniecības uzņēmumu; statūtsabiedrībās un valsts saimniecībās gandrīz puse — 48%, iedzīvotāju saimniecībās tikai — 5%. Tas liecina, ka saimnieciskā un likumdošanas vide statūtsabiedrībām un valsts saimniecībām nav labvēlīga.

Tomēr visgrūtāk saimniecībās ir ar finansēm. Tikai 1% aptaujāto savu pašreizējo finansiālo stāvokli uzskata par labu (0,8% iedzīvotāju saimniecībās,1,3% statūtsabiedrībās un valsts saimniecībās), bet gandrīz puse — 48% — par sliktu (45,9% iedzīvotāju saimniecībās, 57,9% statūtsabiedrībās un valsts saimniecībās). Finansu stāvokļa saldo statūtsabiedrībās un valsts saimniecībās ir par 11,5 procenta punktiem sliktāks nekā iedzīvotāju saimniecībās.

Salīdzinājumā ar 1996.gadu daļai saimniecību finansu stāvoklis ir mazliet uzlabojies, tomēr gandrīz pusei saimniecību valstī (40%) tas ir ļoti neapmierinošs.

Finansiālā stāvokļa tālāku pasliktināšanos prognozē 28% lauksaimniecības uzņēmumu (24% iedzīvotāju saimniecību un 44% statūtsabiedrību un valsts saimniecību). Samērā sliktu perspektīvu atspoguļo arī lauksaimniecībai kopējais konjunktūras saldo — 20.

Finansu problēma lauksaimniecībā ir jārisina visas tautas saimniecības kontekstā, gan palielinot iedzīvotāju pirktspēju, gan lauksaimniecības produkcijas eksportu, gan daudz krasāk ierobežojot gaļas un olu kontrabandu, kā arī būtiskāk samazinot tās produkcijas importu, ko valstī var ražot paši, it sevišķi ābolus un ogas.

Viens no sliktu konjunktūras rādītāju cēloņiem ir nepietiekams ražotās produkcijas pieprasījums. Pamatprodukcijas realizācijas iespējas, salīdzinot ar 1996. gadu, ir uzlabojušās tikai 6% saimniecību, bet pasliktinājušās 17% saimniecību. Statūtsabiedrībās un valsts saimniecībās konjunktūras saldo ir par 10 procenta punktiem sliktāks nekā iedzīvotāju saimniecībās. Ir palielinājies pieprasījums pēc piena. Cūkgaļas realizācijas iespējas palikušas iepriekšējā līmenī, bet samazinājušās graudu pārdošanas iespējas.

Produkcijas realizācijas risinājums ir nesaraujami saistīts ar saimniecības finansiālā stāvokļa uzlabošanos.

Trīs nozīmīgāko rādītāju kvintesenci izsaka konfidences rādītājs, ko aprēķina kā minēto rādītāju saldo aritmētisko vidējo. Nozīmīgāko rādītāju konjunktūras saldo bija zemes platības pietiekamība: -11; pamatprodukcijas pieprasījums tirgū: -11; prognozējamais finansiālais stāvoklis pēc gada: -20. Līdz ar to konfidences rādītājs lauksaimniecībā ir -14[(-11-11-20):3]. Iedzīvotāju saimniecībās tas ir par 4 procenta punktiem labāks, bet statūtsabiedrībās un valsts saimniecībās — par 15 procenta punktiem sliktāks nekā vidējais jeb gandrīz 3 reizes sliktāks nekā iedzīvotāju saimniecībās: (-10 un -29,3).

Tādēļ ir jāveltī lielāka uzmanība ražošanas un ar to saistīto jautājumu sakārtošanai tieši statūtsabiedrībās un valsts saimniecībās, jo tajās 1997.gadā joprojām ražoja vairāk nekā trešo daļu no lauksaimniecības produkcijas.

Neapmierinošais finansu stāvoklis

Tā kā viskritiskākais stāvoklis saimniecībās ir tieši finansu jomā, šī jautājuma analīze veikta plašāk. Pats būtiskākais faktors finansu stāvokļa uzlabošanai saimniecībā ir — saņemt laikā naudu par realizēto produkciju, uz to norāda vairāk nekā puse — 59,7% respondentu statūtsabiedrībās un valsts saimniecībās, 24,8% iedzīvotāju saimniecībās.

Vairāk nekā trešdaļa respondentu (37,3%) vēlas saņemt kredītu ar atvieglotiem noteikumiem, galvenokārt pamatlīdzekļu atjaunošanai.

Produkcijas iepirkuma cenu palielināšanu kā prioritāru pasākumu finansu stāvokļa uzlabošanai atzīmē 49% respondentu iedzīvotāju saimniecībās un 31% — pārējās saimniecībās. Šajā gadījumā būtiskākais ir maksimāli samazināt starpposmu skaitu produkcijas ceļā no ražotāja līdz patērētājam, bet par likvidēto starpposmu izmaksām varētu palielināt samaksu par produkciju tieši ražotājam.

Apmēram 40% respondentu iestājas par nodokļu samazinājumu lauksaimnieciskai darbībai, iesakot pievienotās vērtības nodokli noteikt produkcijai 10% apmērā, bet 8% respondentu iesaka veidot optimālas proporcijas starp lauksaimniecības produktu cenu un energoresursu cenu kāpumu valstī.