Mūsu lauki, mūsu barotāji

Ar skatu no iekšienes, par pērno darbu gadu

Daina Buševica, Latvijas Statistikas institūta pētniece, — "Latvijas Vēstnesim"

Cēloņi ražošanas sašaurināšanai

Mijiedarbībā ar finansu problēmu lauksaimniecībā pastāv arī ražošanas sašaurināšanas problēma.

Salīdzinot ražotos lauksaimniecības produktus 1997. gadā ar 1995. gadu visu veidu saimniecībās, redzams, ka ir pieaugusi graudu ražošana (klētssvarā) par 350 tūkst.t (50%), cukurbiešu — par 138 tūkst.t (55%), piena — par 38 tūkst.t (4%) un par 44 milj. (10%) olu ražošana.

Samazinājusies šajā laika periodā ir kartupeļu ražošana par 21 tūkst. t (2%), dārzeņu — par 71 tūkst. t (32%), lopbarības sakņu — par 53 tūkst. t (12%), ilggadīgo zālāju, siena — par 48 tūkst.t (7%), it sevišķi lopu nodošana kaušanai (dzīvmasā) — par 72 tūkst.t (43%).

Nozīmīgākie lauksaimnieciskās ražošanas sašaurināšanas rādītāji ir parādīti 2.tabulā.

Kā būtiskāko iemeslu ražošanas sašaurināšanai saimniecību vadītāji vērtē naudas trūkumu gan iedzīvotāju saimniecībās (41%), gan pārējās saimniecībās (77%).

Veca, nolietojusies tehnika ir otrs nozīmīgākais ražošanas sašaurināšanas iemesls. To kā traucējošu norāda 24% iedzīvotāju saimniecību un 50% pārējo saimniecību vadītāji, t.i., pēdējie par 26 procenta punktiem biežāk nekā iedzīvotāju saimniecības. Tas sasaucas ar iepriekšminēto vadītāju vēlmi ņemt kredītu pamatlīdzekļu atjaunošanai.

Zīmīgi, ka par darbaspēka trūkumu sūdzas tikai 5% respondentu, pārējo saimniecību vadītāji galvenokārt norāda uz speciālistu trūkumu, it sevišķi Talsu rajonā. Iedzīvotāju saimniecībās šis rādītājs bija par 17 procentu punktiem lielāks. Acīmredzot iedzīvotāju saimniecībās darbaspēkam izvirza augstākas prasības.

Lielākā daļa iedzīvotāju saimniecību (85%) un 47% pārējo saimniecību vadītāju uzskata, ka pieprasījums tirgū pēc ražotās produkcijas 1997.gadā , salīdzinot ar 1996. gadu, nav mainījies.

Produkcijas realizācijas iespējas

Savu pamatprodukciju saimniecības realizē galvenokārt pārstrādes uzņēmumiem — 78% no atbildējušo statūtsabiedrību un valsts saimniecību skaita, kas par 8 procenta punktiem pārsniedz iedzīvotāju saimniecību produkcijas realizāciju pārstrādes uzņēmumiem. Pārstrādes uzņēmumiem tiek nodoti gandrīz visi realizētie graudi, piens, mājlopi gaļai, cukurbietes, lini — 80% atbilžu. Arī dārzeņi, kartupeļi, pat zemenes tiek nodotas pārstrādes uzņēmumiem — 2% atbilžu.

Produkcijas realizācija tieši tirgū — 14,1% statūtsabiedrībās un valsts saimniecībās — ir par 3,1 procenta punktu lielāka nekā iedzīvotāju saimniecībās.

Tirgū bez ikdienā nepieciešamajiem produktiem — piena, gaļas, kartupeļiem, dārzeņiem — 5% no atbildējušo statūtsabiedrību un valsts saimniecību skaita — realizē arī graudus — 4% respondentu. Tāpat bez āboliem un ogām — 0,5% saimniecību, tiek pārdoti sivēni — 0,5% saimniecību, kažokādas — 0,5%, zoslēni, zāļu sēklas u.c. produkcija.

Toties realizācija tirgū ar starpniekiem statūtsabiedrībās un valsts saimniecībās (8,2% respondentu) ir par 6,8 procenta punktiem mazāka nekā iedzīvotāju saimniecībās. Tātad savu produkciju statūtsabiedrības un valsts saimniecības pēc iespējas, cenšas realizēt pašas, lai gūtu lielāku ienākumu. Ar starpniekiem visvairāk realizē gaļu — 3,5% saimniecību, arī dārzeņus un kartupeļus — 1,6% respondentu, kā arī graudus — 1% saimniecību.

10% produkciju statūtsabiedrības un valsts saimniecības realizē ar veikalu starpniecību. Iedzīvotāju saimniecības veikala pakalpojumus produkcijas realizācijā izmanto par 7 procenta punktiem mazāk. Statūtsabiedrības un valsts saimniecības ar veikalu starpniecību visvairāk realizē gaļu — 3,5%, olas — 1,6%, kā arī dārzeņus, kartupeļus — 2% , mazāk pienu, ogas, ābolus,maizi — 1%.

2 procenti statūtsabiedrību un valsts saimniecību ražoto produkciju eksportē bez starpnieka tieši, bet ar starpnieku — 2,2%. Eksportā gan tieši, gan ar starpnieku nozīmīgākā prece ir zirgi (1,6% respondentu), kā arī kokmateriāli (1% saimniecību), arī kvieši, kažokādas, konfektes "Gotiņa".

Pakalpojumi un saimniecību specializācija

Jāatzīmē, ka saimniecības labprāt izmanto servisa pakalpojumus, kas cieši saistīti ar diskutējamo jautājumu par saimniecību kooperēšanos.

Saimniecības visvairāk izmanto tehnikas remonta kā arī transporta pakalpojumus — 52% respondentu. Iedzīvotāju saimniecībās šo pakalpojuma veidu izmantoja par 44 procenta punktiem mazāk.

Arī veterinārie pakalpojumi ir iecienīti — 43,7% saimniecībās. Iedzīvotāju saimniecībās šie pakalpojumi tika izmantoti par 20,7 procenta punktiem mazāk.

Samērā bieži izmanto arī graudu kaltēšanas un uzglabāšanas pakalpojumus — 36,2% respondentu. Iedzīvotāju saimniecībās arī šo pakalpojuma veidu izmantoja par 25,2 procenta punktiem mazāk.

Tā kā iepriekš minētie pakalpojuma veidi ir samērā dārgi un tas sadārdzina produkcijas pašizmaksu, iedzīvotāju saimniecību vadītāji tos centās izmantot pēc iespējas mazāk, atšķirībā no statūtsabiedrību un valsts saimniecību vadītājiem.

Tehnikas pakalpojumus ražas novākšanā izmantoja 19,6% respondentu, kas ir par 5,4 procenta punktiem mazāk nekā iedzīvotāju saimniecībās.

Tehnikas pakalpojumus zemes apstrādē izmantoja tikai 9,6% saimniecībās, tas ir pilnīgi pretēji nekā iedzīvotāju saimniecībās, kur šis bija pats nozīmīgākais pakalpojumu veids, t. i. , par 22,4 procenta punktiem pieprasītāks.

No pārējiem pakalpojumiem gandrīz vienādi tika izmantoti mehānisko darbnīcu un gatera pakalpojumi, fermu serviss, augsnes kaļķošana, komunālie pakalpojumi u. c. (2,2% saimniecību).

Statūtsabiedrību un valsts saimniecību vadītāji atšķirībā no iedzīvotāju saimniecībām labprāt atbildēja uz jautājumu par saimniecības specializāciju. Domājams tāpēc, ka šo saimniecību grupā veic grāmatvedības uzskaiti atšķirībā no lielākās daļas iedzīvotāju saimniecību, kur grāmatvedības nav.

Statūtsabiedrības un valsts saimniecības ir specializējušās galvenokārt jaukta tipa nozarē, t.i., augkopības un lopkopības produkcijas ražošanā — tā atbild 37,3% respondentu. Kā pamatnozare augkopība pastāv 25,6% saimniecību, bet lopkopība — 26,1% saimniecību, t.i., par 0,5 procenta punktiem dodot priekšroku lopkopībai.

Augkopībā dominējošā ir graudkopība, tā atbild 33,3% respondentu. Tālāk seko jaukta augkopība (9,9% respondentu) — gan graudkopība, gan dārzkopība. 2,9 procentos saimniecību ražošanas pamatnozare ir ilggadīgie stādījumi. Ar dārzkopību kā pamatnozari nodarbojas 2,4% saimniecību.

Lopkopībā dominē piena lopkopība — 28,5% respondentu saimniecību. Kombinētā lopkopība, t. i., liellopi audzēšanai, nobarošanai un pienam, kā pamatnozare ir 13,9% saimniecību, bet cūku audzēšana — 10,9% saimniecību. Ar putnkopību nodarbojas 3,2% saimniecību.

Saimniecību specializācija ir cieši saistīta ar produkcijas pašizmaksas samazināšanu, tās kvalitātes uzlabošanu u.c. noteicošiem faktoriem produktu konkurencei gan pašmāju tirgū, gan eksportā.

1.tabula

Ražošanas konjunktūras vērtējums lauksaimniecībā 1997.gadā

1 Respondentu īpatsvars, kas devuši pozitīvas un negatīvas atbildes, procentos, pārējās atbildes neitrālas.

2 Pozitīvs vērtējums "+" atkarībā no jautājuma satura nozīmē atbildi "jā", "palielinājies", "pilnīgi pietiekami", "par daudz" u.tml.

3 Negatīvs vērtējums "-" nozīmē "nē", "nepietiekams", "samazinājies" u.tml.

4 Konjunktūras saldo ir starpība starp pozitīvo un negatīvo vērtējumu.

2.tabula

Ražošanas sašaurināšanas rādītāji lauksaimniecības uzņēmumos 1997.gadā

* Ailes procenta kopsumma pārsniedz 100, jo 50% saimniecību ir norādījušas vairākas atbildes.