Par starptautisko tiesību normām un Latvijas likumdošanu

Turpinājums no 1.lpp.

Nepastāvot nacionālajai tiesiskajai bāzei un kvalificētiem starptautisko tiesību speciālistiem, kas izvērtētu konvenciju atbilstību nacionālajiem likumiem un nodrošinātu iespēju reāli pildīt konvencijas nosacījumus, pievienoties daudzajām konvencijām tikai formas pēc nav lietderīgi, jo efektīva starptautiski tiesiskā sadarbība un tiesiskā palīdzība būs sarežģīti īstenojama.

Veiksmīga tiesību normu piemērošana ir atkarīga arī no tādas darbības kā normatīvo aktu seku prognoze, t.i., novērtējot likumu politisko, ekonomisko ietekmi, prognozējot likumu varbūtējās sekas pēc to spēkā stāšanās, nodrošinot ar likumu piemērošanu saistīto izdevumu pastāvīgu kontroli. Latvijā NPAP — Nacionālās programmas acquis pārņemšana paredz, ka ir jāveido normatīvo aktu seku novērtēšanas sistēma.

1995. gadā OECD (angļu val. — Organisation for Economic Cooperation and Development) — Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija pieņēma ieteikumu dalībvalstīm noteikt pārvaldes metodes, ar kuru palīdzību tiktu nodrošināta valdības izdoto normatīvo aktu kvalitāte. Latvijai, veidojot savas nacionālās normatīvo aktu seku novērtēšanas sistēmas, ir iespēja pārņemt to normatīvo aktu projektu izstrādāšanas metodoloģiju, kuru OECD valstis laika gaitā ir pilnveidojušas. OECD padome ir iekļāvusi normatīvo aktu pārbaudes sarakstā jautājumus, kurus daudzas OECD valstis izmanto likumu izstrādāšanas procesā (piemēram, likumu piemērošana; visu ieinteresēto pušu iespēja izteikt savu viedokli u.c.). Pastāv arī tāda programma kā RIA ( angļu val. Regulatory Impact analysis) — Vadības iedarbības analīzes, ar kuras palīdzību tiek vērtēti normatīvo aktu projekti. RIA programma paredz to budžeta izdevumu, kas saistīti ar normatīvo aktu piemērošanu, aprēķināšanas kārtību. RIA vienkāršākās formas izpausme ir saraksts ar normatīvā akta piemērošanas pozitīvajām, negatīvajām un nenoteiktajām sekām. Eiropas valstis izmanto RIA programmas kā vienu no līdzekļiem valstisku problēmu risinājumiem, lēmuma pieņemšanā par likumprojekta tālāku virzību ņemot vērā vairākus faktorus, kas saistīti ar politiskiem apsvērumiem, starptautisko līgumu saistībām, ekspertu atzinumiem. RIA programmas veic arī ieņēmumu un izmaksu analīzi, lai informētu lēmumu pieņēmējus par tām alternatīvām, kuras būtu izdevīgākas sabiedrībai izmaksu ziņā.

Latvijā 1996. gada 30. aprīļa Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības noteikumi gan ietver prasību prognozēt paredzamās tiesību akta pieņemšanas politiskās un sociālās sekas un rezultātus, tā izpildei nepieciešamos finansu līdzekļus un šo finansu līdzekļu avotus, tomēr detalizētāka metodoloģija projektu analīzes veikšanai un konkrēta atbildīga valsts institūcija, kas veiktu normatīvo aktu piemērošanas seku prognozi, pašreiz nepastāv. Līdz ar pievienošanos konvencijām un no tām izrietošām saistībām pildīt citu valstu lūgumus Latvijai ir jārealizē starptautiskā tiesiskā sadarbība, kas būs neefektīva, ja laikus, vēl projekta izstrādāšanas stadijā, paralēli netiks radīti projekta īstenošanas fondi vai resursi, kas nodrošinātu slikumu reālu funkcionēšanu vai īstenošanu tālākā perspektīvā.

Veidojot vēlamo juridisko bāzi starptautiskās tiesiskās sadarbības īstenošanai, vispirms ir jāņem vērā iespēja reāli pildīt tos uzdevumus, kas izriet no Latvijas starptautiskajām saistībām, tajā skaitā — pilnveidot valsts institūciju struktūras atbilstoši konvencijas prasībām , nepārtraukti paaugstinot to speciālistu profesionālo kvalifikāciju.

Starptautisko tiesību normu piemērošanas ideālais variants būtu, ja, cilvēks, griežoties pēc tiesiskās palīdzības, justu vismaz interesi veicināt, ja ne panākt viņam labvēlīgu jautājuma risinājumu.