Programmu 1995.—1997.gadam analizē Ekonomikas ministrijas Investīciju departaments

Turpinājums. Sākums "Privātīpašuma"Nr.10

2.Valsts investīciju programmas attīstības tendences

1995., 1996., 1997., 1998.gadā

2.1. Valsts investīciju programmas finansējuma sadalījums pa gadiem, avotiem, to dinamika

Faktiskie dati par 1995. un 1996.gadā VIP izmantoto finansējumu liecina, ka viena procenta robežu no IKP sasniedz kopējais finansējums no valsts pamatbudžeta un valsts aizdevumiem. 1997.gada ieplānotie finansējuma skaitļi ir tuvi valdības noteiktām robežām, budžeta un aizdevumu komponenti ir attiecīgi 0,96% un 1,92% no IKP.

Salīdzinot 1996. un 1997.gada VIP faktiski izlietoto finansējumu, jāsecina, ka nav izpildīti 1996.gada 8.oktobra Ministru kabineta noteikumu nr.377 "Valsts investīciju programmas sagatavošanas, finansēšanas un realizācijas kārtība" 24.punkta nosacījumi. Šis punkts paredz ik gadus VIP finansējumam novirzīt no pamatbudžeta ne mazāk kā vienu procentu no IKP, bet no valsts aizdevumu un valsts garantētajiem kredītiem — attiecīgi divus procentus no IKP. Tabulas dati apstiprina, ka, plānojot VIP finansējumu no valsts budžeta un ārvalstu aizdevumiem, tiek ņemtas vērā daudz optimistiskās prognozes, kas neatbilst reālajai situācijai valsts finansēs. Iepriekšējo gadu pieredze arī liecina, ka gada laikā VIP finansējums tiek grozīts, pārdalot finansējumu par labu neatliekamajām budžeta vajadzībām.

1998.gada VIP fiansējuma ieplānotie skaitļi sasniedz Ministru kabineta noteiktās robežas. Šī situācija liecina par atveseļojumu valsts finansu jomā un pieaugušo izpratni par VIP nozīmi valsts pamatinfrastruktūras attīstībā.

2.2. Valsts investīciju programmas finansējuma sadalījums pa nozarēm, tā dinamika

VIP finansiālā struktūra dažādos sektoros ir stipri atšķirīga, salīdzinot finansēšanas avotu īpatsvaru nozaru projektu realizācijā.

5. tabula

1997.gadā VIP faktiski izlietotais finansējums nozaru griezumā,

1995., 1996., 1997.gadā galvenā uzmanība, paredzot finansējumu, tiek pievērsta valdības noteiktajām enerģētikas, satiksmes un sakaru, kā arī vides aizsardzības nozares prioritātēm.

6.tabula

1997.gadā faktiski izlietotais un 1998.gadā plānotais VIP finansējums nozaru griezumā

1997. gadā enerģētikas, transporta un vides aizsardzības nozarēm ir paredzētas 3/4 no kopējiem VIP finansu resursiem. Nākamās nozares ir labklājība un iekšlietas. Šīm nozarēm attiecīgi ieplānotais finansējums bija virs 4% no kopējās ieplānotās VIP summas. Arī 1998.gadā plānošanas pieeja nav mainījusies attiecībā uz šīm nozarēm.

2.3. Valsts investīciju programmas prioritārās nozares

Valdības noteiktie Valsts investīciju programmas prioritārie sektori ir enerģētika, satiksme un vides aizsardzība. Šo sektoru projektiem ir paredzēts liels ārvalstu finansiālais atbalsts (aizdevumi un ārvalstu neatmaksājamā palīdzība, ārvalstu dāvinājumi), salīdzinot ar citiem VIP sektoriem.

Valsts investīciju programmas projekti enerģētikas jomā ietver ar siltumapgādes uzlabošanu saistīto problēmu risināšanu un elektroenerģijas ražošanas optimizāciju. Enerģētikas sektora projekti paredz uzlabot apkures sistēmu un gāzes apgādi (apsildes katlu sistēmu uzlabošana, apsildes katlu piemērošana vietējam kurināmam, siltumtīklu rekonstrukcija un attīstība), rekonstruēt spēkstacijas.

Lielākie investīciju projekti transportā un sakaru jomā paredz satiksmes infrastruktūras uzlabošanu un attīstību. Pieteiktie un realizētie projekti ir orientēti uz satiksmes drošības palielināšanu un transporta pakalpojumu pilnveidošanu (ostu rekonstrukcijas un attīstības projekti, autoceļu rekonstrukcijas un izbūves projekti, jaunās autoceļu uzturēšanas ziemas tehnoloģijas ieviešana). Transportā lielākie finansu ieguldījumi ir Latvijas galveno autoceļu segumu atjaunošanā, ostu infrastruktūras uzlabošanā (jūras ostu rekonstrukcija un padziļināšana), autoceļu un tiltu remontdarbos.

Pēdējā laikā lielāka nozīme tiek piešķirta valsts sakaru sistēmas darbības uzlabošanai. Informatīvo sakaru jomā ir paredzēts izstrādāt vienotu nacionālā informātikas attīstības stratēģiju un tās īstenošanas programmu visās informācijas lietošanas jomās. Projekts paredz nodrošināt valsts informācijas un telekomunikāciju tīklu savienojamību, kas sekmētu valsts iestāžu sadarbību informācijas lietošanā un informatīvo pakalpojumu sniegšanā.

Vides aizsardzības jomā investīciju projekti nodrošina ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu pilnveidošanu Liepājā un Daugavpilī, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūvi Latvijas pilsētās un ciematos. Optimālā rezultāta sasniegšanai šie projekti ir apvienoti programmās "800+" un "500-".

2.4. Valsts investīciju programmas projektu reģionālais izvietojums

Dati par 1995.-1997.gada VIP liecina, ka programmas projekti aptver visu Latvijas teritoriju. Rīgas rajonā ir vērojams vislielākais projektu blīvums. Lielākā daļa VIP projektu tiek realizēta ap reģioniem ar lielu infrastruktūras koncentrāciju (Liepāja, Daugavpils, Valmieras–Cēsu reģions).

1995.-1997.gada VIP projektu ģeogrāfiskais izvietojums

Valsts investīciju programmas ietvaros tiek realizēti vairāki projekti-programmas, kas aptver visu Latvijas teritoriju un skar vairākas nozares. Tie ir Satiksmes ministrijas, Izglītības un Zinātnes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un citu iestāžu investīciju programmu projekti.

Apkopojot datus par 1998.gadā finansējamiem projektiem, varam secināt, ka VIP aptver visu Latvijas teritoriju. Izņēmums ir tikai daži rajoni, kuros projekti vai nu tika realizēti iepriekšējos gados (piem. Ludzas vai Kuldīgas rajons) vai ir paredzēti nākotnē (piem., Bauskas vai Dobeles rajons). Vislielākais projektu skaits ir sakoncentrēts ap Rīgas pilsētu un rajonu. Tas ir saistīts ar lielu infrastruktūras koncentrāciju ap šo reģionu. Nākamie rajoni pēc realizējamo projektu skaita 1998.gadā ir Liepājas (5), Aizkraukles (6) un Cēsu (5) rajons.

Latvijas Valsts investīciju programmas (VIP) 1998. gadam projektu izvietojums

Visu Latviju aptver projekti: 1EN 4EV 9TR 6IA 5OP 3WE 2CU 3ED 3AG 5MD

VIP sektori:

Secinājumi un priekšlikumi

Ideālā gadījumā Valsts investīciju programma ir jāveido "no lejas uz augšu". Tas nozīmē, ka Valsts investīciju programmā jābūt iekļautiem labākajiem projektiem no nozaru ministrijām un pašvaldībām, ar lielāko pozitīvo projekta tīro šodienas vērtību (Net present value - NPV) vai izmaksu efektivitāti. Būtu jārealizē tie projekti, kuriem tīrā šodienas vērtība ir pozitīva, taču finansu resursu ierobežotība prasa kopējo Valsts investīciju programmas projektu apjomu pieskaņot pieejamajiem resursiem, līdz ar to atlasīt labākos projektus. Rezultātā Valsts investīciju programmā ir jāiekļauj tie projekti, kuru kopējā tīrās šodienas vērtības summa sasniedz maksimumu.

Tā kā daļa Valsts investīciju programmā iesniegto projektu nav novērtēti, tad tiem nav iespējams lietot "no lejas uz augšu" pieeju. Tiek izmantota "no augšas uz leju" pieeja. Tiek realizēti projekti, kurus atbalsta Saeima, valdība, Finansu ministrija un nozaru ministrijas. Tā kā nav iespējams objektīvi novērtēt projekta rezultātā radušos ieguvumus, palielinās projektu iesniedzēju ietekme, lemjot par Valsts investīciju programmas galīgā varianta sastādīšanu. Šī procedūra nav efektīva, jo projektu iesniedzēji savu enerģiju patērē, lai aizkavētu projektu noraidīšanu, nevis lai atlasītu labākos projektus. Šinī gadījumā cieš Valsts investīciju programmas kopējā kvalitāte.

Latvijā 1995. gadā valsts investīciju programmu apjoms no valsts pamatbudžeta bija 0,6% no IKP, 1996. gadā - 0,5% no IKP, 1997. gadā - 0,7% no IKP. Tajā pašā laikā Igaunijā attiecīgi pa gadiem šie apjomi bija šādi - 1,8%, 2,3% un 2,2%, bet Lietuvā - 1,0%, 1,6% un 1,6%.

Atpalicība no kaimiņvalstīm ir redzama vēl labāk, analizējot Valsts investīciju programmas kopīgos finansu resursus (no valsts budžeta, valsts garantētajiem kredītiem u.c. avotiem). Tie Latvijā 1995. gadā veidoja 1,2% no IKP, 1996. gadā - 1,7%, 1997. gadā - 2,6%. Tajā pašā laikā Igaunijā attiecīgi pa gadiem šie apjomi bija šādi - 4,0%, 4,9% un 4,1%, bet Lietuvā - 5,8%, 6,2% un 7,1%.

Pašreizējais valsts investīciju līmenis ir acīmredzami nepietiekams. Tas atpaliek ne tikai no mūsu kaimiņu - Igaunijas un Lietuvas līmeņa, bet arī no OECD vidējā līmeņa. Jāatzīmē, ka OECD valstīs nav nepieciešama tik radikāla ekonomikas pārbūve, kā tas notiek Latvijā. Tomēr OECD valstīs no budžeta valsts gadā investē vidēji 2,5-3,2% no IKP (pēc dažādiem statistikas avotiem).

Valstij būtu jāņem aktīvāka dalība investīciju veicināšanā, tai skaitā palielinot valsts investīciju apjomus. šobrīd ierobežoto valsts un pašvaldību līdzekļu dēļ netiek realizēti vai tiek atlikti uz tālāku nākotni infrastruktūru veicinoši projekti, kuri vistiešākā veidā varētu palielināt privātās investīcijas. Ir zināmi gadījumi, kad ārvalstu investori pēc vietējo apstākļu izpētes ir atteikušies no ieguldījumiem Latvijā tieši nesakārtotās infrastruktūras dēļ (piemēram, Liepāja).

Kavējošs faktors investīcijām infrastruktūrā ir esošā normatīvā bāze pašvaldību jautājumos. Liela daļa VIP ir pašvaldību investīciju projekti, kuru realizācijā valsts līdzekļi piedalās kā līdzfinansējums. Pašvaldības projektu realizācijai lieto kredītu līdzekļus, tomēr pašvaldību spēju aizņemties un līdz ar to atbilstošas infrastruktūras nodrošināšanu iedzīvotājiem ierobežo to budžeta ieņēmumu daļa. Būtu jāpārvērtē pašvaldību loma un spējas infrastruktūras sakārtošanā to teritorijā.