Privatizâcija procesâ

Par Privatizâcijas aìentûras padomes sçdi

16. martâ notika Privatizâcijas aìentûras padomes ârkârtas sçde. Padomç bija paredzçts izskatît valdes lçmuma projektu par grozîjumiem privatizçjamâs valsts a/s "Latvijas gâze" privatizâcijas pamatnoteikumos un privatizâcijas pirmâs kârtas treðâ posma pirmâ etapa noteikumos. Grozîjumi paredz pârdot treðajâ posmâ: publiskajâ piedâvâjumâ — 15% "Latvijas gâzes" akciju jeb 5,4 milj. akciju, uzòçmuma darbiniekiem un pensionâriem — 10% akciju jeb 3,6 milj. akciju, esoðajiem stratçìiskajiem investoriem — 7,5% akciju jeb 2,7 milj. akciju, "Latvijas krâjbankas" rehabilitâcijas programmas kvotu — 5% akciju jeb 1,8 milj. akciju.

Padome nolçma atlikt minçtâ jautâjuma izskatîðanu un uzdot PA valdei griezties ar lûgumu Ekonomikas ministrijâ un Finansu ministrijâ saòemt atzinumus, kâ grozîjumu pieòemðana privatizçjamâs valsts akciju sabiedrîbas "Latvijas gâze" privatizâcijas pamatnoteikumos un privatizâcijas pirmâs kârtas treðâ posma pirmâ etapa noteikumos ietekmçs nâkamâ gada valsts budþeta ieòçmumus, realizçs privatizâcijas likumdoðanâ noteiktâs darbinieku un pensionâru tiesîbas iegâdâties akcijas par privatizâcijas sertifikâtiem, nodroðinâs publiskâ piedâvâjuma programmas izpildi, kâ arî nodroðinâs Ministru kabineta 27.01.1998. noteikumu nr.34 izpildi (par maksâtnespçjîgo valsts uzòçmumu un valsts kontrolçto statûtsabiedrîbu darbinieku prasîjumu apmierinâðanas kârtîbu).

Ekonomikas ministrs A.Sausnîtis padomes sçdç izteica satraukumu, ka valsts var zaudçt kontroli tâdâ tautsaimniecîbai svarîgâ infrastruktûras uzòçmumâ kâ a/s "Latvijas gâze". "Ðis jautâjums ir politiski jâizdiskutç," teica ministrs. Viòð arî uzsvçra, ka ðâdi bûtiski jautâjumi ir jâsaskaòo ar Finansu ministriju.

Privatizâcijas aìentûras ìenerâldirektors J.Naglis izteica cerîbu, ka ðâda lçmuma pieòemðana nenozîmç "Latvijas gâzes" privatizâcijas apturçðanu. Viòð atgâdinâja, ka finansu ministrs R.Zîle un Latvijas Bankas viceprezidents I.Rimðçvics 9. martâ ir parakstîjuði ziòojumu Starptautiskajam valûtas fondam, kurâ pausta Latvijas valdîbas apòemðanâs 1998. gada laikâ samazinât valsts kapitâla daïu "Latvijas gâzç" zem 50 procentiem.

Ðajâ ziòojumâ Latvijas valdîba atzinusi, ka lielo uzòçmumu privatizâcija ir prasîjusi vairâk laika, nekâ iepriekð plânots.

Kâ sçdç minçja Privatizâcijas aìentûras speciâlisti, Latvijas iespçju kontrolçt uzòçmuma darbu arî pçc valsts kapitâla daïas samazinâðanas nodroðina Latvijas un stratçìisko akcionâru "Gazprom", "Ruhrgas" un "Preussen Elektra" noslçgtais akcionâru lîgums, kurâ paredzçts ðiem akcionâriem kopâ saglabât 51 procentu akciju, kâ arî konsensus (vienprâtîbas) principu svarîgu lçmumu pieòemðanâ.

Padome atsâks ðâ jautâjuma izskatîðanu pçc Ekonomikas ministrijas un Finansu ministrijas atzinumu saòemðanas.

Par Privatizâcijas aìentûras valdes sçdi

1998. gada 17. martâ Privatizâcijas aìentûras valdes sçdç bija paredzçts izskatît Rîgas ostas valsts stividoru kompânijas "Rînûþi" privatizâcijas noteikumus. Valde nolçma atlikt ðâ jautâjuma izskatîðanu, jo sçdes laikâ pa telefonu saòçma ekonomikas ministra, Privatizâcijas aìentûras valsts pilnvarnieka A.Sausnîða mutisku nemotivçtu rîkojumu atlikt jautâjuma izskatîðanu. Sçdes beigâs tika saòemts arî rakstisks ekonomikas ministra uzdevums atlikt jautâjuma izkatîðanu lîdz 1998. gada 7. aprîlim, lai nodroðinâtu iespçju izvçrtçt ðo privatizâcijas noteikumu ekonomisko pamatojumu.

Rîgas ostas valsts stividoru kompânijas "Rînûþi" privatizâcijas noteikumu projekts atbilstoði Ministru kabineta 1996. gada 11. septembra rîkojumam nr.373 tika saskaòots ar Satiksmes ministriju. Par ðo privatizâcijas noteikumu apstiprinâðanu savlaicîgi tika informçta Privatizâcijas aìentûras padome. Uz valdes sçdi bija uzaicinâti un sçdç piedalîjâs satiksmes ministrs V.Kriðtopans, ministra padomnieks E.Kizenbahs, Rîgas ostas valsts stividoru kompânijas "Rînûþi" vadîba (ìenerâldirektors G.Ðevèuks, izpilddirektors Ç.Eihmanis, tehniskais direktors O.Safonovs), uzòçmuma arodkomitejas priekðsçdçtâjs V.Petroèenko, LNA priekðsçdçtâjs A.Skrebelis.

Atbildot uz sçdç klâtesoðo jautâjumiem par uzòçmuma privatizâcijas procesa apturçðanas iemesliem, Privatizâcijas aìentûras ìenerâldirektors J.Naglis teica: "Jâdomâ, ka ekonomikas ministrs ðâdu lçmumu ir pieòçmis, apzinoties izsvçrtas, ekonomiski labi apdomâtas lielo uzòçmumu privatizâcijas nepiecieðamîbu".

Par Privatizâcijas aìentûras padomes locekïu iesniegumu

1998.gada 18.martâ Privatizâcijas aìentûra (PA) saòçma PA padomes locekïu G.Bçrziòa, J.Straumes, I.Mantiòa, G.Gannusas, U.Cielçna, E.Zelgalvja, L.Kuprijanovas, V.E.Breða iesniegumu, kurâ viòi lûdz steidzamîbas kârtîbâ sasaukt PA ârkârtas padomes sçdi, iekïaujot tâs darba kârtîbâ jautâjumu par Rîgas ostas valsts stividoru kompânijas "Rînûþi" iekïauðanu tautsaimniecîbai nozîmîgu valsts îpaðuma objektu sarakstâ. Lîdz minçtâs padomes sçdes sasaukðanai padomes locekïi lûdz PA valdi nepieòemt nekâdus lçmumus attiecîbâ uz Rîgas ostas valsts stividoru kompâniju "Rînûþi". Padomes locekïi iesniegumâ nav minçjuði iemeslus ðâda lçmuma pieòemðanas nepiecieðamîbai.

Atbilstoði PA padomes 1998.gada 13.marta sçdç nolemtajam, uzòçmuma iekïauðana tautsaimniecîbai nozîmîgu valsts îpaðuma objektu sarakstâ nozîmç, ka ðâ uzòçmuma privatizâcijas noteikumi pirms to apstiprinâðanas jânosûta padomes locekïiem. Iebildumu gadîjumâ privatizâcijas noteikumi jâizskata PA padomes sçdç.

Ja ðâds padomes lçmums tiks pieòemts, tas kârtçjo reizi paildzinâs jau tâ aizkavçjuðos Rîgas ostas valsts stividoru kompânijas "Rînûþi" privatizâciju. Pieòemot lçmumu, padomei bûs jâapsver, kâ ðâda veida ierosinâjumi ietekmç valdîbas mçríi lîdz 1998.gada 1.jûlijam pamatâ pabeigt valsts uzòçmumu privatizâciju, kâ tie ietekmç publiskâ piedâvâjuma programmas realizâciju un paða uzòçmuma attîstîbu. Bez tam, citu valstu pçtîjumi liecina, ka, atliekot uzòçmuma privatizâciju par trim mçneðiem, tâ pârdoðanas cena samazinâs vismaz par 6 procentiem.

Par konkrçtu ârkârtas padomes sçdes sasaukðanas datumu tiks paziòots pçc ekonomikas ministra, Privatizâcijas aìentûras padomes priekðsçdçtâja A.Sausnîða atgrieðanâs no komandçjuma ârzemçs.

LPA informâcija