Jau šogad Latvijas veselības aprūpes prioritātēm paredzēts piešķirt Pasaules bankas kredītu

Latvijas veselības aprūpes reformas konceptuālās pamatlīnijas Labklājības ministrijā tika izstrādātas un apstiprinātas jau 1996. gada vasarā. 1997. gada 6. jūnijā Pasaules banka un Latvijas Republikas Finansu ministrija parakstīja vienošanos par atbalstu Latvijas veselības aprūpes reformai. 1997.gada 11.decembrī Pasaules bankas un Labklājibas ministrijas kopīgā projekta realizācijai ar veselības valsts ministra Viktora Jaksona rīkojumu par projekta vadītāju tika nozīmēts Labklājības ministrijas valsts sekretāres vietnieks Imants Rezebergs un izveidotas trīs darba grupas: slimokasu darbības organizācijas un finansēšanas uzlabošanai; prioritāšu noteikšanai Pasaules bankas investīcijām, kā arī paša projekta organizēšanai.

Šī gada 5. un 6.martā Jūrmalā notika projekta darba grupu pirmā kopāsanākšana un rezultātu apkopošana, uzsvaru liekot uz situācijas analīzi un konstruktīviem priekšlikumiem nākotnei (publikācijai "Latvijas Vēstnesī" ir sagatavots Jāņa Birka, Latvijas Jūras medicīnas centra direktora, seminārā nolasītais ziņojums "Latvijas veselības aizsardzības sistēmas analīze").

Svarīgākais pasākuma uzdevums, pēc veselības valsts ministra Viktora Jaksona domām, bija — konstatēt veselības aprūpes viskritiskākās vietas un ieteikt tās Pasaules bankas investīcijām, kuras, kā tas lemts Pasaules bankas un Labklājības ministrijas pārstāvju sarunās, valsts garantēta kredīta veidā Latvijā ienāks jau līdz šī gada beigām.

Savukārt labklājības ministrs Vladimirs Makarovs sarunā ar "Latvijas Vēstnesi" uzsvēra: — Šis Pasaules bankas ierosinātais projekts, manuprāt, ir nozīmīgs ne tikai ar cerību nākotnē piesaistīt Latvijas veselības aprūpes reformēšanai šīs institūcijas naudu. Daudz svarīgāk mums ir iemācīties formulēt mērķus — veidot projektus, un tad tiem atrast naudu vai nu no Pasaules bankas, valsts budžeta, vai citiem avotiem būs jau daudz vieglāk. Turklāt mums ir jāatrod vienota pozīcija, jāvienojas par mērķi, ko mēs gribam ar šo veselības aprūpes reformu panākt.

Pēc semināra darba rezultātu apkopojuma "Latvijas Vēstnesis" informē lasītājus par prioritātēm, kuras Pasaules bankas projekta darba grupa izcēlusi kā Latvijas veselības aprūpei visaktuālākās un kuras tiks ieteiktas gaidāmajām Pasaules bankas investīcijām.

Par projektu speciālistu skatījumā

— zemāk un 7.lpp.

Imants Rezebergs, Labklājības ministrijas

valsts sekretāres vietnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

— Jūs esat Pasaules bankas un Labklājības ministrijas tikko aizsāktā projekta "Veselības aprūpes reforma Latvijā" vadītājs. Kā zināms, projekta pamatmērķis — pēc visaptverošas Latvijas veselības aprūpes sistēmas situācijas analīzes lemt par svarīgākajām prioritātēm un piesaistīt tām Pasaules bankas kredīta līdzekļus. Kas ir Latvijas veselības aprūpes "sāpīgākie" punkti, par kuriem vienojusies projekta darba grupa?

— Svarīgākā prioritāte, kuras attīstīšana nestu valstij vislielāko labumu un kurā tātad būtu visvairāk jāiegulda, ir primārā veselības aprūpe. Galvenais, uz ko šeit būtu jāliek uzsvars, ir ģimenes ārstu institūcijas attīstīšana. Šeit lielāko uzmanību mēs esam nolēmuši veltīt tieši cilvēku resursu attīstībai — tātad pilnīgi jauna tipa ārstu izglītībai — nevis tehnoloģijām. Tikai pēc tam seko citi darba grupas norādītie primārās veselības aprūpes attīstības nosacījumi — tehnoloģijas, infrastruktūras optimizācija un primārā rehabilitācija.

— Šī apmācība, kā noprotams, nozīmēs jauna tipa — ģimenes ārstu izglītošanu. Kas būs tie, kuri apgūs šo profilu, — bijušie terapeiti? Un kas tādā gadījumā notiks ar poliklīnikām?

— Ģimenes ārstu, manuprāt, var uzskatīt par praktizējoša ārsta karjeras augstāko punktu— tas ir cilvēks, kas orientējas principā visā. Šāds ārsts spēj atrisināt deviņdesmit procentus no visām iespējamām cilvēka veselības problēmām. Jo slimības nav nemaz tik dažādas — ziemā, piemēram, dominē saaukstēšanās, un nebūt ne visi, kam ir iesnas un klepus, ir jāliek slimnīcā. Tikai atlikušajos desmit procentos gadījumu, kur ir nepieciešamas īpašas tehnoloģijas vai ļoti šaura specializācija, viņš nosūta pacientu pie citu nozaru speciālistiem vai arī pats lūdz no tiem konsultāciju.

Oskars Velmers, Labklājības ministrijas

Ārstniecības departamenta direktors, — "Latvijas Vēstnesim"

— Jūs esat Pasaules bankas un Labklājības ministrijas kopīgā projekta Investīciju darba grupas vadītājs. Komentējiet, lūdzu, darba grupas izstrādātās veselības aprūpes prioritātes, pēc kādiem principiem jūs tās noteicāt?

— Mūsu pamatprincips bija —, lai valstī izstrādātās veselības aprūpes reformas ietvaros atrastu vājās vietas un tām piesaistītu investīciju līdzekļus. Investīcijas nedrīkst "apēst", piemēram, izlietot slimnīcu apkures parādu dzēšanai. Līdzekļi ir jāiegulda tā, lai no tiem gūtu vai nu jūtamu ekonomisku efektu, vai veselības aprūpes kvalitātes uzlabošanos. Tādēļ investīciju piesaistes vietas tika izvirzītas ar domu sakārtot un veicināt Latvijas medicīnas attīstību.

Projekta izstrādes laikā mēs, protams, konstatējām, ka naudas Latvijas veselības aprūpei ir katastrofāli par maz. Bet līdzekļu, kā zināms, trūkst arī attīstītāko valstu medicīnai. Mūsu uzdevums ir Saeimai, valdībai un sabiedrībai objektīvi pamatot to, ka līdzekļu ir par maz, un to, ka sakārtota sociālā sfēra izmaksā ievērojami lētāk. Tieši tādēļ veselības aprūpes izdevumu daļa ir jāsakārto un nauda profesionāli jātērē.

Kad mēs sākām pētīt, ko šajos šaurās rocības apstākļos vēl varētu optimizēt, pirmā izvirzījās pamatfondu problēma. Tās ir ēkas, to uzturēšana un siltināšana. Otrs — infrastruktūras sakārtošana tā, lai būtu racionāli izmantotas telpas, nedublētos aparatūra un sistēma būtu loģiska. Būtiska šajā infrastruktūras sakārtošanā ir arī primārās veselības aprūpes — ģimenes ārstu darbības veicināšana. Svarīgs jaunums līdz ar ģimenes ārstu tīklu izveidi šeit būs kapitācijas principa ieviešana, tas nozīmē, ka naudas plūsma ir principiāli citādi organizēta — mediķim tiek maksāts par veselību, nevis par slimību.