Par mūsu izglītību pasaules kontekstā

Palūk: viņnedēļ vien mūsu Izglītības un zinātnes ministrijā viesojās Čehijas Republikas parlamenta Zinātnes, izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta komisijas delegācija, tika parakstīts Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgums par Rīgas Juridiskās augstskolas dibināšanu, Izglītības informācijas birojā bija sarīkota informācijas diena "Skolēnu iespējas mācīties ārzemēs", Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultātē risinājās Eiropas Savienības izglītības programmas "Socrates" apakšprogrammas "Lingua" kārtējais seminārs.

Lai orientētos šajā daudzveidībā, kas nešaubīgi liecina par Latvijas izglītības iekļaušanos pasaules apritē, "LV" uz sarunu lūdza Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības stratēģijas departamenta starptautisko sakaru nodaļas vadītāju Guntu Bernāni:

— Jā, patiesi, mēs vairs nejūtamies vieni un vientuļi. Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas gados izglītības un zinātnes jomā līdz šim ir parakstīts 21 starpvaldību līgums un septiņi starpministriju līgumi. Pats svarīgākais ir tas, ka šis process turpinās. Varam cerēt, ka jau šogad sadarbības programmas izdosies parakstīt ar Franciju, Ungāriju un Indiju. Arī tā vairs nav nekāda eksotika, jo mēs jau vairākus gadus varam izmantot, piemēram, Japānas un Taizemes valdības stipendijas valodu studijām un pētniecībai. Japāna šīs stipendijas piešķir jau kopš 1994.gada. Tā kā mums ir īpaša vidusskola, kurā var mācīties arī japāņu valodu, pretendentu netrūkst. Atzīmēsim kaut vai to, ka 1995.gadā tika piešķirtas trīs stipendijas valodai un viena pētniecībai, pērn bija pa divām stipendijām valodai un pētniecībai, šogad tas pats, patlaban risinās pretendentu atlase.

Pievēršoties Eiropai, varētu minēt kaut vai Dāniju, kas katru gadu Latvijas studentiem un pētniekiem piedāvā 44 mēnešus ilgas studijas. Tas gan ir kopapjoms, jo vienam pretendentam ir iespējas mācīties vai pētīt laika posmā no diviem līdz deviņiem mēnešiem. Jaunums ir Islandes valdības stipendija islandiešu valodas un kultūras studijām. Uz to vēl var pieteikties, lai gan būtisks priekšnoteikums ir islandiešu valodas zināšanas. Visai savdabīgs ir VFR piedāvājums: Vācijas Bundestāgs un Bonnas universitāte vairākus jauniešus katru gadu rosina izmantot piecu mēnešu programmu, kuras gaitā dota iespēja paralēli stažēties Vācijas Bundestāgā un studēt Bonnas universitātē.

Īpašs temats ir vienošanās par citu valstu pedagogu darba iespējām Latvijas skolās un augstākajās mācību iestādēs. Patlaban, piemēram, te strādā ducis vācu valodas skolotāju. Viņus var sastapt Rīgā — Āgenskalna ģimnāzijā un Juglas ģimnāzijā, arī Herdera 12.vidusskolā Talsu 2.vidusskolā, Ventspils 6.vidusskolā, Daugavpils 3.vidusskolā un Pedagoģijas universitātē, Kuldīgas 3.vidusskolā, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā, arī Rēzeknes augstskolā. Seši franču valodas skolotāji nodarbināti galvenokārt dažādās augstskolās — Latvijas Universitātē, Kultūras akadēmijā, Lauksaimniecības universitātē Jelgavā, Liepājas un Daugavpils Pedagoģijas universitātē, arī Rīgas 40.vidusskolā.

Pašlaik Latvijā citzemju skolotāju saimi visplašāk pārstāv ASV Miera korpusa rosinātie pedagogi. Tādu ir 36, un viņu darbība veidota divās plūsmās — vispārizglītojošās skolās un augstskolās, kur tie īpaši pievēršas biznesa jomā specifiskajām angļu valodas zināšanām. Pirmās grupas pedagogi darbojas Alūksnē, Aizkraukles 2. un Jelgavas 5.vidusskolā, Gulbenes ģimnāzijā, Preiļu valsts ģimnāzijā un citviet, bet otrās grupas pārstāvjus esam varējuši redzēt Lauksaimniecības universitātē un Rēzeknes augstskolā, Jūras akadēmijā, Rīgas Tehniskās universitātes Ventspils filiālē, arī Rīgas komercskolā.

Var teikt, ka process turpinās. Darba kārtībā ir sadarbības līgumu izstrādāšana ar Austriju, Baltkrieviju, Krieviju, Ukrainu, arī Spāniju un pat Meksiku. Jau aprīļa pirmajā pusē Latvijā gaidām Slovēnijas Zinātnes un tehnoloģijas ministrijas delegāciju, lai varētu parakstīt sadarbības deklarāciju šajās nozarēs. Šis dokuments varēs interesēt ne tikai zinātniekus, bet arī vecāko kursu studentus.

Pavisam nesen man bija iespēja būt Izraēlā. Tur piedalījos abu valstu apvienotās komitejas darbā, lai noslīpētu Latvijas Republikas un Izraēlas valdību līgumu par sadarbību kultūrā, izglītībā un zinātnē. Šī programma tika parakstīta dienās, kad Izraēlu apmeklēja mūsu Valsts prezidents Guntis Ulmanis, un tā pavērs līdz šim nebijušas iespējas šo triju nozaru savstarpējā izvēršanā.

Nevar neminēt vēl kādu būtisku dokumentu. Top sadarbības līgums, lai varētu kopīgi izveidot Baltijas valstu brīvās izglītības telpu. Brīvība ir tāda, ka visu triju Baltijas valstu vidusskolu un arodizglītību mācību iestāžu audzēkņi varētu iegūt vai turpināt izglītību jebkurā no Baltijas valstīm un viņu izglītības dokumentiem tiklab Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā būtu vienāds svars.

Nevaram nerunāt vēl par kādu iespēju. Izglītības un zinātnes ministrijas otrajā stāvā, kur strādāju arī es, ir AFS birojs. Tā ir sabiedriska starptautiska izglītības ieguves organizācija (tās nosaukums oriģinālā — "American Field Service"), kuras būtību raksturo dažādu valstu iespēju apmaiņas programma. Tā radusies jau Pirmā pasaules kara gados, un patlaban tā izvērsusi darbību 53 partnervalstīs.

Latvijā tās birojs darbojas kopš 1990.gada, savas nodaļas jau ir ne tikai Rīgā, bet arī Liepājā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Rēzeknē, Saldū, Līvānos. AFS piedāvā gadu ilgas mācības jauniem cilvēkiem no 15 līdz 18 gadiem ar angļu valodas pamatzināšanām sarunvalodas līmenī ASV, Kanādā, Nīderlandē, Dānijā, Francijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Šveicē, Vācijā, pat Venecuēlā un Puertoriko. Kaut gan par mācībām jāmaksā, līdz šim katru gadu šīs iespējas izmanto aptuveni trīsdesmit jauniešu.

Spriežot pēc spožiem reklāmas izdevumiem, savas iespējas izglītības biznesā tiecas izmēģināt arī citi, kaut vai "Durbe Tūre", kas nodibinājusi kontaktus ar Britu padomes organizāciju ARELS (Association of Reccognixed English Language Scholls).

Kā jau teicu sākumā, mēs vairs nejūtamies vieni un vientuļi. Lai mācītos, ir jāmācās. Citu ceļu grūti iztēloties.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors

Nacionālais vides veselības centrs (NVVC) martā uzsāk jaunu skolu vides optimizācijas programmu, kas ietver skolēnu un skolotāju darba vides izpēti, analīzi un vides uzlabošanas ieteikumu sniegšanu. Programmas mērķis ir apzināt un novērtēt Latvijas skolu vidi un pievērst skolotāju, skolēnu un vecāku uzmanību skolu videi, kur skolēni pavada lielāko dienas daļu.

Kā pastāstīja centra preses sekretāre Valda Ģēģere, skolu vides optimizācijas programma iedalīta trīs apakšgrupās. Katra apakšgrupa ietver atšķirīgus vides faktorus, kas ietekmē skolēnu un skolotāju fizisko un psiholoģisko pašsajūtu un darbaspējas. Tiek vērtēts skolu apgaismojums, klašu mēbeļu atbilstība bērnu vecumam un citi fizikālie faktori, kā arī mācību režīma līdzsvarotība, skolēnu ēdināšana un datorklašu higiēniskais stāvoklis.

Šī programma palīdzēs uzlabot skolēnu un skolotāju darba vidi, tādējādi palielinot arī mācību procesa efektivitāti un novēršot veselības traucējumus, kas rodas, strādājot nepiemērotos apstākļos. Pirmais solis ir pašreizējās skolu vides novērtēšana un riska faktoru apzināšana. Pēc tam tiks izstrādāti ieteikumi, kā novērst nevēlamos faktorus un uzlabot vides stāvokli.

Programma aptvers visu Latviju. Nacionālā vides veselības centra desmit reģionālie centri, sadarbojoties ar vietējām pašvaldībām,aptvers arī Latvijas rajonu un pagastu skolas. Tiek gaidīta arī skolu iniciatīva — tās var pieteikties Nacionālajā vides veselības centrā.

Skolu vides optimizācijas programma tiek uzsākta ar skolu apgaismojuma mērījumiem, lai konstatētu to atbilstību standartiem. Starptautiskā apgaismojumu standartu organizācija noteikusi, ka skolu klasēs, laboratorijās un zīmēšanas telpās apgaismojumam ir jābūt 500 luksi, bibliotēkās — 300 luksi. Pareiza apgaismojuma nepieciešamību bieži vien pietiekami nenovērtē. Taču tieši nepietiekams vai nepareizs apgaismojums izraisa skolēnu redzes pasliktināšanos, nogurumu, nepārtrauktu sasprindzinājumu, pārpūli un galvassāpes. Tas viss samazina bērnu koncentrēšanās un informācijas uztveršanas spējas un pasliktina kopējo pašsajūtu.

Pirmos skolu apgaismojuma novērtēšanas rezultātus paredzēts paziņot šī mācību gada beigās, lai skolām būtu laiks sagatavoties jaunajam mācību gadam.

Skolu vides uzlabošanu sekmēs arī firmas "Philips" akcija "Gaišākās skolas Latvijā". Firma "Philips" rūpējas par gaismu vārda burtiskā nozīmē. Viens no tās līdzšinējiem veikumiem Latvijā ir Pēterbaznīcas un Prezidenta pils Trīszvaigžņu torņa apgaismojums. Šobrīd Latvijā notiek "Philips" akcija — "Gaišākās skolas Latvijā", kurā var piedalīties visas Latvijas skolas. Akcijas pamatā ir sacensība, kas rosinātu skolēnus veidot savas mājas skaistākas un mūsdienīgākas.

Daudzi skolēni regulāri iegādājas "Philips" ražotās spuldzītes un baterijas. "Philips" ierosina: šo priekšmetu iepakojumu daļas skolēni var izgriezt un sakrāt īpaši šim nolūkam domātās kārbās, kas novietotas visās skolās, un līdz 20.aprīlim sakrātās iepakojumu daļas nosūtīt "Philips". Akcijas beigās iepakojuma fragmenti tiks saskaitīti un noskaidrosies, kurām skolām veicies vislabāk. Atsevišķi tiks vērtētas lielo un mazo pilsētu un pagastu skolas. Uzvarētājām tiks piešķirta "Philips" balva — vairākās klasēs tiks iekārtots moderns un visaugstākajām prasībām atbilstošs apgaismojuma aprīkojums, kas padarīs tās estētiski pievilcīgākas un būtiski uzlabos mācību apstākļus. Turklāt akcija ļautu skolēniem sacensības un spēles prieku apvienot ar atbildību un lepnumu par savu skolu.

Vienlaikus tiek rīkots arī skolēnu zīmējumu un fotogrāfiju konkurss "Mans gaišais tēls". Nopērkot "Philips" izstrādājumus, skolēni līdzi saņems akcijas plakāta ceturtdaļu. Tās otrā pusē var uzzīmēt zīmējumu vai pielīmēt fotogrāfiju par minēto tēmu un nosūtīt žūrijas komisijai. Asprātīgāko un poētiskāko darbiņu autori saņems balvas. Skolēnu darbu izvērtēšanā piedalīsies mākslinieks Jānis Anmanis, Kultūras ministrijas vizuālās mākslas nodaļas vadītāja Gundega Cēbere, Izglītības ministrijas pārstāvji, kā arī "Philips" apgaismes tehnikas speciālisti.

Aina Rozeniece,

"LV" nozares redaktore