Bangladešas Tautas Republikā

Šodien, 26. martā, — Neatkarības un valsts diena

Bangladeša ir visai liela (no Latvijas mērogiem raugoties) valsts Centrālāzijas dienvidu daļā, kuras 143 998 kvadrātkilometrus lielajā teritorijā dzīvo vairāk nekā 123 miljoni cilvēku. Milzīgais iedzīvotāju blīvums — vidēji 836 cilvēki uz kvadrātkilometru — rada arī daudzas Bangladešas ekonomiskās un sociālās problēmas.

Bangladeša ir ANO locekle kopš 1974. gada 17. septembra. Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Bangladešu nodibinātas 1993. gada 21. janvārī. Kopš pērnā gada 26. augusta Bangladešas Tautas Republikas intereses mūsu valstī pārstāv viņa ekselence Mustafa Faruks Muhammeds (Mustafa Faruque Mohammed), Bangladešas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, kura rezidence ir Maskavā.

Mustafa Faruks Muhammeds,

ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā, — "Latvijas Vēstnesim"

Bangladešas valsts svētku priekšvakarā "Latvijas Vēstneša" ārpolitikas redaktors sazinājās ar Viņa ekselenci Mustafu Faruku Muhammedu.

— Vēstnieka kungs, ko 26. marts, Neatkarības un valsts svētku diena, nozīmē jūsu tautai? Vai jūs varētu pastāstīt par šo svētku vēsturi?

— Jā, kā jau ierasts, ik gadu kopš 1971. gada, bengāļi, Bangladešas tauta gan mājās, gan ārzemēs 26. martā svin savu Neatkarības un valsts svētku dienu. Šajā dienā pirms 27 gadiem mūsu nācijas tēvs Bangabandu Šeihs Mudžiburs Rahmans aicināja tautu sagatavoties jebkuriem upuriem, lai mēs sasniegtu neatkarību un nodibinātu paši savu valsti. Viņš aicināja mūsu tautu pārvērst ik māju neieņemamā cietoksnī. Viņš aicināja visus nomest gadsimtiem ilgo pakļautību un ekspluatāciju. Šajā dienā Bangladešas tauta no jauna atklāja savu identitāti un sāka pati veidot savu likteni, ierakstot savu vietu vēsturē un pasaules kartē.

Jau kopš Pakistānas valsts dzimšanas 1947. gadā Pakistānas bengāļi izjuta Rietumpakistānas federālās varas pārstāvju īstenoto diskrimināciju — kaut arī šī vara atradās tūkstošiem jūdžu tālu un bengāļu zemi no tās atdalīja Indijas plašumi. Mūsu zemes resursus izlaupīja, un mūsu cilvēkus dzina nabadzībā. Valdošā kliķe apzināti turpināja apslāpēt jebkurus bengāļu demokrātiskos centienus — kas gan veidoja Pakistānā vairākumu — un iznīcināt viņu bagāto kultūras mantojumu. 1970. gada vispārējās vēlēšanās Šeiha Mudžibura Rahmana vadītā Avami līga guva absolūto vairākumu Federālajā likumdošanas sapulcē un līdz ar to — mandātu īstenot valstī ārkārtējas sociāli ekonomiskas reformas. Šajā situācijā Pakistānas politiķi un militārā vadība sadevās rokās, lai izjauktu tautas mandātu, un 1971. gada 25. marta naktī sāka teroru pret neapbruņotiem un nevainīgiem cilvēkiem. Bangabandu tika arestēts. Taču pirms tam, 1971. gada 26. marta rīta agrumā, viņš bija paguvis izplatīt vēsturisko neatkarības saucienu un aicinājumu tautai vienoti sacelties pret Pakistānas okupācijas spēku teroru. Deviņus mēnešus ilgajā asiņainajā brīvības karā dzima neatkarīgā Bangladešas Tautas Republika. Diena, kas iemieso Bangladešas tautas nacionālo identitāti un demokrātijas centienus, ir neskaitāmu upuru piemiņas svētīta.

— Kāda ir jaunākā jūsu valsts ekonomiskā un politiskā attīstība?

— Mūsu brīvības kara mērķis bija gūt neatkarību, sniegt mūsu tautai demokrātiskas attīstības iespējas, veidot no ekspluatācijas brīvu sabiedrību un kvalitatīvi uzlabot vairākus miljonus lielās tautas dzīvi. Pēc daudziem represīvās autokrātijas gadiem tagad mūsu valstī aktīvi darbojas parlaments, kurā ir spēcīga opozīcija, mums ir droša prese, aktīva sabiedrība, atbildības pilna valdība un atklāta administrācija, kas veido stabilu pamatu stingrām demokrātiskām institūcijām valstī. Nacionālais parlaments ir lēmumu pieņemšanas procesa centrs. Visos vadības līmeņos nodrošināta tautas piedalīšanās. Iespaidīgi soļi kopā ar kaimiņvalstīm veikti pret dabas stihiju. Ir radīta gaisotne lieliskai reģionālai harmonijai un savstarpējai palīdzībai.

— Kā jūs raksturotu mūsu valstu divpusējās attiecības?

— Bangladeša un Latvija nodibināja diplomātiskās attiecības pirms pieciem gadiem — 1993. gada janvārī. Ģeogrāfiskais attālums starp mūsu valstīm ir liels, un divpusējie kontakti starp Bangladešu un Latviju visus šos gadus palikuši sākotnējā līmenī. Tie izpaužas galvenokārt mūsu sadarbībā daudzpusējos starptautiskos forumos, kā arī draudzīgu vēstījumu apmaiņā. Bangladeša un Latvija ir viena otrai visai bieži sniegušas atbalstu, piemēram, atbalstot viena otras kandidatūru dažādās pasaules mēroga organizācijās. Mūsu valstu viedokļi saskan tādos jautājumos kā kopējās rūpes par cilvēktiesību ievērošanu un attīstības sekmēšana. Daudzi Bangladešas studenti, kas padomju ēras laikā bija ieradušies Latvijā studēt, turpināja mācības Latvijas augstskolās arī pēc jūsu valsts neatkarības atgūšanas. Latvijā tagad ir akreditēts Bangladešas vēstnieks. Šie ir tikai pirmie soļi, taču arī katrs vislielākais ceļš sākas ar šķietami sīkiem soļiem.

— Kā jūs iztēlojaties mūsu valstu sadarbības nākotni?

— Pastāv ļoti labs potenciāls Bangladešas un Latvijas divpusējo attiecību attīstīšanai. Eiropa tradicionāli bijusi Bangladešas lielākais tirdzniecības partneris. Tagad šajā sadarbībā var iesaistīties arī Latvija, kas ir Eiropas neatņemama sastāvdaļa. Šis potenciāls slēpjas arī abu valstu salīdzinoši būtiskajos sasniegumos, un tas varētu tikt izmantots, šajā procesā aktīvi iesaistot gan sabiedriskos, gan arī privātos abu valstu ekonomikas sektorus. Cilvēku savstarpējie kontakti palīdzētu nojaukt nezināšanas barjeras, varētu tikt iedibināti plaši un abpusēji izdevīgi sakari visdažādākajās jomās. Lai šādus kontaktus sekmētu, starp abām mūsu valstīm vajadzētu parakstīt ekonomiskās un tehniskās sadarbības līgumus, kā arī sadarbības līgumus tirdzniecībā un tehnoloģijā, izglītībā un kultūrā, dabas aizsardzībā. Runājot par tirdzniecības potencēm starp Bangladešu un Latviju, gribu minēt mūsu džutas izstrādājumus, tēju, ādas ražojumus un visdažādākās garšvielas, kam varētu būt labs noiets Latvijā. Mūs savukārt interesētu Latvijas kokmateriāli, koka izstrādājumi un piena produkti, piemēram, piena pulveris, kam būtu liels pieprasījums Bangladešā. Abas valstis varētu sadarboties arī kosmētikas un ķīmijas preču ražošanā. Pastāvot liberālai ekonomikai un investīciju politikai, abas valstis viegli varētu atrast daudzus sadarbības veidus un jomas.

— Vai gribat ko novēlēt Latvijas tautai?

— Bangladešas tauta pret Latvijas tautu izjūt visdziļāko cieņu, īpaši augstu vērtējot jūsu brīvības mīlestību un uzticību demokrātijai. Mēs atbalstām Latvijas valdības politiku sekmēt reģionālo integrāciju, īstenojot tautu gadsimtiem senos centienus pēc tuvības, un tajā pašā laikā uzturēt ciešas un draudzīgas attiecības ar visām kaimiņvalstīm. Bangladeša un Latvija abas attīstās strauji, un ir iepriecinoši redzēt, kā abu valstu demokrātiskās valdības aktīvi pārvar smago pagātnes mantojumu, paaugstinot iedzīvotāju dzīves kvalitāti, ko abas tautas ir pilnībā pelnījušas, bet kas tām ilgu laiku bija liegts.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors