Lielās Ķīnas pilnvarotais cilvēks Latvijā

Vakar, 31.martā, akreditācijas vēstuli Valsts prezidentam Guntim Ulmanim pasniedza jaunais Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Jao Peišens

Viņa ekselence Jao Peišens, Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā, dzimis 1945. gada oktobrī Džansu provincē. No 1973. līdz 1979. gadam strādājis par atašeju ĶTR vēstniecībā Maskavā, bet pēc tam trīs gadus piedalījies Ķīnas un Padomju Savienības sarunās kā savas valsts Ārlietu ministrijas ierēdnis. No 1982. līdz 1987. gadam Jao Peišens strādājis Ķīnas Tautas Republikas Ārlietu ministrijā par trešo sekretāru un par Padomju Savienības un Austrumeiropas valstu nodaļas vadītāja vietnieku. Pēc tam trīs gadus strādājis Ķīnas Tautas Republikas vēstniecībā Padomju Savienībā — bijis otrais un pēc tam pirmais sekretārs. No 1990. līdz 1994. gadam Jao Peišens atkal strādājis ĶTR Ārlietu ministrijas Padomju Savienības un Austrumeiropas valstu departamentā par nodaļas vadītāja vietnieku, bet pēc tam Centrālās Āzijas un Austrumeiropas valstu departamentā. 1994. un 1995. gadā bijis Ķīnas Ārlietu ministrijas Centrālās Āzijas un Austrumeiropas valstu departamenta padomnieks, pēc tam ģenerāldirektora vietnieks. Kopš 1995. gada Ķīnas Tautas Republikas vēstnieks Uzbekistānā. Jao Peišens ir precējies, viņam ir pieaugusi meita.

Pasniedzot Latvijas Republikas Valsts prezidentam savu akreditācijas rakstu, Jao Peišens teica:

— Jūsu ekselence, godājamais prezident Gunti Ulmani!

Man ir liels gods šodien pasniegt jums, jūsu ekselence, akreditācijas rakstu, ar kuru Ķīnas Tautas Republikas priekšsēdētājs, viņa ekselence Dzjans Dzemiņs mani akreditē par Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā. Vispirms man ir prieks nodot jums, jūsu ekselence, sirsnīgu sveicienu no priekšsēdētāja Dzjana Dzemiņa, kā arī Ķīnas valdības un tautas vārdā izteikt Latvijas tautai visaugstākās cieņas apliecinājumus un laba vēlējumus. Starp Ķīnas un Latvijas tautām pastāv tradicionāla draudzība. Pēdējos gados attiecības starp Ķīnu un Latviju ir guvušas jaunu, pārliecinošu attīstības impulsu. Vairāki politiski dokumenti, ko parakstījušas abu valstu valdības, ir likuši stabilu pamatu divpusējo attiecību attīstībai. Pateicoties abpusējām pūlēm, ir padziļinājusies savstarpējā uzticība starp divām valstīm, sadarbība dažādās jomās nepārtraukti attīstās. Ķīna joprojām atbalsta Latvijas centienus aizstāvēt savu neatkarību un suverenitāti, attīstīt tautas saimniecību, kā arī ir gatava turpmākai draudzīgai sadarbībai starp abām valstīm, balstoties uz savstarpēju cieņu, līdztiesību un abpusēju izdevīgumu.

Jūsu ekselence prezident, es esmu ārkārtīgi laimīgs, ka mani norīkoja par Ķīnas Tautas Republikas vēstnieku Latvijas Republikā. Es arī skaidri apzinos savu milzīgo atbildību. Pildot Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka pienākumus Latvijas Republikā, es pielikšu maksimālas pūles, lai tālāk attīstītu draudzīgo sadarbību starp abām valstīm. Es esmu dziļi pārliecināts, ka, pildot šo svarīgo misiju, es saņemšu jūsu ekselences un jūsu valsts valdības sadarbību un atbalstu.

Es vēlu izaugsmi un uzplaukumu Latvijas Republikai un laimi tās tautai!

Lai nepārtraukti nostiprinās un attīstās draudzīgās attiecības un sadarbība starp Ķīnu un Latviju!

Es vēlu jūsu ekselencei labu veselību!

 

Savā atbildes uzrunā Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis teica:

— Atļaujiet jūs sveikt kā Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā.

Latvijas un Ķīnas tautu sadarbībai ir senas un ciešas saites. Latvija draugus neizvēlas vienīgi pēc ģeogrāfiskās distances kritērijiem. Latvija vienmēr ir bijusi atvērta sadarbībai, kuras pamatā ir likta savstarpēja cieņa un izpratne. Mēs augsti vērtējam to, ka Ķīna bija viena no pirmajām valstīm, kas 1991.gadā atzina mūsu jaunatgūto brīvību.

Kopš neatkarības atgūšanas Latvija ir īstenojusi politiku, kas sevī ietver aktīvu sadarbību gan ar mūsu kaimiņiem, gan ģeogrāfiski tālāk esošām valstīm. Mūsu abu valstu attiecību attīstības dinamika ir spilgts piemērs tam, ka mūsdienu pasaulē efektīvi var sadarboties dažādu reģionu, dažāda izmēra un dažādas politiskās orientācijas valstis. Pasaules ekonomikas globalizācija ir izveidojusi unikālu situāciju, kurā dažādi pasaules reģioni tiek arvien dziļāk integrēti savstarpēji cieši saistītā mehānismā.

Sekmīgais ekonomisko reformu process Ķīnas Tautas Republikā ir noevietojis Ķīnu starp pasaules varenākajām ekonomikām. Ķīnas vārds gan globālajās, gan reģionālajās dimensijās skan pārleicinoši. Saimnieciskās izaugsmes dinamisms tiek pastiprināts ar pragmatisku ārpolitiku, ko Ķīnas Tautas Republika īsteno kā ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle. Āzijas un Klusā okeāna reģiona tagadnes un nākotnes veidošanā Ķīnas devums ir ievērojams un neaizvietojams.

Arī Latvija pēc pusgadsimtu ilgās okupācijas ir kļuvusi par neatņemamu Baltijas jūras reģiona un Eiropas sastāvdaļu. Latvijas ārpolitika ir vērsta uz stabilitātes un drošības palielināšanu mūsu reģionā un Eiropā kopumā. Mēs vadāmies no atziņas, ka drošība Eiropā ir nedalāma. Katrai valstij, lielai vai mazai, ir tiesības lemt, kādā veidā tā vislabāk spēj saviem iedzīvotājiem nodrošināt pilnvērtīgu un cilvēka vārdam cienīgu dzīvi. Šo mērķu sasniegšanai Latvija ir izvēlējusies ceļu, kas ved caur integrāciju Eiropas un globālajās ekonomiskajās organizācijās, kā arī transatlantiskās drošības sistēmu.

Vēstnieka kungs!

Jūs uzsākat darbu valstī, kas ir atvērta draugiem un sadarbībai. Novēlu jums sekmes, pārstāvot savu valsti un veicinot sadarbību starp Ķīnas Tautas Republiku un Latviju.

 

Pēc akreditācijas raksta pasniegšanas ceremonijas un sarunas ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Jao Peišens sniedza "Latvijas Vēstnesim" savu pirmo interviju:

— Vēstnieka kungs, apsveicu jūs ar stāšanos augstajā un atbildīgajā amatā!

— Es jums sirsnīgi pateicos.

— Kādas varētu būt jūsu vēstnieka darba prioritātes Latvijā?

— Es varu pateikt vienu — man šeit būs ļoti daudz darba. Taču pats galvenais man būs iespējami dziļāk un plašāk attīstīt attiecības starp Ķīnu un Latviju. Starp mūsu valstīm jau izveidojušies pirmie labas sadarbības soļi. Tomēr vēl ne tuvu nav izmantots viss sadarbības potenciāls un iespējas, tā ka man būs daudz darāmā. Gribu arī atzīmēt, ka iepriekšējais Ķīnas vēstnieks Latvijā ir jau daudz izdarījis. Šodien es pārņemu viņa stafeti un darīšu visu, kas no manis atkarīgs, lai starp mūsu valstīm tiktu noslēgts aizvien vairāk sadarbības līgumu, lai mūsu kontakti būtu aizvien plašāki.

— Kā vērtējat savu sarunu ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu?

— Mums ar prezidentu bija ļoti interesanta un konstruktīva saruna nepiespiestā noskaņā. Var teikt, ka tā bija ļoti piesātināta saruna. Mēs plaši runājām par to, kā tālāk paplašināt mūsu valstu sadarbību, kā to pacelt kvalitatīvi jaunā pakāpē. Mēs bijām vienisprātis, ka mums abiem vajag biežāk tikties, biežāk pārrunāt dažādus abas puses interesējošus jautājumus.

— Kā jūs uzņēmāt norīkojumu būt par savas valsts vēstnieku Latvijā? Kāda informācija jums jau bija par Latviju?

— Var teikt, ka Latvija man bija gan pazīstama, gan nepazīstama. Pirms desmit gadiem man jau bija laime kādas plašas Ķīnas delegācijas sastāvā apmeklēt Latviju. Jau tad es mazliet iepazinos ar jūsu tautas dzīvi, vēsturi un kultūru. Taču šajos desmit gados Latvijā notikušas milzīgas pārmaiņas, tādējādi Latvija man ir arī nepazīstama zeme. Bet varu teikt, ka esmu jau iemīlējis jūsu valsti. Es esmu ievērojis daudzās pozitīvās pārmaiņas, kas jūsu valstī notikušas pēc 1991. gada. Mani ļoti iepriecina jūsu valsts panākumi ekonomisko reformu jomā. Var teikt, ka Latvija kopš 1991. gada jau ir pārvarējusi visai sarežģītos pārbaudījumus un nostājusies uz jauna attīstības ceļa. Tas ir mans pirmais iespaids. Un es ļoti priecājos par iespēju strādāt jūsu valstī.

— Paldies, vēstnieka kungs, par interviju! Atļaujiet izteikt pārliecību, ka pēc dažiem mēnešiem, kad būsit jau iestrādājies savā jaunajā amatā, mums būs plašāka saruna.

— Jā, noteikti. Man ļoti patīk sadarboties ar plašsaziņas līdzekļu darbiniekiem.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors