Par Latvijas vēstures politisko vērtējumu

Latvijas pilsoņu iesaistīšanos nacistiskajās "Waffen SS" vienībās noteica dažādi apstākļi. Vieni šo ceļu izvēlējās brīvprātīgi, kamēr lielākā daļa tika iesaistīta ar varu. Nedrīkst ignorēt faktu, ka leģionu formēšanas brīdī Latvija bija hitleriskās Vācijas okupēta valsts. Okupācijas varas veiktā vietējo iedzīvotāju mobilizācija bija rupjš starptautisko tiesību normu pārkāpums.

Šodien daudzi leģionāri atceres pasākumus saista ne tikai ar notikumiem Otrā pasaules kara laikā, bet arī ar turpmāko nebrīves laiku, kad bija liegts runāt par šīm pretrunīgajām un savā būtībā dziļi traģiskajām vēstures lappusēm, kuras sākās ar Molotova un Ribentropa pakta parakstīšanu un noveda pie vairākkārtējas Latvijas okupācijas.

Okupācija ir traģisks notikums jebkurai valstij. Nav principiālas atšķirības starp Latvijas okupāciju no PSRS un no hitleriskās Vācijas puses. Latvija, kura izdarījusi savu izvēli integrēties Eiropas demokrātisko valstu saimē, atzīst iedzīvotāju demokrātiskās tiesības paust savu attieksmi. Taču neatkarīgajai Latvijai nav nekāda sakara ar totalitāriem okupācijas režīmiem, tādēļ Valsts prezidents uzsver, ka valsts augstu amatpersonu piedalīšanās bijušo okupācijas režīmu karavīru piemiņas pasākumos ir pretrunā ar Latvijas izvēlēto ceļu uz demokrātiskas Eiropas valsts veidošanu.

Valsts prezidents uzskata, ka starptautiskajai sabiedrībai nevar pārmest, ka tā nav sīki izpētījusi mūsu vēsturi un sapratusi tā laika sarežģīto situāciju Latvijā. Tomēr ir jāizmanto katra iespēja, lai to skaidrotu, tādējādi veicinot mūsu tautas traģiskās pagātnes izpratni. Vēsture vēl jāizvērtē arī mums katram.

Valsts prezidents aicina Saeimu un valdību sniegt politisku vērtējumu 16.marta pasākumu Rīgā cēloņiem un sekām.

Valsts prezidenta preses dienests

Rīgā 1998.gada 31.martā