Par biomedicīnu, par Eiropas Padomes ierēdni, par ētiku domājot

Pēteris Zilgalvis, Eiropas Padomes Juridiskās direkcijas administrators, — "Latvijas Vēstnesim"

Kā pasākuma atklāšanā uzsvēra veselības valsts ministrs Viktors Jaksons, ar medicīnu saistītās ētikas jautājumi Latvijā jo sevišķi aktuāli ir kļuvuši laikā, kad pārveidojas visa sabiedrība un, vecajai sistēmai sabrūkot un jaunajai vēl neuzbūvētai esot, ir radies zināms vakums. Un tajā nedrīkst rasties vieta visatļautībai, arī medicīnā un zinātnē. Jebkurā situācijā katra atsevišķa indivīda labklājībai ir jāprevalē pār sabiedrības un zinātnes interesēm.

Šo interešu aizsardzībai biomedicīnisko pētījumu laikā, saskaņā ar Eiropas Padomes Konvenciju par cilvēktiesību un cilvēka cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā, kurai pievienojusies arī Latvijas Republika, katrā valstī ir jādarbojas ētikas komisijai. Lai risinātu ar konvencijas prasību ievērošanu un jaundibinātās Centrālās ētikas komisijas darbu saistītos jautājumus, seminārā bija pulcējušies Latvijas un vairāku Eiropas valstu pārstāvji. Eiropas Padomi pasākumā pārstāvēja Juridiskās direkcijas administrators Pēteris Zilgalvis .

— Jūs esat Eiropas Padomes pārstāvis Labklājības ministrijas un Eiropas Padomes kopīgajā seminārā par biomedicīnas pētījumu ētikas jautājumiem. Kādēļ šāds seminārs notiek Rīgā, vai, jūsuprāt, šī problēma varētu būt aktuāla arī Latvijā?

— Atbildot uz jautājumu, man jāizskaidro šīs Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas kopīgās programmas pamatideja, kas balstīta uz Konvenciju par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā. Programmas mērķis — jau tuvāko divu gadu laikā rīkot seminārus un veikt izskaidrojošu darbu, lai panāktu ētikas komisiju izveidi Austrumeiropā — tās izskatītu katrā valstī notiekošos pētījumus biomedicīnas jomā. Latvijā tas varētu skart, piemēram, farmakoloģiju, kas šeit ir svarīga ekonomikas nozare.

Un tieši Latvija bija pirmā Austrumeiropas valsts, kas bija gatava organizēt savu semināru šajā jautājumā. Tādēļ mēs esam šeit. Un nevis tādēļ, ka Latvijā būtu kādas īpašas problēmas — valsts vienkārši ir gatava uzņemties konvencijas noteiktās saistības. Latvijā jau darbojas ētikas komisijas, vēl risināms varētu būt vienīgi to darba organizācijas jautājums — kura komisija kuru jautājumu izskata. Pašlaik Latvijas puse šo problēmu cer atrisināt ar Centrālās medicīnas ētikas komitejas izveidošanu, par kuras priekšsēdētāju jau ir kļuvusi Laima Rudze.

Tādēļ vēlreiz jāuzsver, ka Latvijā nav īpašu problēmu ar cilvēktiesību aizsardzību biomedicīnisko pētījumu jomā, mēs, savstarpēji sadarbojoties, mēģinām panākt tikai to, lai Latvija būtu spējīga pilnībā izpildīt visas konvencijas prasības.