• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeima pēc ziemas un pirms pavasara darba. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.04.1998., Nr. 87/88 https://www.vestnesis.lv/ta/id/47564

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeima pēc ziemas un pirms pavasara darba (turpinājums)

Vēl šajā numurā

02.04.1998., Nr. 87/88

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeima pēc ziemas un pirms pavasara darba

Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis — "Latvijas Vēstnesim"

C1.JPG (21782 BYTES) pl.13.00, 31.03.1998

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Tūdaļ beigsies gandrīz trīs mēnešus ilgā Saeimas ziemas sesija. Kā jūs kā Saeimas priekšsēdētājs kopumā vērtējat šajā laikposmā paveikto?

— Jā, faktiski ziemas sesija beidzas 2.aprīlī. Bet Lieldienu brīvdienas sākas 6.aprīlī, pirmdien. Un tās turpināsies līdz 21.aprīlim, to ieskaitot. Tā arī ir pirmdiena. Tātad Lieldienu brīvdienas būs divas kalendārās nedēļas. Šonedēļ nolēmām strādāt plenārsēdē divas dienas — 1.un 2.aprīlī — tikai tādēļ vien, ka diemžēl pagājušās ceturtdienas, 26.marta, plenārsēde bija ārkārtīgi neveiksmīga, jo visas dienas laikā tika izskatīti tikai divi likumprojekti — pārskatījām un pieņēmām Saeimas vēlēšanu likumu un visu dienu diskutējām par korupcijas novēršanas likumu, bet galu galā to tā arī nepieņēmām. Līdz ar to, protams, visi pārējie uz pagājušo ceturtdienu ieplānotie jautājumi palika neizskatīti. Tāpēc tagad divu dienu laikā plenārsēdē izskatāmi 85 jautājumi — tā pagājušajā piektdienā nolēma Saeimas Prezidijs. Cerams, ka tiksim galā ar visiem šiem darba kārtības jautājumiem.

Ja jānovērtē visā ziemas sesijas laikā padarītais, jāsaka, ka no parlamentārā viedokļa kopumā šī sestās Saeimas sesija ir bijusi veiksmīga. Mēs esam vairāk vai mazāk sekmīgi tikuši galā ar visiem Saeimā izskatāmajiem ienākušajiem likumprojektiem — gan jaunajiem likumiem, gan grozījumiem, ar dažādiem lēmumiem un citiem darba kārtības jautājumiem. Tādēļ man pašam ir gandarījums par šā gada ziemas sesiju.

— Nupat minējāt korupcijas novēršanas likumu. Cik liela varētu būt šķietami bargā dokumenta praktiskā nozīme, sevišķi attiecībā uz Saeimas deputātiem?

— Es piekrītu tiem cilvēkiem, kas principiāli aizstāv viedokli, ka tās problēmas, kuras mēs apspriežam korupcijas novēršanas likumā, nemaz nav korupcijas problēmas. Tās ir interešu konflikta problēmas. Tādēļ varētu būt likums nevis par korupcijas novēršanu, bet par interešu konfliktu novēršanu vai kaut kas tamlīdzīgs. Korupcija, par ko pagājušā gadā rakstīja ļoti daudzos masu saziņas līdzekļos, tā arī nekur netika nedz pierādīta, nedz konstatēta. Daudz tika runāts, piemēram, par mani un daudziem citiem deputātiem, ka mēs, lūk, esam nokļuvuši smagākā vai vieglākā interešu konflikta situācijā. Bet skaitās, ka esam bijuši korumpēti. Es piekrītu tiem deputātiem, kas aizstāv minēto viedokli. Bet, tā kā likuma autori uzskata, ka šajos gadījumos runa ir nevis par interešu konflikta situācijām, bet gan par korupcijas situācijām, ar Saeimas deputātu lielākās daļas balsojumu likuma nosaukums paliek līdzšinējais. Bet tieši tādēļ tās daudzās likuma normas, kuras deputāts Jānis Lagzdiņš un citi cilvēki, kas strādājuši pie šī likumprojekta, ir ierosinājuši, netika pieņemtas. Jo daudzi deputāti uzskata, ka tas ir nevis korupcijas novēršanas, bet interešu konfliktu novēršanas likums. Tieši tādēļ mums tik grūti un nesekmīgi gāja pagājušajā plenārsēdē. Un tāpēc tik vienprātīgi deputātu vairākums nolēma likumprojektu atdot atpakaļ tai atbildīgajai komisijai, kas pie tā strādāja. Beigu beigās to ierosināja arī šā likumprojekta autors Jānis Lagzdiņš. Tā arī notika.

Tātad šajā likumā galvenokārt ir runa nevis par korupciju šā vārda tiešajā un plašajā nozīmē, bet gan par iespējamajiem interešu konfliktiem. Proti, par deputāta atrašanos kādas uzņēmējsabiedrības valdē vai padomē, par viņa iespējamo darbību kādā biznesa struktūrā. Man šķiet, ka tā nemaz nav korupcija, tas būtībā ir valsts un amatpersonas interešu konflikts.

— Tātad te lielākoties nav runa par to banālāko jeb primitīvāko korupcijas veidu, tā saukto aploksnītes variantu?

— Jā, es pilnīgi piekrītu. Gandrīz vienmēr apvainojumi korupcijā tā arī paliek žurnālistu un politiķu runāšanas un pieņēmumu līmenī. Izņemot to tiesnesi no Valmieras tiesas, kam iedeva aploksni un kas tika pieķerts nozieguma brīdī un notiesāts, nav neviena cita skaļāka gadījuma. Tās runas, protams, arvien ir. Visi runā — gan par Esplanādes izmantošanu atrakcijām, gan par citām lietām, bet tās visas diemžēl ir tikai runas.

Var jau būt, ka esam tik dikti gudri un smalki un protam lietas nokārtot tā, ka pat gailis pakaļ nedzied. Bet, kamēr tās ir tikai runas par korupciju, ko gan parlaments vai kāda cita valsts institūcija var darīt?

— Bet sabiedrībā tomēr visu laiku pastāv uzskats, ka visi deputāti, ministri un augstie ierēdņi ir korumpēti.

— Jā, tā ir. Bet, kad konkrēti jānosauc vārds un summa, kas, kad un par kādu naudu ir piekukuļots, tad šādu faktu mums nav. Ir tikai vispārējās runas.

— Tagad par gluži citu tematu. Nupat, maigi izsakoties, ir kļuvušas ļoti vēsas Latvijas un Krievijas attiecības. Kā tās varētu normalizēt, ja ne uzlabot? Ko šajā ziņā varētu darīt Saeima, tās deputāti?

— Pašlaik tā ir vislielākā mūsu problēma. Jau vairākkārt publiski esmu paudis savu personīgo viedokli par šīm lietām. Esmu saņēmis arī pārmetumus par saviem kritiskajiem izteikumiem attiecībā uz Guntara Krasta neapdomīgajiem izteicieniem, vainojot Krieviju provokācijās sakarā ar 3.marta piketu pie Rīgas Domes. Man ir uzbrukuši par to, ka es tādējādi aizskarot valdību, par ko pats esmu balsojis. Bet es gribētu pateikt "Latvijas Vēstneša" lasītājiem, ka es neaizskaru valdību. Guntars Krasts viens pats nav valdība. Viņš ir viens no valdības locekļiem un šīs valdības vadītājs. Joprojām turos pie viedokļa, ka pirmkārt trīs amatpersonas mūsu valstī izsaka mūsu valsts oficiālo viedokli — Valsts prezidents, Ministru prezidents un ārlietu ministrs. Ja to būtu pateicis kāds deputāts, kaut vai Čepānis, tā būtu cita lieta. Deputātam ir tiesības un viņš var runāt par jebkuru jautājumu, to traktējot, kā viņam ienāk prātā. Bet šīs trīs valsts amatpersonas, Guntaru Krastu ieskaitot, aizvien pauž oficiālo valsts viedokli. Tā bija liela un rupja politiska kļūda, kad viņš pateica, ka piketu pie Rīgas Domes ir izprovocējusi Krievija.

Līdz ar to sākās vairāk vai mazāk adekvātā reakcija no Černomirdina kunga puses, kas acīmredzot jau tajā laikā, kā man šķiet, juta kaut kādu nestabilitāti zem savām kājām. Tāpēc arī bija tāda viņa tik sakarsēta un kategoriska reakcija uz šiem izteicieniem.

Un tā nu mūsu attiecības ar Krieviju ir nonākušas tādā posmā, ka tagad kopīgiem spēkiem ir jāizlemj, kā to putru izstrēbt. Krasta kungs apgalvo, ka viņam nav nekādas oficiālas informācijas vai oficiālu signālu par to, ka Krievija ir sākusi ekonomiskās sankcijas pret Latviju. Bet viņam tādu paziņojumu nekad arī nebūs. Neviena Krievijas valsts institūcija nesūtīs Latvijas Republikas Ministru kabinetam vai Ministru prezidentam kādu oficiālu dokumentu par to, ka, lūk, godājamie kaimiņi, mēs ar šo datumu uzsāksim tās vai citas ekonomiskās sankcijas pret jums. Tāda dokumenta vienkārši nebūs.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!