• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Starp Dienvidu pērli un Ziemeļu dzintaru (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.04.1998., Nr. 87/88 https://www.vestnesis.lv/ta/id/47572

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vienīgais latvietis Eiropas birokrātijas saimē

Vēl šajā numurā

02.04.1998., Nr. 87/88

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Pēc ceļa

Starp Dienvidu pērli un Ziemeļu dzintaru

Kataras Valsts pārstāvju padomes priekšsēdētājs Muhameds bin Mubaraks al Khulaifi — "Latvijas Vēstnesim" Dohā

— Mūsu valstis atrodas relatīvi tālu viena no otras, un Latvijā līdz šim bijis visai maz informācijas par Kataru. Tāpat kā jūsu valstī cilvēki samērā maz zina par Latviju. Neraugoties uz to, mūsu zemē tomēr iesakņojušies daži priekšstati par Kataru. Viens no tiem, un laikam gan pats dziļākais, ir pārliecība, ka Katara, pateicoties savām naftas un gāzes bagātībām, ir ļoti bagāta valsts.

— Es teiktu, ka šis priekšstats tikai daļēji atbilst patiesībai. Jā, Katara ir bagāta valsts, taču vispirms tā ir bagāta, pateicoties savam nelielajam iedzīvotāju skaitam. Jo salīdzinājumā ar lielajām valstīm, naftas krājumi mums ir daudz mazāki. Un, ja mūsu valstī būtu vairāk iedzīvotāju, nacionālais ienākums caurmērā uz katru cilvēku būtu daudz mazāks. Taču daļēji šis priekšstats atbilst īstenībai: šodien Katara iegūst pietiekami daudz līdzekļu, lai sekmīgi attīstītu savu ekonomiku un daudz darītu katariešu labklājības uzlabošanai. Katariešiem ir bezmaksas izglītība un bezmaksas veselības aizsardzības sistēma. Mēs daudz līdzekļu atvēlam katariešu jaunās paaudzes izglītošanai ārzemēs. Ik gadu nosūtām lielāku skaitu jauno katariešu uz labākajām ārvalstu augstskolām. Turklāt vienīgais kritērijs, izraugoties šos jauniešus studijām — par Kataras Valsts naudu — ārzemēs, ir viņu iepriekšējās mācībās uzrādītās sekmes. Protams, daudzi katarieši savus bērnus sūta uz ārzemēm studēt arī par savu naudu. Mēs patiešām daudz darām, lai katariešu jaunā paaudze apgūtu jaunākās zinātnes atziņas un varētu sekmīgi vadīt mūsu valsts ekonomisko attīstību.

— Jūsu ekselence, jūsu valstī ir ļoti liels ārzemnieku īpatsvars — to skaits, kā uzzināju, trīskārt pārsniedz Kataras pavalstnieku skaitu. Vai tas nerada politiska vai sociāla rakstura problēmas un neapdraud jūsu valsts suverenitāti?

— Nē. Šie cilvēki ierodas pie mums no dažādām valstīm, galvenokārt arābu pasaules, saskaņā ar konkrētiem darba līgumiem, kas noslēgti uz diviem gadiem. Līgumā jau paredzēta arī biļete atceļam. Pēc diviem gadiem katrs ārzemju strādnieks saņem aprēķinu un četrdesmit dienu atvaļinājumu. Pēc tam tiek lemts — katrā gadījumā individuāli — vai ar attiecīgo personu darba līgums tiek pagarināts vēl uz diviem gadiem — protams, ja attiecīgais viesstrādnieks ir izteicis šādu vēlēšanos. Taču, protams, lielākā daļa ārzemnieku pie mums grib strādāt ilgāk, jo Katarā viņi pelna daudz vairāk nekā savā dzimtenē. Mūsu valstī strādā daudz indiešu, ēģiptiešu, pakistāniešu, bengāļu, sudāniešu, jordāniešu, filipīniešu... Mēs arī sekojam, lai Katarā neiebrauktu pārāk liels skaits cilvēku no vienas valsts. Jebkurā Kataras likumu vai tradīciju pārkāpšanas gadījumā darba līgums tiek pārtraukts un vainīgā persona dodas atpakaļ uz savu dzimteni. Taču šādu gadījumu ir ļoti maz, jo cilvēki Katarā, kā jau teicu, pelna daudz vairāk nekā savā zemē. Un mēs arī slēdzam darba līgumus vispirms ar jau zināmiem cilvēkiem, kuri apliecinājuši, ka grib un prot labi strādāt.

Ārzemnieku darbs Katarai ir absolūti nepieciešams. Parēķiniet pats: pieņemsim, ka mūsu valstī ir 200 tūkstoši katariešu.

— Jūs teicāt "divsimt tūkstoši".

— Es teicu "pieņemsim, ka divsimt tūkstoši". Puse no tiem ir sievietes. No atlikušajiem 50 procentiem lielākā daļa ir bērni. Kas tad paliek — kādi 30 tūkstoši katariešu, kas ir tik ļoti nepieciešami mūsu ekonomikai — gan valsts sektorā, gan privātajā biznesā. Taču naftas un gāzes iegūšanas un eksporta uzņēmumu darbībai un attīstībai vien vajadzīgs daudz lielāks cilvēku skaits. Bet ir taču vēl arī citas ekonomikas nozares. Un vēl plašā infrastruktūra, kuras apkalpošanai arī vajag aizvien vairāk cilvēku.

— Katarai, cik zinu, ir neliela, taču ar modernu bruņojumu apgādāta armija. Vai tajā ir tikai Kataras pavalstnieki vai arī ārzemnieki?

— Tikai katarieši. Tas taču ir valsts drošības jautājums.

— Jūsu ekselence, jums uzticēta milzu atbildība. Kā jūs uztverat savu misiju? Katram cilvēkam augstā amatā, manuprāt, agrāk vai vēlāk ir jāizjūt augstās atbildības smagums. Vai jūs šo nastu nesat viegli?

— Jums taisnība, šīs atbildības nasta ir smaga. Taču vienlaikus tas ir liels gods, jo šo amatu man uzticējusi Viņa Augstība emīrs šeihs Hamads bin Khalifa al Thani. Tāpēc es šo amatu uzņemu gan kā augstu godu, gan kā savu pienākumu un cenšos to pildīt pēc labākās sirdsapziņas, apzinoties, ka strādāju savas valsts uzplaukumam un savas tautas labklājībai.

— Jūsu ekselence, kā jūs vērtējat eventuālas ekonomiskās attiecības starp Kataru un Latviju?

— Es tām neredzu ne mazāko šķērsli. Mēs dzīvojam modernā pasaulē, kad attālumi sarūk un valstu ekonomiskā sadarbība iegūst aizvien lielāku nozīmi. Ceru, ka jūsu apmeklējums sekmēs informācijas deficīta mazināšanu un līdz ar to arī mūsu valstu ekonomisko sadarbību.

— Paldies, jūsu ekselence, par interviju Latvijai !

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Katara ir neliela Persijas līča valsts. Tās teritorija, ieskaitot vairākas Katarai piederošas salas, ir 11 437 kvadrātkilometri. Valstisko neatkarību tā proklamēja 1971.gada 3.septembrī. Emīrs Seihs Khalifa bin Hamads al Thani šajā dienā nolasīja Kataras Neatkarības deklarāciju. Kopš tā laika Katara ik gadu 3. septembri svin kā savus valsts svētkus — Neatkarības dienu.

Katariešu nācija veidojusies no beduīnu ciltīm un Kataras pussalas piekrastes zvejniekiem. Specifiska piekrastes iedzīvotāju nodarbošanās gadsimtiem ilgi bijusi arī pērļu zveja. Katariešu dzīvi kardināli izmainīja lielu naftas krājumu atrašana Kataras zemes dzīlēs septiņdesmitajos un vēl lielāku dabasgāzes krājumu atklāšana asoņdesmitajos gados. Dabas gāzes krājumu ziņā Katara ir trešajā vietā pasaulē — aiz Krievijas un Alžīrijas. Šo dabas bagātību ieguve rada Kataras ekonomikas pamatu. Tagad naftas un dabasgāzes eksports veido 75% no Kataras kopējā eksporta apjoma. Apmēram 15% eksportā ir citas ķīmiskās preces un 6% — metālu rūpniecības ražojumi. Lielākie Kataras eksporta partneri ir Japāna, Korejas Republika un Apvienotie Arābu Emirāti. Japāna ir arī lielākais Kataras importa partneris, atstājot aiz sevis ASV un Apvienoto Karalisti. Bagātīgie naftas un dabasgāzes krājumi ļāvuši Katarai īsā laikā sasniegt Rietumeiropas attīstītāko rūpniecības valstu ekonomiskās un sociālās attīstības tempus. Nacionālais kopprodukts Katarā desmit gados pieaudzis no 6 153 miljoniem (1985. gadā) līdz 7 031 miljonam ASV dolāru (1994. gadā). Kataras pavalstniekiem ir pieejama bezmaksas izglītība un veselības aizsardzība, kā arī plaši izvērsta sociālās nodrošināšanas sistēma. Katarā nav bezdarbnieku, inflācija — ļoti zema (1993. gadā — 3%).

Kataras valstī dzīvo nepilni 600 tūkstoši cilvēku (pēc 1996. gada datiem — 562 tūkstoši). Taču valsts pamatiedzīvotāji katarieši jeb Kataras pavalstnieki veido tikai apmēram ceturto daļu no Kataras iedzīvotājiem. Trīs ceturtdaļas Kataras iedzīvotāju ir ārzemnieki, galvenokārt viesstrādnieki, ko Kataras valdība uzaicinājusi darbā milzīgajos naftas un dabasgāzes ieguves, pārstrādes un eksporta uzņēmumos, kā arī aizvien plašākās valsts infrastruktūras uzņēmumos un iestādēs. Naftas un gāzes rūpniecības attīstīšanai pieaicināti inženieri no Rietumeiropas valstīm, ASV un Japānas. Taču viesstrādnieku pamatmasu veido strādnieki no nabadzīgākajām arābu valstīm — Ēģiptes, Sudānas, Jordānijas. Katarā strādā 80 tūkstoši indiešu — galvenokārt musulmaņi no Kerolas štata, samērā daudz ir pakistāniešu un bengāļu, un filipīniešu. Tomēr Kataras oficiālā valsts valoda, dabiski, ir arābu, un šo valodu pārvalda gandrīz visi viesstrādnieki. Lai gan plaši tiek lietota arī angļu valoda.

Katara bija 114. valsts, ar kuru Latvija nodibināja diplomātiskās attiecības. Dokuments par Latvijas un Kataras diplomātisko attiecību nodibināšanu tika parakstīts 1996. gada 10. decembrī. Kataras Valsts intereses Latvijā pārstāv viņa ekselence Baders Omars ad Dafa, Kataras ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, kurš savu akreditācijas rakstu Latvijas Republikas Valsts prezidentam iesniedza pērnā gada 6.maijā. Viņa rezidence ir Maskavā.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!