Kopīgos Ziemeļu ritmos

Pēc Ziemeļu Ministru padomes informācijas departamenta "Ziņu vēstules" par 1998.gada februāra ritmiem

Internets kļuvis par ikdienā izmantojamu informācijas tehnoloģijas komunikācijas līdzekli. Apstāklis, ka šī sistēma pieļauj gandrīz jebkura veida aktivitāti, radījis pamatu tam, ka valstis sākušas domāt par likumdošanu, lai aizsargātu tā lietotājus.

Ziemeļvalstu patēriņa ministri gatavojas izstrādāt noteikumus mārketinga veikšanai internetā, kas būtu vienoti visās Ziemeļvalstīs.

"Pagaidām nav skaidrs, kā varētu piemērot internetam noteikumus par mārketingu. Mēs gribam kaut ko šajā ziņā darīt Ziemeļvalstu līmenī," sacīja Zviedrijas iekšlietu ministrs Leifs Blumbergs, paziņojot par kopīgo plānu. Viņš piebilda, ka gatavojas ieteikt Eiropas Savienībai apsvērt priekšlikumu izstrādāt vispārējus noteikumus, lai vērstos pret neētisku mārketingu internetā visas Eiropas mērogā.

Ziemeļvalstu pasākumiem vajadzētu pievērsties personas neaizskaramībai, drošībai, izvēļu atlasei, kā arī mijiedarbības mārketinga spēlēm.

"Svarīgi ir pasargāt interneta lietotājus no neētiskas reģistrācijas. Dažas kompānijas varētu būt ieinteresētas izmantot šādu reģistrētu informāciju saistībā ar elektronisko mārketingu, ko tās veic," norādīja Ziemeļu Ministru padomes informācijas direktors Berts Sandstrēms.

"Varētu rasties arī nepieciešamība ieviest drošības mehānismu, lai pasargātu bērnus un jauniešus no impulsīvas iepirkšanās. Tas īpaši attiecas uz gadījumiem, kad bērni un jaunieši var iepirkties ar interneta starpniecību bez vecāku piekrišanas," viņš piebilda.

Ņemot vērā interneta starptautisko raksturu, var sagaidīt, ka aizvien pieaugs pārrobežu mārketings. Noteikumus, kas to regulē, varētu pievienot 1991.gadā pieņemtajiem Ziemeļvalstu noteikumiem par televīziju un reklāmu. Ministri arī ierosināja modernizēt tirdzniecību un kontraktu likumdošanu, ņemot vērā informācijas tehnoloģijas attīstības perspektīvas, kā arī izstrādāt vienotu koncepciju Briseles un Lugano konvenciju piemērošanai, kas peredzētu iespēju veikt pārrobežu grupu tiesvedību.

Kaimiņzemju bērni

Ziemeļvalstu sadarbības ministri nolēmuši uzsākt vairākus projektus, lai uzlabotu dzīves apstākļus bērniem un jauniešiem Baltijas reģionā.

Atsevišķas vietējās pašvaldības saņems atbalstu, lai palīdzētu ģimenēm pildīt to pienākumus. Ministri grib arī atbalstīt pasākumus bērnu fiziskajai un garīgajai attīstībai. Īpaša uzmanība tiks veltīta psiholoģisko problēmu novēršanai.

Nesenais Ziemeļvalstu ziņojums par grūtajiem apstākļiem, kādos dzīvo daudzas ģimenes, bērni un jaunieši kaimiņu zemēs, izraisījis starptautisku interesi un ņemts par pamatu vairākām rekomendācijām. Ziņojums "Bērnu tiesības un dzīves apstākļi Baltijas valstīs un Krievijas ziemeļrietumos" ieteica paaugstināt sociālo un veselības aizsardzības darbinieku kompetenci bērnu psiholoģisko problēmu novēršanā, kā arī palielināt sabiedrisko organizāciju lomu ģimeņu dzīves apstākļu uzlabošanā un demokrātisko tradīciju attīstīšanā. Šī iniciatīva ir daļa no Ziemeļu Ministru padomes kaimiņzemju programmas, kurai 1998.gadā piešķirts 52 miljonu Dānijas kronu finansējums.

Ziemeļu padome aizsargās bērnu tiesības

Strasbūras sanāksmes laikā Ziemeļu padome uzaicināja Eiropas Padomi piedalīties konferencē "Baltijas aicinājums bērniem", kas notiks 1998.gada laikā.

Konferences mērķis ir aizsākt politisku procesu, lai uzlabotu bērnu un ģimeņu stāvokli ap Baltijas jūru.

Ziemeļu padome ar augošām bažām norādījusi uz veidu, kādā kaimiņu apgabalos tiek risināti jautājumi, kas saistīti ar bērnu tiesībām. Visas trīs Baltijas valstis ratificējušas ANO bērnu tiesību konvenciju, taču ziņojums par tajā ietverto normu piemērošanu vēl jāgaida. Ziemeļu padome veltī īpašu uzmanību lielajam bērnu bezvalstnieku skaitam Baltijas valstīs. Daudziem nav iespējams iegūt pilsonību stingro noteikumu dēļ, un šī problēma īpaši skar bērnus.

"Ziemeļu padome vēlas pievērst uzmanību jaunajai Eiropas Padomes konvencijai par tiesībām uz pilsonību. Neviena no Baltijas valstīm vēl nav ratificējusi šo konvenciju, kas iezīmē jaunu stūrakmeni cīņā par cilvēktiesībām. Tā ieraudzījusi dienas gaismu, ņemot vērā to, cik daudz problēmu šajā jautājumā ir Austrumeiropā un Viduseiropā. Svarīgi, lai visas Eiropas Padomes dalībvalstis ratificētu šo konvenciju pēc iespējas ātrāk un pieskaņotu nacionālo likumdošanu tās normām," teikts Ziemeļu padomes izdotajā paziņojumā.

Jaunus cilvēkus aicina lasīt Ziemeļu literatūru

Ziemeļu literatūras balvai pa pēdām, Ziemeļvalstu pamatskolas un vidusskolas turpmāk saņems ziņu vēstuli ar labas literatūras paraugiem.

Ziemeļu kultūras fonds piešķīris 1,5 miljonu Dānijas kronu finansējumu kampaņai, kuras mērķis ir popularizēt Ziemeļu literatūras prēmiju un Ziemeļu literatūru kopumā. Nozīmīgu daļu šajā projektā ieņem ziņu vēstule, kas tiks izplatīta visās Ziemeļvalstu pamatskolās un vidusskolās. Vēstulē būs fragmenti no darbiem, kas izvirzīti 1998.gada literatūras prēmijai. Ziņu vēstule tiks izdota skandināvu un somu versijā.

"Šīs kampaņas mērķis ir radīt interesi par lasīšanu. Mēs ceram, ka jauni cilvēki aizkavēsies pie Ziemeļu literatūras darbiem un vēlēsies lasīt arī turpmāk. Pamatskolas un vidusskolas izvēlējāmies tādēļ, ka Ziemeļu literatūra iekļauta to mācību programmās," sacīja Gunila Helmane, Ziemeļu kultūras fonda departamenta vadītāja, piebilstot, ka kampaņa turpināsies līdz gadsimtu mijai.

BEAP aicina vērsties pret kodolatkritumiem Krievijā

Kodoldrošība un radioaktīvie atkritumi rada aizvien lielākas vides un drošības problēmas Krievijas ziemeļrietumos, apgalvo Barenca Eiroarktiskā padome (BEAP), kas janvārī pulcējās Zviedrijas pilsētā Lūleā.

"Nepieciešams steigšus aktivizēt starptautisko sadarbību, sevišķi attiecībā uz radioaktīvo atkritumu apstrādi un uzglabāšanu," teikts komunikē, kuru pieņēma BEAP.

Neraugoties uz dažām pozitīvām attīstības tendencēm, reģionā netiek veikti pietiekami pasākumi kodoldrošības un piesārņojuma jomā. BEAP izveidota 1993.gadā, lai veicinātu sadarbību starp Ziemeļvalstīm un Krieviju Barenca jūras reģionā.

Bez jau minētajiem dalībniekiem BEAP sastāvā ir arī pārstāvis no Eiropas Savienības, deviņas valstis tajā piedalās novērotāja statusā: Lielbritānija, Kanāda, Francija, Vācija, Itālija, Japāna, Nīderlande, Polija, un Amerikas Savienotās Valstis. Galvenie problēmrajoni Krievijas ziemeļrietumos ir Kolas pussala, kas atrodas pie Barenca jūras, kā arī Somijas un Norvēģijas. Kolas pussalā atrodas bijušās Padomju Savienības vecās atomzemūdenes un potenciāli bīstamie atomreaktori.

Somijas ārlietu ministre Tarja Halonena norādīja, ka vides problēmām šajā reģionā būtu jāpiešķir globāla nozīme. "Barenca reģiona problēmu milzīgie mērogi prasa nepārtrauktus daudznacionālus pūliņus, starptautisku finansu institūciju izveidošanu un neizsīkstošu uzmanību," viņa teica.

Maskavā augsta līmeņa valdības amatpersonas sacījušas, ka Krievijai vajadzīga ārvalstu palīdzība, lai attīrītu atkritumus no apmēram 100 vecām Ziemeļu un Klusā okeāna flotes atomzemūdenēm, jo valstij trūkst finansējuma.

Kopš Padomju Savienības sabrukuma 1991.gadā Maskava norādījusi, ka ar lielu atbildību uzņemsies rūpes par kodolatkritumiem. Norvēģiju un citas šī reģiona valstis jau sasniegušas lielu palīdzību radioaktīvo atkritumu attīrīšanā. Krievijas valdība 1995.gadā pieņēma programmu atkritumu tīrīšanai, taču finansiālā situācija un dārgās izmaksas faktiski aprakušas šo iniciatīvu, un tagad Krievija apgalvo, ka situācija vienīgi pasliktināsies, ja tā nesaņems palīdzību.

Selafīldas radiācija rada bažas visā Ziemeļu reģionā

Ziemeļu padome aicinājusi visu Ziemeļvalstu valdības griezties pie Apvienotās Karalistes pēc tam, kad Norvēģijas teritoriālajos ūdeņos tika atklāts radioaktīvais starojums.

Ziemeļu padomes prezidijs paziņojumā norādīja, ka izotopi, kurus atrada Norvēģijas ūdeņos, visticamāk, nāk no Skotijai piederošās kodolpārstrādes rūpnīcas Selafīldā. Šis paziņojums izdots laikā, kad Selafīlda lūgusi britu varas iestādēm atļauju palielināt emisiju atmosfērā.

"Selafīldas emisija rada vienlīdz lielas bažas visā Ziemeļu reģionā," teikts paziņojumā.

"Ziemeļu padome aicina Ziemeļvalstu valdības kopīgi pieprasīt britu varas iestādēm, lai tās pārtrauc šo draudīgo plānu," teikts paziņojumā. "Vēršoties pie britu varas iestādēm, valdībām jāpaskaidro, ka labu kaimiņu starpā nav pieņemama šādu riskantu vienpusēju iniciatīvu īstenošana."

Ziemeļu padome jau iepriekš aicināja Ziemeļvalstu valdības izdarīt spiedienu uz Lielbritānijas valdību jautājumā par kaitējumu, ko videi nodara šī Skotijas rūpnīca. "Diemžēl šī kritika netiek pieņemta," teikts paziņojumā.

Apkārtējās vides situācija būs viens no galvenajiem jautājumiem Ziemeļu padomes vides konferencē, kas tiek rīkota kā turpinājums klimata sarunām, kas pērn, decembrī, notika Japānas pilsētā Kioto.

Antirasisma pasākumi

Ziemeļvalstu sadarbības komiteja aicinājusi saskaņot Ziemeļvalstu pasākumus, kas vērsti pret rasismu un ksenofobiju, kā arī izstrādāt multikulturālas sabiedrības attīstības koncepciju. Saskaņā ar šo priekšlikumu Ziemeļu Ministru padomei jāsagatavo ilgtermiņa darbības plāns rasisma apkarošanai. Priekšlikums norāda, ka nepieciešams izveidot zinātnieku tīklus, kas būtu spējīgi iezīmēt aprises starptautiskajam organizētajam rasismam Ziemeļvalstīs.

1998.gads — Ziemeļu sadarbības jautājumu gads

Intervija ar Ziemeļu Ministru padomes ģenerālsekretāru Sērenu Kristensenu

— Kādas cerības jūs saistāt ar 1998.gadu?

— Es ceru, ka 1998.gads iezīmēsies ar spēcīgāku un dinamiskāku sadarbību Ziemeļvalstu starpā. Es domāju, ka 1998.gadā mūs sagaida ļoti interesants posms. Dienas kārtībā būs ļoti svarīgi jautājumi. Pirmkārt, tā ir nodarbinātības problēma, ļoti svarīga problēma visas Eiropas mērogā, taču tai ir arī sava specifiska ziemeļnieciska dimensija. Ziemeļvalstis ir ļoti vērīgas jautājumos, kas saistīti ar nodarbinātību, un tām zināmi modeļi, kam, mūsuprāt, piemīt tādas īpašības, no kurām pārejai Eiropai nenāktu par sliktu pamācīties.

— Vai situācija nodarbinātības jomā Ziemeļvalstīs ir uzlabojusies?

— Jā. Ziemeļvalstu nodarbinātības politikai ir divi interesanti aspekti. Pirmkārt, tās ir valsts budžeta grūtības, kas radījušas daudzas problēmas, galvenokārt Zviedrijā un Somijā, tomēr tās pagaidām, šķiet, ir atrisinātas. Valstīm ir pa spēkam finansēt apjomīgus pasākumus bezdarba mazināšanai, un mēs varam pastāstīt par dažiem panākumiem šajā jomā.

Otrs jautājums būtu — pētīt kārtību, kā mēs Ziemeļvalstīs cīnāmies ar bezdarbu. Un es domāju, ka arī citām valstīm šajā jomā ir nozīmīga pieredze, no kuras varētu daudz mācīties. Piemēram, Zviedrijas un Dānijas modeļi ir ļoti atšķirīgi — tās izmanto dažādas metodes, lai gan mērķis ir viens.

Labklājības valsts arī ir jautājums, kuru interesanti apspriest Eiropas perspektīvā. Astoņdesmitajos gados Ziemeļvalstis nereti tika kritizētas par izdevumiem, ko tās maksāja par savu labklājības valsti, taču tagad tādas organizācijas kā, piemēram, Eiropas drošības un sadarbības organizācija skatās uz Ziemeļu modeli un cenšas izprast, kāpēc, salīdzinot ar citiem modeļiem, tas tik labi darbojas.

— Daudz ticis runāts par šī modeļa bojāeju. Vai tas ir iznīcis?

— Gluži pretēji. Manā skatījumā tas ir drīzāk paraugeksemplārs Eiropas kontekstā, un vispārējā līdztiesība, kas radusies no Ziemeļu labklājības modeļa koncepcijas, ir veids, kā mazināt atšķirības un spriedzi sabiedrībā. Domāju, ka laikā, kad tiek pieredzēts daudz domstarpību starp dažādiem grupējumiem gan Eiropā, gan globālā mērogā, ir svarīgi apspriest, kā iedibināt taisnīgumu šo dažādo sabiedrības grupu starpā. Es domāju, ka Ziemeļvalstu modelis devis lielu ieguldījumu šajā jomā pozitīvā nozīmē — mēs gatavojamies diskutēt par šiem jautājumiem pašu Ziemeļvalstu starpā, kā arī ar Ziemeļvalstīm, Eiropas valstīm un pārējo pasauli — par jautājumiem, kas attiecas uz labklājības valsti.

1998.gadā ļoti nozīmīgas ir arī diskusijas par tādu jautājumu kā nepārtrauktība. Vides jautājums kļūst aizvien nozīmīgāks gan Eiropā, gan Ziemeļvalstīs. Es domāju, ka politiski vissvarīgākais ir jautājums par to, kā risināt bezdarba problēmu, ekonomisko izaugsmi, pēc tam nepārtrauktība un vides jautājumi. Ja palūkojamies atpakaļ vēsturē, tad redzams, ka šīs lietas vienmēr bijušas pretrunā cita ar citu, taču tagad mēs saredzam iespēju tās atrisināt ar vieniem un tiem pašiem instrumentiem.

Es domāju, ka mēs pieredzēsim tādu Zviedrijas vadību Ziemeļu sadarbībai, kas par prioritāru izvirzījusi nepārtrauktības jautājumu.

— Zviedrija gribēja samazināt savas iemaksas — vai Zviedrijas apņemšanās attiecībā uz Ziemeļu sadarbību ir mainījusies, un vai sadarbība kopumā uzskatāma par veselīgu?

— Ziemeļu sadarbība tieši tagad ir ļoti veselīga, un šī diskusija Zviedrijā izraisījusies sakarā ar budžeta problēmām. Deviņdesmito gadu sākumā un vidū Zviedrija pieredzēja ļoti nopietnas budžeta problēmas, bet tagad tās ir ja ne gluži pārvarētas, tad labā gabalā uz to pusi, un mēs jau varam saskatīt atrisinājumu. Šajā kontekstā Zviedrijas valdība ir paziņojusi, ka tā ir ieinteresēta pilnībā atbalstīt Ziemeļu sadarbību. Tā bija nokļuvusi situācijā, kurā bija spiesta skatīties uz Ziemeļu budžetu. Tas ir tikai dabiski. Taču vairākas pazīmes liecina, ka nākotnē netiks samazināts Ziemeļu budžets.

— Kā ar Eiropas jautājumu? Kā Ziemeļu sadarbība iederas Eiropas kopainā?

— Ziemeļu sadarbība ir aizvien nozīmīgāka, jo mēs redzam neskaitāmas citas starptautiskas sadarbības iespējas, to vidū Eiropas sadarbība ir visnozīmīgākā. Nepieciešams, lai Ziemeļvalstis koordinētu savus viedokļus, tādējādi koncentrējot vairāk varas to īstenošanai, arī Eiropas politikā. Tas nenozīmē, ka šiem viedokļiem jābūt identiskiem. Taču ir nepieciešams vienam otru atbalstīt, pat tad, ja dažos jautājumos jūs neesat vienisprātis, tādēļ ka Ziemeļu politikas mērķi kopumā ir ļoti līdzīgi. Jūs varat izmantot dažādus ceļus šo mērķu sasniegšanai. Ja jūs esat vienojušies par mērķiem, tad viegli varat doties pa dažādiem ceļiem, lai tos sasniegtu. Tāpēc Eiropas sadarbība ir Ziemeļu sadarbības neatņemama sastāvdaļa, tai tādai jābūt, un tās lomai aizvien jāpieaug. Jautājumi, ar kādiem mums būs jānodarbojas Eiropas politikā, būs Eiropas vienotā valūta. Dānijas referendums un paplašināšanās. Visi šie jautājumi ir ļoti nozīmīgi arī Ziemeļu sadarbībai.

Piemēram, Baltijas jautājums, Ziemeļvalstis vienmēr atbalstījušas Baltijas valstu Eiropas politiku. Mēs guvām panākumus Amsterdamā, nosakot tādu paplašināšanās modeli, kas neizslēdz no procesa nevienu Baltijas valsti. Tas ir ļoti, ļoti svarīgi. Tagad tas ir Ziemeļvalstu rokās — atbalstīt Baltijas valstis turpmākajos procesos, un ir jādara ļoti daudz darba. Es domāju, ka mēs varam paredzēt aizvien ciešāku sadarbību starp Ziemeļu un Baltijas valstīm. Manā skatījumā šī sadarbība varētu notikt saskaņā ar formulu "pieci plus trīs". Tas nozīmē, ka šo reģionu valstu ministri tiksies aizvien biežāk. Pagājušajā gadā mēs pieredzējām daudzas ministru tikšanās, un Ziemeļu padomes ieinteresētība virzīt tālāk tās mērķus bija ļoti, ļoti skaidri redzama. Tā vēlas lielāku finansējumu un plašāku sadarbību starp Ziemeļu un Baltijas valstīm.

Mērot finansiāli — no 700 miljonu Dānijas kronu lielā Ziemeļu sadarbības budžeta sadarbībai ar Baltijas valstīm piešķirti 80 miljoni. Un tiek uzskatīts, ka nākotnē arī tas būs nepietiekami.

— Vai šajā kaimiņzemju sadarbības gaisotnē nepastāv iespēja, ka citas Ziemeļvalstu sadarbības jomas varētu tikt aizmirstas?

— Es katrā ziņā ceru, ka ne, jo Ziemeļu sadarbības mugurkauls ir kultūras un izglītības sadarbība pašu Ziemeļvalstu starpā. Tā ir visvecākā sadarbība, un apmēram puse no budžeta paredzēta tieši tai.

— Vai Ziemeļu vienprātības politika ir kas tāds, ko varētu ieviest Eiropā?

— Es domāju, ka Ziemeļvalstīm ir ļoti liela pieredze vienprātības modelī. Piemēram, darba tirgus balstīts vienprātības modelī jau kopš šī gadsimta sākuma: arī politiskās sistēmas Ziemeļvalstīs ļoti lielā mērā balstītas uz vienprātību. Tātad mums ir ļoti liela pieredze vienprātības modeļu veidošanā. Es domāju, ka Eiropas lielvarām bijusi citāda pieredze. Sabiedrība bijusi vairāk sadalīta. Piemēram, Lielbritānijā un Francijā ir daudz iekšēju pretrunu un vienprātības ideja nav tikusi uztverta kā normāla parādība. Taču tagad mēs redzam, ka dažādas grupas sabiedrībā vēlas iegūt ietekmi, turklāt aizvien vairāk un vairāk ietekmes. Manā skatījumā vienprātības modelis ir nepieciešams, lai veidotu stabilu sabiedrību, kurā tiktu respektēta ikviena grupa, un stabilas attiecības šo grupu starpā — gan ekonomiskā, gan etniskā ziņā.