Problēmas

Pašvaldību reforma. Kādas varētu būt tās robežas

Kandavas pieredze teritoriālajā reformā

Nobeigums. Sākums "LV" nr.69/71., 17.03.98,

nr.79/80., 25.03.98., nr.82/83., 27.03.98., nr.84/85., 31.03.98.

Kandavas pilsētas ar lauku teritoriju dome,
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas
Pašvaldības lietu pārvalde, Dānijas vietējo varu
nacionālā asociācija, Dānijas Iekšlietu ministrija

1.pielikums

Kandavas pilsētas domes un
Kandavas pagasta padomes turpmākās darbības programma sakarā ar apvienošanos

1. Izstrādāt priekšlikumus izmaiņām likumdošanā, lai, apvienojot domes un padomes deputātus vienā lēmējinstitūcijā, tās pieņemtie lēmumi būtu likumīgi.

2. Izveidot abām pusēm pieņemamu, vienotu pašvaldības darbinieku sarakstu ar attiecīgām darba algām.

3. Izstrādāt abām pusēm pieņemamu budžetu 1997.gadam, paredzot papildu līdzekļu piešķiršanu sociālajai palīdzībai, veselības aprūpei un katlumāju rekonstrukcijai.

4. Izveidot nelielas ražotnes Valdeķos, Cuntēs, Rūmenē un Kandavas stacijā.

5. Panākt, lai visiem Kandavas lauku teritorijas bērniem, ja nepieciešams, būtu iespējas mācīties Kandavas internātvidusskolā.

6. Izstrādāt kopīgu autobusu satiksmes maršrutu atbilstoši lauku iedzīvotāju prasībām.

7. Laukos dzīvojošajiem vientuļajiem pensionāriem nodrošināt iespēju iekārtoties Kandavas pansionātā.

8. Ierādīt kopējas telpas abiem zemes mērniekiem, nodrošināt viņus ar autotransportu. Līdz zemes reformas otrās kārtas pabeigšanai abām Zemes komisijām strādāt atsevišķi.

9. Nepaaugstināt maksu par bērnu mācībām mūzikas skolā, deju skolā un citās specializētajās skolās, vienlaikus samazināt maksu par šo skolu apmeklējumu maznodrošinātajiem bērniem no lauku teritorijas.

10. Panākt, lai policisti un zemessargi jaunizveidotajā pašvaldības teritorijā darbotos vienoti.

11. Veikt visu zemju un mežu pašreizējā stāvokļa uzskaiti, novērtēt to izmantošanas lietderību.

12. Vienoties, ka pirmkārt lauku iedzīvotāji jānodrošina ar:

- medicīnisko aprūpi, uzlabojot feldšeru punktu darbību,

- palielināt vietu skaitu sociālās aprūpes iestādē,

- ikdienā nepieciešamo preču piegādi,

- atjaunot veikalu un siltumnīcu kompleksu Valdeķos, izveidojot jaunas darba vietas,

- iespējām nomāt, izpirkt zemi, mežus un izstrādāt tos,

- Sarkanā Krusta pirmorganizācijas pakalpojumiem,

- iespējām par pieņemamām cenām veikt zemes apstrādi, palīdzēt ražas novākšanā, šajos darbos iesaistot bezdarbniekus no pilsētas,

- iespējām pilnveidot Valdeķu kultūras nama un bibliotēkas darbību, to nododot Kandavas kultūras nama pārziņā,

- šodienas prasībām atbilstošu ceļu uzturēšanu, it sevišķi ziemas periodā.

13. Panākt, lai Tūrisma bāzes darbība dotu jaunas darba vietas un peļņu pašvaldībai, pārskatīt esošā nomnieka rīcības atbilstību līgumam.

14. Panākt, lai tiktu rekonstruēta apkures sistēma Valdeķu un Kandavas stacijas daudzdzīvokļu ēkām.

15. Nepieļaut gadījumus, kad tiek bojātas un izlaupītas bijušo fermu, kā arī citas ēkas, kuras šobrīd neizmanto, censties tās iznomāt.

16. Izveidot lauksaimniecības tehnikas apkopes centrus Valdeķos, Rūmenē un akciju sabiedrībai "Kurzemīte" piederošajās darbnīcās.

17. Organizēt iedzīvotāju sapulces, lai informētu par apvienošanās procesu un problēmām. Iedzīvotāju priekšlikumus izskatīt reformas sagatavošanas darba grupā.

18. Turpmākajā periodā (sākot no 01.06.96.) līdz reformai - tikai pēc abpusējas vienošanās pašvaldības veic pirkšanas un pārdošanas darījumus.

19. D.Rozenfelds, Kandavas pilsētas domes priekšsēdētājs, kopīgi ar A.Ķieģeli, Kandavas pagasta priekšsēdētāju, regulāri reizi mēnesī organizē reformas sagatavošanas darba grupas sēdes, kurās izskata projektus par reformas jautājumiem, pirms tie tiek izskatīti domes, padomes sēdēs.

20. Pieņemto darbības programmu nosūtīt Pašvaldību lietu pārvaldei, Pašvaldību savienībai un rajona padomei.

Darbības programma apstiprināta Kandavas pilsētas domes un Kandavas pagasta padomes kopējā sēdē.

2.pielikums

Cēres pagasta padomes un
Kandavas pilsētas domes turpmākās darbības programma sakarā ar apvienošanos

1. Izstrādāt priekšlikumus izmaiņām likumdošanā, lai, apvienojot domes un padomes deputātus vienā lēmējinstitūcijā, tās pieņemtie lēmumi būtu likumīgi.

2. Izveidot abām pusēm pieņemamu, vienotu pašvaldības darbinieku štatu sarakstu, paredzot Cērē tādu darbinieku funkcionēšanu, kuri būtu tiesīgi veikt iedzīvotāju apkalpošanu - veikt iedzīvotāju pierakstus, izrakstus, izdot izziņas, iekasēt nodokļus un nodevas un veikt citus pakalpojumus.

3. Kopīgu budžetu veidot, sākot ar 1997.gadu, paredzot papildu līdzekļus sociālajai palīdzībai un veselības aprūpei.

4. Panākt, lai visiem Cēres lauku teritorijā dzīvojošajiem bērniem būtu iespējams apmeklēt Cēres pamatskolu un, ja nepieciešams, būtu iespējas mācīties Kandavas internātvidusskolā.

5. Izstrādāt kopīgu autobusu satiksmes maršrutu atbilstoši lauku iedzīvotāju prasībām.

6. Laukos dzīvojošajiem vientuļajiem pensionāriem nodrošināt iespēju iekārtoties Kandavas pansionātā.

7. Līdz zemes reformas otrās kārtas pabeigšanai Cēres pagasta Zemes komisijai strādāt atsevišķi.

8. Nepaaugstināt maksu par bērnu mācībām mūzikas skolā, deju skolā un citās specializētajās skolās, vienlaikus rast iespēju lauku bērniem apmaksāt brīvpusdienas, nodrošināt transportu bērnu pārvadāšanai uz Cēres pamatskolu un atpakaļ.

9. Nodrošināt Cēres pagastā pastāvīgu policijas posteni.

10. Veikt visu zemju un mežu pašreizējā stāvokļa uzskaiti, novērtēt to izmantošanas lietderību.

11. Vienoties, ka lauku iedzīvotāji pirmām kārtām jānodrošina ar:

- medicīnisko aprūpi, saglabājot Cēres feldšeru punktu un zobārstniecības kabinetu,

- palielināt vietu skaitu sociālās aprūpes iestādē,

- ikdienā nepieciešamo preču piegādi ar autoveikalu Okslē,

- iespējām nomāt, izpirkt zemi, mežus un izstrādāt tos,

- Sarkanā Krusta pirmorganizācijas pakalpojumiem,

- iespējām par pieņemamām cenām veikt zemes apstrādi, palīdzēt ražas novākšanā, šajos darbos iesaistot bezdrabniekus no pilsētas,

- iespējām pilnveidot kultūras pasākumus Cērē, Cēres bibliotēkas saglabāšanu un brīvdabas estrādes atjaunošanu, tos nododot Kandavas kultūras nama pārziņā,

- šodienas prasībām atbilstošu ceļu uzturēšanu, it sevišķi ziemas periodā,

- saglabāt zemnbieku konsultanta vietu Cērē.

12. Nepieļaut gadījumus, kad tiek izpostītas Cēres pagasta ievērojamākās vietas - zīdkoku stādījumi, Cēres muiža, Oksles muiža, augstākais punkts Cērē- Cēres vējdzirnavas (103 m virs jūras līmeņa), ietvert tos tūrisma maršrutos.

13. Rekonstruēt ūdens apgādes sistēmu Cēres centrā, kanalizācijas sistēmu Cēres pamatskolai.

14. Izveidot Kandavas komunālā uzņēmuma Cēres filiāli, saglabāt Cērē lauksaimniecības tehnikas centru, kalti - kodinātavu.

15. Organizēt iedzīvotāju sapulces, lai informētu par apvienošanās procesu un problēmām. Iedzīvotāju priekšlikumus izskatīt reformas sagatavošanas darba grupā.

16. Turpmākajā periodā (sākot no 01.06.96.) līdz reformai - tikai pēc abpusējas vienošanās pašvaldības veic pirkšnas un pārdošanas darījumus.

17. D.Rozenfelds, Kandavas pilsētas domes priekšsēdētājs kopīgi ar H.Besikirski, Cēres pagasta priekšsēdētāju, regulāri - reizi mēnesī organizē reformas sagatavošanas darba grupas sēdes, kurās izskata projektus par reformas jautājumiem, pirms tie tiek izskatīti domes, padomes sēdēs.

18. Pieņemto darbības programmu nosūtīt Pašvaldību lietu pārvaldei, Pašvaldību savienībai un rajona padomei.

Darbības programma apstiprināta Cēres pagasta padomes un Kandavas pilsētas domes kopīgā sēdē.

Kandavas pagasta pašvaldības struktūra 3.pielikums

Cēres pagasta pašvaldības struktūra 4.pielikums

Kandavas pilsētas pašvaldības struktūra 5.pielikums

Apvienotās Kandavas pašvaldības struktūra (pilsētas ar lauku teritoriju) 6.pielikums

Pašvaldību administratīvo teritoriju apvienošanas ekonomiskais pamatojums

Pašvaldību reformas gaitā ir paplašinājušās pagastu un pilsētu pašvaldību funkcijas un pieaugusi to atbildība, bet teritoriālais iedalījums palicis iepriekšējais. Tas pamatā veidots 60. un 70.gados un piemērots centralizētai pārvaldei. Tajā dominē teritorijas ar nelielu iedzīvotāju skaitu un atbilstoši tam ar vāju finansu ieņēmumu bāzi (1.-5.tab.). Tā 1996.gadā 102 pašvaldībām ieņēmumu apjoms (bez dotācijas) nepārsniedza 20 tūkst. Ls, bet 222 pašvaldībām nepārsniedza 50 tūkstošus. Tajā skaitā Balvu rajona Lazdulejas pagastam pašu ieņēmumi gadā nepārsniedza 5 tūkst. Ls, bet 9 pagastiem 10 tūkst. Ls. Divdesmit vienam pagastam 1996. gadā pašu ieņēmumi ir mazāki nekā pārvaldei izlietotie līdzekļi.

Šāda finansu līdzekļu sadrumstalotība starp daudzajām nelielajām pašvaldībām nedod iespēju jau tā nepietiekošos pašvaldību finsansu resursus izmantot racionāli.

Kā liecina pētījumi (pētījumu rezultāti apkopoti 6. līdz 16.tab.) pašvaldības ar nelielu iedzīvotāju skaitu un attiecīgi ar vāju finansu ieņēmumu bāzi nespēj racionāli un efektīvi pildīt savas funkcijas. Šo pašvaldību administratīvie izdevumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir salīdzinoši lieli, bet izdevumi sociālajai sfērai un attīstībai - mazi. Tā, piemēram, 1996.gadā vidējie pagastu un rajona pilsētu pašvaldību izdevumi pārvaldei sastāda 11 Ls uz vienu iedzīvotāju, bet pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits mazāks par sešiem simtiem,- 20 Ls uz vienu iedzīvotāju. Pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits svārstās ap 1000, attiecīgi 15 Ls uz vienu iedzīvotāju. Šāda sakarība vērojama arī 1995. un arī 1994.gadā (6.tab.)

Sakarā ar lielajiem pārvaldes izdevumiem pašvaldībām ar nelielu iedzīvotāju skaitu nav iespējams izveidot efektīvu administrāciju un atdalīt lēmējvaru no izpildvaras. Tas pasliktina pašvaldību pakalpojumu kvalitāti.

Latvijā ir ievērojams pašvaldību skaits, kurām ir liels pārvaldes izdevumu īpatsvars (19.tab.).

Pašvaldību ienākumi (bez dotācijām) nelielajās pašvaldībās, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir mazāki nekā pašvaldībās, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz četrus tūkstošus un vairāk (8.tab.). Bet dotāciju apjoms lielākajās pašvaldībās samazinās, salīdzinot ar pašvaldībām, kurās iedzīvotāju skaits ir zem četriem tūkstošiem. Šāda sakarība ir vērojama visos trijos analizētajos gados (7.tab.).

Pagasta pašvaldību pārvaldes izdevumu atkarību no pagasta platības konstatēt neizdevās (17.tab.).

Daudziem mazajiem pagastiem nav nepieciešamo infrastruktūras objektu savu funkciju izpildei. Nelielās pašvaldības nespēj infrastruktūru uzturēt (Latvijā ir pat pagasti ar 400-500 iedzīvotājiem). Šo pašvaldību iedzīvotāji pakalpojumus saņem no kaimiņu pašvaldībām, bet savstarpējo norēķinu sistēma par pakalpojumiem, kas sniegti citu pašvaldību iedzīvotājiem, darbojas neefektīvi. Rezultātā arī lielākās pašvaldības nespēj uzturēt infrastruktūras objektus.

Šī pretruna tiktu novērsta, apvienojoties pašvaldībām lielākās teritoriālās vienībās, kurās iedzīvotāju skaits pārsniegtu vismaz 4000. Izņēmums, protams, varētu būt pašvaldības, kurās iedzīvotāju blīvums ir mazāks par 4-5 cilvēki uz km2. Bet tādas ir tikai 20 (18.tab.) Šajā gadījumā minimālais iedzīvotāju skaits varētu būt 2-3 tūkstoši, lai nebūtu reformas procesā jāveido pašvaldību teritorijas, kuru platība pārsniegtu jau šobrīd esošā lielākā pagasta platību 559 km2.

Starp pašvaldību teritorijām pastāv lielas atšķirības ekonomiskajā attīstībā. Veidojas teritorijas, kurās ir paaugstināts bezdarba līmenis un zema saimnieciskā aktivitāte. Pašvaldību ienākumi (bez dotācijām), rēķinot uz vienu iedzīvotāju, atšķiras 10 līdz 20 reizes. Piemēram, Rēzeknes rajona Kantinieku pagastā 8 Ls uz vienu iedzīvotāju, bet Ventspilī - 170 Ls uz vienu iedzīvotāju. Nelielās pašvaldības nav spējīgas efektīvi veicināt savas teritorijas sociāli ekonomisko attīstību, patstāvīgi piesaistīt investīciju projektus, koncentrēt finansu resursus infrastruktūras attīstībai. Šāds stāvoklis neveicina ievērojamas Latvijas teritorijas daļas sabalansētu, ilglaicīgu attīstību. Decentralizētai attīstības vadībai nepieciešamas lielākas pašvaldības.