MĒS UN EIROPA

Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā: konteksts, metodes un izstrādes gaita

Solvita Harbaceviča, Eiropas integrācijas biroja Likumdošanas saskaņošanas departamenta vadītāja, — "Latvijas Vēstnesim"

Šā gada 28.martā Ministru kabineta ārkārtas sēdē tika akceptēta Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā. Pirms tam, 23.martā, programma tika apspriesta un apstiprināta Ministru prezidenta vadītajā Eiropas integrācijas padomē. Tehniskais darbs, kura gaitā tiks precizētas finansējuma tabulas un programmas pielikumi, ilgs līdz aprīļa beigām. Pēc tam jāsākas programmas efektīvai izpildei, lai šī gada beigās Latvija varētu saņemt Eiropas Komisijas pozitīvu rekomendāciju iestāšanās sarunu uzsākšanai.

Eiropas līgums un no tā izrietošās saistības

Šī gada februārī, beidzoties ilgstošajam ratifikācijas procesam Eiropas Savienības dalībvalstīs, stājās spēkā 1995.gada 12.jūnijā parakstītais Eiropas līgums par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses.

Šis līgums rada plašu juridisko bāzi Eiropas Kopienas un Latvijas attiecību attīstībai, aptverot ekonomisko un finansu sadarbību, sadarbību nelikumīgo darbību novēršanā, kultūrā, izglītībā, zinātnē un daudzās citās jomās. Līguma būtība vislabāk raksturota tā preambulā, nosakot, ka "(..) Latvijas gala mērķis ir kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti, un asociācija ar šī līguma starpniecību palīdzēs Latvijai sasniegt šo mērķi".

Valstij, iestājoties Eiropas Savienībā, jāspēj uzņemties un efektīvi pildīt dalības uzliktās saistības, kas izriet no laika gaitā uzkrātās kopienas tiesību (gan materiālo, gan procesuālo) un prakses bāzes, no t.s. "acquis communautaire" (turpmāk tekstā: "acquis" — ES tiesību norma).

Eiropas līguma III nodaļa ir veltīta likumu tuvināšanai, atzīstot to par svarīgu nosacījumu Latvijas ekonomiskajai integrācijai Eiropas Kopienā. Līdzīgas normas atrodamas visos ar Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm parakstītajos asociācijas līgumos.

 

Agenda 2000

Saskaņā ar Eiropas Komisijas pagājušā gada jūnijā publicēto dokumentu "Agenda 2000", kas iezīmē Eiropas Savienības attīstības perspektīvas gan tās iekšējās politikas, gan finansējuma kontekstā, gan ņemot vērā gaidāmo ES paplašināšanos, "acquis" pārņemšanu, šajā reizē būs daudz lielāks izaicinājums nekā iepiekš, kad Eiropas Savienībai pievienojās Eiropas ekonomiskās telpas valstis — pārdomāti Austrija, Somija, Zviedrija — ar attīstītu tirgus ekonomiku un Eiropas Savienībai adekvātu tiesisko regulāciju, izveidotām un stabili funkcionējošām struktūrām.

Paplašināšanās kontekstā nevar arī tikt apspriesta "acquis" daļēja pārņemšana — tas būtu pretrunā ar vienotas ekonomiskas telpas veidošanas ideju, kā arī apgrūtinātu Savienības institucionālās sistēmas funkcionēšanu.

Savā viedoklī par asociēto valstu pieteikumu iestāties Eiropas Savienībā Komisija izvirza trīs pamatkritērijus, pēc kuriem var spriest par asociētās valsts spēju uzņemties no "acquis" izrietošās saistības:

1) Eiropas (vai Brīvās tirdzniecības) līguma saistību izpilde;

2) no tā izrietošo saistību likumdošanas saskaņošana, "Baltās grāmatas" nosaukto normatīvo aktu ieviešanā izpilde;

3) "Baltās grāmatas" nesegtajos sektoros sasniegtais progress (kopējā lauksaimniecības politika, vides, enerģētikas, transporta un sociālā politika).

Saskaņā ar viedokli par Latvijas pieteikumu, Latvija veiksmīgi pilda pirmo no šiem kritērijiem, taču tai būs jāpieliek ļoti lielas pūles, lai vidēji ilgā laikā izpildītu otro un trešo nosacījumu. Turklāt jāpatur prātā, ka nepietiek tikai ar tiesību normu saskaņošanu, jāstrādā pie izpildu struktūru izveides un tiesību normu reālas lietošanas.

Iestāšanās sarunas noteiks, uz kādiem noteikumiem asociētās valstis pievienosies Savienībai. Kā jau teikts, izņēmumu "acquis" pārņemšanā gandrīz nebūs. Pastāvēs iespēja noteikt pārejas periodus atsevišķu normu ieviešanai (taču arī pārejas periodi, atkarībā no veiksmes sarunās, būs ierobežoti skaitā un laikā).

Iestāšanās sarunu perspektīva prasa nopietnu valsts institūciju sagatavošanos šim procesam, detalizētu plānošanu t.s. pastiprinātās pirmspievienošanās stratēģijas ietvaros. Šīs stratēģijas sastāvdaļas būs pirmsiestāšanās tehniskā palīdzība un divi Eiropas Savienības un tās asociētās valsts attiecības veidojoši "pamatdokumenti":

— Pievienošanās partnerība — Eiropas Komisijas (konsultējoties ar katru asociēto valsti) izstrādāts dokuments, kura mērķis ir noteikt precīzus asociētajai valstij veicamos uzdevumus, lai novērstu šķēršļus tās ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai. Pievienošanās partnerības mērķis ir arī mobilizēt visus pieejamos tehniskās palīdzības resursus (pirmkārt PHARE programmu), lai atbalstītu asociēto valstu sagatavošanos iestājai ES.

— Nacionālā programma "acquis" pārņemšanai — katras asociētas valsts (sadarbībā ar Eiropas Komisiju) izstrādāta rīcības programma, kuras mērķis ir koncentrēt darbību "Agenda 2000" nosauktajās un pievienošanās partnerībā vēlreiz akcentētajās prioritārajās jomās. Būtībā šai programmai ir jākļūst par pievienošanās partnerības noteikto uzdevumu veikšanas mehānismu.

Lai īstenotu šo piedāvāto attiecību veidošanas un progresa monitoringa kārtību, ir nepieciešama reālistiska stratēģiska programma, kas noteiktu skaidru, vienotu virzienu tās izpildē iesaistīto institūciju darbam. Šai programmai jābūt konkrēti formulētai un balstītai uz tiem pamatuzdevumiem, kuru izpilde palīdzētu Latvijai atrisināt konkrētas problēmas un nākotnē uzņemties no "acquis" izrietošās saistības.

Šāda plānošana savukārt paredz integrētas pieejas nepieciešamību, kas balstītos uz izpratni par ministriju un citu institūciju darba saistību un savstarpēju atkarību. Plānošanas process balstās uz konkrētu uzdevumu veikšanu un ar to saistītu reālismu finansiālajās prasībās. Šī programma izmantos visus pieejamos finansiālos resursus — nacionālo budžetu, ES PHARE un nākotnē — pirmsiestāšanās strukturālos līdzekļus (Instrument Structurel pour le Pre–Adhesion (ISPA)), divpusējo un daudzpusējo palīdzību un dažos gadījumos privātā sektora investīcijas. Programma veiksmīga ieviešana būs atkarīga no procesa efektīvas pārraudzības un vadības.

 

Pastāvošie plānošanas instrumenti

Latvijā jau pastāv detalizēti plānošanas instrumenti ES integrācijas realizācijai. 1996.gada decembrī Ministru kabinets apstiprināja Latvijas Nacionālo programmu integrācijai Eiropas Savienībā. Programma sastāvēja no ievaddaļas un astoņām nodaļām: Eiropas integrācijas plānošana un organizēšana; demokrātijas attīstība; ekonomikas attīstība; drošības politika un ārpolitika; tieslietas un iekšlietas; sabiedrības informēšana; tehniskā palīdzība un cilvēku resursu attīstība.

Šajās nodaļās tika analizēta pašreizējā situācija un noteikti galvenie attīstības virzieni. Tomēr programma galvenokārt bija vērsta uz likumdošanas saskaņošanu, jo galvenais plānošanas mehānisms bija pielikums — harmonogramma, kas sadalīja Baltās grāmatas pirmā posma pasākumus atbildīgo institūciju atbildības sfērās, nosakot to ieviešanas termiņus. Atbilstība noteiktajiem termiņiem tika pārraudzīta, sastādot regulārus ziņojumus Eiropas integrācijas padomei.

1997.gada oktobrī Eiropas integrācijas padome apstiprināja jaunu, papildinātu Nacionālās programmas variantu — tajā bija iekļauti visi Baltās grāmatas pasākumi. Programmas otrais variants tika izstrādāts kā praktiska atbilde uz "avis". Šo iemeslu dēļ tā kalpoja par pamatu, izstrādājot Nacionālo programmu "acquis" ieviešanai.

1998.gada 28.martā, kā minēts ievadā, Ministru kabinetā tika pieņemta trešā Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā.

 

Trešā Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā

(Nacionālā programma "acquis" pārņemšanai)

Atbildot uz pastiprinātās pirmspievienošanās stratēģijas noteiktajām prasībām, Latvijas valdība, izstrādājot nacionālo programmu "acquis" pārņemšanai, pamatojas uz jau šobrīd Eiropas integrācijas procesā sasniegto. Tādēļ Nacionālā programma "acquis" pārņemšanai tika iekļauta III Nacionālajā programmā integrācijai Eiropas Savienībā.

Tas izdarīts vairāku apsvērumu dēļ: pirmkārt, tas uzsver pievēršanos prioritārajām sfērām Latvijā, tuvojoties iestājai Eiropas Savienībā. Pirmā Nacionālā programma aptvēra tikai daļu no Baltās grāmatas, atjaunotā otrā 1997.gada versija — Balto grāmatu un "avis". Šobrīd pieņemta trešā Nacionālā programma Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā tiek fokusēta uz tām prioritātēm, ko pievienošanās partnerības kontekstā noteikušas gan Eiropas Komisija, gan Latvijas valdība. Otrais iemesls šādai izvēlei ir vēlme piesaistīt un informēt Latvijas sabiedrību par Eiropas integrācijas kritiskajiem aspektiem. Programmas integrācijai Eiropas Savienībā mērķis ir atzīts un izprotams. Termins "acquis" — "pārņemšana" savukārt ir labi saprotams tikai šauram šajā procesā tieši iesaistītu cilvēku lokam un mazāk zināms, grūti izskaidrojams sabiedrībai. "Acquis" pārņemšana tiek uzskatīta arī par līdzekli modernas sabiedrības izveidošanai, nevis pašmērķi.

Trešā Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā nosaka četras stratēģiskās prioritātes:

— Latvijas administrācijas nostiprināšana;

— ekonomikas attīstība, lai tā spētu izturēt konkurences spiedienu iekšējā tirgū;

— likumdošanas procesa uzlabošana un paātrināšana;

— Latvijas sabiedrības integrācija.

Šīs prioritātes ietvers sevī dažādus pasākumus — jaunu likumu pieņemšanu, institūciju izveidi, sabiedrisko aptauju veikšanu un datu analīzi un citus.

Katras programmas uzdevums ir nodrošināt mērķtiecīgu, visaptverošu un racionālu darbības koordinācijas plānu. Jaunajai programmai ir jābūt konkrētai, tās stratēģiskā plānošanas pieeja prasa līdzsvarot mērķus un līdzekļus šo mērķu sasniegšanai.

Labs tulkojums nav lieka greznība

Inese Treimane, Tulkošanas un terminoloģijas centra vecākā redaktore

1997. gada 26. martā tika atklāts Tulkošanas un terminoloģijas centrs (TTC). Ideja par valsts tulkošanas dienesta radīšanu Latvijā aktualizējās, kad kļuva skaidri Eiropas Savienības dokumentu kopuma apjomi — no 50 000 līdz 90 000 lapu, kuru pārtulkošana ir viens no mājasdarbiem, kas Latvijai jāveic pirms iestāšanās Eiropas Savienībā. "Baltās grāmatas" tulkošanas projektam bija sapulcināta līgumgrupa, taču jau toreiz Eiropas integrācijas birojs sāka meklēt iespējas šādus darbus veikt regulāri un labā kvalitātē. Latvijas valdībā sākās domu apmaiņa par tulkošanas centra izveidi. 1996. gada septembrī Ministru kabinets pieņēma Tulkošanas un terminoloģijas centra nolikumu. Tajā noteikts, ka TTC ir valsts iestāde, ko pārzina īpašo uzdevumu ministrs Eiropas Savienības lietās. Tagad TTC ir juridiski patstāvīga iestāde, kas pakārtota Eiropas integrācijas birojam. Centra galvenais uzdevums ir tulkot latviski Eiropas Savienības tiesību aktus un, tiklīdz darbu sāks Kanādas valdības finansētais projekts, tulkot angliski Latvijas tiesību aktus. Centram jāveicina latviešu valodas terminoloģijas attīstība, terminoloģijas izplatība un lietojuma vienotība. Tulkošanas un terminoloģijas centrs pilda valdības pasūtījumu — tā tulkojumu grafiks ir sastādīts pēc ministriju pieprasījumiem, t.i., jātulko galvenokārt dažādu nozaru ES direktīvas.

Pieprasījumu izvērtēšanai un prioritāšu noteikšanai ir izveidota TTC padome, kurā ir Eiropas integrācijas biroja, Ārlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Valsts kancelejas un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji.

Padomes pamatuzdevums ir saskaņot valsts iestāžu vajadzības ar centra iespējām. Saskaņošanas darbā padome vadās pēc valsts prioritātēm integrācijas jomā.

Pirmā darbu sāka angļu — latviešu tulku grupa, ko pilnībā finansē no valsts budžeta. Tajā strādā trīs tulki, divi literārie redaktori, juridiskā redaktore un terminoloģe, tuvākajā laikā paredzama centra paplašināšanās.

Finansu līdzekļi centra attīstībai ir paredzēti arī PHARE programmā. Citu TTC atbalstītāju vidū jāmin Francijas vēstniecība Latvijā, kas finansē triju franču valodas tulku darbu centrā, un Britu padome, kas gatavo apmācības kursus centra darbiniekiem un apgādās centru ar vārdnīcām, enciklopēdijām un citiem uzziņas materiāliem.

 

Par to — sarunā ar Tulkošanas terminoloģijas centra vecāko literāro redaktori Inesi Treimani :

— Vai arī citās valstīs darbojas līdzīgi centri, varbūt Latvija ir unikāla šajā ziņā?

— Mūsu centra modelis ir izveidots pēc Igaunijas parauga — viņu centrs veiksmīgi darbojas no 1995. gada rudens, ir vairākkārt paplašinājies un tādējādi palielinājis arī darba apjomu. Citās valstīs modeļi atšķiras — ir atsevišķas vienības ministrijās, kas veic tulkošanu un rediģēšanu, vai līgumtulku grupas, kas strādā koordinatoru un redaktoru vadībā, arī citi varianti. Taču, cik ir iznācis ar šiem cilvēkiem tikties, visi ar labvēlīgu skaudību novērtē igauņu un latviešu modeļa priekšrocības. Arī lietuvieši gatavojas tuvākajā laikā savu tulkošanas grupu, kas līdz šim strādāja Ārlietu ministrijas pakļautībā, padarīt juridiski neatkarīgu.

— Kādas ir šīs priekšrocības?

— Koncentrējot visu informāciju, līdzekļus un cilvēkus vienuviet, stipri vieglāk ir pārzināt situāciju un koordinēt darbu. Var panākt terminoloģisku vienādību un stilistisku vienotību, kas ne tikai atvieglo tekstu uztveri, bet arī nodrošina dokumentu juridisku precizitāti. Turklāt jāatceras, ka dokumentu apjoms ir patiešām milzīgs un jāpārtulko ne tikai ministrijām aktuāli dokumenti, bet viss t.s. acquis communautaire — bez šā nosacījuma izpildes nav iespējams iestāties Eiropas Savienībā. Šajos dokumentos ietilpst, piemēram, arī vēsturiskais ES dibināšanas līgums, ko esam pārtulkojuši un pašlaik izsnieguši recenzentiem, plānojot plašu publikāciju. Šis darbs bijis visai sarežģīts, daudzi "zemūdens akmeņi" atklājušies tikai pamazām, un dažas problēmas vēl nav atrisinātas. Lai to pietiekami kvalitatīvi veiktu, tulkiem un arī redaktoriem jābūt izglītotiem ES tiesību jomā, un šādas mācības vislabāk var nodrošināt ar centra starpniecību.

— Kādēļ uzsvars likts ne tikai uz tulkošanu, bet arī uz terminoloģiju?

— Eiropas Savienības politiskā un saimnieciskā dzīve ir saistīta ar daudziem jauniem jēdzieniem. Tātad likumsakarīgi, ka jaunām parādībām ir jāmeklē adekvāti jauni termini, kas nozīmē ne tikai radīt jaunus vārdus, bet arī aktualizēt valodas perifēriju, latviešu valodas sistēmai pielāgot jaunus jēdzienus un svešvārdus. Attīstoties sadarbībai ar Eiropas Savienību, integrējoties tās apritē, ir jāizveido pilnīgi jauns lingvistiskais konteksts.

Otrs uzdevums ir turpināt attīstīt un apzināt dažādu nozaru terminoloģiju. Centrs nesāka strādāt tukšā vietā — visu šo laiku ir darbojusies Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija un tās nozaru apakškomisijas. Izveidojot TTC, nav iecerēts mainīt pašreizējo terminoloģijas apstiprināšanas sistēmu — centra uzdevums ir intensificēt terminoloģijas izstrādi un veicināt tās pieejamību lietotājiem. Tādēļ viens no pirmajiem centra projektiem ir — radīt terminu datu bāzi. Tajā paredzēts apkopot visus terminoloģijas uzkrājumus un to pastāvīgi papildināt ar tulkošanas gaitā rastiem jauninājumiem. Šis darbs notiks ciešā sadarbībā ar LZA Terminoloģijas komisiju, tās apakškomisijām un visu nozaru lietpratējiem.

— Vai tomēr šobrīd pats svarīgākais nav vienkārši iespējami ātrāk pārtulkot visus vajadzīgos dokumentus, slīpēšanu un terminoloģiskos meklējumus atstājot vēlākam laikam?

— Šāda pieeja ir tikai šķietams atrisinājums, jo patiesībā rada kaitējumu visos līmeņos, kas agrāk vai vēlāk izpaudīsies arī kā materiāli zaudējumi. Pirmkārt, jāpatur prātā valodas un domāšanas ciešā saikne — putrainā izteiksmē nevar pateikt skaidras domas. Juridiski teksti prasa īpašu precizitāti, lai to interpretācija slikta tulkojuma dēļ neradītu valstij neparedzētas tiesiskas sekas. Tulkojumu kvalitāte nav lieka greznība, bet gan ES juridiska prasība visām kandidātvalstīm. Otrkārt, nekad Latvijai nebūs ne līdzekļu, ne brīva laika, tāda "vēlāk", lai mierīgi nodotos slikti padarītu darbu pārstrādāšanai — būs jauni uzdevumi, arī tulkojamo dokumentu straume pēc iestāšanās Eiropas Savienībā nebūt neapsīks. Ja uzreiz neieliksim stabilu, pārdomātu pamatu, kā organizēt šo darbu, mēs nolemjam sevi vēl vienam piesārņojumam nākotnē, kas nebūs lēti izskaužams. Šķiet, Latvijai šis patiešām ir vēsturisks brīdis — dota iespēja sakārtot tik daudzas dzīves jomas, ja vien tā spēj pārvarēt viendienas domāšanas inerci un nezaudēt pašcieņu attieksmē ar eirokrātisko ambīciju spiedienu.

Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktore

Tulkošanas un terminoloģijas centrs iesaka:

Tulkošanas un terminoloģijas centrs, palīdzot sabiedrībai (un kolēģiem tulkotājiem) izprast ar ES saistītos jēdzienus un terminus, skaidro un iesaka lietojumam centra pieņemtos variantus, lai izvairītos no neskaidrībām un pat aplamībām, kas reizēm atrodamas publikācijās, lai oficiāli dokumenti iegūtu vajadzīgo vienotību un precizitāti. Turpmāk ar "Latvijas Vēstneša" palīdzību regulāri iepazīstināsim ar jēdzienu un terminu tulkojumiem.

 

Council of the European Union —

Eiropas Savienības Padome

Bieži šo Padomi dēvē arī par Ministru padomi (Council of Ministers) vai vienkārši par Padomi (Council). Tā ir galvenā Eiropas Savienības lēmējiestāde, kas darbojas dalībvalstu ministru līmenī. Šobrīd Eiropas Savienības Padomē ir 15 dalībvalstu ministri, kuri lemj par dienas kārtībā paredzētajiem jautājumiem: ārlietām, lauksaimniecību, transporta politiku u.c.

 

European Council —

Eiropadome

Šo terminu lieto, lai apzīmētu Eiropas Savienības valstu vai valdību vadītāju sanāksmes. Eiropadome sanāk vismaz divreiz gadā, un kā pilntiesīgs loceklis tajā piedalās arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs. Eiropadomes mērķis ir dot galvenos impulsus Eiropas Savienības attīstībai un noteikt vispārējās politiskās ievirzes.

 

Council of Europe

Eiropas Padome

Tā ir starpvaldību organizācija, kas dibināta 1949.gadā un apvieno 40 valstis, tai skaitā arī 15 Viduseiropas un Austrumeiropas valstis. Šīs organizācijas galvenie mērķi ir aizstāvēt cilvēktiesības un sargāt demokrātiju, veicināt Eiropas kultūras identitātes veidošanos un attīstību, palīdzēt risināt dažādas sabiedriskas problēmas (minoritāšu, vides aizsardzības, AIDS, narkomānijas jautājums utt.), attīstīt politiskas partnerattiecības ar jaunajām Eiropas demokrātijām.

Inga Zvaigzne,

Tulkošanas un terminoloģijas centra terminoloģe

Par augstāko izglītību Eiropas kontekstā

Pagājušonedēļ Strasbūrā notika gadskārtējā Eiropas Padomes Augstākās izglītības un zinātnes komisijas sēde. Tajā piedalījās arī pārstāvji no Latvijas. Pēc atgriešanās no komandējuma EP Augstākās izglītības un zinātnes komisijas sēdes darbu komentēja Latvijas Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja profesore Baiba Rivža:

— Diskusija notika par četriem galvenajiem pamatuzdevumiem, kuri iezīmē augstākās izglītības attīstību. Pirmais no tiem — mūžizglītības nozīmes pastiprināšana un apstākļu radīšana tās plašākai ieviešanai. Ar mūžizglītību Eiropā saprot domāšanas un dzīves stilu, to, ka jāmācās ir vienmēr. Cilvēki tiek aicināti saprast, ka augstskolas misija nebeidzas, vienreiz iegūstot diplomu jaunībā. Tā ir konceptuāla pieeja, ka augstskola ar diplomu nenodrošina cilvēkam karjeru visu mūžu.

Otrs pamatuzdevums, kas saistīts ar augstākās izglītības attīstību, ir augstskolas lomas pastiprināšana demokratizācijas veicināšanā sabiedrībā un cilvēktiesību aizsardzībā. Šajā aspektā daudz kas atkarīgs no katras konkrētās valsts situācijas, tradīcijām un no valsts politikas.

Bet gan pirmais, gan otrais jautājums ir cieši saistīti ar trešo izskatāmo — jaunu informācijas tehnoloģiju aizvien plašāku ieviešanu studiju procesā. Datoru, interneta izmantošana ir ļoti svarīga, lai mēs varētu sevi salīdzināt ar citiem un pārņemt pozitīvo pieredzi arī Latvijā. Šajā sakarā izvērtās interesanta diskusija par skolotāja personību laikā, kad aizvien lielāka loma izglītības apguvē ir informācijas tehnoloģijām. Jautājums ir tāds — vai fakti un teoriju apguve ir pietiekami rādītāji, lai kādu cilvēku varētu saukt par izglītotu personību? Daudz runājām arī par universitāšu zinātnes misiju. Uzsvars tika likts uz to, ka Austrumeiropas un Baltijas valstīs jāpalielina zinātnes loma augstskolās, lai tās kļūtu par zinātnes centriem.

Ceturtais aspekts bija starptautiskā sadarbība, īpaši uzsverot reģionālo sadarbību. Tika nosaukti vairāki virzieni — gan sadarbība starp kaimiņvalstīm, gan sadarbība vienāda ekonomiskā līmeņa valstu starpā, gan ar ekonomiski mazāk attīstītām valstīm. Kā ļoti labs piemērs tika minēta Ziemeļvalstu sadarbība. To varam apgalvot arī no sava viedokļa, jo arī ar Baltijas valstīm izveidojusies laba sadarbība. Kaut vai tāds piemērs kā Ziemeļvalstu lauksaimniecības augstskolu asociācijas kontakti ar Baltijas valstu lauksaimniecības augstskolām. Šīs sadarbības ietvaros notiek regulāri semināri, augstskolu rektoru tikšanās kādā no dalībvalstīm. Starptautiskā sadarbībā iezīmēja gan studentu, gan mācībspēku, gan augstskolas vadības (menedžmenta) līmeni. Viena no diskusijām tika veltīta diplomatzīšanas jautājumiem. Latvijas Akadēmiskās informācijas centrs (ENIC) izceļas ar labu darbu, un par to liecina arī fakts, ka Andrejs Rauhvargers Latvijas ENIC direktors, ievēlēts par ENIC centrālās apvienības viceprezidentu.

Dienas kārtībā bija arī jautājums par likumdošanas reformu valstīs. Izdarīts ir visai daudz. Tai skaitā arī Latvijā, kur ir gan Augstskolu likums, gan notiek studiju programmu izvērtēšana un akreditācija, uzsākta studējošo skaita prognozēšana un noteikšana, saskaņojot ar darba tirgu. Ejam solī ar citām Eiropas valstīm. Dažos virzienos esam tās pat apsteiguši, piemēram, ar Augstākās izglītības attīstības stratēģijas izveidi un plašu apspriešanu sabiedrībā. Daudzu valstu pārstāvji bija ļoti gandarīti par iespēju iepazīties ar mūsu sagatavotā dokumenta anglisko variantu.

Būtiski, ka vairāki no Strasbūrā izskatītajiem jautājumiem iekļauti ANO rīkotā pasaules kongresa "Augstākā izglītība XXI gadsimtā" programmā, kas notiks oktobrī. Uz to aicināti arī pārstāvji no Latvijas.

Ārija Konstantinova,

Augstākās izglītības padomes

vecākā referente

Vienīgais latvietis Eiropas Padomes birokrātijā

Par biomedicīnu, par Eiropas Padomes ierēdni, par ētiku domājot

Pēteris Zilgalvis, EP Juridiskās direkcijas administrators, — "Latvijas Vēstnesim"

Turpinājums no 1.lpp.

— Kuri būs tie jautājumi, kas nonāks Centrālās medicīnas ētikas komitejas uzmanības lokā?

—Kā jau teicu, konvencija nosaka, ka ētikas komisijai ir jāizskata visi valstī notiekošie pētījumi biomedicīnā. Diemžēl jāatzīst, ka arī valstīs, kur šādas ētikas komisijas darbojas jau stabili un ilgu laiku, zināma daļa pētījumu tomēr paliek nekontrolēta.

Ir svarīgi arī realizēt konvencijas pamatprincipu — pilnībā informēt pētījumā iesaistītās personas neatkarīgi no tā, vai tās ir slimas vai pilnībā veselas personas — par viņu tiesībām piekrist vai nepiekrist līdzdalībai pētījumā un par viņu tiesībām jebkurā pētījuma stadijā atteikties no turpmākās līdzdalības. Turklāt tas ir jādara cilvēkam saprotamā valodā un pietiekami vienkāršā veidā.

Citi principi skar cilvēkus, kuri savu piekrišanu nevar apzināti paust, tādi, piemēram, ir ar Alcheimera slimību sirgstošie. Ja mēs gribam sasniegt progresu šīs slimības ārstēšanā, ir jānotiek pētījumiem ar pacientiem, bet ir jābūt ārkārtīgi stingrām garantijām, lai netiktu aizskartas viņu cilvēktiesības.

Šie konvencijas pamatprincipi katrā valstī ir jālieto atbilstoši tās nacionālajai specifikai. Piemēram, varam minēt abortu jautājumu. Ir skaidrs, ka nekāda pētniecība saistībā ar tiem nevar notikt valstīs, kur tie vienkārši ir aizliegti, — Polijā, Īrijā un citur. Tur, kur abortu izdarīšana ir atļauta, var tikt lemts par pētījumiem, kas cenšas tos padarīt humānākus. Arī ar embriju attīstību saistītā pētniecība dažās valstīs var tikt atļauta, dažās ne. To visu nosaka valstu kultūras atšķirības, un jāņem vērā, ka tās ir visai būtiskas — Eiropas Padomes locekles taču ir gan Turcija, gan Grieķija, gan Vācija un Īrija un daudzas citas. Lai ievērotu atšķirības un kopējos konvencijas principus, darbojas šīs ētikas komisijas. Un ir ļoti pozitīvi, ka lēmumi tiek pieņemti nacionālā, nevis visas organizācijas līmenī, tāds, starp citu, ir arī Eiropas Savienības princips.

— Jūs esat Eiropas Padomes darbinieks — vienīgais latvietis šajā Eiropas starpvalstu struktūrā — vai no malas raugoties, liekas, ka Latvija veiksmīgi soļo iecerētajā Eiropas virzienā vai arī — ceļš vēl ir nepārskatāmi tāls?

— Spriežot pēc manas sadarbības ar Latvijas pusi, gatavojot šo semināru, speciālistu gatavība ir ļoti augsta. Arī tas, ka Latvija jau pašlaik izpilda daļu, bet tuvākajā nākotnē vēlas realizēt visas konvencijas prasības, ir ļoti pozitīvs fakts, kas neapšaubāmi tiks sadzirdēts Eiropas Padomes un citās struktūrās. Arī Eiropas Savienībā, jo jau šogad Latvija plāno iesaistīties arī ES 5. zinātniskajā programmā, kuras pārstāvis piedalās arī šajā seminārā.

Tomēr es gribu atzīmēt, ka Latvijai, tāpat kā citām Eiropas Padomes valstīm, vairāk vajadzētu realizēt savas iniciatīvas iespējas, ne tikai saņemt padomus. Tas nozīmē — dot idejas, piedalīties Eiropas Padomes darba grupās, komentēt piedāvātos projektus. Tādas iespējas ir. Šī kritika neattiecas tikai uz Latviju — arī vairums Rietumeiropas valstu ir mazaktīvas projektu izstrādes gaitā, bet pēc to apstiprināšanas diemžēl sākas kritika. Arī nebraucot uz Strasbūru, šeit uz vietas Latvijā ir nepieciešams sekot līdzi tur notiekošajiem procesiem — tas ir katras valsts interesēs. Šādā veidā vērtīgas idejas arī no Latvijas nokļūtu Eiropā.

— Jūs domājat, ka Latvijas idejas varētu būt pietiekami interesantas arī "vecajām" Eiropas valstīm?

— Protams, ne visās jomās. Latvija ir maza valsts un, iespējams, ka kādās atsevišķās nozarēs šeit ir mazāk speciālistu nekā, piemēram, Vācijā, bet kādēļ gan nepiedāvāt savus priekšlikumus citās?

— Mazliet cita rakstura jautājums: vai jūsu ceļš uz šādu — ārpus nacionālas valsts esošu organizāciju — ir bijis apzināts un vai, strādājot Eiropas Padomes struktūrās, jums nenākas aizmirst savu nacionālo piederību? Turklāt, ņemot vērā to, ka jūs esat vienīgais latvietis Eiropas Padomes birokrātijā.

— Esmu dzimis un studējis Kalifornijā, bet strādāt uzreiz pēc doktorantūras sācis Latvijā. Uz darbu Eiropas Padomē konkursa veidā pretendēju tieši no Latvijas. Iespējams, šajā konkursā man par labu nāca pieredze precedentu jeb common law tiesību sistēmā, ko apguvu Kalifornijā. Eiropas Padomei acīmredzot bija nepieciešami speciālisti, kas orientētos arī šajā, ne tikai Eiropas lielākajā daļā pieņemtajā tiesību sistēmā.

Stājoties darbā Eiropas Padomē, es nodevu zvērestu turpmāk rīkoties, nevis aizstāvot vienas valsts nacionālās, bet visas kopienas intereses. Tas, protams, nenozīmē, ka, esot Eiropas Padomes ierēdņa amatā, būtu jācenšas aizmirst sava valsts.

— Tomēr nedrīkst to pārāk bieži atcerēties?

— Nu, arī tā es gluži neteiktu.

Domāju, ka savas priekšrocības Latvijas kolēģi no manas darbības Eiropas Padomē tomēr gūst. Kaut vai tādējādi, ka dokumentus mūsu programmai Latvijas puse var sūtīt latviski, bet citiem tie ir jātulko angļu valodā.

Bet gadījumā, ja mēs saņemtu kādu ar Latviju saistītu sūdzību, man būtu jācenšas palikt objektīvam un nevis, piemēram, aizstāvēt kādas Latvijas ministrijas intereses. Jāatzīst gan, ka manā darbības laukā nekādas īpašas problēmas Latvijā es nesaredzu un ceru, ka tādas arī neradīsies. Tas, ko es pašlaik varu darīt Latvijas labā, ir — censties pēc iespējas vairāk palīdzēt, piemēram, meklēt šejienes kolēģiem sadarbības partnerus un dot padomus.

Liena Pilsētniece,

"LV" korespondente

Dina Gailīte,

"LV" nozares redaktore

Eiropas Padomē: dienu ritumā

Zane Zvaigzne, EP Informācijas un dokumentācijas centra vadītāja vietniece, — "Latvijas Vēstnesim"

Latvija paraksta konvenciju

par naudas atmazgāšanu

1998. gada 11. martā Latvija parakstīja Eiropas Padomes Konvenciju par noziedzīgā ceļā gūto ienākumu legalizēšanu, meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju. Latvijas pilnvarotais pārstāvis Eiropas Padomē Māris Klišāns parakstīja šo konvenciju Eiropas Padomes ģenerālsekretāra Daniela Tarša klātbūtnē.

Konvencijas ievadā ir dotas svarīgāko jēdzienu definīcijas. Tie ir šādi: ienākumi, īpašums, nozieguma līdzekļi, konfiskācija. Pievienojoties konvencijai, valsts var deklarēt, uz kuriem noziegumiem tās nacionālajā likumdošanā attiecas šī konvencija.

Dalībvalstīm ir jāizstrādā tāda nacionālā likumdošana, kas ļautu realizēt konvencijā paredzētos līdzekļus — īpašuma atrašanu, konfiskāciju, finansu līdzekļu identificēšanu un arestu, speciālo operatīvo līdzekļu pielietošanu, zaudējumu atlīdzināšanu, ienākumu atmazgāšanas identificēšanu. Konvencija nodrošina dalībvalstīm efektīvus līdzekļus cīņā ar nelegālu līdzekļu atmazgāšanu arī gadījumā, ja valstu likumdošanas nav pilnīgi harmonizētas. Atbilstošā nacionālā likumdošana jāizstrādā, lai īstenotu efektīvu starptautisku sadarbību — citu valstu lūgumus par noziedzīgā ceļā iegūto līdzekļu, īpašuma konfiskāciju.

Līdz ar konvencijas parakstīšanu valsts uzņemas saistības ar visiem iespējamiem nacionālajā likumdošanā paredzētajiem līdzekļiem sniegt palīdzību šādu lūgumu gadījumos, sniegt informāciju, veikt preventīvus pasākumus īpašuma saglabāšanā, veikt konfiskāciju. Tā var atteikt lūgumu izpildi, ja tas ir pretrunā ar valsts tiesiskās sistēmas principiem, apdraud tās drošību, sabiedrisko kārtību, politisku vai finansiālu nodarījumu gadījumos, ja tas ir pretrunā ar valsts nacionālo likumdošanu, kā arī citos konvencijā paredzētos gadījumos. Konvencijā aprakstītas prasības, kā jāsastāda lūgums, kāda informācija tajā nepieciešama, detalizēta lūguma nodošanas procedūra, konfidencialitātes ievērošana.

Konvencija ir atvērta parakstīšanai no 1990. gada 8. novembra un ir spēkā no 1993. gada 1. septembra. Pašreiz konvencija ir spēkā 20 valstīs: Apvienotajā Karalistē, Austrijā, Beļģijā, Bulgārijā, Čehijā, Dānijā, Francijā, Horvātijā, Islandē, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Lietuvā, Nīderlandē, Norvēģijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Zviedrijā un Austrālijā. To ir parakstījusi arī Grieķija, Lihtenšteina, Luksemburga, Moldova, Portugāle, Rumānija, Sanmarīno, Slovēnija, Spānija, Ungārija, Vācija.

 

Eiropas valstu minoritāšu tiesības

Drīzumā iznāks ar Eiropas Padomes Informācijas un dokumentācijas centra atbalstu sagatavotā Filozofijas un socioloģijas institūta Etnisko pētījumu centra vadošā pētnieka Leo Dribina brošūra "Eiropas valstu minoritāšu tiesības". Tā būs pirmā šāda veida publikācija Latvijā. Izdevums atspoguļos arī Eiropas Padomes darbību minoritāšu tiesību sistēmas izveidošanā. Izdevuma pielikumā būs Eiropas Padomes, ANO un EDSO svarīgāko starptautisko dokumentu teksti, kuros formulētas minoritāšu tiesību normas un to aizsardzības principi: Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodu harta, ANO Deklarācija par etniskām, reliģiskām vai lingvistiskām minoritātēm piederošo personu tiesībām, Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību, fragments no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas apspriedes cilvēka dimensijas konferences Kopenhāgenas noslēguma dokumenta. Brošūras autors vēstures doktors Leo Dribins pēta nacionālās attiecības Eiropā, sevišķi Latvijā. Līdz šim iznākušas viņa grāmatas "Ukraiņi Latvijā"(1995) un "Ebreji Latvijā"(1996), kā arī viņa zinātniskajā redakcijā sagatavotais informatīvais krājums "Nacionālās un etniskās grupas Latvijā"(1996). L. Dribina zinātniskie raksti galvenokārt veltīti nacionālās valsts un minoritāšu sadzīvošanas problēmai. Brošūrā īsā izklāstā atainota minoritāšu tiesību rašanās un evolūcijas vēsture Eiropā, Latvijas vieta šajā procesā.

 

Latvija ratificē EP Konvenciju par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanu un tās protokolus

Februārī Latvijas pastāvīgais un pilnvarotais pārstāvis Eiropas Padomē Andris Teikmanis iesniedza Eiropas Padomes ģenerālsekretāram Danielam Taršim Spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanas konvencijas un tās 1. un 2. protokola ratifikācijas dokumentus. Eiropas Padomes Konvencija par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanu nosaka starptautiskas komitejas izveidošanu. Tā ir pilnvarota apmeklēt visas iestādes, kur personas tiek turētas nebrīvē. Komitejas sastāvā ir neatkarīgi eksperti no katras valsts, kas parakstījusi šo konvenciju. Komitejas locekļi apmeklē ieslodzījumu vietas un konstatē cilvēktiesību pārkāpumus, izstrādā rekomendācijas un piedāvā priekšlikumus apstākļu uzlabošanai un ieslodzīto aizsargāšanai no spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās. Puses sadarbojas ar komiteju konstatēto pārkāpumu novēršanai un konvencijas realizācijai. Šī nav juridiska institūcija, bet tās darbība papildina jau eksistējošo Eiropas Cilvēktiesību konvencijas sistēmu, un tās mērķis ir novērst Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 3. panta pārkāpumus, kas nosaka, ka nevienu cilvēku nedrīkst pakļaut spīdzināšanai vai cietsirdīgi vai pazemojoši ar viņu apieties vai sodīt.

Konvencija tika atvērta parakstīšanai 1987. gada 26. novembrī. Pašreiz tā ir spēkā 37 valstīs: Albānijā, Andorā, Apvienotajā Karalistē, Austrijā, Beļģijā, Bulgārijā, bijušajā Dienvidslāvijas republikā Maķedonijā, Čehijā, Dānijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Islandē, Itālijā, Īrijā, Kiprā, Lihtenšteinā, Luksemburgā, Maltā, Moldovā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Sanmarīno, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Šveicē, Turcijā, Ukrainā, Ungārijā, Vācijā, Zviedrijā. To ir parakstījušas Lietuva un Krievija. Latvijā konvencija stāsies spēkā 1998. gada jūnijā.

Konvencijas 1. protokols nosaka, ka Eiropas Padomes Ministru komiteja var aicināt jebkuru no valstīm, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis, pievienoties šai konvencijai.

Konvencijas 2. protokolā ir tehniska rakstura papildinājumi: Spīdzināšanas un pazemojošas rīcības novēršanas Eiropas Komitejas dalībnieki jānomaina ik pēc diviem gadiem. Protokols nosaka, ka komitejas locekļus drīkst atkārtoti ievēlēt divas reizes, nevis vienu, kā tas bija agrāk.

Protokoli tika atvērti parakstīšanai 1993. gada novembrī.

Pašreiz abus protokolus ir ratificējusi 31 valsts, bet Francija ir ratificējusi konvencijas 2. protokolu.

 

Reforma cilvēktiesību tiesā

Pašlaik notiek Eiropas Cilvēktiesību tiesas reforma. Tā noslēgsies ar 11. protokola iestrādāšanu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas tekstā, kas stāsies spēkā 1998. gada 1. novembrī.

Jaunā kārtība padarīs sistēmu pieejamāku Eiropas sabiedrībai. Jaunā tiesa pildīs tos pienākumus, kuri līdz šim bija Eiropas Cilvēktiesību komisijas un Ministru komitejas kompetencē. Līdz šim tiesa saņēma tikai aptuveni 5 procentus no visu ienākošo sūdzību, citas atrisināja komisija — vai nu noraidot sūdzību kā neatbilstošu kritērijiem, vai atrisināja to, tikai īpaši svarīgās nododot tiesai. No brīža, kad sūdzība ienāca komisijā, līdz brīdim, kad tiesa pieņēma spriedumu, pagāja vidēji trīs gadi. Jaunajā sistēmā visas indivīdu sūdzības par tiesību pārkāpumiem būs jāadresē tieši Eiropas Cilvēktiesību tiesai. Iespējams, ka tas samazinās procesa ilgumu, kaut gan, ievērojot sūdzību pieaugošo skaitu, sevišķi no Austrumeiropas, maz ticams, ka procesa ilgums reāli samazināsies. Lielāko daļu lietu izskatīs jaunā Cilvēktiesību tiesa septiņu tiesnešu sastāvā. Tikai sevišķos gadījumos tiks sasaukta Lielā palāta — 17 tiesnešu sastāvā.

Ministru komiteja vairs nenodarbosies ar lietu izskatīšanu, bet pievērsīs lielāku uzmanību tiesas spriedumu izpildīšanai. Lietas, kuras nebūs piekritīgas Eiropas Cilvēktiesību tiesai, tiks izņemtas no sistēmas ar trīs tiesnešu komitejas lēmumu. Pašlaik sistēma ir jaunas tiesas sagatavošanas stadijā. Līdz šīs fāzes nobeigumam Komisijai būs jāizskata visas 1997. gadā iesniegtās lietas (apmēram 700). Visas lietas, kas tiks atzītas par piekritīgām, tiks nodotas jaunai tiesai.

 

EP sāk izstrādāt ģenētikas protokolu

Eiropas Padomes Pastāvīgā bioētikas komiteja ir izveidojusi darba grupu, lai sagatavotu Cilvēktiesību Biomedicīnas konvencijas papildprotokolu par cilvēku ģenētiku. Darbu pie šī protokola sagatavošanas paredzēts pabeigt 1999. gadā.

Divi galvenie papildprotokolā skartie jautājumi būs:

• ģenētika medicīnā un zinātnē;

• ģenētikas izmantošanas sociālie aspekti.

Pirmā daļa, kuru izstrādās 1998. gadā, skars problēmas, kas saistītas ar indivīdu diagnosticējošo ģenētisko testēšanu, ģenētisko pētījumu nākotnes iespējām un ģenētisko prognozēšanu. Darba grupa ņems vērā zinātnieku un medicīnisko ekspertu viedokļus, kā arī pacientu uzskatus šajos jautājumos.

Otrā daļa tiks izstrādāta 1999. gadā, tajā būs apskatītas ētiskas un juridiskas problēmas ģenētikas izmantošanas sociālajos aspektos medicīniskās apdrošināšanas un nodarbinātības kontekstā. Jaunizveidoto darba grupu vadīs Dr. Stefans Vinters, Vācijas Veselības ministrijas Molekulārās medicīnas un cilvēka ģenētikas nodaļas vadītājs.

 

Interneta spēle par EP

Sagaidot Eiropas Padomes 50. gadadienu 1999. gada 5. maijā, jauniešiem internetā ir izveidota spēle. To var atrast Eiropas Padomes interneta lappusē (http://www.coe.fr/game). Vairāk nekā 1200 jaunieši no visas Eiropas jau piedalās spēles sagatavošanā. Tā ir veidota speciāli 12 — 18 gadus veciem jauniešiem.

Spēles pirmajā pakāpē jaunieši uzdod jautājumus par savu valsti, Eiropu un Eiropas Padomi. Jautājumi tiks iekļauti spēlē, un interesantāko ideju autori saņems balvas. Spēle tiks sākta šī gada maijā. Pašlaik, kad Eiropas izglītības ministri uzsver jaunāko tehnoloģiju lielo nozīmi, spēle var palīdzēt skolotājiem un jauniešiem aktīvā mijiedarbībā atklāt Eiropu un veicināt informācijas izplatību gan par Eiropas Padomi, gan par tās 40 dalībvalstu kultūru un tradīcijām.

Arī virtuvē — mūsu attieksme pret Eiropu

Pagājušajā nedēļā, 26. martā, kluba "Māja - jaunatne vienota Eiropai" organizētās pasākumu virknes ietvaros Turības mācību centra Restorānu servisa skolā notika Rīgas skolu audzēkņu konkurss "Ko mēs ēdīsim Eiropā?". Jau iepriekš līdzīgi pasākumi notika Latvijas lauku rajonos. Kā "Latvijas Vēstnesim" pastāstīja kluba "Māja - jaunatne vienota Eiropai" prezidente Dace Krejere, pasākums iecerēts, lai rosinātu Latvijas skolēnos vēlmi paust attieksmi pret Eiropu, arī tik netradicionālā veidā kā ēdienu gatavošana.

Konkursā piedalījās vairākas Turības mācību centra komandas un Rīnūžu vidusskolas audzēknes. Diemžēl cerētā atsaucība netika sagaidīta no citu Rīgas skolu pārstāvjiem.

Gatavojoties konkursam, skolēni jau iepriekš veica teorētiskus pētījumus par izvēlēto tradicionālo virtuvi. Pasākuma dienā teorētiskā gatavība tika apliecināta praksē, gatavojot vācu, franču, spāņu, itāļu, angļu, grieķu, ebreju un franču gaumē. Diemžēl jāatzīst, ka neviens no konkursa dalībniekiem kā eiropeisku nebija izvēlējušies latviešu ēdienu gatavošanu.

Ēdienu kvalitāti un konkursa dalībnieku centību, izvēloties katrs savu simpātiju, vērtēja kompetenta žūrija - pasākuma atbalstītāju un organizatoru pārstāvji - Nīderlandes Karalistes vēstnieks Latvijā Ludvigs van Uldens, viesnīcas "Radisson SAS" šefpavārs Radeks Caiss, "Statoil Latvija" prezidents Kārlis Miķelsons, kluba "Māja - jaunatne vienota Eiropai" vecākais Jānis Matevičs un citi.

Kā sarunā ar "LV" uzsvēra Dace Krejere, pavārmākslas konkursi Latvijā ir tikai viena no kluba "Māja - jaunatne vienota Eiropai" aktivitātēm, rosinot Latvijas jaunatni aktīvāk interesēties par Eiropu un valsts iespējamo iekļaušanos tās struktūrās. Jau nākamā mēneša sākumā, no 4. līdz 9. maijam, sadarbībā ar Eiropas kustību Latvijā rīkos Eiropas nedēļu Latvijā. Katra nedēļas diena būs veltīta kādam integrācijai svarīgam tematam. Tā pirmdiena, 4. maijs, būs Informācijas diena, tālāk sekos Izglītības diena, Tiesību diena, Ekonomikas diena, Kultūras un identitātes diena, bet nedēļu noslēgs Eiropas diena.

"LV" informācija

Žūrija vērtē, konkursa dalībnieki darbojas … top itāļu pica, grieķu salāti, vācu biskvīti un citi gardumi