Valsts pārvaldes reformas padomes priekšsēdētājs,

Ministru prezidenta biedrs Juris Kaksītis — piektdien, 3.martā,

preses konferencē par Valsts civildienesta pārvaldes reformu:

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Pagājušā gada 1. aprīlī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi nr.117, kuros noteikti mani pienākumi, un 13. februārī, kad tika apstiprināta Andra Šķēles valdība, mans uzdevums bija nu jau tīri politiski vadīt valsts pārvaldes reformu. Tad arī tika izveidots Valsts pārvaldes reformu birojs, kura sastāvā bija šādi ministri: Indulis Emsis, Aleksandrs Kiršteins, Vilis Krištopans, Ēriks Zunda, Dainis Turlais, Roberts Zīle. Šobrīd reformu biroja padomes sastāvs ir mainījies. Padomei vajadzēja būt politiskam virzītājspēkam, lai īstenotu valsts pārvaldes reformu, kuras koncepcija tika pieņemta 1995. gada 28. martā.

Šodien jau var runāt par veiksmīgi iesāktu darbu, ar kuru arī mēs paši esam apmierināti. Atbilstoši reformas koncepcijai tika pieņemti noteikumi par vienotās uzskaites sistēmu no valsts budžeta finansētajās institūcijās. Tad Valsts pārvaldes reformu birojs kopā ar ministrijām uzsāka sadarbību veicamo uzdevumu un funkciju pārklāšanās un dublēšanās gadījumu atklāšanā un novēršanā. Lai īstenotu valsts pārvaldes reformu, ir ļoti svarīgi klasificēt valsts institūciju funkcijas. Mēs esam pārliecināti, ka ir jāizstrādā likums par valsts pārvaldes struktūru Latvijā. Šobrīd ministriju funkcijas dublējas, bet ministrijas to, protams, negrib atzīt. Mēs saprotam, ka ir ministrijas, kur šī funkciju dublēšanās notiek un notiks, piemēram, Ekonomikas un Finansu ministrija. Būtisks ir jautājums par to funkciju deleģēšanu, kuras nav raksturīgas pārvaldei vispār vai kuras varētu deleģēt nevalstiskajām struktūrām.

Aktuāls un ilgu laiku nerisināts jautājums ir ierēdņu kandidāti un ierēdņu eksāmenu kārtošana. Pašlaik ir 9000 ierēdņu kandidātu, kuru eksaminēšana varētu tikt uzsākta šī gada jūlijā. Es domāju, ka šogad mums varētu būt jau ap 200 ierēdņu, kuri nosacīti ir sadalīti trīs grupās. Augstākā grupa būtu Valsts kancelejas direktors, valsts sekretāri. Būtiskākie darbības virzieni Valsts civildienesta pārvaldē ir šādi: personālvadības attīstība, ierēdņu amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanas metodoloģijas un atalgojuma sistēmas izstrādāšana, iekšējā audita izstrādāšana. Iekšējais audits ir novērtējums visu nozaru ministriju robežās, kas nodrošina padomu, konsultāciju un iekšējās kontroles garantiju vadītājiem visos līmeņos. Iekšējā audita projekta realizēšanas laiks ir no 1998.gada 1.aprīļa līdz 1999.gada 31.martam. Audita mērķi ir pārskatīt un novērtēt vadības sistēmas ministrijās, novērtēt personāla un budžeta komplektēšanas nosacījumu, nodrošināt ministriju valsts sekretāriem pastāvīgu garantiju par iekšējās kontroles atbilstību.

Ir izstrādāts un valsts sekretāru sanāksmē izsludināts likuma projekts "Par aģentūrām", kuru tiek plānots pieņemt Satversmes 81. panta kārtībā šī gada jūnijā vai jūlijā.

Viens no būtiskākajiem valsts pārvaldes reformas uzdevumiem ir padarīt valsts pārvaldi pēc iespējas efektīvāku, nepieļaujot valsts izdevumu palielināšanu uz nodokļu maksātāju rēķina. Līdz ar to būtu jāaptur jaunu valsts institūciju nelietderīga izveidošanās, kas prasa papildu finansējumu, jāpaaugstina institūciju spēja atteikties no nevajadzīgu funkciju veikšanas un jāsamazina valsts uzdevumu izpildes pašizmaksas, racionāli izmantojot finansu un cilvēku resursus. Vai no šīs reformas mēs gūsim finansiālu labumu? Nē, tūlītēju finansiālu labumu mēs negūsim, taču pēc laika tas neapšaubāmi atmaksāsies. Ja tiks atrisināta funkciju pārklāšanās un deleģēšana, tad institūcijas nevajadzīgi cita citu nedublēs. Arī Eiropas Komisija savā viedoklī izvirzīja valsts pārvaldes institūciju nostiprināšanu kā vienu no svarīgākajām prasībām ne tikai Latvijai, bet visām Austrumeiropas valstīm, kas kandidē uz iestāšanos Eiropas Savienībā.

Tad runāja Valsts pārvaldes reformu biroja vadītāja Svetlana Proskurovska:

— Valsts pārvaldes reformu birojam, tāpat kā valstij, ir jākalpo iedzīvotājiem. Ministru prezidents Guntars Krasts ir teicis, ka valsts aparāta uzturēšanai tiek izmantoti 37 procenti no iekšzemes kopprodukta, kuru vajadzētu samazināt uz 30 procentiem. Ir jāpanāk, lai Valsts pārvaldes sistēma apmierinātu ne tikai Latvijas iedzīvotājus, bet arī Eiropas Savienības dalībvalstis. Valsts pārvaldes struktūra ir jāmodernizē. Eiropas Savienība ir izstrādājusi savu palīdzības programmu "Institūciju kapacitātes palielināšana".

Beigās Juris Kaksītis atbildēja uz žurnālistu jautājumiem:

— Pirms pāris mēnešiem jau tika saņemts pārskats par funkciju dublēšanos, vai tagad tas ir pilnīgi jauns dokuments?

J.Kaksītis:

— Vai ierēdņu eksāmena rezultātā zināms skaits cilvēku varētu zaudēt darbu?

J.Kaksītis:

Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktore