Latvijas Ministru prezidents:

Šis ir nopietnu pārbaudījumu laiks Latvijas neatkarībai un demokrātijai.

Ir notikuši kārtējie provokatoriskie noziegumi, par kuriem neviens neuzņemas atbildību. Ir skaidrs šo noziegumu mērķis — iedragāt mūsu valsts stabilitāti, radīt nedrošību sabiedrībā, kompromitēt tradicionāli labās starpnacionālās attiecības Latvijā un graut mūsu valsts starptautisko prestižu, apdraudot sekmīgo reformu procesu un tādus mūsu valsts izvirzītos ārpolitiskos mērķus kā iekļaušanās ES un NATO.

Es kategoriski nosodu šos noziegumus un apsolu, ka tiks veikts viss iespējamais, lai atklātu vainīgos un noziedznieki saņemtu bargu sodu.

Aicinu Latvijas sabiedrību vērsties pret visa veida ekstrēmismu, kas šobrīd apdraud valsts stabilitāti. Esmu pārliecināts, ka ar sabiedrības atbalstu valsts tiesībsargājošās institūcijas sagraus to spēku centienus, kuri darbojas, lai destabilizētu situāciju Latvijā.

Mums jāmobilizē visi spēki provokatorisko darbību novēršanai, vainīgo atrašanai un sodīšanai.

Kopīgi mēs to spēsim! Lai mūsu pārliecinošā rīcība ir visskaidrākais apliecinājums mūsu centieniem nostiprināt Latviju kā demokrātisku, plaukstošu un eiropeisku valsti! Provokācijas savu mērķi nesasniegs!

Ministru prezidents Guntars Krasts

Rīgā 1998.gada 6.aprīlī

Kungs, Tava žēlastība sniedzas līdz debesīm un Tava

uzticība līdz padebešiem. Pie Tevis ir dzīvības avots,

un Tavā gaismā mēs redzam gaismu. Reiz kritīs tie,

kas dara ļaunu, viņi sabruks un vairs nepiecelsies.

(36.psalms)

Vēlamies izteikt līdzjūtību un apliecināt solidaritāti Latvijas ebreju kopienai sakarā ar terora aktu, kas 2.aprīļa naktī tika vērsts pret Rīgas sinagogu. Provokācija, kuras mērķis acīmredzot bija radīt starptautiskajā sabiedrībā priekšstatu, ka Latvijā plosās antisemītisms un vardarbība pret ebrejiem, ir nodarījis milzīgu morālu kaitējumu ne tikai mūsu valstij. Visvairāk cietusi tieši ebreju kopiena, kuras svētumi ir tikuši zaimoti un kuras dievnamam nodarīti ievērojami postījumi.

Ir pilnīgi nepieļaujami padarīt kādu tautu vai reliģisku organizāciju par līdzekli politisku mērķu sasniegšanai. Cilvēku ciešanas un apgānītas svētvietas ir pārāk dārga maksa. Nožēlojams un atbaidošs ir to cilvēku ētiskais veidols, kuri plānoja un īstenoja šādu terora aktu. Mēs aicinām teroristus apzināties, cik amorāla ir viņu darbība. Mēs aicinām Latvijas Republikas tiesībsargājošās institūcijas darīt visu iespējamo, lai tamlīdzīgi uzbrukumi nākotnē nebūtu iespējami. Mēs aicinām arī Latvijas sabiedrību apliecināt solidaritāti ebreju kopienai šai kritiskajā brīdī un pēc iespējas sniegt praktisku palīdzību sinagogas atjaunošanai. Ir ļoti svarīgi, lai Latvijā dzīvojošie ebreji un visas pārējās tautas varētu dzīvot ar sirds mieru un drošības sajūtu. Tikai tad Latvijas jauncelsmes darbs vainagosies rezultātiem, kādus gaidām. Dievs, svētī Latviju!

Latvijas tradicionālo baznīcu vārdā:

Jānis Vanags, Rīgas un Latvijas arhibīskaps,

Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca;

Jānis Pujats, arhibīskaps — metropolīts,

Romas katoļu Baznīca;

Aleksandrs, Rīgas un visas Latvijas arhibīskaps,

Latvijas pareizticīgā Baznīca;

Andrejs Šterns, bīskaps, Latvijas baptistu

draudžu savienība;

Joanns Miroļubovs, Rīgas Grebenščikova

vecticībnieku kopienas vadītājs

Rīgā 1998.gada 3.aprīlī

Izraēlas Valsts Ārlietu ministrija nosoda mazdūšīgo noziegumu — bumbas spridzināšanu — Rīgas sinagogā 2.aprīlī.

Izraēlas tauta ir kopā ar Latvijas ebreju kopienu šajā smagajā stundā.

Ārlietu ministrija ar gandarījumu uzņem Latvijas valdības izteikto kategorisko nosodījumu un tūlītējo reakciju un tic, ka Latvijas varas iestādes veiks visus nepieciešamos pasākumus, lai atklātu un nodotu tiesai vainīgos.

1998.gada 3.aprīlī

Ārlietu ministrs pauž kategorisku nosodījumu sakarā ar sprādzienu, kas noticis š. g. 6. aprīļa naktī Kronvalda parkā Krievijas Federācijas vēstniecības tuvumā. Ārlietu ministrs uzskata par pilnīgi nepieļaujamām jebkādas terorisma un ekstrēmisma izpausmes, kas vērstas pret sabiedrības drošību un kārtību, bet it īpaši gadījumos, kad tās apdraud ārvalstu diplomātiskās pārstāvniecības Latvijas Republikā. Ārlietu ministrs izsaka dziļu sašutumu par šo teroraktu un pauž pārliecību, ka šī ciniskā un izaicinošā nozieguma rīkotājiem neizdosies destabilizēt iekšpolitisko stāvokli valstī, kā arī diskreditēt Latvijas Republiku starptautiskās sabiedrības acīs.

Ārlietu ministrs pauž nožēlu sakarā ar Krievijas Federācijas vēstniecības diplomātiskajam transportam nodarītajiem zaudējumiem un atkārtoti apliecina Latvijas valdības stingro apņemšanos garantēt ārvalstu pārstāvniecību drošību un neaizskaramību saskaņā ar Vīnes 1961. gada konvenciju.

Latvijas atbildīgās institūcijas darīs visu, lai šis terorakts tiktu atklāts visdrīzākajā laikā un tā organizētāji saņemtu visbargāko sodu.

Ārlietu ministrijas preses centrs

1998.gada 6.aprīlī

Naktī no svētdienas uz pirmdienu — aptuveni pulksten 1 un 50 minūtēs Rīgā, Kronvalda parkā, noticis sprādziens. Spridzeklis bija ievietots dzelzsbetona atkritumu tvertnē. Provokatīvā sprādziena organizatori šo vietu acīmredzot izvēlējušies tādēļ, ka pāri ielai atrodas Krievijas Federācijas vēstniecība. Par to liecina arī fakts, ka atkritumu tvertnes šķembas lidojušas pāri ielai uz Krievijas Federācijas vēstniecības pusi un izsitušas stiklus vairākām automašīnām, nodarot arī citus bojājumus. Pēc ekspertu viedokļa, uzsprāgusī ierīce ir bijusi kājnieku mīna. Notikuma vietā atrastās šķembas un citi lietiskie materiāli nogādāti Valsts policijas ekspertīžu centrā.

Vēstniecību apsargājošie policijas darbinieki, kā arī pati vēstniecības ēka nav cietusi. Sprādzienam izvēlētā vieta liecina par to, ka pietuvoties tuvāk apsargājamai vēstniecības ēkai noziedzniekiem nav izdevies.

Uz notikuma vietu izbrauca Rīgas Galvenās policijas pārvaldes (GPP) vadība, operatīvā grupa un eksperti. Drošības policijas pretterorisma vienības "Omega" darbinieki veica apkārtnes apskati, lai pārliecinātos, vai tuvumā nav citu spridzekļu.

Notikuma vietā ieradās iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers, kuram pēc pulksten četriem bija saruna ar Krievijas Federācijas vēstnieku Aleksandru Udaļcovu.

Pulksten 5 Iekšlietu ministrijā sākās apspriede, kuru vadīja Z.Čevers. Apspriedē piedalījās Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Raimonds Bluķis, Valsts policijas, Drošības policijas un Rīgas GPP vadība.

Pulksten 11.20 Iekšlietu ministrijā notika ministrijas dienestu vadītāju, kā arī Latvijas Valsts policijas pārvalžu un nodaļu priekšnieku sanāksme, kur apsprieda turpmākos konkrētos Valsts policijas, Drošības policijas un Robežsardzes darba uzdevumus, lai nepieļautu šādu provokāciju turpināšanos Latvijā.

Iekšlietu ministrijas preses centrs

1998. gada 6. aprīlī

Piektdien, 3. aprīlī, Latvijas televīzijas raidījumā "Panorāma" izskanēja informācija, "Panorāmai" atsaucoties uz neoficiāliem, bet — "Panorāmas" vārdiem — drošiem avotiem, ka tai ir kļuvis zināms, ka iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers aizliedzis Aldim Lieljuksim pirmdien, 6. aprīlī, sasaukt preses konferenci, kā arī apzvanījis lauku rajonu policijas nodaļu vadītājus, piedāvājot vakantās vietas.

"Panorāmā" tika arī teikts, ka lauku rajonu policijas pārvalžu un nodaļu priekšnieki nolēmuši protestēt pret abu ģenerāļu atstādināšanu un rakstīt atklātu vēstuli. Turklāt ministrijas darbinieki esot zvanījuši uz lauku rajonu policijas nodaļām, mēģinot pierunāt tās nestreikot.

Kā jau esam informējuši presi un sabiedrību, sakarā ar dienesta pārbaudes veikšanu ar iekšlietu ministra 1998. gada 2. aprīļa pavēli nr. 206 uz dienesta izmeklēšanas laiku no ieņemamā amata atstādināts policijas ģenerālis Valsts policijas priekšnieks Aldis Lieljuksis un Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārs Andris Staris. Ar šo pavēli Valsts policijas priekšnieka pienākumus ministrs uzdeva pildīt Ivaram Stūrainim, bet IeM valsts sekretāra pienākumus — Raimondam Bluķim.

Vēlos paskaidrot, ka A.Lieljuksim kā privātpersonai un kā jebkuram Latvijas iedzīvotājam nav aizliegts un neviens arī nav mēģinājis aizliegt rīkot preses konferences vai kā citādi atklāti un brīvi paust savus uzskatus sabiedrībai.

Grūti arī iedomāties, ka Z.Čevers būtu zvanījis visu 34 Rīgas un lauku rajonu policijas pārvalžu un nodaļu priekšniekiem, lai piedāvātu viņiem vakantās vietas.

2. aprīlī IeM valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Raimonds Bluķis nosūtīja visiem IeM dienestiem un struktūrvienībām telefonogrammu, kurā informē iekšlietu sistēmas darbiniekus un vadītājus par parakstītajām pavēlēm.

Ministram piektdien, 3. aprīlī, arī bija telefona sarunas ar Latgales, Kurzemes, Vidzemes un Zemgales reģionu policijas vecākajām amatpersonām, kuras Z.Čevers informēja par 3. aprīlī notikušās Nacionālās drošības padomes sēdes lēmumiem un dienesta izmeklēšanas gaitu Iekšlietu ministrijā. Nekādus amata piedāvājumus reģiona policijas vecākajiem ministrs neizteica.

Aicinājumi iesaistīt policiju protesta akcijās, piketos, mītiņos u.tml. ir pretlikumīgi, un tas var izraisīt šķelšanos policijā. Apstrīdot Nacionālās drošības padomes, kuru vada Valsts prezidents, vai Iekšlietu ministrijas lēmumus, var nonākt pie tā, ka bruņotas struktūras sāks apstrīdēt arī Ministru kabineta vai Saeimas pieņemtos lēmumus.

Policijas darbinieki ir godprātīgi pildījuši savus profesionālos pienākumus, neiesaistoties politikā. Jebkurš IeM struktūrvienību darbinieks ir pārliecināts, ka tā būs arī turpmāk.

Visas izmaiņas, kas notikušas policijas vadībā, nekādi neskars tās profesionālo darbu, neviens no dienestiem vai struktūrvienībām nepaliks bez vadītāja.

Valsts policijas priekšnieka pienākumus atbilstoši ministra pavēlei pašlaik pilda Valsts policijas Kārtības policijas priekšnieks Ivars Stūrainis. Savukārt policijas ģenerālis, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Aloizs Blonskis, kurš iesniedzis atlūgumu, joprojām pildīs savus pienākumus līdz pavēles parakstīšanai.

Aicinu Latvijas masu medijus būt korektiem un neiesaistīt Valsts policiju politiskās aktivitātēs, neprovocēt šķelšanos policijas rindās. Tas var tikai novērst policijas darbinieku uzmanību no sava galvenā pienākuma veikšanas — cīņas ar noziedzību un sabiedriskās kārtības uzturēšanu valstī.

Iekšlietu ministrijas

preses centra vadītājs

Normunds Beļskis

1998. gada 4. aprīlī