• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par "Latvenergo" privatizāciju. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.04.1998., Nr. 91/94 https://www.vestnesis.lv/ta/id/47595

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ar gaišumu Augstākās tiesas namā

Vēl šajā numurā

07.04.1998., Nr. 91/94

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Latvijas arodu savienība "Enerģija"

Par "Latvenergo" privatizāciju

Valsts prezidentam, augsti godātam Guntim Ulmaņa kungam

Saeimas priekšsēdētājam, augsti godātam Alfredam Čepāņa kungam

Ministru prezidentam, augsti godātam Guntaram Krasta kungam

Elektroenerģijas nozīmi tautsaimniecībā un ikdienas dzīvē apzinās ikviens Latvijas iedzīvotājs. Šo patiesību varētu atkārtot vēl un vēl: ja"Latvenergo" tiks izrauts no valsts stratēģiskās attīstības, ja noteikšana pār Latvijas nacionālo energokompāniju pāries ārvalstīs bāzētu organizāciju rokās, tas būs solis uz Latvijas ekonomiskās un pēc tam arī valstiskās neatkarības zaudēšanu. Mums nav un nekad nebūs garantiju pret to, ka starptautiskās finansu struktūras Latviju neuztver vis kā nacionālu valsti, bet gan tikai kā noteiktu teritoriju, kurā mīt nevis tauta, bet patērētāji, kurā attīstās nevis ekonomika, bet tirgus telpa, kurā ir nevis parlaments un valdība, bet gan saimnieciskas vienības, kas rūpējas, lai visu valstu konkurenti šeit iegūtu pilnīgu rīcības brīvību.

Jebkura ārvalstu kompānija ar lielāko prieku iegūtu ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Visvienkāršāk un drošāk to izdarīt, sagrābjot valsts energokompāniju — "Latvenergo".

Pašreizējās Latvijas valdības politika privatizācijā visumā ir atbalstāma, taču ar vienu būtisku nosacījumu — procesam jārisinās valsts un tautas interesēs. Privatizēt nenozīmē izpārdot. "Latvenergo" nedrīkst privatizēt tikai tāpēc, ka "viss ir jāprivatizē". Nav prātīgi bez ierunām paklausīt dažādiem ārvalstu konsultantiem, kuri bieži vien pārstāv konkurējošas organizācijas. Nedrīskt pakļauties Pasaules bankas un ERAB "ekspertiem" un tamlīdzīgiem "Latvijas patriotiem", kuri sava biznesa interesēs iesaka privatizēt visu, tostarp mūsu valsts stratēģiskos objektus — vienu pēc otra, par katru cenu un pēc iespējas ātrāk.

"Latvenergo" privatizācijas pamatnostādnes pašlaik nav iespējams uzskatīt par optimālām. Pārāk daudz demagoģijas, melu, falsificētu datu un pārāk maz racionālu argumentu ir Latvijas Privatizācijas aģentūras variantu aizstāvjiem. Arī Ekonomikas ministrijas piedāvātais privatizācijas variants ir nepietiekami izstrādāts. Sevišķi bīstami ir bez diskusijām un nopietniem aprēķiniem pieņemt LPA virzīto "Latvenergo" privatizācijas modeli. Šīs pamatnostādnes apbrīnojami sakrīt ar PB "ekspertu" uzspiesto, mūsuprāt, Latvijas ekonomikai graujošo "Latvenergo" sadalīšanas koncepciju.

Citu ļaunumu starpā LPA piedāvātais variants neglābjami izraisīs neprognozējamu elektroenerģijas un siltuma tarifu pieaugumu. Tas būs smags trieciens Latvijas iedzīvotāju pirktspējai un negatīvi ietekmēs Latvijas makroekonomiskos rādītājus: palielināsies inflācija, tiks apdraudēta nacionālās valūtas stabilitāte un galu galā arī Latvijas uzņēmumu jau tā nelielā konkurētspēja starptautiskajā apritē. Tā kā "Latvenergo" privatizācijas gaitā nav paredzēta privatizācijas sertifikātu izmantošana nedz Latvijas iedzīvotājiem, nedz "Latvenergo" darbiniekiem, par nopietnām garantijām, ka "Latvenergo" saglabās savu nacionāla uzņēmuma specifiku, nevar būt ne runas.

Būtībā "Latvenergo" privatizācijas atšķirīgo modeļu pamatā ir liktas divas savstarpēji pretējas lietas. Ekonomikas ministrijas piedāvātajā modelī, par spīti tā trūkumiem, redzams, ka tā izstrādātāji nav šaubījušies par Latvijas valstisko suverenitāti. Turpretī PB un LPA variantā Latvija ir aplūkota kā teritorja, kurai nav nekāda sakara ar tādiem jēdzieniem kā "suverenitāte", "neatkarība", "nacionālās intereses".

Kā gan citādi lai izskaidro "paradoksu", ka Latvijas energosaimniecībai tiek pārmesta neefektivitāte, ja tai pašā laikā Rietumeiropā elektroenerģijas tarifi ir divas un pat trīs reizes lielāki. Nav šaubu — Latvijas nelielie tarifi ir kā dadzis acī visiem importētajiem "speciālistiem" un to pārstāvētajiem "Latvenergo" "sadalītājiem". Mums jāapzinās — ja Latvijas uzņēmumi vēl ir saglabājuši kaut nelielu konkurētspēju, tas ir noticis, tikai pateicoties nelielajām ražošanas izmaksām, tostarp arī elektroenerģijas tarifiem.

"Latvenergo" "sadalītāji" runā par "konkurences ieviešanas" Latvijas energosaimniecībā. Patiesībā viņi noklusē kādu elementāru lietu: konkurence šai saimniecībā jau pastāv, tās pašmāju elektroenerģijas ražotāji konkurē ar lēto Igaunijas, Krievijas un Lietuvas enerģiju.

Latvijas ražotājiem nav problēmu ar eleketroenerģijas noietu. To pašu nevaram teikt par Rietumeiropas energokompānijām, kuras ar lielāko prieku iepludinātu Latvijā savu elektrību par daudz lielākām cenām. Liels, vienots "Latvenerego" ir nopietns šķērslis tamlīdzīgiem plāniem. Tādēļ ārvalstu kompānijas dara visu, lai Latvijas energosistēmu sadrumstalotu un pakļautu savai ietekmei. Zīmīgi, ka pašā Rietumeiropā energokompānijām ir tendence apvienoties. Piemēram, Francija, kura ir saglabājusi savas energosistēmas vienotību — turklāt "neefektīvajā" valsts īpašumā! — eksportē elektroenerģiju uz energosistēmas ziņā sašķelto Vāciju un Itāliju.

Latvijas politisko situāciju pašlaik nevar vērtēt kā stabilu. Nebūtu saprātīgi valstiski svarīgo "Latvenergo" privatizāciju atstāt valdības pārziņā, kura ar grūtībām pieņem lēmumus.

Pašlaik tā nav pasargāta no riska kāda atsevišķa grupējuma intereses pacelt augstāk par valsts un sabiedrības interesēm. Tā kā politiķi izvairās no nopietnas diskusijas par "Latvenergo" privatizāciju, loģisks secinājums var būt tikai viens: "Latvenergo" sadalīšanas variants nav vis valdības viedoklis, bet gan vienas konkrētas partijas pārstāvēta politiski ekonomiska grupējuma diktāts.

Var jau būt, ka ir citādi, bet tādā gadījumā būtu nepieciešams dzirdēt publiskas Ministru prezidenta un LPA atbildes uz dažiem jautājumiem:

1. Kādēļ netiek pieļauta ne mazākā iespēja salīdzināt abas privatizācijas nostādnes?

2. Kādēļ netiek uzklausīts Latvijas zinātnieku, enerģētiķu un sabiedrības viedoklis par "Latvenergo" privatizāciju?

3. Kādēļ "Latvenergo" "sadalītāji" operē ar nepierādītiem un nepierādāmiem izteikumiem un demagoģiskām atsaucēm, nevis ar skaitļiem un aprēķiniem?

4. Kurš konkrēti ir pierādījis (un kādā veidā tas pierādīts), ka nav iespējama "Latvenergo" privatizācija, izmantojot tikai vietējos intelektuālos un finansu resursus?

Vislielākā elektroenerģijas patērētāja ir Latvijas tauta. Tāpēc tai ir tiesības prasīt, lai šis jautājums tiktu risināts nevis kabinetu kuluāros, bet gan tautas vēlētiem pārstāvjiem.

Arodbiedrības pieprasa "Latvenergo" privatizācijas jautājuma risināšanu nestabilās valdības laikā pārņemt Saeimai.

Ar cieņu, —

Latvijas arodu savienības

"Enerģija" priekšsēdētājs

Jānis Garaissils

1998.gada 6.aprīlī

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!