Stenogramma 1. aprīlī.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godājamie kolēģi! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1998.gada 1.un 2.aprīļa sēdi. Pirms turpinām izskatīt pagājušā sēdē iesākto darba kārtības jautājumu, izskatīsim desmit deputātu priekšlikumu par debašu noteikšanu šīsdienas un rītdienas Saeimas sēdē — 5 minūtes pirmo reizi un 2 minūtes otro reizi. Vai kāds deputāts vēlas runāt par vai pret šo priekšlikumu? Kārlis Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Būtu lūgums šajā brīdī vēl šo priekšlikumu nepieņemt un sākt sēdi. Mums ir šodien divas dienas, un es domāju, ka mēs varēsim ļoti labi strādāt arī tādā režīmā, ka mēs pieļaujam šo maksimālo debašu laiku — 15 minūtes pirmo reizi un 5 — otro reizi, kā tas ir noteikts Kārtības rullī. Un šeit tie jautājumi mums ir pietiekami būtiski, kas ir šodien jāskata, un nebūtu pareizi šo debašu laiku mehāniski saīsināt. Es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vai kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam desmit deputātu priekšlikumu par debašu laika samazināšanu šodienas un rītdienas sēdē. Lūdzu rezultātu! Diemžēl nav kvoruma, godātie kolēģi, 49 deputāti tikai piedalās balsošanā. Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par debašu laika samazināšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 6, atturas — 9. Priekšlikums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, turpinām izskatīt pagājušā sēdē iesākto jautājumu — lēmuma projekts "Par E.Bernānes atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli". Debatēs pieteicies Uldis Veldre, frakcija "Latvijai". Lūdzu!

U.Veldre

(TKL). Godātie kolēģi deputāti! Ar dokumentiem es pamatošu, ka Bernānes kundze nav veikusi savus pienākumus. Pirmais ir pirkuma pārdevuma līgums, kas noslēgts 1997.gada 9.janvārī, un Bernānes kundze saka, ka tas ir citā laikā noslēgts ar domes sankciju, bet te var redzēt, ka divi cilvēki to līgumu sastādījuši — Melderis un viņa vietnieks.

Nākamais dokuments, kas apstiprina to, ka Bernānes kundze nav rīkojusies likumīgi. Alūksnes pilsētas domes sēžu protokols liecina, ka nepieciešams — citēju: veikt papildu neatkarīgu nekustamā īpašuma — Annas pagasta bērnudārza — tirgus vērtības ekspertīzi un to iesniegt apstiprināšanai lēmuma pieņemšanai domē. Tas netika izdarīts un tika noklusēts. Nākamais. Neatkarīgo vērtētāju licence nr.5758, slēdziens. Bērnudārzs Alūksnes rajona Annas pagastā — tirgus vērtība 1996.gada decembrī — 6000 latu. Piedodiet — 9000 latu.

Nākamais. Kad pilsētas dome gribēja lietu nodot tiesai, 16.janvārī Melderis apsolīja naudu atdot. Citēju: es piekrītu, atceļam rīkojumu, un es naudu atskaitītu atpakaļ, mans rīkojums nebija pareizs. Tā kā nauda bija pārskaitīta pēc Meldera rīkojuma, ko apstiprina Meldera, viņa vietnieka un Kovaļenko paraksti. Tā ka Bernānes apgalvojums, ka likumīgi — ir klaji meli.

Nākamais dokuments, ko es gribu pateikt. Tikai tad, kad Alūksnes rajona virsprokurore, tieslietu padomniece Sniedze 28.maijā ierosināja krimināllietu pret Melderi pēc Latvijas Kriminālkodeksa 162.panta pirmās daļas, sāka rosīties Bernānes kundze, un 19.jūnijā tika šī lieta izskatīta Valsts kontrolē Pašvaldību revīzijas departamentā. Tā vietā, lai nosodītu Melderi, Bernānes kundze iztaisīja "lāča" pakalpojumu un attaisnoja Melderi, kaut gan viņam vēl ir ļoti daudz lietu, kas ir prokuratūrā, un es tādēļ lūdzu jūs, cienījamie deputāti, par pienākumu neveikšanu, noziedzīgu bezdarbību un citiem pārkāpumiem, Pašvaldības likumu un citu likumu neievērošanu neatbalstīt Bernānes kundzes izvirzīšanu atbildīgā amatā uz septiņiem gadiem Valsts kontrolē. Lūdzu atbalstiet alūksniešu priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns — otro reizi.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es aicinu atkārtoti neapstiprināt Bernāni par Valsts kontroles padomes locekli. Motivācija: pirmkārt, jau tās konkrētās nelikumības un tā dezinformācija, ko Bernānes kundze sniegusi arī laikrakstiem sakarā ar revīziju Alūksnes pilsētas pašvaldībā, es šeit neatkārtošos.

Otrs. Viņai piederošais individuālais uzņēmums "Grāmatvedis revidents", kur ir pilnīgi konkrētas sūdzības par interešu konfliktu, teiksim, Bernānes kundzes darbībā kā Valsts kontroles darbiniecei un kā šī uzņēmuma īpašniecei.

Trešais. Valsts Rīgas kokapstrādes rūpnīcas revīzijas izbeigšana 1995.gadā, un tikai 1997.gadā, kad atkārtota intensīva spiediena rezultātā tika veikta šī atkārtotā revīzija, iepriekšējā revīzijā tika konstatēti būtiski trūkumi, un šīs jaunās revīzijas rezultātā mēs varam runāt par to, ka tagad ir 230 uzņēmumi valstī privatizēti nelikumīgi saskaņā ar nomu ar izpirkumu, un šajā sakarā ir jau arī 17 deputātu vēstule Ģenerālprokuratūrai. Šīs pašas darbības varētu tikt veiktas jau 1995.gadā, ja Bernānes kundze nebūtu šo revīziju slēpusi. Deputātu rīcībā ir arī vēl citas sūdzības par ne mazāk būtiskiem konkrētiem pārkāpumiem un par faktiski nelikumīgu piesegšanu no Bernānes kundzes puses, un tāpēc es aicinātu deputātus apzināties to atbildību, kas uz jums gulstas, apstiprinot Elgu Bernāni par Valsts kontroles padomes locekli uz septiņiem gadiem. Es aicinātu šodien, godātie kolēģi, to nedarīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Viktors Stikuts, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

V.Stikuts

(DPS). Cienījamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Šodien, sākot dienu ar amatpersonu apstiprināšanu, kuras uz septiņiem gadiem ieņems atbildīgus amatus valstī, es gribētu teikt sekojošu lietu. Kādreiz bija izveidota Saeimā komisija, kas izskatīja kredītlietu piešķiršanu, un savā šajā darbā komisija saskārās ar to, ka mēs ļoti uzmanīgi studējām Valsts kontroles iesniegtos materiālus par kredītu izsaimniekošanu vai izsniegšanu, un nonācām pie atziņas, faktiski es nonācu pie atziņas, vai Valsts kontrolei šobrīd valstī ir iespējas reāli ietekmēt procesus, kas notiek ar to vai citu nelikumību novēršanas iespējām. Es uzskatu, ka nav šo iespēju novērst šos nelikumīgos procesus, jo arī, uzdodot jautājumu Bernānes kundzei, viņas atbilde bija sekojoša. Viņa saka, jā, prokuratūrai mēs iesniedzām it kā Valsts kontroles atzinumus, bet prokuratūra pieprasa oriģināldokumentus. Un oriģināldokumentus Valsts kontrole nav spējīga piestādīt, un tas nozīmē, ka prokuratūrai atkārtoti jāveic šajā uzņēmumā vai citā iestādē revīzija, bet prokuratūra atkal saka, ka tai nav to iespēju, jo viņai nav konkrētu darbinieku, lai veiktu šo funkciju.

Es uzskatu... Var jau, protams, pēc tiem pārkāpumiem, ko te kolēģi iepriekš runāja, ka tie ir pietiekoši smagi, un Bernānes kundzi var arī neapstiprināt šajā amatā, bet vai ar to būs valstī atrisināta šī Valsts kontroles darbības tāda no Saeimas atbalsta problēma? Es domāju, ka kolēģi tiešām šobrīd... varbūt Bernānes kundze nav pelnījusi, lai mēs izteiktu viņai atbalstu, un tas ir stipri diskutējams jautājums un katram no mūsu deputātiem tomēr tāds sirdsapziņas jautājums, vairāk iekšējais. Ja mēs apstiprinām vienu, tad mums arī vajadzētu apstiprināt visus pārējos Valsts kontroles pretendentus uz šo amatu, ne tikai vien Bernānes kundzi mēs nosodām un pārējos apstiprinām. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi par Saeimas lēmuma projektu šajā jautājumā. Balsošana ir aizklāta par šo jautājumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 25, atturas — 21. Lēmums nav pieņemts.

Godātie kolēģi, pirms izskatām Prezidija ziņojumus, ir divi priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā. Seši deputāti iesnieguši Prezidijam priekšlikumu, kurā saskaņā ar Kārtības ruļļa 117.pantu lūdz šodienas vai rītdienas sēdes laikā ziņot par Saeimas deputātu iesniegto Saeimas lēmuma projektu par Saeimas Ārlietu komisijas delegācijas vizīti uz Lietuvas Republiku. Ir pievienots Saeimas lēmuma projekts. Mums jāizlemj jautājums par šī Saeimas lēmuma iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā šodienas vai rītdienas sēdē. Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Par vēlas runāt iesniedzējs Andris Rubins. Lūdzu! (No zāles: Nemāk uzvesties!")

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidija kungi! Cienījamie deputāti! Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj Čepāņa kungs, kura dzīslās ritot lietuviešu asinis, vai tiešām senatnē Saules kauja bija izcilākā, kas būtu varējusi notikt Latvijas teritorijā? Varbūt pie dzejnieka Plūdoņa mājām, tās apkārtnē. Te ar leišiem kopā cīnījās gan zemgalieši, kurši, sēļi, tie, kas savu tēvu zemi nepārdod par lēcu virumu, Prezidija kungi! Pēc sakāves Latvijas dēli atkāpās Lietuvā. Kā būtu, ja kaujā būtu vinnēts? Kā būtu bijis, ja 1940.gadā Latvija, Lietuva, Igaunija būtu vienotas? Nu ir 1998.gads, Latvijas Saeimas Ārlietu komisiju pie sevis Lietuvā aicina Landsberģis. Divas reizes Latvijas Saeimas Prezidijs to noraida, atzīstot par nelietderīgu. Vai jūs, Čepāni, Amerik u.c. no Prezidija stāvējāt Baltijas ceļā? Mēs stāvējām, mums tas nebija izklaides veids, tā bija mūsu dzīve — Lietuva, Latvija, Igaunija, tā mēs dziedājām. Mums ir tikai vieni asinsbrāļi — lietuvieši. Kādi brāļi jums, Čepāni, ir Āfrikā, Namībijā, kur dodaties ar svītu un 30 tūkstošiem valsts budžeta naudas? P.Putniņa vārdiem — paši pūta, paši dega. Nevienam nav atļauja jāprasa, nevienam nav jāatskaitās, daudzi brauc šurp turp, tā sakot, Saeimas uzdevumā. Kurp brauc un kāpēc brauc — nezin neviens, tikai tērē Latvijas valsts budžeta naudu.

Trīspadsmit deputāti lūdz šo jautājumu izskatīt plenārsēdē. Tad atbildiet, kāpēc nevar braukt uz Lietuvu Latvijas Ārlietu komisijas delegācija? Jūs braucat uz Kanāriju salām, Austrāliju, Āfriku un nezin kur vēl, bet nespējat sadarboties Baltijā, nespējat noregulēt attiecības ar Krieviju. Tas ir — ar vistuvākajiem kaimiņiem. Jūs nespējat. Reiz visai vīzdegunībai pienāk gals, bet bieži vien — par vēlu. Es kā Ārlietu komisijas priekšsēdētājs un mēs, deputāti, lūdzam Saeimas atļauju Ārlietu komisijas braucienam uz Lietuvu pēc Landsberģa uzaicinājuma. Pretējā gadījumā vēlamies Prezidija motivētu atteikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Andris Ameriks — vēlas runāt pret. Lūdzu!

A.Ameriks

(DPS). Godātie deputāti! Man ir ļoti žēl, ka šis jautājums tiek izmantots, lai veidotu politisko kapitālu sev, tā nav pirmā reize. Taču, ja mēs runājam par lietu, tad pēc būtības šis jautājums nav izskatāms Saeimas plenārsēdē, un mums nebūtu jātērē laiks pašreiz, lai no šīs augstās tribīnes izmantotu sevis vai citu pārliecināšanai argumentus, kuri ir zināmā mērā izdomāti.

Saeimas Prezidijs, vairākkārtīgi izskatot daudzu deputātu priekšlikumus un vēlmes doties komandējumos, un to pieļauj, un tāda ir šobrīd lēmumu pieņemšanas procedūra Saeimā, to nosaka Kārtības rullis, izskata visus šos lūgumus doties komandējumos, līdz ar to man ir šodien jāsniedz papildu paskaidrojumi, jo Rubina kungs ļoti akcentē šobrīd šo vienu jautājumu. Katru nedēļu Saeimas Prezidijs izskata apmēram 4–6 deputātu iesniegumus ar vēlmi doties komandējumā uz to vai citu valsti. Saeimas Prezidijs pieņem šo lēmumu, balstoties, pirmkārt, uz mūsu budžeta iespējām, jo mūsu budžeta iespējas, kā mēs zinām, ir stipri ierobežotas. (No zāles deputāts G.Valdmanis: "10 tūkstoši vienam cilvēkam.") Otrkārt, Valdmaņa kungs... es dzirdu jūs... Budžeta iespējas ir viens. Otrs ir, bez šaubām, delegāciju skaits un iespējas, kādā veidā mēs to visu noformējam.

Taču, ja mēs runājam par attiecībām ar Lietuvu un Igauniju, vienmēr un visos laikos tam ir veltīta ļoti nopietna uzmanība. Es pat šobrīd baidos nosaukt to skaitu deputātu un Saeimas darbinieku, kuri pēdējā laikā ir apmeklējuši kā Lietuvu, tā arī Igauniju. Nedēļu atpakaļ Bukarestē notika Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu parlamentu vadītāju sanāksme, kur arī Čepāņa kungs runāja gan ar Savi kungu, Igaunijas parlamenta vadītāju, gan ar Landsberģa kungu. Šogad būs plānotas abpusējas oficiālās vizītes uz abām šīm valstīm un arī tiek ielūgti šie parlamentu vadītāji. Maija sākumā Ventspilī notiek Baltijas asamblejas konference, kurā piedalās 20 deputāti no katra parlamenta. Mums ir ļoti labas attiecības ar atsevišķām komisijām, likumdošanas komisijām, kuras veido šīs attiecības, balstoties uz šo savstarpējo sadarbību. Te jāmin Sociālo un darba lietu komisija, Aizsardzības un iekšlietu darba komisija, un es uzskatu, ka šādu kontaktu veidošana ir ļoti būtiska un nepieciešama, jo mūsu tuvo kaimiņu — Igaunijas un Lietuvas — nākotne un mūsu nākotne ir lielā mērā cieši saistītas.

Tajā pašā laikā man ir jāsaka sekojošais. Ka gan pirmo, gan otro reizi, kad Saeimas Prezidijs vienbalsīgi noraidīja šo Ārlietu komisijas priekšsēdētāja iesniegumu, tajā bija minēts tikai cilvēku skaits, dažāds cilvēku skaits, kuri vēlas doties uz Lietuvu. Tā informācija, kuru man sniedza šajā gadījumā Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rubina kungs, ir tāda, ka pēdējā informācija... ka uz Lietuvu vēlas doties četri deputāti, trīs no tiem ir pie frakcijām nepiederoši, tas ir, pats Rubina kungs, Leopolds Ozoliņš, Ilga Kreituse un LNNK un "Tēvzemes un Brīvības" frakcijas deputāts Andrejs Požarnovs.

Godātie deputāti! Mēs veidojam šīs delegācijas, gan ņemot vērā frakciju pārstāvniecību, gan arī citus jautājumus, kas skar gar delegācijas lielumu, gan skaitu. Līdz ar to, godātie kolēģi! Es domāju, ka šis jautājums nav izskatāms šeit, vēl jo vairāk es gribētu piebilst to, ka Rubina kungs Ārlietu komisijas vārdā šogad ir iesniedzis Saeimas Prezidijam pieprasījumus apmeklēt 21 Eiropas valsti. Pa pieci deputāti uz katru Eiropas valsti grib doties. Kopumā tas ir viss Saimas budžets. Viss Saeimas budžets, kas ir paredzēts šogad komandējumiem, plus tam Ārlietu komisijas vadītājs noraida, piemēram, maija sākumā paredzēto Kazahijas Ārlietu komisijas vizīti šeit, jo Ārlietu komisija apmeklē gan Viļņu, gan arī Tallinu, bet tiek noraidīta viņu apmeklēšana šeit ar vienu iemeslu — ir priekšvēlēšanu gads. Līdz ar to mēs vēlamies stipri daudz kur braukt, bet tajā pašā laikā nevēlamies nopietni strādāt arī šeit. Ja šajā gadījumā ir tik tiešām tāda deputātu aizņemtība, un tas ir saistīts ar...

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas, Amerika kungs...

A.Ameriks

. Es ļoti atvainojos... Es aicinu neatbalstīt viena iemesla pēc, var arī izdarīt mājās to, to nevajag darīt ciemos.

Sēdes vadītājs

. Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par jautājuma iekļaušanu sadaļā "Prezidija ziņojumi". Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 20, atturas — 22. Lēmums nav pieņemts.

Otrs iesniegums par izmaiņām darba kārtībā ir no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, kurā viņi lūdz pārcelt l ikumprojekta "Grozījumi Muitas likumā" , tas ir pēc mūsu pašreizējās numerācijas 60. darba kārtības jautājums, izskatīšanu uz 30. aprīļa Saeimas sēdi. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai ir vajadzība balsot? Nav. Lēmums pieņemts. Paldies!

Un vēl ir sešu deputātu iesniegums, kurā viņi lūdz šīsdienas un rītdienas plenārsēdes darba kārtības 59. punktu pārcelt tūlīt pēc sadaļas "Prezidija ziņojumi". Tātad tas mums iznāk 15. darba kārtības punkts. Tātad 59. darba kārtības punkts ir lēmuma projekts "Par pasaules valstu un starptautisko organizāciju oficiālo viedokļu konstatēšanu" sakarā ar Latvijas Republikas Saeimas 1996. gada 22. augusta "Deklarāciju par Latvijas okupāciju". Tas ir mums iekļauts darba kārtībā kā 59., seši mūsu kolēģi lūdz to pārcelt kā 15. Deputāti pieprasa balsojumu par šo priekšlikumu, tāpēc lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim šo jautājumu. Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 21, atturas — 23. Lēmums nav pieņemts.

Godātie kolēģi, pagaidām vairāk priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā nav. Izskatām otro sadaļu — "Prezidija ziņojumi".

Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Eiropas konvenciju par pārrobežu televīziju" nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt? Vai kādam ir iebildumi? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanos par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību" nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt? Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Kostandas, Veldres, Mauliņa un Liepas iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par pašvaldībām"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. (No zāles: "Jābalso!") Deputāti pieprasa balsojumu par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Acumirkli... (No zāles deputāts K.Čerāns: "Rakstiski iesniedzu, ka lūdzu vārdu motivācijai.") Lūdzu, Čerāna kungs vēlas runāt!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es ļoti īsi gribu motivēt to, kāpēc šo likumprojektu es lūdzu jūs nodot Saeimas komisijām, un šī likumprojekta būtība ir dot iespēju arī pašvaldībām tomēr finansiāli atbalstīt sabiedriskas organizācijas. Šeit runa vispirmām kārtām ir par tādām sabiedriskām organizācijām kā Pensionāru apvienība vai kādas invalīdu biedrības un... Un mēs atsevišķos gadījumos pieņemam lēmumu, skatoties mūsu valsts budžetu, kā valsts atbalsta finansiāli šīs organizācijas, bet būtu jādod šī iespēja arī pašvaldībām, un tāpēc ir jāgroza šis likums, un es gribu akcentēt to, ka šī problēma tiešām ir aktuāla, ka ir vesela virkne šādu sabiedrisku organizāciju, kas veic būtībā valstiskas funkcijas, un tās veic arī cilvēku sociālās aprūpes funkcijas zināmā mērā, un arī ļoti būtiskas ir šo cilvēku, kam ir nepieciešamība palīdzība, arī tādas socializācijas funkcija, un pašvaldībai, izvērtējot to, kāda ir šīs organizācijas darbība, un, teiksim, ko tā tiešām konkrēti dod un ko tā var dot saviem cilvēkiem — tātad gan pensionāriem, gan invalīdiem, pašvaldībai būtu jādod šī iespēja, lai tā varētu arī finansiāli palīdzēt šīm organizācijām.

Es lūdzu atbalstīt šī likumprojekta nodošanu komisijām, lai komisijās mēs varam izvērtēt šo jautājumu, izdiskutēt, tur vienu vai otru redakciju izveidot tālāk, ja šis konkrētais variants nešķiet piemērots, bet es lūdzu neatteikties no šīs problēmas risināšanas, un es arī domāju, ka tieši šādā veidā, kā tas tiek piedāvāts, arī to patiesībā varētu risināt. Es lūdzu atbalstīt šī likumprojekta nodošanu komisijām. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Pret vēlas runāt... pret neviens nevēlas runāt. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Izlemjam jautājumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 16, atturas — 34. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Pirms izskatām nākamo, vārds deputātam Valdmanim par Kārtības ruļļa pārkāpumiem. Lūdzu!

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Okupantu kalpi! Sadarbības padomes kalpi! Tauta! Mēs šorīt atkal redzējām, kāda kārtība šeit, Saeimā, ir. Tika rakstveidā pieprasīts vārds motivācijai, lai paceltu jautājumu, kuru mēs iesniedzām Saeimā 9.martā. Normāli tas jautājums būtu apskatīts tad, bet mūsu Saeimas priekšsēdētājs nolēma, ka to nebija vērts tad izskatīt. Viņš tam neiedeva numuru. Nākošajā Saeimas sēdē Jurdža kungs nolēma, ka "Tēvzemei un Brīvībai" nav svēti saprast, kuras pasaules valstis atzīst, ka Latvija bija okupēta. Un ka nav jāsaprot, kurām valstīm un kā jāsadala atbildība par sekām. Tas tēvzemiešiem nav svēts. Jūs, viltus nacionālisti! Un šodien, skat, kas notiek! Kad mēs lūdzam, lai šo jautājumu, kas jau ir trīs nedēļas stāvējis, lai tas tiktu pacelts dienas kārtībā, lai mēs to varētu izrunāt, nodot komisijai un pārbaudīt. Jo saprotiet, ja mēs to laicīgi izdarīsim, tad van der Stūla kungam būs jābrauc prom ar asti starp kājām. Viņam būs jāsaprot, ka mēs bijām okupēti. Jo pasaule nevar to noliegt. Pat krievu domes pārstāvji Latvijā to nenoliedz. Teica, ka viņi ir ar mieru to atzīt. Un tad viss cits mainās. Atbildība par 700 tūkstošiem cilvēku, kuriem ir jāpalīdz atrast to, ko viņi vēlas, nebūs tikai uz Latvijas tautas pleciem.

Bet jūs šodien ar 9 balsīm par tikai noraidījāt to, ka mēs šo jautājumu atkal neizskatīsim. Un mūsu patrioti, kas iet ar "Tēvzemei un Brīvībai" un citiem pie pieminekļa un liek puķes, un dzied "Dievs, svētī Latviju", šie patrioti negrib, lai šādu jautājumu mēs pat pārrunājam Saeimā, izmeklējam komisijā un nostādām pasaulē faktu, ko neviens nevar noliegt. Mēs bijām okupēti! Un tās sekas ir jālikvidē, jārisina. Un tas ir jādara visiem, kas bija vainīgi okupācijā. Varbūt arī latviešu tautai tur jāpalīdz. Bet kā mēs varam tik bezkaunīgi pret tik fundamentālu jautājumu izturēties!? Kauns jums visiem! Mēs izdosim avīzi drīz. Tur būs tie deviņi cilvēki, kas balsoja par šī jautājuma paātrināšanu, pacelšanu, un tad jūs ejiet pie tautas, jums citi, kas būs parakstījuši kā balsojumu pret vai atturējās. Jurdža kungs, jūs iesiet pie tautas un stāstīsiet, ka "Tēvzemei un Brīvībai" stāv par Latvijas nacionālāš pašapziņas atzīšanu. Jūs, viltus, viltus cilvēki, kas grib tikai tikt pie tā, ka var privatizēt un iebāzt kabatā tautas mantu! (No zāles deputāts Tabūns: "Nemuldi vienreiz!") Un Tabūns saka, ka es muldu! Skat, cik viņam svēta ir latviešu pašapziņa un latviešu okupācijas fakta atzīšana un okupācijas seku likvidēšana internacionālā forumā. Skat, cik svēti šitie nacionālie spēki ir. Nacionālais bloks! (No zāles deputāts P.Tabūns: "Aizej pie daktera!") Nacionālās nodevības bloks! Kas jūs tādi esat, ka jūs varat šādu fundamentālu tautas jautājumu noraidīt un atlikt, un atlikt. Šodien pie Saeimas stāv kādi 100 cilvēki ar plakātiem, lai mēs nepaļaujamies šai nekaunībai. Un vajadzētu paņemt tādus kā Tabūnu un tur pakārt vienkārši! Cik zemu jūs varat būt! Un cik zemu var būt mūsu Prezidijs, ka viņi atkārtoti pārkāpj likumus. Mūsu Saeimas likumus. Tāpēc ka viņam ir patvaļa. Viņš ir kādreiz bijis pirmais sekretārs komunistu partijā un kopā ar Kaksīša kungu var lemt, kā viņš grib, kādu likteni viņi vien grib. Un viņi var braukt uz Namībiju pie lauvām. Pirmie seši, kas ir izdevuši naudu mūsu 6.Saeimas laikā, starp tiem ir Čepānis un Lambergs. Abi ir izdevuši jau pāri par 10 000 latus. Bet viņi var sev atļauties. Bet Lambergs aizbraukt pie viena brīvības cīnītāja un pārrunāt, kas mums ir jādara, lai okupācijas fakts tiktu pasaulē atrisināts, to mēs nedrīkstam darīt. Mēs brauksim šā kā tā, Čepāņa kungs, ar vai bez jūsu svētības. Jūsu svētība ir lāsts mūsu tautai. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Saeimas balsojums paliek spēkā par šo jautājumu. Dienas kārtībā izmaiņas izdarītas netiek.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par nodarbinātību"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt? Vai kādam ir iebildumi? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Druvas, Dilbas, Vītola, Ločmeļa, Nagļa, Putniņa un Rugātes iesniegto likumprojektu "Informācijas atklātības likums" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt? Vai kādam ir iebildumi? Nav. Paldies, lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas likums" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pasta likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par telekomunikācijām"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Veldres, Kostandas, Mauliņa un Zelgalvja iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Par šo jautājumu vēlas runāt deputāts Čerāns.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Īpašuma kompensācijas sertifikātu atmaksa naudā 28 lati par vienu sertifikātu bijušajiem zemes īpašniekiem, kā arī politiski represētajiem šo īpašnieku mantiniekiem, kas ir šos sertifikātus saņēmuši, tas ir būtisks partijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK parāds, kurš būs uz viņu sirdsapziņas. Un ja tas netiks atrisināts tuvāko nedēļu un mēnešu laikā, tas skaidri parādīs šīs organizācijas patieso nevēlēšanos risināt jautājumus, kas skar no okupācijas režīma cietušo personu konkrētas materiālas atlīdzības saņemšanu. Un es domāju, ka arī cilvēki līdz ar to varēs izvērtēt to, kādi ir šīs organizācijas vārdi un kādi ir tās organizācijas patiesie darbi. Jo mēs labi atceramies, ka "Tēvzemei un Brīvībai" pārstāvis Krasta kungs vēl laikā, kad viņš bija ekonomikas ministrs, pilnīgi konkrēti solīja šo jautājumu atrisināt jau 1997.gadā, vismaz daļēji. Diemžēl rīcība nav sekojusi. Kaut arī Krasta kungs šobrīd ir jau Ministru prezidents. Bet šis jautājums par īpašuma kompensācijas sertifikātiem ir jārisina plašāk, jo cilvēkiem ir bijis īpašums, cilvēkiem šis īpašums būtībā ir atņemts, ir izjaukti tie apstākļi, kādos šie cilvēki var ar šo īpašumu normāli strādāt, un tāpēc ir jāmeklē risinājums, kādā veidā šo kompensāciju par sertifikātiem izmaksāt ne tikai tam personu lokam, kas ir šajā brīdī paredzēts likumā, bet arī kādā veidā šo personu loku paplašināt. Un tas modelis, ko šobrīd piedāvā Tautas kustība "Latvijai", ir vispirmām kārtām veikt nekavējoties šo sertifikātu kompensāciju naudā tam personu lokam, kas ir šobrīd paredzēts likumā, bet tūlīt pēc tam ķerties arī pie šī jautājuma risinājuma attiecībā uz pārējām personām, kas ir saņēmuši īpašuma kompensācijas sertifikātus gan par zemi, gan arī par īpašumu. Jo ir atņemts īpašums, un ir jākompensē šī īpašuma vērtība. Citādi mēs nevaram runāt par kaut minimālu valsts cieņu pret tām personām, kas ir cietušas no okupācijas režīma represijām.

Bez tam šajā likumprojektā mēs piedāvājam noteikt to, ka īpašuma kompensācijas sertifikāts būs derīgs bez termiņa ierobežojuma. Un cilvēkiem nebūtu jāsatraucas par to, ka šis termiņš varētu vienā brīdī beigties, un tāpēc viņiem būtu jācenšas šos sertifikātus kaut kur ieguldīt par kādiem santīmiem. Mēs nedrīkstam šādā veidā šo jautājumu risināt. Ir jārisina konkrēti šī kompensācija visiem, un ir jānoņem no cilvēkiem šī steigas izraisītā spriedze, kas var likt viņiem šos sertifikātus realizēt par santīmiem.

Es aicinātu atbalstīt šī likumprojekta nodošanu Saeimas komisijām un risināt šo problēmu. Un es īpaši lūdzu to darīt arī "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK deputātiem, kas vārdos vismaz ir iestājušies līdz šim enerģiski par politiski represēto cilvēku tiesību aizstāvību un par okupācijas sekām, un par to cilvēku aizstāvību, kas ir cietuši no okupācijas režīma varas. Es aicinu un lūdzu nodot šo likumprojektu Saeimas komisijām. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vai kāds vēlas runāt pret šo priekšlikumu? Nevēlas. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 9, atturas — 30. Lēmums nav pieņemts. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par dzīvokļa īpašumu"" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Vēlas runāt Normunds Pēterkops. Lūdzu!

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Es lūgtu kā atbildīgo komisiju noteikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, kas arī šo likumprojektu sagatavoja, un tāpēc es lūdzu nevis Juridisko komisiju, bet atbildīgo komisiju noteikt kā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Godātie kolēģi, tātad Pēterkopa kungs nerunā principā pret, bet viņš ierosina par atbildīgo komisiju noteikt nevis Juridisko, kā ir Prezidija atzinumā, bet Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. Kaksīša kungs vēlas runāt. Lūdzu!

J.Kaksītis

(DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka jūs tikāt maldināti, ka šis likumprojekts nav minētās komisijas sagatavotais likums. Šā likuma sagatavošanā un pieņemšanā atbildīgā bija Juridiskā komisija. Šo projektu varbūt ir sagatavojusi šī komisija, tā ir cita lieta, bet Saeimā jau ir tradīcija, ka ir komisijas, kuras ir atbildīgas par vienu vai otru likumu kopš to tapšanas brīža, un šo tradīciju nevajadzētu lauzt.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Godātie kolēģi, tā kā ir divi dažādi viedokļi, viens no tiem ir tas, kas fiksēts Prezidija atzinumā, — par atbildīgo komisiju noteikt Juridisko komisiju, tad balsosim vispirms šo priekšlikumu. Ja tas negūs pārsvaru, tad balsosim par deputāta Pēterkopa ieteikto priekšlikumu — par atbildīgo noteikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas Prezidija atzinumu pašreizējā redakcijā. Par atbildīgo nosakot Juridisko komisiju šim likumprojektam. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 10, atturas — 8. Lēmums ir pieņemts.

 

Nākamais darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts "Par V.Graša atkārtotu apstiprināšanu par Latvijas Republikas Valsts kontroles padomes locekli" . Šajā jautājumā debatēs... Tātad Kaksīša kungs — komisijas vārdā sniedz ziņojumu. Lūdzu!

J.Kaksītis

(DPS). Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja Valsts kontroles iesniegtos dokumentus, uzklausīja arī Vilni Graša kungu, un komisijas vārdā es esmu pilnvarots ziņot, ka Juridiskā komisija atbalsta apstiprināt atkārtoti Vilni Grasi par Latvijas Republikas Valsts kontroles padomes locekli un lūdz arī Saeimas akceptu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs pieteicies deputāts Uldis Veldre. Viņš ir pārdomājis. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Balsošana aizklāta. Atgādinu, godātie kolēģi! Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 8, atturas — 17. Lēmums ir pieņemts. Vilnis Grasis atkārtoti apstiprināts par Valsts kontroles padomes locekli.

Nākamais jautājums. Lēmuma projekts "Par I.Kučinskas apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli" . Komisijas vārdā — deputāts Juris Kaksītis.

J.Kaksītis

(DPS). Juridiskā komisija izskatīja dokumentus par Ināru Kučinsku un, ņemot vērā iesniegtos dokumentus, uzklausot arī Kučinsku, nāca pie vienota atzinuma un lūdz atbalstīt viņas kandidatūru apstiprināšanai par Latvijas Republikas Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli. Lūdzu arī Saeimas akceptu šajā jautājumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 4, atturas — 9. Ināra Kučinska apstiprināta par Latvijas Republikas Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli.

Nākamais jautājums. "Par R.Stroda apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli" . Komisijas vārdā — deputāts Juris Kaksītis.

J.Kaksītis

(DPS). Iepriekšminētajā komisijas sēdē tika izskatīti arī šie dokumenti, un Juridiskā komisija ir pilnvarojusi mani aicināt Saeimu apstiprināt Robertu Strodu par Latvijas Republikas Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli. Es lūdzu Saeimas akceptu!

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 1, atturas — 12. Roberts Strods apstiprināts par Latvijas Republikas Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli.

Nākamais jautājums — lēmuma projekts "Par D.Timšānes apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli". Komisijas vārdā — Juris Kaksītis.

J.Kaksītis

(DPS). Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu Saeimu apstiprināt Dagmāru Timšāni par Latvijas Republikas Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, viens cilvēks pietrūkst no kvoruma. Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret —1, atturas — 12. Dagmāra Timšāne apstiprināta par Latvijas Republikas Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli.

 

Paldies! Nākamais darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts "Par G.Kusiņa pilnvarošanu par Saeimas pārstāvi Satversmes tiesā" . Juridiskās komisijas vārdā — Juris Kaksītis.

J.Kaksītis

(DPS). Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs nodeva Juridiskajai komisijai materiālus, proti, Satversmes tiesas tiesneša uzaicinājumu Saeimai izskatīt šo jautājumu un izvirzīt uz Satversmes tiesas sēdi savu pilnvaroto. Apspriežot šo jautājumu, Juridiskā komisija nāca pie vienota atzinuma, ka piemērotākais cilvēks, piemērotākā persona izvirzīšanai piedalīties Satversmes tiesas sēdēs būtu Gunārs Kusiņš — Saeimas Juridiskā biroja vadītājs. Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu pieņemt šādu lēmumu par Gunāra Kusiņa pilnvarošanu pārstāvēt Saeimu Satversmes tiesas sēdēs.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 1, atturas — 4. Gunārs Kusiņš pilnvarots pārstāvēt Latvijas Republikas Saeimu Satversmes tiesā.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par Saeimas pārstāvi pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda padomē" . Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis. Lūdzu!

V.Balodis

(TB/LNNK). Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Pieņemot jauno likumu "Par Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondu", ir likumā paredzēts, ka viens pārstāvis Pašvaldību izlīdzināšanas fondā tiek ievēlēts no Saeimas deputātu vidus. Kopā šajā padomē ir septiņi cilvēki — gan no Ekonomikas, gan no Vides attīstības ministrijas, gan no Finansu ministrijas, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izvēlējusi un liek priekšā jums par Saeimas pārstāvi Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda padomē apstiprināt deputātu Elmāru Zelgalvi.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 3, atturas — 12. Elmārs Zelgalvis apstiprināts par Saeimas pārstāvi Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda padomē.

Nākamais jautājums. Lēmuma projekts "Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu apstiprināšanu" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments nr. 4024. Saeimas Juridiskā komisija izskatījusi lēmuma projektu "Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu apstiprināšanu" un iesaka šos tiesnešus apstiprināt. Kā pirmo Kārli Rācenāju par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Atgādinu, ka arī šajā gadījumā balsojums ir aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 1, atturas — 6. Kārlis Rācenājs apstiprināts par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi.

M.Grīnblats.

Nākamais balsojums šajā pašā lēmuma projektā — apstiprināt Ilonu Rūķi par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs

. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, nav kvoruma balsošanā! Lūdzu visus piedalīties balsošanā! Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā par Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 3. Ilona Rūķe apstiprināta par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi.

Nākamais jautājums — lēmuma projekts "Par Liepājas tiesas tiesneses M.Jansones atbrīvošanu no amata". Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats. Lūdzu!

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments nr. 4025. Tiesnese Maija Jansone ir griezusies ar attiecīgu iesniegumu Tieslietu ministrijā ar lūgumu atbrīvot viņu no amata pēc pašas vēlēšanās. Juridiskā komisija šo jautājumu ir izskatījusi un aicina Saeimu atbalstīt Maijas Jansones lūgumu — atbrīvot viņu no šī amata.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Balsojums aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 1, atturas — 2. Maija Jansone atbrīvota no Liepājas tiesas tiesneses amata pēc pašas vēlēšanās.

 

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas deputātu Čerāna, Kostandas, Grīnberga, Mauliņa, Veldres, Zelgalvja, Kazāka, Liepas, Valdmaņa, Ozoliņa pieprasījums zemkopības ministram Andrim Rāviņam par zemniekus apmierinošu graudu realizācijas līgumu slēgšanas nosacījumiem ar labības pārstrādes uzņēmumiem . Motivācijai vārdu lūdz deputāts Kārlis Čerāns.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Braucot pa Bauskas rajonu un tiekoties ar cilvēkiem, zemniekiem dažādās pašvaldībās, saņēmu konkrētus signālus par to, ka šobrīd mūsu valstī veidojas ļoti bīstama situācija attiecībā uz graudu produkcijas iepirkšanas līgumiem ar labības pārstrādes uzņēmumiem. Patiesībā šī situācija veidojas tāda, ka labības pārstrādes uzņēmumi, tas ir, dažādi dzirnavnieki, viņi faktiski diktē savus noteikumus zemniekam, un viņi var izdomāt jebkādas prasības, pat visabsurdākās, gan attiecībā uz lipekļa saturu graudos, gan arī attiecībā uz graudu diametru, kuras zemniekiem nav reālas iespējas izpildīt. Vismaz lielākajai daļai no viņiem. Parādās situācija, ka noteiktas graudaugu kultūras vispār nevarēs audzēt un nodot tāpēc, ka šai kultūrai sagaidāms, ka mūsu klimatiskajos apstākļos attiecīgā izmēra graudus vispār nebūs iespējams izaudzēt.

Protams, šī situācija ir ne tikai Bauskas rajonā, tātad šīs problēmas rodas arī citos rajonos, un tās ir problēmas, kas skar visu Latviju. Ja mēs redzam, ka šie dzirnavnieki veido noteiktu monopolu, un arī tiek runāts par to, ka var tikt uzlikta vēl virkne dažādi patvaļīgi papildu nosacījumi. Mēs redzam, ka faktiski šādā veidā zemnieks, tas ir lauksaimniecības produkcijas audzētājs, tiek nostādīts tādā situācijā, ka viņam, iespējams, nemaz nebūs vairs iespēju rudenī savus graudus vispār realizēt, un tas nozīmē, ka šis zemnieks, viņš vispār, kaut arī viņam ir šī zeme, ņemot vērā to, ka viņam nav labvēlīgas attiecības ar vienu vai otru dzirnavnieku, viņš šīs tirgus konjunktūras dēļ, viņam vispār var netiešā veidā aizliegt nodarboties ar lauksaimniecību, ar graudu audzēšanu. Es uzskatu, un tas ir arī pārējo pieprasītāju viedoklis, ka šeit šajā gadījumā valdībai būtu... ir tomēr jāiejaucas un ir jānosaka noteikti graudu realizācijas tipveida līgumi vai arī vismaz kādi minimālie nosacījumi, kādi būtu ietverami šajos graudu realizācijas līgumos starp zemnieku un labības pārstrādes uzņēmumu, kas nedotu iespēju šim pārstrādes uzņēmumam patvaļīgi diktēt zemniekam savus noteikumus, kas garantētu tomēr visiem zemniekiem iespēju zināmu kvotu ietvaros vai arī kā citādi realizēt savus izaudzētos graudus. Skaidrībai par to, vai zemnieks rudenī varēs savus graudus realizēt, vai viņš tos nevarēs realizēt, tai patiesībai bija jābūt jau rudenī, un tas ir absolūti nepieļaujami, ka šādas skaidrības nav vēl arī šobrīd.

Un tāpēc ir šis deputātu pieprasījums, aicinu to nodot Pieprasījumu komisijai. Pieprasījumu komisijā mēs varētu uzklausīt ministrijas viedokli un, ja šis risinājums netiek panākts, tad pēc tam arī virzīt to kā deputātu pieprasījumu un aicināt ministru šeit oficiāli nākt atskaitīties Saeimā par to, ko viņš ir izdarījis un kā viņš domā šo sasāpējušo jautājumu risināt, jo atstāt šo jautājumu pašplūsmē mēs nevaram, jo jautājums ir par visas mūsu Latvijas lauksaimniecības attīstību. Un varu vēl tikai pieminēt to, ka līdzīga problēma, kā ir izveidojusies ar graudiem šobrīd, tā problēma līdzīgi izveidojusies arī ar cukurbietēm, un arī šī problēma ir jārisina, un Zemkopības ministrija nedrīkst nostāties šobrīd statista lomā un tikai vērot to, kādā veidā notiek šie mūsu laukus iznīcinošie procesi mūsu valstī. Es aicinu virzīt šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai. Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, ir piecu deputātu priekšlikums, kuri lūdz pārbalsot lēmumu par izmaiņām darba kārtībā, kurā mēs jau lēmumu pieņēmām, tur ir runa par 59.darba kārtības jautājuma pārcelšanu ātrākai izskatīšanai, jo deputāta Ozoliņa un Rubina balsojums par neparādās izdrukā, un domājams, ka varētu būt arī citas kļūdas. Deputāti ierosina šo jautājumu izskatīt atkārtoti un izskatīt to tūlīt pēc Prezidija ziņojumiem. Tas gan vairs nav iespējams, jo mēs jau izskatām 24.darba kārtības jautājumu. Tātad motivācijai vārdu lūdz deputāts Ozoliņš.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tiešām, saņemot izdruku, es ieraudzīju pavisam ko citu, kā es balsoju, un profesors Andris Rubins ir balsojis par, izdrukā nav mūsu uzvārdu. Un mēs brīnāmies — arī daudzu citu uzvārdu nav, kā, piemēram, Kazāks, Sinka, Prēdele, Straume un Tabūns, varbūt viņi arī ir kļūdījušies, varbūt ne. Tāpēc mēs lūdzam pārbalsot, jo tādas kļūdas notiek, viena seko otrai, ja mēs vakar redzējām televīzijas pārraidi "Panorāma", tad tur rādīja it kā leģionāru gājienu, bet leģionāru priekšgalā atradās Paulis Kļaviņš un deputāts Naglis, un šodien sarunā ar viņiem es pajautāju, vai tā ir bijis, kā tur rādīja, viņi saka, ka tas ir pilnīgi no cita gājiena, tie ir no 25.marta gājiena kadri parādīti ar tekstu, ka tas ir leģionāru gājiens bijis. Tā ka ļoti pārsteidza šīs kļūdas, kas arvien it kā ir nejaušas, bet tomēr tās ir zīmīgas.

Tā gan pie 3.marta piketa izklīdināšanas, gan informācija par leģionāru gājienu, gan citas tamlīdzīgas lietas, un mūsu Latviju tagad maļ gan Austrumi, gan Rietumi, kā dzirnakmenī mēs esam. Un tieši tāpēc man šķiet, ka jautājums par Deklarāciju par Latvijas okupāciju un attieksmes izteikšanu no citu valstu puses, kā arī par prasību Hāgas tiesai dot juridisku izvērtējumu šai deklarācijai un tātad visu šo mūsu dramatiskās vēstures tādu caurskatīšanu jeb informāciju par to, ko nedara Ārlietu ministrijas ierēdņi pasaulē. Tas būtu ļoti nepieciešams, un tieši tāpēc es lūdzu pārbalsot šo mūsu ierosinājumu — pārcelt Saeimas lēmuma apspriešanu ātrāk, pirms Prezidija ziņojumiem, un tiešām parādās izdrukā nu tādas, varētu teikt, kļūdas, ja to tā var nosaukt. Tāpēc ļoti lūdzu atbalstīt mūsu aicinājumu, piecu deputātu parakstītu dokumentu par šī jautājuma pārbalsošanu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs

. Godātie kolēģi, lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu, vai mēs atkārtoti balsojam par izmaiņām darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 14, atturas — 22. Darba kārtība netiek mainīta.

Godātie kolēģi, nākamais darba kārtības jautājums — Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Ādamsona, Kreituses, Ozoliņa, Kalnbērza, Čerāna, Veldres, Grīnberga, Mauliņa, Liepas, Zelgalvja pieprasījumu satiksmes ministram Vilim Krištopanam par VSK "Rīnūži" privatizāciju . Pieprasījumu komisijas vārdā — deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Tātad runa ir par dokumentu nr.3891, par stividorkompānijas "Rīnūži" privatizāciju. Pieprasītāji apšauba privatizācijas procedūras ievērošanu un lūdz paskaidrojumus satiksmes ministram Krištopana kungam, piemēram, uz kāda likuma panta pamata privatizācijas noteikumi ir jāapstiprina satiksmes ministram, kad tiks apstiprināti "Rīnūžu" privatizācijas noteikumi un tā tālāk. Komisija izskatīja šo pieprasījumu un konstatēja, ka nav taisnība pieprasītājiem, jo jau 1996.gadā Ministru kabineta rīkojums nr.373 nosaka, ka privatizācijas noteikumi vienīgi jāsaskaņo ar Satiksmes ministriju, un Satiksmes ministrija neapstiprina šos privatizācijas noteikumus. Kas attiecas uz to, kad tiks apstiprināti "Rīnūžu" privatizācijas noteikumi, tad galīgais lēmums, kā noskaidroja komisija, tiks pieņemts 7.aprīlī, pie šīs problēmas Privatizācijas aģentūra strādā. Tātad pieprasījumu Pieprasījumu komisija noraidīja. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Neprasa balsojumu deputāti, varbūt piekrītam atzinumam bez balsošanas? Pieprasa balsojumu. Balsojam Saeimas deputātu pieprasījumu, komisija to ir noraidījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 34, atturas — 12. Pieprasījums noraidīts.

Nākamais jautājums. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Golubova, Bekasova, Deņisova, Kalnbērza, Kreituses, Bartaševiča, Ozoliņa, Lujāna, Kazāka, Liepas pieprasījumu pašvaldību lietu valsts ministram Ērikam Zundam izvērtēt Baložu pilsētas domes rīcības atbilstību likumam "Par svētku un atceres dienām" . Komisijas vārdā — Tabūna kungs.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Deputātu pieprasījums ir par to, ka Baložu pilsētas dome izteica rājienu Baložu skolas direktoram par to, ka viņš ir atbrīvojis pareizticīgo skolotājus un skolēnus no nodarbībām pareizticīgo Ziemassvētkos. Tā, mūsuprāt, raksta pieprasītājs, ir likumīga direktora rīcība, kura atbilst likumam "Par svētku un atceres dienām", un lūdz izvērtēt domes rīcības likumību. Tad, lūk, Pieprasījumu komisija konstatēja, ka tieši saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 5.pantu pašvaldība savas kompetences un likuma ietvaros darbojas patstāvīgi, un Ministru kabineta pilnvarotā ministra, pašvaldību lietu valsts ministra kompetenci pašvaldību darbības pārraudzībā nosaka likuma "Par pašvaldībām" 49.pants, un, ievērojot šī panta nosacījumus, Ministru kabineta pilnvarotais ministrs ir tiesīgs apturēt tikai tādu nelikumīgu domes lēmumu darbību, kuri pieņemti publisko tiesību sfērā. Lēmumus, kurus dome pieņēmusi attiecībā uz atsevišķām fiziskām vai juridiskām personām, attiecīgā fiziskā vai juridiskā persona var pārsūdzēt tiesā. Pieprasījumu komisija šo pieprasījumu noraidīja. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Atklājam debates. Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es gan gribētu Tabūna kungam iebilst mazliet, jo jūs neizskatījāt jautājumu, kas ir skolas direktors, kas viņu apstiprina postenī un kam ir tiesības viņu atbrīvot un ar viņu rīkoties. Un kā tas ir saskaņots ar valsts uzbūvi un attiecībām Izglītības likumā pret skolas direktoru un viņa vietu skolas dzīvē, bet lai arī tas tā būtu, kā jūs šobrīd sakāt, noraidīts, tad diemžēl es uzreiz izsaku nožēlu, ka mūsu Pieprasījumu komisija neuzskata par vajadzīgu nekad rakstiski pamatot, kāpēc ir noraidīts, un tikai mutiski pasakot šeit no tribīnes, iepriekš arī deputātus neinformējot — kāpēc. Rakstiskā veidā, lai vēlreiz to var pārbaudīt, jo šobrīd es pārbaudīt vairs nevaru, ko jūs mutiski pateicāt. Bet vispār fakta novērtējumam kā tādam. Saeima pagarina savas brīvdienas par vienu dienu tāpēc, lai pareizticīgie varētu nosvinēt Otrās Lieldienas, skolotājs atļauj skolā pareizticīgiem, es uzsveru, pareizticīgiem, nevis krieviem, bet pareizticīgiem, jo viņu vidū ir daudz dažādu tautību pārstāvji, atļauj svinēt Ziemassvētkus, kas visiem cilvēkiem pasaulē ir svēta diena, valstī pašvaldības atļauj izteikt viņam par to rājienu, un mēs šeit mierīgi skatāmies un spriežam, pašvaldības varēja to darīt, tas jau nav nekas, un pēc tam mēs brīnāmies par mūsu Latvijas tēlu pasaulē, pēc tam mēs brīnāmies, ka mums pārmet cilvēktiesības, pēc tam mēs brīnāmies par nacionālā naida kurināšanu un tamlīdzīgām lietām.

Man šķiet, ka mēs pārāk vieglprātīgi izturamies pret šiem jautājumiem, tieši tiem, kas aizskar cilvēku iekšējo pasauli un cilvēku jūtas, un es tomēr aicinātu Pieprasījumu komisijā turpmāk sniegt rakstisku pamatojumu šeit sēdē, lai katram deputātam būtu uz galda, kāpēc pieprasījums ir noraidīts, un nevis tikai sēdes brīdī tas būtu uz galda, bet tad, kad Prezidijs ir izsludinājis darba kārtību, lai deputāti var iepazīties ar pamatojumu, kāpēc ir noraidīts, un pārbaudīt arī tā likumību.

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Golubovs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Golubovs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Kāda ir lietas būtība? Pilsētas dome sodīja skolas direktoru, uz to nereaģēja ne pašvaldību ministrs, ne arī izglītības ministrs. Nereaģēja uz to līdz šim momentam arī Cilvēktiesību komisija. Es uzskatu, ka, ja tas nav Zundas kunga kompetencē, tad Pieprasījumu komisijai jānosūta šis pieprasījums tieslietu ministram, jo likums ir pārkāpts, un, ja nu pārkāpums ir, mēs nevaram uz to nereaģēt. Ja mēs to pielaidīsim šoreiz, tagad tuvojas Lieldienas, un vēl viena kaut kāda dome vai padome reaģēs tāpat, un es vēl domāju, vai šoreiz pēc tādas reakcijas, arī komisijas reakcijas, uz šīm Lieldienām dos iespēju pareizticīgajiem bērniem aiziet uz baznīcu vai ne. Skolās skolotājiem... dos tādu iespēju vai ne? Tāpēc, ja nu mēs nevaram nosūtīt to pieprasījumu Zundas kungam, es lūdzu nosūtīt tieslietu ministram, lai viņš tad reaģē. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Nu... (No zāles deputāts A.Golubovs: "Saviem dodat vārdu, ko?") Lūdzu, Ēriks Zunda, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

Ē.Zunda

(DPS). Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Es gribētu, lai mēs saprastu, par ko šis jautājums tiek izskatīts. Vai mēs izskatām jautājumu par to, vai skolas direktors rīkojas likumīgi vai nelikumīgi, piešķirtot brīvdienas, vai mēs izskatām jautājumu par to, vai ministram ir tiesības iejaukties šo jautājumu risināšanā? Tāpat kā mums ir jāizskata jautājums būtībā, vai mēs esam tiesīgi iejaukties šī jautājuma risināšanā? Lietas būtību šeit paskaidroja Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs, ka atbildīgajam ministram, tas ir, pašvaldību lietu ministram, ir tiesības iejaukties tajos gadījumos, kad pašvaldības rīkojas nelikumīgi publisko tiesību jomā. Šī nav publisko tiesību joma, šī ir joma, kas attiecas uz konkrētu fizisku personu. Un tajos gadījumos, kad jautājums ir attiecībā uz fizisku vai juridisku personu, jautājumi tiek risināti tiesā. Vai mēs un vai es varu... es, pildot amatu un jūs, mums kopīgi pildot deputātu pienākumus, vai mēs varam pārvērsties par tiesnešiem un tiesām, mēs to nevaram darīt. Šis jautājums ir risināms, un tam risinājums ir, iesniedzot šo jautājumu izskatīšanai tiesā. Tāds ir likums. Un tāpēc nošķirsim šīs lietas par tiesībām direktoram piešķirt brīvdienas un jautājumu par to, vai ministram ir pienākums un tiesības iejaukties. Likums neatļauj man iejaukties šinī situācijā šī jautājuma risināšanā. Es neuzskatu, ka varētu nebūt...ka šeit likums ir pārkāpts. Ja tas ir pārkāpts, tādā gadījumā ir paredzēta procedūra, kā šo jautājumu atrisināt. Es lūdzu nošķirt, pirms jūs balsojat, saprast un nošķirt šīs divas lietas. Un tās ar nolūku nejaukt, lai jautājumu sarežģītu un padarītu par nesaprotamu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam... Atvainojiet, Golubovs — otro reizi.

A.Golubovs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es nevaru piekrist Zundas kungam, ka tas bija vērsts tieši pret fizisku personu. Bija pārkāpts likums"Par svētku un atceres dienām". Tas pārkāpums bija vērsts nevis pret direktoru, bet bija vērsts manā skatījumā pret visiem tiem skolotājiem un skolēniem, un, ja nu tā ir, tas ir publiskais pārkāpums. Un, ja ministra kungs negrib reaģēt uz to, tad tā arī vajag pateikt. Bet lūdzu balsot par pieprasījumu virzīšanu.

Sēdes vadītājs.

Jānis Bunkšs, frakcija "Latvijas ceļš".

J.Bunkšs

(LC). Cienījamie kolēģi! Mēs šeit redzam tipisku jautājumu, kad mēģina sajaukt tīri tiesisku risināšanas ceļu ar kaut kādiem politiskiem jautājumiem.

Neatkarīgi no tā, vai iesniegs šo jautājumu vienam ministram vai citam ministram, ministrs nav tiesnesis, un šeit jau gan komisijas priekšsēdētājs, gan Zundas kungs ļoti precīzi pateica, kas ir jādara, un ja ir, teiksim, aizdomas par to, ka ir noticis pārkāpums, tad arī tiesiskā ceļā tas ir jārisina, nevis tas jāpārvērš par politisku izrādi. Es aicinu balsot pret šī pieprasījuma pieņemšanu.

Sēdes vadītājs

. Dzintars Ābiķis, frakcija "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis

(LC). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Tiešām pilnīga taisnība ir ministra kungam. Nekļūsim mēs par tiesnešiem, jo jautājums nav tik vienkāršs, un tur ir jāizvērtē varbūt tiešām tiesā, ja cietusī pusi vērsīsies, par visiem "par" un "pret", jo nu nosaukšu tikai vienu argumentu, no vienas puses, un otru, no otras puses. No vienas puses — mums ir vienota izglītības sistēma. Izglītības ministrija plāno brīvlaikus, brīvlaikā tiek plānota skolotāju izglītošana un citi tamlīdzīgi pasākumi, un tātad viss tas ir savā starpā saskaņots. No otras puses — pilnīgi iespējams, ka sava taisnība ir arī direktoram, ka tā atstrādāšana varbūt bija paredzēta dienās, kas nekādi nevarētu traucēt visu šo te procesu un tā tālāk. Mēs nevaram šeit kļūt par soģiem, neiepazīstoties simtprocentīgi ar visu konkrēto situāciju, ar visām iespējamajām sekām. Tas ir jādara daudz ilgstošāk, rūpīgāk, un tas ir jādara galu galā attiecīgajām instancēm, ja kāds sevi uzskata par cietušo pusi, jo tur ir pieņemts lēmums sodīt. Tā ka es aicinu neatbalstīt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam Saeimas deputātu pieprasījumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 45, atturas — 7. Pieprasījums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Čerāna, Kostandas, Veldres, Mauliņa, Grīnberga, Zelgalvja, Kazāka, Golubova, Bekasova, Kalnbērza pieprasījumu Ministru prezidentam Guntaram Krastam, ekonomikas ministram Atim Sausnītim un satiksmes ministram Vilim Krištopanam par Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības prasību izpildīšanu sakarā ar monopolcenu paaugstināšanas kārtību sabiedrisko pakalpojumu tarifiem un Tarifu regulēšanas padomes pieņemtā lēmuma par tālruņa abonēšanas maksas un tarifu paaugstināšanu no 1. aprīļa 1998. gada nekavējošu apturēšanu . Komisijas vārdās — deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Komisija saņēma Ekonomikas ministrijas vēstuli, jūsu rīcībā tās nav, tāpēc es jūs iepazīstināšu ar dažiem īsiem fragmentiem, lai jums būtu priekšstats par šī ļoti svarīgā jautājuma risināšanu un kā tas notiek. Un šajā vēstulē ir rakstīts, ka gan atbildot arodbiedrībām, gan arī ar šīs vēstules palīdzību vēlamies apliecināt, ka ministrija pietiekami lielā mērā apzinās, cik sarežģīts un sāpīgs sociāli ekonomiskais jautājums visas sabiedrības mērogā ir sabiedrisko pakalpojumu tarifu celšanās.

Un par šiem jautājumiem, domājot vēl 1996. gada novembrī, Ekonomikas ministrija kopā ar toreizējo Monopoldarbības uzraudzības komiteju, tagad Konkurences padomi, sagatavoja un iesniedza konceptuālai izskatīšanai Ministru kabinetā dabīgo monopolu uzraudzības un to regulēšanas institūciju izveides koncepciju. Koncepcija piedāvāja izšķirties, kādu no diviem galvenajiem pasaules praksē pieņemtajiem dabīgo monopolu regulatoru veidiem izvēlēties. Tātad pirmais — veidot valstī vienu neatkarīgu dabīgo monopolu regulēšanas institūciju padomi, kopēju visiem dabīgajiem monopoliem ar attiecīgām struktūrvienībām katrai nozarei. Un otrs veids ir veidot vairākas neatkarīgas regulatoru institūcijas atsevišķi katrai no dabīgo monopolu nozarēm.

Ekonomikas ministrija sagatavoja un 1997. gada decembrī iesniedza izskatīšanai Ministru kabinetā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas likuma projektu. Ministru kabinets likumprojektu akceptēja 1997. gada 23. decembra sēdē un virzīja to tālākai izskatīšanai Saeimā. Atceraties, mēs to Saeimā skatījām, diemžēl Saeima noraidīja šo likumprojektu 1997. gada 26. februāra plenārsēdē pirmajā lasījumā.

Ministrija vērš uzmanību uz to, ka likumprojektā ir iesaistīti tādi regulēšanas principi, kas novērstu sabiedrisko pakalpojumu tarifu nepamatotu un nekoordinētu pieaugumu, kā arī nodrošinātu šo tarifu veidojošo izmaksu atklātību, maksimālu caurskatāmību un sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes prasību ievērošanas atbilstību apstiprinātajiem tarifiem. Un vēl. Saskaņā ar šī gada Ministru kabineta 17. marta sēdes uzdevumu Ekonomikas ministrija, neskatoties uz noraidījumu Saeimā, turpināja darbu pie likumprojekta pilnveidošanas atbilstoši tām piezīmēm un ierosinājumiem, kas tika saņemti, it sevišķi jautājumu par pašvaldību kompetenci regulēšanā. Ar šo soli valdība atkārtoti apliecina savu gribu konstruktīvi risināt sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas jautājumus, un ļoti gribētos cerēt, rakstīts vēstulē, ka šī uzlabotā likumprojekta redakcija beidzot gūs attiecīgu atbalstu tālākai pozitīvai virzībai Saeimā.

Katrā ziņā tas būs visas sabiedrības interesēs, pretējā gadījumā nevar cerēt uz situācijas uzlabošanos jomā, kas saistīta ar sabiedrisko pakalpojumu tarifiem. Es gribu piebilst, ka ir izveidota, varētu teikt, pat kompromisa komisija no arodbiedrības un valdības pārstāvjiem, no katras puses 5 cilvēki, kas risina šīs problēmas. Tātad Pieprasījumu komisija noraidīja, un es gribētu atgādināt pieprasītājiem, ka pieprasījuma likteni lemj nevis Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs Tabūns, bet visa komisija. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs

. Godātie kolēģi, debates turpināsim pēc pārtraukuma. Tagad izskatīsim desmit deputātu priekšlikumu — šā gada 1. aprīļa plenārsēdē strādāt bez pārraukuma. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? (Zālē liels troksnis.) Godātie kolēģi, tāda iesnieguma nav — april, april!

Lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm! Un ir Pēterim Tabūnam paziņojums par Pieprasījumu komisijas sēdi. Lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartītēm! Bet tas nav joks, to patiešām ir jāizdara!

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisijas deputāti! Lūgums tūliņ pārtraukumā pulcēties uz Pieprasījumu komisijas sēdi Pieprasījumu komisijas telpās — 303. telpā, jo mums jāizskata pieprasījums, kuru nevarējām izskatīt šorīt pulksten 9, jo sākās šī sēde. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Antonam Seikstam — par komisijas sēdi.

A.Seiksts

(LC). Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju lūdzu 12.30 komisijas telpās. Un lai nebūtu pārpratumu, paziņoju arī dienas kārtību — Bērnu tiesību aizsardzības likums.

Sēdes vadītājs.

Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis

(6. Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Indulis Emsis, Andrejs Krastiņš, Andris Tomašūns, Antons Seiksts, Andrejs Panteļējevs, Pēteris Keišs, Inese Birzniece, Indulis Bērziņš, Jānis Ābele, Juris Kaksītis, Ernests Jurkāns, Ziedonis Čevers, Viesturs Boka, Jānis Strods, Viktors Kalnbērzs, Gundars Valdmanis, Jānis Mauliņš, Janīna Kušnere, Edmunds Grīnbergs, Raitis Apalups, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpinām debates par apspriežamo Pieprasījumu komisijas atzinumu. Debatēs runās deputāts Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šodien mūsu lemjamais jautājums vistiešākā veidā attiecas uz to, kādu valsti mēs Latvijā veidojam, kādu mēs šeit gribam redzēt un kādā mēs dzīvojam un gribam dzīvot. Vai tā ir valsts ekonomiskiem grupējumiem, vai tā arī ir valsts tautai. Ar šodienu, tas ir, ar 1.aprīli, stājas spēkā lēmums par telefona abonēšanas maksas paaugstināšanu līdz 2 latiem un 29 santīmiem. Un šo telefona abonēšanas maksu būs jāmaksā katram neatkarīgi no tā, cik viņš zvanīs un kam viņš zvanīs. Arī tad, ja cilvēks mēnesī taupības nolūkos zvanītu tikai tajās reizēs, kad tas ir visnepieciešamākais, lietojot telefonu mēneša laikā vienu vai divas reizes, vienalga, tam tiks noteikts telefona abonēšanas maksas uzrēķins. Protams, šāda maksas aprēķināšanas kārtība ir izdevīga "Lattelekom", jo tas dod iespēju viņam iekasēt ievērojamu naudu. Un tādā veidā mēģinot piesegt noziedzīgu darījumu, kas tika veikts, noslēdzot "Lattelekom" līgumu. Faktiski atdodot šo telekomunikāciju sektoru, tātad šo valsts nozari uz ļoti neizdevīgiem noteikumiem. Un tagad mēs redzam, ka šis telekomunikāciju modernizācijas plāns, tā saucamais, tas nav spējīgs darboties, un faktiski savā agonijā šis "Lattelekom" jau piedāvā pavisam absurdus lēmumus, un diemžēl Telekomunikāciju tarifu padome ir tā, kura arī akceptē šādus lēmumus. Mums ir jārunā par to, kādas sekas šis lēmums atstāj un atstās uz cilvēkiem, un tajā skaitā uz tiem, kas ir mazturīgi.

Man savā deputāta darbības laikā ir nācies tikties ar ļoti daudziem cilvēkiem, kas uzdod jautājumu — kā viņam vispār dzīvot? Viņš man parāda, teiksim, kādi viņam ir ienākumi. Tā ir aptuveni 40 latu pensija, un tad, ja viņš parāda pēc tam, kas viņam ir jāsamaksā par apdzīvojamo platību, ka viņam ir jāsamaksā par dažādiem komunālajiem maksājumiem, tad izrādās, ka viņam faktiski ēšanai nauda nepaliek. Vēl jo vairāk. Šobrīd ir ziņas, ka veselai virknei cilvēku, skolēnu Ludzas rajonā situācija ir tāda, ka viņi ir spiesti arī pēc stundām palikt skolā, lai varētu sagatavoties uz nākamo dienu — izpildīt mājasdarbus, jo mājās viņiem šādas iespējas nav, jo mājās nav elektrības. Un tas notiek Latvijā 20.gadsimta beigās, ka latviešu skolēniem mājās nav elektrības. Nerunāsim nemaz par šo telefonu, kas arī daudziem cilvēkiem ir ļoti nepieciešams, bet šobrīd šāds lēmums šos cilvēkus vienkārši piespiedīs no telefona atteikties.

Es gribu kategoriski uzstāt par to, ka šeit mums ir jāmeklē risinājums. Un, ja mēs veidojam sociālu valsti, tad mums jāiziet no cilvēka perspektīvas, bet diemžēl mēs redzam, ka tas šodien nenotiek. Šeit arī, es domāju — Tabūna kungs, kas nāca runāt Pieprasījumu komisijas vārdā par šo pieprasījumu, viņš arī runā par dažādiem blakus jautājumiem, par to, kādu modeli lietot šo sabiedrisko pakalpojumu regulācijai, un veic aģitāciju par ministrijas sagatavoto likumprojektu, bet absolūti nerunā par lietas būtību un absolūti nevēlas iedziļināties lietas būtībā. Mēs Pieprasījumu komisijā dzirdam pat tādus absurdus no Bunkša kunga puses, ka šis pieprasījums būtu jānoraida, jo tas ir politiķu spiediens uz regulējamām nozarēm. Es gribu pateikt skaidri, ka tā ir ministrijas atbildība par visu, kas šajā nozarē notiek. Un, ja nevar to jautājumu risināt vienā veidā, tad tas ir jārisina kādā citā veidā. Un šis jautājums mums ir jāatrisina. Mēs to nevaram atlikt, jo tas būtiski pasliktina cilvēka dzīves apstākļus, kas jau tāpat ir pietiekoši smagi. Un visbeidzot — pēdējais. Mums ir arī jādomā par to, kā nopietni likvidēt "Lattelekom" monopolu. Es aicinu virzīt šo pieprasījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es, klausoties Tabūna kungu, mazliet pakonspektēju līdzi to vēstuli, uz kuru viņš atsaucas kā uz kārtīgu dokumentu, uz kura pamata mēs varam noraidīt šo pieprasījumu. Tad es jums atgādināšu, kas tur bija rakstīts: "Apliecināt, ka ministrija apzinās tarifu pacelšanas ļaunumu... Saeima noraidīja valdības labās tendences... Kad ieviesīs kvalitātes prasību ievērošanu... Ekonomikas ministrija turpina darbu..." un tā tālāk. Absolūti nav no tā, kas notiek šodien reāli Latvijā. Var apzināties, var turpināt, var pārsūtīt, var pilnveidot un vēl citus epitetus atrast tam, ko dara valdība, bet jārunā ir pavisam konkrēti. Ar šodienu skaitītājs ir ieslēgts. Ar šodienu cilvēkiem ir jāsāk maksāt. Vienalga, vai ir kompromiss, vai nav kompromisa, vai ir apzināšanās, vai nav apzināšanās, vai ir saprašana, vai nav saprašanas. Man šobrīd šķiet, ka valdība šādā veidā, atbildot uz šo pieprasījumu, ir vienkārši "atrakstījusies". Atrakstījusies, nesaprotot to situācijas nopietnību, kāda veidojas Latvijā. Lai gan vakar vakarā tiem, kas skatījās "Panorāmu" bija pārsteigumi varbūt par vienu, otru nepareizu kadru, bet tiem, kas ievēroja, kas notiek Lietuvā, vajadzēja šodien aizdomāties.

Vai Latvija nav tuvu tam, lai arī Latvijas iedzīvotāji izietu ielās ar protestu pret tarifu paaugstināšanu. Un tad diez vai valdība varēs teikt, ka Anglija ir iedevusi 20 latu katram demonstrantam uz ielas, kā jau mēs kādreiz atļāvāmies par vienu valsti teikt, ka cilvēki ir gājuši uz ielas tāpēc, ka kāda valsts ir iedevusi 20 latus. Es domāju, ka šoreiz šis aizbildinājums nebūs vietā. Un nebūs svarīgi, kas būs pēc tautības šie cilvēki, jo ies visi, ja būs šāds aicinājums. Un tas, ka runā, ka ir kaut kāds kompromiss arodbiedrībām ar valdību, tas šobrīd nav korekti. Un galu galā mēs atkal Latvijā aizmirstam vienu lietu — kas apstiprina Latvijā valdību un kas Latvijā vispirms atbild par valdības darbu. Tā ir Saeima. Un, ja šodien Saeima pieņem to, ko valdība ir teikusi, tas nozīmē, ka deputāti akceptē, ka ar 1.aprīli "Lattelekom" tarifi Latvijā tiek paaugstināti. Tas ir jāapzinās tiem, kas balsos pret šī pieprasījuma tālāku virzīšanu. Un jāprot arī atbildēt cilvēkiem. Un pamatot. Jo šeit vairs nelīdzēs nekādi valdības stabilitātes un citi attaisnojumi, jo, ja lasa avīzes, tad, mīļie cilvēki, Latvijas valdība pašlaik šūpojas, un tad lai nu nošūpojas līdz galam. Nav jau vēl Lieldienas iestājušās, kad šūpoles apstājas tāpat un visi paliek savās vietās. Arī Lieldienu šūpolēs ir cilvēki, kas izkrīt ārā no tām, un Dievs dod, lai tikai necieš fiziski no tā. Pietiktu ar garīgo vai politisko sodu par to.

Tāpēc es deputātus lūdzu novērtēt to reālo situāciju, kas ir valstī. To, ka nauda jau tiek no cilvēkiem ar šodienu iekasēta. Un te vairs nelīdz ne laba griba, ne kompromisa meklējumi, ne arī kaut kāda cita veida atrunāšanās par ļoti aktīvo papīru darbību, kas nedod praktisku labumu.

Sēdes vadītājs.

Jānis Bunkšs, frakcija "Latvijas ceļš".

J.Bunkšs

(LC). Cienījamā Saeima! Čerāna kungs pieminēja mani, tāpēc, es domāju, man vajadzētu tomēr arī kādu vārdu pateikt. Un principā, uzskatot Čerāna kungu par pietiekoši saprātīgu cilvēku, brīžiem šķiet, ka viņam ir tikpat grūta galva kā Golubova kungam. Jo galu galā, ja jūs paskatieties, kas šeit šajā pieprasījumā ir rakstīts, tad faktiski ar šo pieprasījumu zināmā mērā iesniedzēji prasa no atbildīgā ministra darīt to, kas likumā nav paredzēts. Ja mēs esam likumā šobrīd noteikuši Telekomunikāciju tarifu padomei pilnvaras apstiprināt šos tarifus, tad tas tai arī ir jādara un to tā dara. Es negribu teikt, ka mums šajā sarežģītajā ekonomiskajā un politiskajā situācijā vispār nav jāmeklē risinājumi šiem jautājumiem. Un par to, ka tādi risinājumi tiek meklēti, teiksim, par to jau šeit runāja Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs. Ja mēs vēlamies paši šeit Saeimā noteikt telekomunikāciju tarifus, tad attiecīgi mainīsim likumu un to arī darīsim, ja mēs uzskatām, ka Ministru kabinetam tas ir jādara, tad lūdzu — darīsim to. Ja šķiet, ka šobrīd pašreizējā likumā ir pārāk maz novērtēta šī sarunu loma ar arodbiedrībām, tad attiecīgi arī ir šis likums jāgroza. Manuprāt, šeit Kreituses kundze pilnīgi pareizi pateica, ka principā šis pieprasījums ir adresēts mums pašiem. Par to, teiksim, kādi likuma grozījumi ir paredzēti, par to šeit jau tika teikts. Līdz ar to es domāju, ka nevajag atkārtot šo padomju laika pieredzi — staigāt gluži vienkārši pa administratīvām iestādēm un lobēt pie savām partijām, mēģinot panākt to vai citu risinājumu. Šobrīd risinājums, ko ir pieņēmusi Telekomunikāciju padome, tehniski ir tāds, kā viņiem likums prasa. Jā, protams, paliek šīs sociālās un ekonomiskās problēmas, bet tās ir jārisina mums — Saeimai, grozot likumu. Tāpēc šis pieprasījums, tieši izanalizējot tā saturu, nav atbalstāms, bet, protams, ir atbalstāmi visi tie pasākumi, kas palīdzēs sakārtot šo te sfēru.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns — otro reizi.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Risinājums šajā gadījumā tiešām ir jāmeklē, bet tas ir jāmeklē pilnīgi konkrēti, lai apturētu to lēmumu, kas ar šodienu stājas spēkā, ka cilvēkiem ir praktiski trīs lati abonēšanas maksa par telefonu. Un šeit ir arī skaidri ierakstīts, ka šis lēmums nekavējoši jāaptur.

Un, ja mēs runājam par šiem konkrētiem risinājumiem, tad tieši ministrs ir tas, kuram šie konkrētie risinājumi ir jāpiedāvā. Ja nestrādā šī viena forma, ja šī viena forma rada sabiedrībā milzīgu sociālo spriedzi un šī viena forma nespēj panākt šo balansu, tad ir jāpiedāvā citas formas. Ir jāpanāk to īstenošana. Tas ir varas uzdevums. Varai ir jākalpo tautai. Ir jāredz, kādas ir problēmas un vai var atļauties to šobrīd, vai nevar atļauties. Ja šo nevar atļauties un Telekomunikāciju tarifu padome neredz to, ka nevar atļauties, tad ir jāatlaiž šāda Telekomunikāciju tarifu padome. Varu apliecināt, ka kustība "Latvijai" atbalsta šajā situācijā tarifu apstiprināšanu Saeimā. Un lai mēs varētu par katru no tiem izdebatēt un pieņemt pārdomātu lēmumu. Un arī šajā konkrētajā gadījumā, ja šo lēmumu bez mums nevar pieņemt, atcelt šo, tad virzīsim šo pieprasījumu, iesniegsim pēc tam sakarā ar šo pieprasījumu saistītu lēmuma projektu — apturēt šo tālruņa abonēšanas maksas pieaugumu un iesaldēt šo jautājumu līdz tam brīdim, kamēr tiešām valdība vienojas ar arodbiedrībām un tiek panākts kaut kāds lēmums, kas respektē visu sociālo grupu intereses un kas nedzen cilvēkus nabadzībā, un neveido šeit mums milzīgu sociālo spriedzi. Es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam Saeimas Pieprasījumu komisijas pieprasījumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 18, atturas — 18. Pieprasījums noraidīts.

Nākamais jautājums. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Kiršteina, Lamberga, Krastiņa, Jurkāna, Ādamsona, Urbanoviča, Kreituses, Ozoliņa, Valdmaņa, Rubina pieprasījumu Ministru prezidenta biedram Anatolijam Gorbunovam par Abrenes jautājuma risināšanu starpvalstu sarunās ar Krievijas Federāciju. Komisijas vārdā — deputāts Pēteris Tabūns. Tabūna kungs, jums jānāk ziņot par Pieprasījumu komisijas atzinumu.

P. Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Tātad pieprasījums ir sekojošs. Es tomēr to nolasīšu: "1992.gada 22.janvārī jūs kā Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs parakstījāt lēmumu "Par Abrenes pilsētas un sešu Abrenes apriņķa pagastu aneksijas neatzīšanu". Lēmuma 5.pants uzdeva Latvijas Republikas delegācijai starpvalstu sarunās ar Krievijas Federāciju risināt Abrenes jautājumu, ietverot tajā arī Abrenes pilsētas un sešos Abrenes apriņķa pagastos esošajiem Latvijas valsts un Latvijas Republikas pilsoņu īpašumiem nodarītā mantiskā kaitējuma apjomu noteikšanas un šā kaitējuma atlīdzināšanas kārtību. Lūdzam iepazīstināt Saeimu ar jūsu vadītās komisijas darba rezultātiem, nosakot minētā kaitējuma apjomus un atlīdzināšanas kārtību."

Komisijā piedalījās Gorbunova kungs un paskaidroja komisijai, ko viņš un viņa komisija ir veikusi. Šī problēma, protams, ir ļoti sarežģīta, jūs paši saprotat, cienījamie kolēģi deputāti. Tikpat sarežģīta, šķiet, cik šobrīd Latvijas un Krievijas attiecības. Jūs to labi saprotiet, un es gribu sacīt, ka tieši šajā kontekstā sarežģījumus Gorbunova kungs izteica arī sarunās ar Krievijas pusi, kur risinātas šīs problēmas vai, pareizāk sakot, mēģināts risināt šīs problēmas sarunās ar Serova kungu un citiem. Būtība ir tāda, un tas patiešām ir, vērtējot šīs attiecības ar Krieviju, ka protokolu, kā teica Gorbunova kungs, var parakstīt, ja puses vienojas. Diemžēl tas nav izdevies, jo Krievijas puse šajās sarunās allaž izvirza cilvēktiesības, nepilsoņu problēmas un tamlīdzīgi. Gorbunova kungs paskaidroja arī to, ka pašlaik par īpašumu kompensāciju Abrenes apriņķī pielieto tos pašus principus, kas ir Latvijā, bet Krievija nesekmē to, lai cilvēki varētu saņemt attiecīgas izziņas. Arhīvi faktiski ir slēgti Krievijas pusē, tur cilvēki netiek klāt, lai noformētu dokumentus.

Trešā daļa iesniegumu faktiski, kurus cilvēki ir iesnieguši, paliek bez dokumentiem. Tikai iesniegumu līmenī. Gorbunova kungs paskaidroja, ka problēma nav noņemta, tā sakot, no darba kārtības, bet Krievija diemžēl adekvāti nereaģē uz Latvijas puses priekšlikumiem. Tā es varu paskaidrot par šo pieprasījumu. Pieprasījumu komisija šo pieprasījumu noraidīja. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas deputātu pieprasījuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 25, atturas — 19. Pieprasījums nav pieņemts.

Nākamais jautājums. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Ādamsona, Kreituses, Kreitusa, Kalnbērza, Saulīša, Stroda, Zelgalvja, Liepas, Mauliņa, Rubina pieprasījumu satiksmes ministram Vilim Krištopanam par valsts akciju sabiedrības "Transporta poliklīnika" kustamās un nekustamās mantas ieguldīšanu SIA "Dzelzceļa veselības centrs", kura ir sabiedrība ar privātu kapitālu . Komisijas vārdā — Pēteris Tabūns.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Nupat starpbrīdī komisija izskatīja šo pieprasījumu. Problēma ir visai sarežģīta. Ne velti Ādamsona kungs paskaidroja kā pieprasījuma iesniedzējs, ka viņš ir iesniedzis materiālus prokuratūrā, un tur tad arī droši vien izvērtēs šīs lietas. Bet kas attiecas uz mūsu komisiju, tad komisija uzskatīja, ka šis pieprasījums ir noraidāms, bet pārveidojams par jautājumiem, lai deputāti saņemtu atbildes uz jautājumiem tādā pašā veidā, kā faktiski pieprasījums ir noformēts. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputātu pieprasījumu. Balsosim par deputātu pieprasījumu — darba kārtības 28.jautājumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 22, atturas — 23. Pieprasījums nav pieņemts.

 

Nākamais darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts "Par Dmitrija Bražņikova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Komisijas vārdā — deputāte Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Izskatām Saeimas lēmuma projektu "Par Dmitrija Bražņikova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija, izskatot šo lēmuma projektu, ir pieņēmusi pozitīvu lēmumu. Nikolajs Bražņikovs, kā viņu rekomendēja arī tie cilvēki, kas ārpus Saeimas ir ar viņu saistīti, ir augstas klases rokasbumbas spēlētājs, kas startē Latvijas Republikas čempionu vienībā, piedalās Latvijas valsts izlasē Eiropas čempionātos, un ir ļoti svarīga viņa klātbūtne arī pasaules čempionāta finālturnīrā, kuru Latvijas sportists saista ar savām cerībām.

Vienlaicīgi Dmitrijs Bražņikovs, būdams pats profesionāls sportists, strādā arī Murjāņu internātskolā par treneri, nodarbojas ar jauno sportistu audzināšanu. Nikolajs Bražņikovs pārvalda latviešu valodu un ir atteicies no Krievijas pilsonības, jo savu dzīvi un darbību saista ar Latvijas Republiku un ar darbu, un dzīvi šeit.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu šajā jautājumā. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Godātie kolēģi, atkārtoti lūdzu zvanu! Atkārtoti lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 6, atturas — 5. Dmitrijs Bražņikovs uzņemts Latvijas pilsonībā.

 

Nākamais jautājums. Likumprojekts "Par nekustamā īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Grāmatrūpniecības arodu savienībai" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Juris Kaksītis. Otrais lasījums. Atzīts par steidzamu. Lūdzu, Kaksīša kungs!

J.Kaksītis

(DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Dokuments nr. 3819a. Starp pirmo un otro lasījumu nekādi priekšlikumi likumprojektā papildināšanai nav saņemti. Juridiskā komisija, atkārtoti izskatot, ir izdarījusi šādus grozījumus: 1. 1.pantā papildināts likumprojekta 1.pants ar zemes kadastra numuru un izslēgti vārdi "vai nedzīvojamo".

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam un atzinumam par likumprojekta 1.panta redakciju? Vēlas runāt Normunds Pēterkops, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija. Lūdzu!

N. Pēterkops

(TB/LNNK). Es aicinu Saeimas deputātus atstāt pirmajā lasījumā pieņemto redakciju, kas ir par 1.pantu, jo, ja mēs izņemam laukā, ka neattiecas uz to, kas ir par neapdzīvojamo telpu privatizāciju, tad man nav skaidrs, kas notiks ar tām telpām, kuras šobrīd jau ir privatizētas kā neapdzīvojamās telpas, iznāks, ka būs, ka šobrīd parādīsies kā divi īpašnieki uz vienām telpām, tāpēc man liekas, ka juridiski pareizāk ir atstāt pirmajā lasījumā pieņemto redakciju. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kaksīša kungs!

J.Kaksītis

(DPS). Pēterkopa bažas ir bez pamata, jo, ja jau ir kaut kas privatizēts, tad uz to attiecas arī šie noteikumi. Ir runa par to, lai šajā starpposmā, kamēr likums tiek pieņemts, lai nebūtu nekādas manipulācijas ar šo neapdzīvojamo platību. Tā ka šīs bažas ir bez pamata.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Izšķirsim jautājumu balsojot. Balsosim atbildīgās komisijas priekšlikumu un līdz ar to šīs komisijas akceptēto likumprojekta 1.panta redakciju. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 4, atturas — 5. Pieņemts.

J.Kaksītis.

Juridiskā komisija kā atbildīgā komisija izsaka priekšlikumu izslēgt 2.pantā iekavās vārdus "Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija", jo šis jautājums ir jārisina Valsts nekustamo īpašumu aģentūrai. Iepriekšējā lasījumā tā bija iebalsota kā alternatīva institūcija, šobrīd tas nav nepieciešams.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam un līdz ar to likumprojekta 2.panta redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

Pārejas noteikumos 3. ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Tā kā mēs jau 1.pantā esam nobalsojuši, tad arī šis ir identisks priekšlikums. Tikai "pieteikums" vietā aizvietot ar vārdiem "dzīvojamo telpu".

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti tam piekrīt? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis.

Ļoti minimāls precizējums. Vārda "publicēšana" vietā lietot vārdu "izsludināšana". Tas ir par likuma stāšanos spēkā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu pret šo komisijas atzinumu nav. Paldies! Tas ir pieņemts.

J.Kaksītis.

Lūdzu nobalsot un akceptēt likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 2, atturas — 1. Likums ir pieņemts.

J.Kaksītis.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais jautājums. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par mērījumu vienotību"" . Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Edmunds Grīnbergs. Lūdzu!

E.Grīnbergs

(TKL). Cienījamie deputāti! Skatām dokumentu nr. 3936. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par mērījumu vienotību"". Trešais lasījums. Komisija ir saņēmusi priekšlikumu no Juridiskā biroja, jo pēc otrajā lasījumā nobalsotās redakcijas nepieciešams termina "mērīšanas process" skaidrojums. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par Juridiskā biroja priekšlikumu — izteikt likumprojekta 1.panta 9.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Piekrīt. Pieņemts.

E.Grīnbergs.

2.priekšlikums arī ir no Juridiskā biroja. Tas ir redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs.

... 9.pantā. Paldies! Pieņemts.

E.Grīnbergs.

Tas ir arī viss no iesniegtajiem priekšlikumiem. Lūdzu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, vēl divus deputātus lūdzu saņemt spēkus un nospiest pogas "par", "pret" vai "atturas". Nav kvoruma. Lūdzu zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 2, atturas — 4. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par budžetu un finansu vadību"" trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Valdis Nagobads.

V.Nagobads

(DPS). Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.3937 — "Grozījumi likumā "Par budžetu un finansu vadību"", izskatīšanu trešajā lasījumā. Likumprojektu Saeimas komisija akceptēja 10.martā savā sēdē. Pirmais priekšlikums, ko iesniegusi Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrējevas kundze, par termina "mērķdotācija" skaidrojumu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

V.Nagobads.

2.arī ir Andrējevas kundzes priekšlikums par terminu "valsts parāds" skaidrojumu. Arī komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Nagobads.

3. ir Andrējevas kundzes priekšlikums par izmaiņām 5.pantā, par terminu "valsts budžets". Komisija šos priekšlikumus ir iestrādājusi savā 4.komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam un līdz ar to akceptē komisijas atzinumu par 3.un 4.priekšlikumu? Akceptē. Paldies! Pieņemts.

V.Nagobads.

5.arī ir Andrējevas kundzes priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi, par redakcijas maiņu 5.panta trešajā daļā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

V.Nagobads.

6. ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas kundzes priekšlikums par mainītu redakciju 7.panta otrajā daļā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Paldies! Pieņemts.

V.Nagobads.

Arī 7.ir Andrējevas kundzes priekšlikums par 9.panta sestās daļas papildināšanu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav par komisijas atzinumu. Pieņemts.

V.Nagobads.

8. ir Saimnieciskās komisijas iesniegtais priekšlikums, ko komisija ir ņēmusi vērā, izstrādājot savu 9.priekšlikumu, tas daļēji ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par Saimnieciskās komisijas priekšlikumu. Paldies! Pieņemts.

V.Nagobads.

10.arī ir Andrējevas kundzes redakcionāla rakstura priekšlikums 21.panta otrās daļas 9.punktā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Pieņemts.

V.Nagobads.

11. arī ir Andrējevas kundzes priekšlikums — 21.panta otrās daļas 12.punktā redakcionālas izmaiņas. Komisija tās atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads.

Tātad komisija ir atbalstījusi savu, Budžeta un finansu komisijas, priekšlikumu — papildināt 21.panta otro daļu ar jaunu punktu, 10.punktu, un lūdz atbalstīt arī Saeimu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu par šo komisijas atzinumu nav. Paldies! Pieņemts.

V.Nagobads.

13. ir Andrējevas kundzes priekšlikums, ko arī komisija ir atbalstījusi, par izmaiņām 22.panta otrās daļas 1.punktā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Nagobads.

14. ir Andrējevas kundzes priekšlikums par 26.panta pirmās daļas redakciju, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Nagobads.

Tāpat komisija ir atbalstījusi Andrējevas kundzes ieteikto priekšlikumu par 27.panta otrā teikuma redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads.

16. ir Andrējevas kundzes redakcionāla rakstura priekšlikums par 35.panta pirmās daļas redakciju. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Nagobads.

17. ir Andrējevas kundzes priekšlikums par 36.panta pirmās daļas redakciju, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 17.priekšlikumu. Pieņemts.

V.Nagobads.

18. ir Andrējevas kundzes priekšlikums par 37.panta virsrakstu, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti likumprojekta 37.panta nosaukumam un redakcijai piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads.

19.ir Budžeta komisijas priekšlikums par to, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu pret šo priekšlikumu nav. Paldies! Pieņemts.

V.Nagobads.

Es lūdzu akceptēt likumu galīgajā, trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — 2. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par ārpustarifu barjeru atcelšanu tirdzniecībā un tā saprašanās memorandu" , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Rubins.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.3497 un nr.3924. Priekšlikumus un papildinājumus likumprojektam neviens nav iesniedzis. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts 29.janvārī. 3.pantā Ārlietu komisijas priekšlikums ir papildināt 3.pantu pēc vārda "kārtībā" ar vārdiem "un par to Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"".

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu un likumprojekta 3.panta redakciju? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

A.Rubins.

Līdz ar to es lūgtu balsot par likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 1, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Likumprojekts "Par sadzīves atkritumiem" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Jānis Ābele.

J.Ābele

(LC). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.3769 — likumprojekts "Par sadzīves atkritumiem". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo likumprojektu izskatīja pirmajā lasījumā 11.martā un nolēma to konceptuāli atbalstīt un nosūtīt Saeimai izskatīšanai pirmajā lasījumā. Minētais likumprojekts ir izskatīts arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, un arī tā ir to konceptuāli atbalstījusi. Lūdzu Saeimu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Atklājam debates. Debatēs runās Anna Seile, apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Gatavojot likumprojektu, Tautsaimniecības komisijā izvērtās lielas debates un galvenokārt tāpēc, ka radās nesapratne, kāpēc no Vides aizsardzības ministrijas Ministru kabinetā ir iesniegts cits sagatavots likumprojekts, nekā bija sagatavojusi darba grupa, kura bija apstiprinājusi, saskaņojusi šo likumprojektu ar pašvaldībām un arī ar Atkritumu apsaimniekošanas asociāciju. Un tomēr Tautsaimniecības komisija ar balsu vairākumu nolēma, ka šis likumprojekts ir nododams komisijām, bet es nācu tribīnē šodien tāpēc, lai pašvaldību vārdā un Atkritumu apsaimniekotāju asociācijas vārdā izteiktu būtiskus iebildumus pret šādu likuma sagatavošanas kārtību. Galu galā, ja tiek tērēta valsts nauda likumprojekta gatavošanai, un arī valsts nauda bija iztērēta jau Ministru kabineta projekta sagatavošanai, kāpēc pēdējā brīdī likumprojekts tiek apmainīts ar citu likumprojektu? Un kādi ir šie būtiskie iebildumi? Kas ir pazaudēts šajā likumprojektā, salīdzinot ar darba grupas izstrādāto? Pievērsīsim uzmanību otrajai nodaļai. Virsraksts — Valsts un pašvaldību iestāžu kompetence, bet šajā likumprojektā ir tikai divi panti, no kuriem viens pasaka, ka Ministru kabinets apstiprina sadzīves atkritumu apsaimniekošanas koncepciju, un nākamais — 5.pants nosaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kompetenci. Pašvaldības no šīs sadaļas, no otras nodaļas ir izslēgtas, tām nav kompetences, kompetence palikusi tikai šīs sadaļas virsrakstā. Tālāk, ja skatīsimies tālāk, tad arī pašvaldības ir atstumtas no sadzīves atkritumu poligonu plānošanas. Nav viņām nekur likuma tekstā šādas tiesības dotas, viņām ir palikušas vienīgi tiesības tādas pašas, kā arī ne tikai pašvaldībām, bet arī dažādām uzņēmējsabiedrībām, kas nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanu, tātad iekārtot šos jau izvēlētos atkritumu poligonus un saimniekot. Bet kur palika šī vietas izvēle, kura visos laikos ir bijusi ārkārtīgi problemātiska? Nu, lūk, šādā veidā es gribēju pievērst deputātu uzmanību, lai tiktu varbūt lielāka uzmanība pievērsta priekšlikumiem, kuriem vajadzētu sekot uz otro lasījumu, un tad salabot to likumu tādā veidā, lai tas būtu pieņemams ne tikai valsts institūcijām, bet arī pašvaldību pārstāvjiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es ļoti īsi gribu vērst tikai jūsu uzmanību uz diviem momentiem. Pirmais moments ir, ko nedaudz aizskāra arī iepriekšējā runātāja, bet būtība ir tāda, ka šāds likumprojekts mums šeit, Saeimā, parādās situācijā, kad nav īsti skaidra šī sadzīves atkritumu apstiprināšanas koncepcija, un acīmredzot šie konceptuālie dokumenti ir tie, kuriem jābūt, un pēc tam mēs varētu runāt arī par kādiem konkrētiem likumiem. Mans aicinājums būtu atbildīgajai komisijai, gatavojot šo likumprojektu uz otro lasījumu, tomēr arī lūgt pilnīgi konkrētu skaidrojumu no valdības pārstāvjiem, no Emša kunga, no Vides ministrijas par to, kāda tad ir šī koncepcija, kā šī sadzīves atkritumu apsaimniekošana varētu notikt.

Otrs moments ir tas, ka ar šo likumprojektu tiek uzlikti noteikti vides aizsardzības pasākumi, kuri ir jāveic, iekārtojot vai arī ekspluatējot šos sadzīves atkritumu poligonus, bet speciālisti uzskata, ka šeit ir nepietiekami padomāt par to, kādā veidā šo prasību realizācija būs tiešām iespējama. Un vai tad atkal šādu prasību izvirzīšana neuzliks par pienākumu pašvaldībām jeb, pareizāk sakot, nenostādīs pašvaldības tādā situācijā, kad tās ir spiestas ņemt atkal dārgus ārzemju kredītus, lai ar šīm prasībām tiktu galā? Protams, prasībām ir jābūt, bet mans lūgums arī komisijai ir izsekot tam, vai šīs prasības ir reāli izpildāmas un kādu slodzi tas atstās uz pašvaldību finansēm. Tātad šeit arī ir šis moments, kurš arī būtu jāņem vērā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Aristids Lambergs Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Lambergs

(LNRP, LZP). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Kolēģe Anna Seile ļoti pareizi izteicās, bet ļoti mīksti it kā atbalstot šo likumprojektu. Es lūdzu noraidīt likumprojektu. Šis likumprojekts aizliedz patstāvību pašvaldībām rīkoties savā teritorijā, šis likumprojekts ir radīts absolūti, lai atbalstītu Latvijā ārvalstu firmu monopolu izveidošanu, kurš būs ļoti dārgs un nesekmīgs. Līdz ar to es lūdzu noraidīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas... Komisijas vārdā vēl Ābeles kungs vēlas ko teikt.

J.Ābele

(LC). Paldies debatētājiem Seiles kundzei, Čerāna un Lamberga kungiem par ļoti tādiem pamatotiem ieteikumiem, bet es gribētu teikt, ka komisijā tiešām bija diskusija par šo jautājumu, un, uzdodot jautājumus komisijā atkritumu apsaimniekotājiem, viņi deva skaidru atbildi, ka minētais likums pašreizējā redakcijā ir sakārtojams un novedams līdz loģiskai pieņemšanai trešajā lasījumā. Es aicinu jūs atbalstīt komisijas lēmumu!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 9, atturas — 13. Pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu priekšlikumus par otro lasījumu!

J.Ābele.

Komisija lūdz priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 25. aprīlim.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu par 25. aprīli? Nav. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele.

Paldies par darbu!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Enerģētikas likums" . Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Jānis Ābele.

J.Ābele

(LC). Augsti godājamais priekšsēdētāj, augsti godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādājām ar dokumentu nr. 3853 — likumprojekts "Enerģētikas likums". Minētais likumprojekts tika izskatīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē un tika konceptuāli atbalstīts, un arī komisija nolēma izvirzīt šo likumprojektu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā. Lūdzu atbalstīt likumprojektu!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsot deputātus! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts. Lūdzu, kādi ir priekšlikumi par otro lasījumu?

J.Ābele.

Komisija lūdz likumprojektam priekšlikumus iesniegt līdz 24. aprīlim.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu par minēto datumu — 24. aprīlis? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele.

Paldies par darbu!

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības jaurtājums — likumprojekts "Grozījums likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma — ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību"" . Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — Māris Grīnblats. Lūdzu!

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments nr. 3812 — valdības iesniegts likumprojekts — "Grozījums likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību"". Tas ir saistīts arī ar grozījumu nākošajā izskatāmajā dokumentā "Grozījums Civillikumā", kur mainās kārtība, kādā veidā laulāto mantisko attiecību reģistrāciju tātad pārņem Latvijas Uzņēmumu reģistrs. Līdz ar to tiek piedāvāts svītrot šī likuma 9. panta 3. daļu, kur dzimtsarakstu nodaļām pagaidām tiek uzdots kārtot laulāto mantisko attiecību reģistru. Juridiskā komisija lūdz Saeimai atbalstīt šo valdības iesniegto projektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs deputāti nav pieteikušies. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsot un lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — arī nav. Pieņemts. Kādi ir apsvērumi, Grīnblata kungs, par otro lasījumu?

M.Grīnblats.

Tātad šodien ir 1. aprīlis.... tātad varētu iesniegt līdz 8. aprīlim priekšlikumus.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — 8. aprīlis? Nav iebildumu. Paldies! Esam vienojušies.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījums Civillikumā" . Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Dokuments nr. 3811. Iesniegusi valdība. Tas paredz vienu nelielu grozījumu — papildināt 140. pantu ar jaunu otro daļu — laulāto mantisko attiecību reģistru kārto Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs, kā arī noteikts pārejas noteikumos, ka pašvaldību dzimtsarakstu nodaļas, kuras ir reģistrējušas laulāto mantiskās attiecības, divu mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās dienas nodod šos līgumus Uzņēmumu reģistram. Valdība ir tātad šo likumprojektu iesniegusi, un Juridiskā komisija aicina to arī atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs deputāti nav pieteikušies. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsot un lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 1, atturas — arī 1. Pieņemts. Lūdzu par priekšlikumiem otrajam lasījumam!

M.Grīnblats.

Priekšlikumus piedāvājam iesniegt tāpat līdz 8. aprīlim.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — 8. aprīlis? Iebildumu nav. Paldies! Esam vienojušies.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījums likumā "Par tiesu varu"" . Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Grozījums ir likumā "Par tiesu varu", kas saistīts ar Korupcijas novēršanas likumu, bet uz otro lasījumu tātad neviens priekšlikums nav iesniegts. Līdz ar to priekšlikums ir — pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsot un lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi! Nav kvoruma...

Lūdzu piedalīties balsošanā! Vēlreiz zvanu un lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 3. Pieņemts. Kādi ir apsvērumi par trešo lasījumu?

M.Grīnblats.

Priekšlikumu iesniegšana uz trešo lasījumu arī līdz 8. aprīlim.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — 8. aprīlis? Nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Grozījums likumā "Par bāriņtiesām un pagasttiesām"" . Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Dokuments nr. 3939. Uz otro lasījumu atbildīgā komisija iesaka dažus redakcionālus precizējumus gan likuma preambulā, gan attiecībā uz 7. panta 3. daļu. Precizējumi ir redzami. Tie būtiski neko negroza. Juridiskā komisija iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās Juridiskās komisijas priekšlikumiem — izdarīt redakcionālus precizējumus ar numuru 1 un ar numuru 2? Tie skar tātad 7. panta 3. daļu. Nav iebildumu deputātiem? Paldies!

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, atturas — arī nav. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu!

M.Grīnblats.

Priekšlikumus uz trešo lasījumu lūdzu iesniegt līdz 8. aprīlim.

Sēdes vadītājs.

Arī līdz 8. aprīlim. Iebildumu deputātiem pret šo priekšlikumu nav? Paldies! Esam vienojušies.

 

Tālāk. Darba kārtībā ir lēmuma projekts "Par Benciona Cerļuka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā" . Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā — deputāte Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Izskatām Saeimas lēmuma projektu "Par Benciona Cerļuka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Saeimas Pilsonības likuma komisija, izskatot šo lēmuma projektu, pieņēma pozitīvu lēmumu. Bencions Cerļuks ir vadošais modernās mugurkaula ķirurģijas speciālists, viņa zinātniskā darba rezultāti tiek izmantoti daudzās valstīs, tātad tas nozīmē, ka arī ārpus Latvijas robežām. Profesors ir Latvijas Traumatologu un ortopēdu asociācijas goda biedrs. Un jāsaka arī, ka ļoti aktīvs cilvēks un tāds, kas ir pratis audzināt jaunos ārstus un pārliecināt viņus par to... arī par savu sasniegumu nepieciešamību ieviest dzīvē. Kā piebilde — brīvi pārvalda latviešu valodu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu balsot un lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 2, atturas — 3. Bencions Cerļuks uzņemts Latvijas pilsonībā.

Nākamais jautājums — lēmuma projekts "Par Marijas Ļaksas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā" . Komisijas vārdā — Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Izskatām Saeimas lēmuma projektu "Par Marijas Ļaksas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Pilsonības likuma izpildes komisija savā sēdē, izskatot šo lēmuma projektu, ir pieņēmusi pozitīvu lēmumu.

Marijas Ļaksas rekomendētāji ir Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija, kā arī mūsu Aizsardzības komisijas deputāti, kas ir izskatījuši šo kandidatūru savā sēdē. Marija Ļaksa brīvi pārvalda latviešu valodu un par viņas galvenajiem nopelniem tiek uzskatīta profesionāla aviācijas objektīvās kontroles veikšana, godprātīgs darbs Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku gaisa spēkos, patriotiska attieksme un lojalitāte pret Latvijas Republiku.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 2, atturas — 5. Marija Ļaksa uzņemta Latvijas pilsonībā.

Nākamais ir lēmuma projekts "Par Anatolija Šaņko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā" . Komisijas vārdā — deputāte Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Izskatām Saeimas lēmuma projektu "Par Anatolija Šaņko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija, izskatot šo Saeimas lēmuma projektu, ir pieņēmusi pozitīvu lēmumu.

Anatolijs Šaņko līdzīgi kā iepriekšējā pretendente ir mūsu bruņoto spēku pārstāvis. Viņam kā galvenie nopelni tiek uzskaitīti piedalīšanās NATO "Partnerattiecības mieram" programmas ietvaros starptautisko mācību plānošanā un īstenošanā, piedalīšanās mācībās "Baltic Challenge 96", "Cooperated Zenith 97", "Baltic Air 97" un tamlīdzīgās starptautiskās operācijās un par godprātīgu darbu Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku... gaisa bruņotajos spēkos.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu un balsojam Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma, godātie kolēģi!

Vēlreiz zvanu un vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu piedalīties balsošanā par Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 4, atturas — 8. Anatolijs Šaņko uzņemts Latvijas pilsonībā.

 

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par īpašuma nodokli"" . Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Aristids Lambergs.

A.Lambergs

(LNRP, LZP). Cienījamais Prezidij, godātie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr.3775b "Grozījumi likumā "Par īpašuma nodokli"" otrajā lasījumā. 1.priekšlikums — iesniedzis Juridiskais birojs, ko atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies, pieņemts.

A.Lambergs.

2.pants. 2.priekšlikums — iesniedzis Finansu ministrs Zīle. Atbildīgā komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Paldies, pieņemts.

A.Lambergs.

3.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas. Izteikt 2.pantu sekojošā redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

A.Lambergs.

4.priekšlikums — iesniedz Finansu ministrs Roberts Zīle. Izteikt 3.pantu sekojošā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi, bet iestrādājusi savā 5. un 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu par atbildīgās Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinumu par 4., 5. un 6.priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

A.Lambergs.

Paldies! 7.priekšlikums — Juridiskais birojs iesniedz priekšlikumu. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Tātad pieņemts.

A.Lambergs.

8. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies! Pieņemts.

A.Lambergs.

9.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Ierosina panta trešajā daļā papildināt tekstu pēc vārda "izmanto" ar vārdu "aprēķinot". Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Lambergs.

10.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izteikt likumprojekta 2.pantu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Lambergs.

11. un pēdējais ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums pie pārejas noteikumiem. Komisija ir to iestrādājusi savā 3., 5. un 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Kurus mēs esam akceptējuši. Paldies, iebildumu deputātiem nav. Lūdzu zvanu!

A.Lambergs.

Līdz ar to likumprojekts ir izskatīts otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 2, atturas — 2. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījums likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" , otrais lasījums. Arī steidzams. Komisijas vārdā — deputāts Aristids Lambergs.

A.J.Lambergs

(LNRP, LZP). Komisija ir iesniegusi atsaukt steidzamību. Es ceru, ka Prezidijam tas ir.

Sēdes vadītājs.

Jā. Es teicu, Lamberga kungs, ka likumprojekts ir steidzams.

A.Lambergs.

Nē, ir atsaukusi. Komisija ir lūgusi atsaukt steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Jā, godātie kolēģi! Dokumentā nr.3776b ir 10 deputātu priekšlikums — atsaukt steidzamību šim likumprojektam. Vai deputāti iebilst? Vai kāds vēlas atkārtotu balsojumu par to? Piekrīt. Paldies! Steidzamība tiek atcelta.

A.Lambergs.

Paldies! Līdz ar to strādajam ar dokumentu nr.3776c "Grozījums likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" otrajam lasījumam. 1.priekšlikums ir deputātes Annas Seiles priekšlikums. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo Seiles kundzes priekšlikumu. Paldies, pieņemts.

A.Lambergs.

2.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Lambergs.

1.pants. 3.priekšlikums ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums — izteikt 1.panta otrās daļas 1.punktu sekojošā redakcijā, kuru komisija ir iestrādājusi savā 4. un 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 3., 4. un 5.priekšlikumu? Piekrīt? Atvainojiet, debatēs ir pieteicies deputāts Čerāns. Man te nav redzams, par kuru. Es redzu, ka kompjūterā ir jūsu uzvārds, un tādēļ saucu. Ja par 6., tad... Tātad par 3., 4. un 5. mēs esam vienojušies.

A.Lambergs.

6.priekšlikums ir deputāta Pēterkopa priekšlikums — izteikt 1.panta otrās daļas 4.punktu sekojošā redakcijā. Tas ir iestrādāts komisijas priekšlikumos — 7. un 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt deputāts Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es aicinu neatbalstīt deputāta Pēterkopa iesniegto 6.priekšlikumu, kā arī 7. un 8.priekšlikumu, kurus ir izveidojusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, un atstāt šo attiecīgo 1.panta otrās daļas 4.punktu tādā redakcijā, kādā tas bija līdz šim spēkā. Tātad ka ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu. Es domāju, ka ir pilnīgi skaidrs, ka mūsu valstī reliģiskās organizācijas nenodarbojas ar kādām masveida blēdībām vai arī kādu masveida saimniecisko darbību, ka šeit pret tām būtu šādā veidā jāvēršas. Tas, kādā veidā mēs šeit esam nobalsojuši, pieņemot šo likumu, tad, kad tas stājas spēkā, tā ir elementāra valsts cieņas parādīšana Baznīcai un valsts nostāja, ar kuru viņa demonstrē to, ka arī Baznīca veic valstiski svarīgus uzdevumus un ka Baznīca mums ir vajadzīga, lai var notikt arī pašas valsts pastāvēšana, jo mēs skaidri redzam to, ka Baznīca ir tā, kas var veidot jauno paaudzi, var viņu audzināt atbilstoši stingriem morāles kritērijiem, tā arī tomēr aicina cilvēkus uz labu, un viņa arī pozitīvi ietekmē visu sabiedrību, sludinot cilvēku savstarpējās solidaritātes vērtības un aicinot cilvēkus pievērsties kopējām interesēm, nevis tikai savām personiskajām. Ņemot vērā to, ka Latvijā tradicionālo reliģisko konfesiju ieguldījums mūsu sabiedrības veidošanā ir nepārvērtējams, es domāju, tas būtu vismaz nepārdomāti šajā brīdī valstij atteikties no tā pavisam nelielā atbalsta, patiesībā pavisam nelielā netiešā veidā sniegtā atbalsta, kas līdz šim ir ticis sniegts. Mums ir jārunā pat par citām lietām. Mums ir jārunā par to, lai Baznīcai varētu virzīt pat vienu daļu no ticīgo cilvēku ienākuma nodokļu maksājumiem. Ticīgajiem cilvēkiem Baznīca ir ārkārtīgi būtiska institūcija valstī, un mums ir jārunā nevis par to, kā Baznīcai samazināt kaut kādas valsts labvēlības statusu, bet par to, kā palielināt.

Un tāpēc es uzskatu, ka gan šis Pēterkopa kunga priekšlikums ir absurds, gan arī nav atbalstāms Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ja mēs gribam veikt kādu diferencēšanu šeit, tad ir jāsāk ar to, ko arī frakcija "Latvijai" piedāvāja. Ir jāsāk ar tradicionālo reliģisko organizāciju definējumu, tātad ar to, ka mēs definējam, kuras ir tradicionālās reliģiskās konfesijas Latvijai, un valstiski atzīstam noteiktu konfesiju nozīmi mūsu sabiedrības dzīvē.

Un tad mēs varam runāt par to, ka mēs kādus plašākus atvieglojumus attiecinām tikai uz šīm tradicionālajām reliģiskajām konfesijām. Diemžēl Saeima šādu priekšlikumu ir noraidījusi. Un šajā brīdī līdz ar to mums nekas cits neatliek kā attiecināt šos nodokļu atvieglojumus uz visām reliģiskajām organizācijām. Šo jautājumu par diferencēšanu vienā vai otrā formā mēs varam atstāt uz nākotni. Bet absolūti nepārdomāts, un tieši no valsts politikas viedokļa, attiecībā pret tradicionālajām Baznīcām , ir gan šis Pēterkopa kunga priekšlikums, gan arī šie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumi, kurus es aicinu noraidīt. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Andrejs Naglis, LZS, KDS frakcija.

A.Naglis

(LZS, KDS). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Šodien mēs izskatām likumprojektu "Grozījums likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"". Gribu vērst jūsu uzmanību uz 1.panta otrās daļas 4.punktu, kurā ir rakstīts: "Ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu." Kā zināms, šādu redakciju 4.punktā mēs paši pieņēmām 1997.gada jūnijā, ko bija iesnieguši Kristīgo demokrātu savienības deputāti.

Šā likuma pārejas noteikumos bija norādīts, ka likuma šis punkts sāks darboties ar 1998.gada 1.janvāri. Bet šodien, izskatot 6., 7. un 8.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Pēterkops un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, redzam, ka šis mums pieņemtais punkts tiek nokauts kā aborta laikā nepiedzimis nevainīgs bērniņš. Man rada tas neizpratni, kāpēc tiešī šī panta 4.punkts būtu jāgroza. Vai mēs nezinām, cik svarīgi reliģiskām organizācijām izdzīvošanās ziņā ir viņu īpašumi. Draudzēm pēc 50 okupācijas gadiem atdeva viņu īpašumus, kuri bija putināti un izputināti. Bet, kā zināms, ēkām, būvēm ir vajadzīgi kapitālie remonti, vajadzīgi lieli naudas līdzekļi, kurus vienīgi var iegūt no draudzes zemes. Vai tas nav zemiski, ka mēs piedzenam no draudzēm nekustamā īpašuma nodokļus, lai pēc tam draudzes varētu nomaksāt nodokli par mūsu veco māmiņu, vecmāmiņu saziedotajiem niecīgajiem santīmiem? Draudžu nekustamais īpašums taču ir kolektīvs īpašums. Draudzes, tie taču ir mūsu iedzīvotāji, mūsu vēlētāji. Tie taču nav nekādi bagātnieki! Nerunāsim ne par kādiem laikiem, kā tas ir iesniegtajos priekšlikumos, bet vēlreiz godīgi pateiksim, ka ar nodokli neapliksim reliģisko organziāciju nekustamo īpašumu. Vai mēs gribam no draudžu nekustamā īpašuma atgūt to naudu, kas mūsu valstij likumīgi nozagta vairāku miljonu latu apmērā? Vai mums nav jākaunas par tādiem priekšlikumiem? Es esmu kategoriski pret tādiem priekšlikumiem. Un jūs, cienījamie kolēģi, lūdzu balsot pret šiem priekšlikumiem, neatbalstīt tos, lai paliek 1.panta otrās daļas 4.punkts iepriekšējā redakcijā, tādā, kādā mēs pieņēmām 1997.gada jūnijā. Gribu atgādināt, nebūsim alkatīgi, bet padomāsim, ka šis balsojums var stipri iespaidot jebkuras partijas vēlēšanu rezultātus 7.Saeimas vēlēšanās. Paldies par uzmanību, un neatbalstīsim atbildīgās komisijas viedokli. Lūdzu balsojumu!

Sēdes vadītājs.

Aida Prēdele, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Prēdele

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Varbūt jums vēl ir prātā, ka pagājušajā pavasarī mēs ar lielām grūtībām un, taisnību sakot, ar lielu Baznīcu un draudžu apsveikšanu šo te variantu, ka reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu vispār atbrīvo no nodokļa, pieņēmām ar jūsu pašu atbalstu. Un jāteic, ka tiešām katra draudze, katra Baznīca to uzņēma ar ļoti lielu gandarījumu un ar lielu pateicību. Man šķiet, ka par šo jautājumu es esmu no šīs tribīnes runājusi jau daudzkārt. Vaina ir tā, ka mūsos joprojām sēž tādas padomju laikā iedzītas bailes no tā, ka Baznīcā notiek tomēr kaut kādas mistiskas, negodīgas, tumšas lietas. Draugi, draudzes un baznīcas pārvalda tāpat kā jebkuru sabiedrisku īpašumu — ne viens cilvēks, ne jau mācītājs ir tas, kurš izlemj, kā rīkoties ar šo nekustamo īpašumu. To izlemj attiecīga valde, attiecīga padome, attiecīga revīzijas komisija. Mēs varam sacīt, ka draudžu īpašums ir kopīpašums. Īpaša kopīpašuma veids, kuru apsaimnieko tikai un vienīgi cilvēku garīgo vajadzību izpildīšanai. Un ja mēs šeit lasām vēl citā priekšlikumā, lūk, ka vajadzētu neaplikt ar nodokli tikai to īpašumu, kur izmanto reliģiskās darbības sociālās aprūpes vai labdarības veikšanai, tad man jāteic, vai jums ir priekšstats par to, ko vispār Baznīcā dara?

Baznīcai vispār citu mērķu, citu darbības veidu nav. Man te kolēģi saka tā: "Jā, bet mācītājiem algas?" Draugi, jūs vienkārši neesat informēti par to, ka mācītājs, vismaz luterāņu draudzēs, kur es zinu, kā tas ir, kurš ir izmācījies 6 — 7 gadus ļoti grūtas, ļoti smagas mācības, bieži vien nesaņem iztikas minimumu. Viņam nesanāk mēnesī šie 42 lati. Un tad, ja no šī nekustamā īpašuma tiktu maksāta alga mācītājam, draudzes ērģelniekam, draudzes svētdienas skolas skolotājam, kas lielāko daļu strādā visi par velti, vai tas būtu kāds grēks un kāds noziegums, vai mēs saviem ļaudīm darītu ļaunu ar to, ka mēs ļautu ne bagātiem tapt, bet vienkārši normāli dzīvot un normāli izdzīvot?

Tāpēc es aicinu visus pārdomāt. Ne tikai bailēs no tā, ka jūs varētu draudzes ar sliktu vārdu atcerēties, bet pārdomāt pēc būtības, vai jūs vēlat labu mūsu valsts garīgajai attīstībai, mūsu bērniem, mūsu draudzēm, mūsu vecajiem ļaudīm, kas visvairāk turas pie draudzēm. Padomāt un tomēr atstāt veco likuma redakciju, ka reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu visu atbrīvo no šī nodokļa. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Normunds Pēterkops, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Paldies Aidai Prēdeles kundzei! Viņa mani pārliecināja jau vairākas dienas iepriekš, un es jau biju pieteicies pašā sākumā, un nebūtu varbūt šīs diskusijas nemaz bijušas, jo es savu priekšlikumu noņemu un aicinu arī deputātus neatbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu par 1.panta 4.apakšpunktu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates pabeigtas. Komisijas vārdā — Aristids Lambergs.

A.Lambergs

(LNRP, LZP) . Godātie deputāti! Vēršu jūsu uzmanību, ka šogad nav nodoklis maksājams. Sākot ar 1999.gada 1.janvāri, reliģisko organizāciju nekustamais īpašums, kuru tās izmanto reliģiskās darbības, sociālās aprūpes vai labdarības veikšanai, arī nav apliekams ar nodokli. Tas nozīmē, ja gadījumā reliģiskajai organizācijai ir veikals vai cits komercdarījums, viņi maksā par nekustamo īpašumu par to. Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu! (No zāles: "Tas nav pareizi!")

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Tā kā deputāts Pēterkops savu priekšlikumu atsauca, tas nav balsojams. Balsojams ir 7. un 8. Tātad Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Es saprotu, ka tas ir balsojams kopumā.

A.Lambergs.

Tieši tā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 7. un 8. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 38, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Lambergs.

9.priekšlikums ir no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas. Komisija to lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Lambergs.

10.priekšlikums arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums — papildināt 1.panta otro daļu ar 5.1. punktu šādā redakcijā un lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Lambergs.

11.priekšlikums ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums — izslēgt likuma otrās daļas 7.punktā vārdus "Ministru kabineta noteiktajā kārtībā". Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es gribu aicināt atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Tas ir radies saziņā arī ar meža nozares pārstāvjiem, un problēma ir tāda, ka šobrīd likums paredz to, ka ar nodokli neapliek zemi, kuru aizņem krūmāji vai mežu audzes līdz 40 gadu vecumam, ja tajās atbilstoši mežu ierīcības projektiem tiek veikti plānotie mežsaimnieciskie pasākumi. Turklāt šeit ir rakstīts tas, ka šo atvieglojumu var piešķirt Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Diemžēl uz šo brīdi šādu Ministru kabineta noteikumu nav, nav šādas Ministru kabineta noteiktās kārtības. Līdz ar to šis atvieglojums reāli nedarbojas. Faktiski Ministru kabinets ar savu bezdarbību ir spējis paralizēt arī visu likuma darbību. Es aicinu Saeimu nobalsot par to, lai Ministru kabinetam atņemtu šajā brīdī šīs iespējas — paralizēt likuma darbību — un lai būtu iespēja piemērot šos nodokļu atvieglojumus saskaņā ar mūsu pašu Saeimas gribu.

Es uzskatu, ka tālākie priekšlikumi, kas šeit ir atbalstīti no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas puses, tie arī faktiski ierobežo tās iespējas piemērot nodokļu atlaides par mežu zemi, tāpēc es aicinu tos neatbalstīt, bet es aicinu atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Aristids Lambergs.

A.Lambergs

(LNRP, LZP). Komisija aicina atbalstīt komisijas spriedumu — noraidīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu — svītrot likuma panta otrās daļas 7.punktā vārdus, un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 19, atturas — 17. Nav pieņemts.

A.Lambergs.

Paldies par atbalstu! 12.priekšlikums ir finansu ministra Zīles. Izslēgt 7.pantā vārdus "krūmāju vai.." Ir iestrādāts atbildīgās komisijas 14. un 15.priekšlikumā. Tāpat arī 13. — deputāta Pēterkopa priekšlikums — ir iestrādāts 14. un 15. atbildīgās komisijas priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt komisijas 14. un 15.priekšlikumu kopumā!

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 12., 13., 14. un 15. priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

A.Lambergs.

16.priekšlikums ir finansu ministra Zīles priekšlikums — izteikt 8.punktu sekojošā redakcijā. Tas ir iestrādāts atbildīgās komisijas 18. un 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 16., 18. un 19.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! 17. priekšlikums.

A.Lambergs.

17. ir deputāta Pēterkopa priekšlikums — izteikt 1.panta otrās daļas 8.punktu sekojošā redakcijā. Tātad priekšlikums — pēc būtības netika iekļauti masu aktīvās atpūtas centri.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav pret komisijas atzinumu par šo priekšlikumu. Paldies! Akceptēts komisijas viedoklis.

A.Lambergs.

20.priekšlikums ir deputātes Seiles priekšlikums. Tas ir iestrādāts atbildīgās komisijas jau pieņemtajos 9. un 10. priekšlikumos.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Pieņemts. Ejam tālāk!

A.Lambergs.

2.pants. "Nekustamo īpašumu nodokļu maksātāji". 21.priekšlikums, deputāta Pēterkopa priekšlikums. Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi, jo šis pants nosaka nekustamo īpašumu nodokļu maksātāju loku, un likumā nav vajadzīgs iztirzāt ēku un būvju vai augļu dārzu īpašnieku un to tiesīgo valdītāju attiecības. Līdz ar to komisija nav atbalstījusi Pēterkopa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt priekšlikuma autors — deputāts Normunds Pēterkops, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es mēģināšu motivēt savu priekšlikumu. Situācija šobrīd ir tāda, ka ar likumu "Par īpašumu reģistrāciju zemesgrāmatā" kārtība ir tāda, ka var atsevišķi reģistrēt māju zemesgrāmatā kā īpašumu un, protams, atsevišķi arī reģistrēt zemi. Un ir vairākos gadījumos, kad zeme pieder citam īpašniekam un māja pieder citam īpašniekam, un abi šie īpašumi ir reģistrēti zemesgrāmatā, un šobrīd līdz 2000.gadam nekustamā īpašuma nodokli maksā tikai zemes īpašnieks, bet neviena māja nekad nav, ka tā atrodas "gaisā", tā ir virsū uz šīs zemes, un kaut kāds zemes gabals tai ir piesaistīts, kuru tā lieto. Šie gadījumi tieši visvairāk ir tajos gadījumos, ja zeme īpašumā ir atjaunota caur denacionalizāciju. Tie ir mūsu pašu pilsoņi, kas saņem atpakaļ īpašumā zemi, to reģistrē, un lai tagad varētu maksāt šo nodokli, protams, pašvaldība šo maksājumu rēķinu izsūta attiecīgajam zemes īpašniekam, bet savukārt zemes īpašnieks nelieto šo zemi un no šīs zemes nekādus ienākumus neiegūst. Protams, paliek iespēja tiesas ceļā, ja nevar vienoties ar šīs zemes pašreizējo lietotāju, tad paliek tiesas ceļā, kā es teicu, ka tiesa piespriež zemes lietotājam noslēgt nomas līgumu ar zemes īpašnieku, lai viņš maksā šo nomas maksu, un savukārt no šīs nomas maksas ienākumiem zemes īpašnieks var samaksāt šo nodokli. Bet, ja šādi jautājumi jāatstāj uz tiesu, tad mēs zinām, ka tiesas ir pārslogotas un tas var notikt kāda gada vai pusgada laikā, bet pašvaldība jau rēķinu izsūta šodien. Un, ja tu laikā nesamaksā, tad tev skaitās soda nauda. Tāpēc mans priekšlikums ir šo situāciju mēģināt atrisināt tādā veidā, ka, ja nav iespējams vienoties, tādā gadījumā pašvaldība nevis par to soda zemes īpašnieku, kurš varbūt ir bezspēcīgāks, bet šo rēķinu izsūta patiesajam zemes lietotājam, šīs ēkas īpašniekam, kuram šis zemes gabals ir piesaistīts un kurš arī gūst ienākumus no šīs zemes lietošanas.

Tāpēc es lūdzu tomēr savu priekšlikumu atbalstīt, jo tas palīdzētu sakārtot un nākt pretim tiem zemes īpašniekiem, kuriem ir šīs problēmas ar zemes lietotājiem. Pēc kāda laika, varbūt pēc pāris gadiem, mēs varētu šo priekšlikumu noņemt, jo tad noteikti būs panākti šīs zemes nomas līgumi, bet, kamēr šie zemes nomas līgumi nav, šobrīd netaisnā situācijā ir nostādīti zemes īpašnieki. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Lamberga kungs.

A.Lambergs

(LNRP, LZP). Godātie deputāti! Atbildīgā komisija šinī jautājumā konsultējās ar Juridisko biroju. Secinājums ir tāds, ja mēs pieņemtu deputāta Pēterkopa priekšlikumu, patiešām šis likuma pants nebūs izpildāms. Galu galā taču ir nodokļu rēķins jāsaņem zemes īpašniekam. Pašvaldība nevar sekot civilattiecībām starp zemes īpašnieku un izmantotāju. Līdz ar to ļoti lūdzu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Pēterkopa priekšlikumu — papildināt likumprojekta 2.pantu ar piekto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 27, atturas — 36. Nav pieņemts.

A.Lambergs.

4.pants. "Nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības noteikšanas pamatprincipi". 22.priekšlikums ir finansu ministra Zīles priekšlikums — izteikt 4.panta otro daļu sekojošā redakcijā. Tāpat arī 23. ir deputāta Pēterkopa priekšlikums, kas arī attiecas uz 4.panta otro daļu. Tie abi ir daļēji atbalstīti un iestrādāti atbildīgās komisijas 24.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas 24.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 22. — finansu ministra Zīles, 23. — deputāta Pēterkopa un 24. priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

A.Lambergs.

25. priekšlikums ir deputāta Pēterkopa priekšlikums — papildināt 4.pantu ar jaunu trešo daļu un izteikt šādā redakcijā. Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi, jo Valsts zemes dienestam nav jāveic ikgadēja nekustamā īpašuma novērtēšana, ko šis priekšlikums izsaka, bet pārvērtēšana likuma robežās ir jāveic katrus piecus gadus. Zemes dienests var veikt ikgadēju pārbaudi, ja par to maksā zemes īpašnieks. Lūdzu noraidīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumu par šo ierosinājumu nav. Paldies! Pieņemts komisijas viedoklis.

A.Lambergs.

26.priekšlikums ir finansu ministra Zīles priekšlikums — papildināt ceturto daļu aiz vārdiem un attiecīgā tekstā. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu. Paldies! Pieņemts.

A.Lambergs.

27. ir deputāta Pēterkopa priekšlikums. Ja mēs pieņemam finansu ministra Zīles priekšlikumu, tad šis vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Ejam tālāk!

A.Lambergs.

28. ir finansu ministra Zīles priekšlikums — izslēgt piekto daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Lambergs.

29. ir deputāta Pēterkopa priekšlikums. Tas pats ir. Tātad abi ir līdzīgi. Abi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Pieņemts. Bet, godātie kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam. Likumprojekta apspriešanu turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma vārds paziņojumam deputātam Edmundam Grīnbergam par komisijas sēdi.

E.Grīnbergs

(TKL). Cienītie Tautsaimniecības komisijas deputāti! Es aicinu jūs uz komisijas sēdi tūlīt Sarkanajā zālē!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm! Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis

(6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Indulis Emsis, Andrejs Krastiņš, Andris Tomašūns, Andrejs Panteļējevs, Ģirts Valdis Kristovskis, Pēteris Keišs, Edvīns Inkēns, Indulis Bērziņš, Atis Sausnītis, Ernests Jurkāns, Jānis Mauliņš, Janīna Kušnere, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks beidzies. Lūdzu ieņemt vietas sēžu zālē. Turpinām apspriest likumprojektu "Par nekustamā īpašuma nodokli". Komisijas vārdā — deputāts Aristids Lambergs.

A.Lambergs

(LNRP, LZP). 30.priekšlikums ir deputāta Pēterkopa, un atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

A.Lambergs.

31.arī ir deputāta Pēterkopa priekšlikums, komisija to arī ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī to deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Lambergs.

32.ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums, un atbildīgā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Lambergs.

Nākamais ir 5.pants — atvieglojumi nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem. 33. ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums. Atbildīgā komisija to ir iestrādājusi komisijas priekšlikumā nr.35.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 33.un 35.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

A.Lambergs.

34.ir deputāta Pēterkopa priekšlikums — izteikt 5.panta otro daļu sekojošā redakcijā, bet komisija to nav atbalstījusi, jo priekšlikums paplašina nekustamā īpašuma nodokļu atvieglojumu loku.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 34.priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

A.Lambergs.

35.ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Paldies! Pieņemts.

A.Lambergs.

36.ir deputāta Pēterkopa priekšlikums — izteikt 5.panta piekto daļu sekojošā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi, jo tiek atcelts nosacījums, ka nodokļu atvieglojumi netiek ņemti vērā, aprēķinot pašvaldības iemaksas Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā un izmaksas no tā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

A.Lambergs.

37.ir deputāta Pēterkopa priekšlikums. Tas nav atbalstīts, jo Ministru kabinetam vairs nav šādu tiesību.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu par komisijas atzinumu nav. Paldies! Pieņemts.

A.Lambergs.

38.ir deputātes Seiles priekšlikums. Atbildīgā komisija to ir iestrādājusi savā 39.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt deputāte Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Labi, ka komisija manu priekšlikumu ir atbalstījusi daļēji, bet mani neapmierina tā daļa, ko tā nav atbalstījusi. Un tā daļa ir tāda, ka šis nodokļu atvieglojums par teritorijām, kas atrodas aizsargājamo objektu sastāvā, tiek ievērots tikai no nākamā gada 1.janvāra, bet jūs jau paši zināt, ka daudzi deputāti saņēmuši gan Gaujas parka vēstules, gan zemes īpašnieku vēstules, kuri uzskata, ka arī šajā gadā ir nepamatoti prasīt no viņiem, no zemes īpašniekiem, nodokli, ja uz šīs zemes ir aizliegta saimnieciskā darbība vai arī daļēji ierobežota saimnieciskā darbība. Galvenokārt šeit ir runa par tām mežu platībām, kuras nav cērtamas Gaujas parka teritorijā, un nodokļu prognozē pašvaldībām šajā gadā šīs summas ir ierēķinātas, tāpēc pašvaldības nodokļu samazinājumu nepielieto, ko tās būtu tiesīgas pielietot. Un, lūk, šī iemesla pēc es tomēr uzturu balsojumu par savu priekšlikumu, ka nodokļu prognoze būtu samazināma pašvaldībām jau šajā gadā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vairāk debatēs deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam par šo priekšlikumu. Komisijas vārdā vai vēlaties ko piebilst Lamberga kungs?

A.Lambergs.

Nē, lūdzu nobalsot par komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, deputāte Seile prasa balsojumu par savu priekšlikumu tieši tādā tekstā, kādu viņa to ir iesniegusi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputātes Seiles priekšlikumu — papildināt 5.pantu ar jaunu sesto daļu šādā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi tikai daļēji. Lūdzu rezultātu! Kolēģi, nav kvoruma mums. Lūdzu visus deputātus piedalīties balsošanā. Vēlreiz lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi par 38. — deputātes Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 3, atturas — 28. Nav pieņemts.

A.Lambergs.

Lūdzu atbalstīt 39. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vai ir iebildumi deputātiem par šo priekšlikumu? Nav. Paldies! Tas ir pieņemts.

A.Lambergs.

Nākamo mēs izskatām 6.pantu — nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas kārtība. 40.priekšlikums. Finansu ministrs Zīle, atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

A.Lambergs.

41.arī ir finansu ministra Zīles priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Lambergs.

42.arī ir finansu ministra Zīles priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt šim komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Lambergs.

43.arī ir finansu ministra Zīles priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu par šo komisijas atzinumu nav. Pieņemts.

A.Lambergs.

Nākamais ir 8.pants — nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanas kārtība. 44.priekšlikums ir finansu ministra Roberta Zīles — izteikt 8.panta otro daļu, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam un piekrīt svītrot 8.panta otro daļu? Piekrīt. Pieņemts.

A.Lambergs.

Līdz ar to likumprojekts ir izskatīts otrajā lasījumā, lūdzu nobalsot.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, kolēģi, balsojam likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Kolēģi, vienas balss pietrūkst kvorumam. Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu. Balsosim vēlreiz par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā par nekustamā īpašuma nodokli. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 5. Pieņemts. Lūdzu, Lamberga kungs, par trešo lasījumu.

A.Lambergs.

Komisijas vārdā lūdzu iesniegt priekšlikumus uz trešo lasījumu līdz šā gada 8.aprīlim.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu par Lamberga kunga... Ir iebildums. Čerāna kungam ir cits priekšlikums.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Lūdzu noteikt 20.aprīli kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Es domāju, ka Budžeta komisija varētu arī nestrādāt, neskatīt šo jautājumu sesiju starplaikā, un tad pēc tam mēs sanāktu un ar jauniem spēkiem varētu pie šī jautājuma ķerties.

Sēdes vadītājs.

20.aprīlis, ierosina Čerāna kungs. Vai vēl kādi priekšlikumi ir? Nav. Nu tad balsosim. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par priekšlikumu iesniegšanas termiņa noteikšanu līdz 20.aprīlim. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 9, atturas — 15. Pieņemts. Paldies!

Nākamais jautājums — likumprojekts "Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" , otrais lasījums, arī steidzams. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Aristids Lambergs.

A.Lambergs

(LNRP, LZP). Godātie deputāti! Ņemot vērā, ka komisija bija saņēmusi 105 priekšlikumus, komisija nolēma lūgt jums pieņemt, ka noņem steidzamību, lai izskatītu šo likumprojektu tomēr trijos lasījumos.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai deputātiem ir iebildumi par atbildīgās komisijas priekšlikumu — atcelt šim likumprojektam steidzamību? Nav iebildumu. Paldies, varam nebalsot, esam vienojušies, steidzamība atcelta.

A.Lambergs.

Paldies, Čepāņa kungs! Mēs strādājam ar dokumentu nr.3785b par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību otrajam lasījumam. 1. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 1. — Juridiskā biroja priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

A.Lambergs.

2.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Lambergs.

Nākamo skatām, pirmā nodaļa, vispārīgie noteikumi, 1.pants. 3.priekšlikums — Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt svītrot 1.panta otro teikumu? Piekrīt. Pieņemts.

A.Lambergs.

2.pants, 4.priekšlikums — finansu ministra Roberta Zīles, izteikt 2.panta 1.punktu šādā redakcijā... turpmāk kā tekstā. Komisija ir atbalstījusi, bet iestrādājusi to savā priekšlikumā nr.5.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 4.un 5.priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

A.Lambergs.

6.priekšlikums ir finansu ministra Roberta Zīles — izteikt 2.panta 3.punktu sekojošā redakcijā, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav par komisijas atzinumu. Pieņemts.

A.Lambergs.

Nākamais ir 3.pants. Uz 3.pantu ir saņemti četri priekšlikumi — 7.ir Juridiskā biroja, 8.ir finansu ministra Roberta Zīles, 9. ir Juridiskā biroja un 10. ir Juridiskā biroja, visi tie ir atbalstīti un iestrādāti atbildīgās komisijas 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt likumprojekta 3.panta 1.,2.un 3.punkta redakcijai, ko akceptējusi atbildīgā komisija? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

A.Lambergs.

Nākamais ir 4.pants. 12.priekšlikums — finansu ministra Roberta Zīles. Pantā aiz vārdiem "nokārtot savus parādus" ievietot vārdu "saistības". Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Un arī 13. ir komisija atbalstījusi, tādēļ jautāju — vai deputāti piekrīt likumprojekta 4.panta redakcijai? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

A.Lambergs.

14. ir Juridiskā biroja priekšlikums, ierosina izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā... Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

A.Lambergs.

15.un 16.priekšlikums ir līdzīgi. 15.ir Juridiskā biroja, kuru komisija ir atbalstījusi, un 16.ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums, komisija uzskatīja, ka precīzāks teksts ir Juridiskajam birojam. Līdz ar to ir atbalstīts Juridiskā biroja, bet nav atbalstīts finansu ministra Roberta Zīles teksts.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 15.un 16.priekšlikumu un līdz ar to par 4.panta 3.punkta redakciju? Piekrīt. Pieņemts.

A.Lambergs.

17.ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums. Svītrot 4.panta otro daļu, un komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Kolēģi, vai varam uzdot jautājumu tā: vai jūs piekrītat komisijas atzinumam par 17., 18. un 19. priekšlikumu, kuri pēc būtības ir savstarpēji saistīti, un komisija ir ierosinājusi tos izteikt savā priekšlikumā? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

A.Lambergs.

Nākamais ir 5.pants — pašvaldību finansu stabilizācija ir panākama, izmantojot... un tālāk kā tekstā. 20.priekšlikums ir finansu ministra Roberta Zīles — 5.panta ievadu izteikt sekojošā redakcijā, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Lambergs.

21.priekšlikums ir Juridiskā biroja, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Paldies! Pieņemts.

A.Lambergs.

22.ir finansu ministra Roberta Zīles — 2.punktā izdarīt maiņas, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vēlas par šo jautājumu runāt deputāts Jānis Bunkšs, frakcija "Latvijas ceļš".

J.Bunkšs

(LC). Cienījamā Saeima! Šo finansu ministra priekšlikumu es aicinu neatbalstīt. Es varu saprast Finansu ministrijas varbūt viedokli tādā ziņā, ka Finansu ministrija skatās šo likumprojektu ļoti šauri, tikai no finansu vadības viedokļa, ar to saprotot, ka šis likums regulē tikai to 8 miljonu latu sadalīšanu, kas ir paredzēts šā gada budžetā, taču tas nav tā. Šis likums principā... šim likumam ir jānosaka arī kārtība, kādā pašvaldības veic virkni pasākumu. Un šie pasākumi var būt ne tikai saistīti tieši ar pašvaldību finansu resursu vadību, šeit jābūt iekļautiem arī tiem pasākumiem, kuri veicina arī finansu situācijas uzlabošanu. Un, ja mēs ierakstām šos konkrētos priekšlikumus šajā te 5. panta 2. daļā, tad tas arī saistībā ar likumu uzliek pašvaldībai pienākumu arī šajos minētajos gadījumos meklēt risinājumu. Šis likums nav tik šaurs, ka šeit būtu jāskata tikai finansu vadības instrumenti un vairāk nekas. Tāpēc es šo finansu ministra priekšlikumu aicinu neatbalstīt un Saeimu balsot pret.

Sēdes vadītājs.

Māris Vītols, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Vītols

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Savukārt Finansu ministrija uzskata, ka šis likums nedrīkst būt tik izplūdis un tik nekonkrēts, un uzskata, ka šim likumam ir jāregulē konkrētas finansu lietas no finansu vadības viedokļa, mēs uzskatām, ka šajā likumā nevajadzētu runāt par pašvaldību apvienošanos, par pašvaldību uzņēmumu privatizāciju vai par nodokļu regulēšanu un to nodokļu iekasēšanas uzlabošanu, bet jārunā šeit ir precīzi par tiem resursiem, finansu resursiem, kuri ir izmantojami pašvaldību finansu stabilizācijai. Pie tam arī 5. pants ir saistīts ar 6. pantu, kuru ministra kungs piedāvā svītrot, un pilnīgi pamatoti, jo tas arī paredz... nenosaka avotus, no kuriem pašvaldības varētu aizņemties līdzekļus, līdz ar to šeit parādās iespējas dažādām manipulācijām. Līdz ar to es aicinu atbalstīt finansu ministra nostāju šeit un šo 22. priekšlikumu balsot tā, kā to ir nobalsojusi Budžeta komisija.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Lamberga kungs.

A.Lambergs

(LNRP, LZP). Lūdzu nobalsot par 22. priekšlikumu, atbalstot finansu ministra Roberta Zīles priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 22. priekšlikumu, ko izteicis finansu ministrs Zīles kungs — izteikt 2. pantu tādā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 4, atvainojiet... Nav kvoruma. Godātie kolēģi! Jāpiedalās balsošanā. 45 tikai balso, un gandrīz tikpat nebalso.

Lūdzu balsot vēlreiz! Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 22. priekšlikumu. Komisija ir atbalstījusi. Daži deputāti debatēs aicināja to neatbalstīt. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 5, atturas — 16. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Lambergs.

Paldies par atbalstu!

23. priekšlikums. Finansu ministrs Roberts Zīle — izteikt 2. punktu sekojošā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Lambergs.

24. un 25. priekšlikums ir saistīti. Finansu ministrs Roberts Zīle 24. priekšlikumā lūdz izteikt 3. punktu sekojošā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi un iestrādājusi savā 25. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 24. un 25. priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

A.Lambergs.

Tātad 2. nodaļa. Pašvaldību finansu stabilizācijai izmantojamie valsts naudas līdzekļi. 26. priekšlikums. Atbildīgā komisija to ir ieteikusi strīpot.

Sēdes vadītājs.

Tātad, godātie kolēģi! Vai piekrītat svītrot 2. nodaļas virsrakstu, mainot pārējo nodaļu numerāciju? Piekrītam. Paldies! Pieņemts.

A.Lambergs.

Nākamais ir 6. pants.

Sēdes vadītājs.

Atvainojiet... Debatēs vēlējās izteikties kolēģi. Kārlis Čerāns vispirms. Mēs nākošo, Čerāna kungs, vēl neapspriežam, mēs apspriežam šo, bet debatēs jūs jau esat pieteicies. Nu kā es to varētu tā izzīlēt ne no kā? Mēs skrienam normālā darba tempā. Un, ja cilvēki vēlas strādāt, tad viņi šim tempam var izsekot. Lūdzu, Lamberga kungs! 26.

A.Lambergs.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta? Paldies!

A.Lambergs.

6. pants. 27. priekšlikums. Finansu mnistrs Roberts Zīle svītro likumprojekta 6. pantu, atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Te runās deputāts Čerāns, frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šis finansu ministra priekšlikums aicina svītrot 6. pantu, kas ir Pašvaldību finansu stabilizācijas fonds. Tātad pantu, kas nosaka šī fonda izveidošanu. Es domāju, ka šāds fonds varētu būt lietderīgs šajā stabilizācijas procesā, un tāpēc es aicinu finansu ministra priekšlikumu neatbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Bunkšs, frakcija "Latvijas ceļš".

J.Bunkšs

(LC). Cienījamie deputāti, arī šis ir viens no pantiem, kas ir būtisks šā likuma realizēšanai. Es arī aicinu neatbalstīt finansu ministra priekšlikumu — svītrot šā likumprojekta pantu un paskaidroju, ka šajā gadījumā šādu fondu tiek paredzēts veidot kā uzkrājumu fondu. Šis likumprojekts ir paredzēts ne tikai vienam gadam. Principā tas varētu ilgt kaut kur, teiksim, 5 gadu periodā, kamēr tiek pārvarētas tās grūtības, kuru dēļ viena daļa pašvaldību ir nonākusi faktiski maksātnespējas situācijā. Līdz ar to līdzekļi šo problēmu risināšanai tātad būtu atrodami ne tikai valsts budžetā, bet būtu veicami arī no valsts puses citi pasākumi. Tāpēc šis pants manā skatījumā būtu saglabājams likumprojektā un finansu ministra priekšlikums — noraidāms. Aicinu balsot pret.

Sēdes vadītājs.

Māris Vītols, Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Vītols

(Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs). Es aicinu atbalstīt finansu ministra nostāju un izslēgt no šī likuma 6. pantu. Es uzskatu, ka, nobalsojot 5. panta redakciju, mēs esam precīzi noteikuši resursus, kuri var tikt izmantoti pašvaldību finansu stabilizācijai, un, atstājot 6. pantu esošajā redakcijā, šeit veidojas pretrunas starp 5. un 6. pantu. Otrkārt, Finansu ministrija uzskata, ka nav nepieciešams veidot atsevišķu fondu, kur atkal būs fonda darbinieki, kur strādātu cilvēki, teiksim, viens otram dotu padomus, kur šo naudu ieguldīt, lai tā nes pēc iespējas lielākus procentus. Mēs šeit runājam konkrēti par precīzu valsts atbalstu stabilizācijas aizdevumu veidā. Un ne par ko citu. Tāpēc es aicinu šo un arī nākamo finansu ministra priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre, frakcija "Latvijai".

U.Veldre

(TKL). Godājamie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt finansu ministra Zīles priekšlikumu, jo no tā iznāk, ka nodibina stabilizācijas fondu vai sola, bet visu naudu noņem nost un valsts nemaz nepiedalās pašvaldību stabilizācijā.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Lamberga kungs.

A.Lambergs

(LNRP, LZP) . Godātie kolēģi! 5. pantā jau pieņēmām... Ja mēs neatbalstām finansu ministra Roberta Zīles ieteikumu, tiešām rodas konflikts starp 5. un 6. pantu. Līdz ar to likums nav sakārtots. Fonds netiek veidots, jo šie līdzekļi netiek pārnesti no gada uz gadu un tiek izmaksāti tiešā ceļā no valsts kases. Un nekādā gadījumā tas nenozīmē, ka nebūs naudas stabilizācijas fondā, ko nosaka katru gadu valsts budžets. Lūdzu atbalstīt finansu ministra Roberta Zīles 27. priekšlikumu — strīpot šī likumprojekta 6. pantu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 15, atturas — 11. Pieņemts priekšlikums.

A.Lambergs.

Nākamais ir 7. pants, 28. priekšlikums. Finansu ministra Roberta Zīles... situācija ir tāda pati. Lūdzu atbalstīt finansu ministru un svītrot likumprojekta 7. pantu!

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt šim priekšlikumam? Nav balsojams. Paldies!

A.Lambergs.

Tagad nākamais ir 3. nodaļa — Pašvaldību finansu stabilizācijas pieteikšanas procedūra. 8. pants. 29. ir atbildīgās komisijas priekšlikums — pārvietot 8. panta 1. daļu pēc 8. panta 2. daļas. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Lambergs.

30. ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums — svītrot 8. panta 1. daļas 4. punktu, jo tā ir tiesas kompetence, un komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Lambergs.

31. priekšlikums ir finansu ministra Roberta Zīles — izteikt 8. panta 2. daļu sekojoši. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

A.Lambergs.

32. priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas — papildināt pantu ar 3. daļu sekojošā redakcijā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta? Pieņemts.

A.Lambergs.

9. pants. 33. priekšlikums — finansu ministrs Roberts Zīle, arī attiecas uz 10. pantu — svītrot 9. un 10. pantu, jo tie ir pretrunā ar šā likumprojekta 8. pantu, kas nosaka, ka stabilizācijas pieteikumu sagatavo dome un ka viens no stabilizācijas projekta ierosinātājiem ir domes priekšsēdētājs, nevis šī projekta sagatavotājs. Bez tam dome vēl nav pieņēmusi lēmumu par ierosinājumu apstiprināšanu vai noraidīšanu. Līdz ar to lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu — svītrot 9. un 10. pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti, vai piekrītat svītrot 9. un 10. pantu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

A.Lambergs.

11. pants. Ir trīs priekšlikumi. 34. ir finansu ministra Roberta Zīles, 35. — Juridiskā biroja un 36. — atbildīgās komisijas. Abi iepriekšējie ir atbalstīti un iestrādāti komisijas 36. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 34., 35. un 36. priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

A.Lambergs.

Nākamie ir 37. un 38. priekšlikumi. 37. ir Juridiskā biroja. Un 38. ir atbildīgās komisijas. Juridiskā biroja priekšlikums ir iestrādāts atbildīgās komisijas 38. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti komisijas atzinumam par 37. un 38. priekšlikumu piekrīt? Paldies! Pieņemts.

A.Lambergs.

Arī 39. un 40. ir līdzīgi. 39. — finansu ministra Roberta Zīles — papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi un iestrādājusi savā 40. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 39. un 40. priekšlikumu un līdz ar to par likumprojekta 9. panta redakciju? Piekrīt. Pieņemts.

A.Lambergs.

41. priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, kura iesaka pirms 12. panta sākt nodaļu "Stabilizācijas projekts un tā saskaņošana". Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 3. nodaļas nosaukumam "Stabilizācijas projekts un tā saskaņošana"? Pieņemts.

A.Lambergs.

12. pants. 42. priekšlikums. Atbildīgā komisija lūdz izteikt 12. pantu sekojošā redakcijā, un lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Lambergs.

13. pants ir nākamais. Ir trīs priekšlikumi. 43. ir atbildīgās komisijas, 44. — finansu ministra Roberta Zīles un 45. — Juridiskā biroja priekšlikums. Abi — finansu ministra un Juridiskā biroja priekšlikumi — ir iestrādāti atbildīgās komisijas 43. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Tātad, godātie kolēģi! Vai piekrītam svītrot 13. likumprojekta pantu? Ja tam piekrītam, tad pārējie vairs nav skatāmi par 13. pantu. Piekrīt. Paldies! Pants tiek svītrots.

A.Lambergs.

Paldies! 14. pants. Arī ir trīs priekšlikumi. 46. — Juridiskā biroja — ierosina 3. punktu precizēt, 47. — Juridiskā biroja — arī ierosina 5. punktā vārdus.... turpmāk kā tekstā, un 48. ir atbildīgās komisijas... Abi šie Juridiskā biroja priekšlikumi ir iestrādāti komisijas 48. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Jā. Vai deputāti piekrīt likumprpjekta 11. panta pēc jaunās numerācijas redakcijai — stabilizācijas projekts ietver... un tālāk visi seši apakšpunkti. Piekrīt? Pieņemts.

A.Lambergs.

15.pants, 49.priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija iesaka svītrot 15.pantu, jo daļēji jau ir ietverts 42.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Tātad vispirms, kolēģi, vai piekrītat svītrot likumprojekta 15.pantu? Komisija ierosina. Piekrīt. Svītrots. 16.pants — 50.priekšlikums.

A.Lambergs.

Ceturtā nodaļa — "Stabilizācijas projekta saskaņošana". 16.pants, 50.priekšlikums. Atbildīgā komisija lūdz izteikt 16.pantu sekojošā redakcijā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Runāt vēlas Jānis Bunkšs, frakcija "Latvijas ceļš".

J.Bunkšs

(LC). Cienījamā Saeima! Šis nu atkal ir viens priekšlikums, kuru nevajadzētu atbalstīt, it sevišķi aktuāla šobrīd ir šādas te patstāvīgas komisijas ar konsultatīvu raksturu nepieciešamība, to nosaka tas, ka Saeima ir balsojusi veselu virkni priekšlikumu, par kuriem es agrāk runāju, un Saeima diemžēl Finansu ministrijas nostāju ir apstiprinājusi. Tādā veidā radot pamatotas bažas Pašvaldību savienībai, un pagājušajā plenārsēdē jūs visi saņēmāt Pašvaldību savienības priekšsēža parakstītu vēstuli, kurā tika paustas bažas tieši par to, ka joprojām valstī turpinās finansu centralizācija. Ja mēs paskatāmies uz 18. vai 17.priekšlikumu, tad mēs faktiski redzam, ka visas šīs stabilizācijas līdzekļi un vispār stabilizācijas process paliek tikai viena finansu ministra pārziņā. Es domāju, ka šāda situācija nebūtu pareiza un ka vismaz konsultatīva padome, kā tas ir iestrādāts 16.pantā, precizējumi par šīs padomes raksturu varētu nākt trešajā lasījumā, ir saglabājama. Tas dotu iespēju tomēr šo procesu un šo procedūru ar stabilizācijas aizdevuma piešķiršanu padarīt pietiekoši caurspīdīgu, dotu iespēju uzaicināt šī pieprasījuma vai šo līdzekļu piešķiršanā arī ieinteresētās pašvaldības un kontrolēt, kā šī līdzekļi tiek izmantoti. Tādēļ šo priekšlikumu es aicinu kārtējo reizi noraidīt un Saeimai neatbalstīt 50.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Māris Vītols, Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Vītols

(Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs). Es aicinu finansu ministra vārdā atbalstīt šeit piedāvāto Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kurš neaizliedz, Bunkša kungs, finansu ministram veidot komisijas, kādas vien tik viņam patīk, ieskaitot arī jūsu minēto un šī panta otrajā daļā minēto komisiju, tā ir viena lieta.

Otra lieta. Budžeta komisija, izskatot šo priekšlikumu, iebilda pret 16.panta pirmajā daļā minēto saskaņošanas procedūru. Mēs uzskatām, ka saskaņošana ir pati neskaidrākā no visām iespējamajām procedūrām, par kuru nav iespējams pateikt, kādā veidā šī saskaņošana ir saprotama un kā tā notiek. Tādēļ ir piedāvāta šī 12.panta redakcija, kur ir pateikts, kurš konkrēti, un šajā gadījumā finansu ministrs izskata šo pašvaldības akceptēto stabilizācijas projektu, un nākamajos pantos jau ir noteikts, kas notiek, ja viņš nepiekrīt šādam projektam. Tā ka es lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 50.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre, frakcija "Latvijai".

U.Veldre

(TKL). Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu, jo tā iznāk, ka par līdzekļiem šajā fondā tikai finansu ministrs un pašvaldības neko nevar iespaidot. Tā kā balsojiet, lūdzu, pret.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Lamberga kungs.

A.Lambergs

(LNRP, LZP). Šis ir ļoti nopietns priekšlikums. Lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 50.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam 50.priekšlikumu — Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosina izteikt 16.pantu tādā redakcijā. Pēc jaunās numerācijas 12.pants. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 21, atturas — 14. Nav pieņemts.

A.Lambergs.

Nākamais ir 17.pants. 51.priekšlikums. Finansu ministrs Roberts Zīle iesniedz — svītrot 17.pantu. Komisija ir atbalstījusi. Pants ir runāts citos priekšlikumos — 18.pantā un 55.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot 17.pantu. Pieņemts.

A.Lambergs.

18.pants. 52.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums, kuru ir atbalstījusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija savā 53.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē komisijas atzinumu par 52. un 53.priekšlikumu. Līdz ar to par 13.panta, pēc jaunās numerācijas,otro daļu. Pieņemts.

A.Lambergs.

19.pants. 54.priekšlikums. Roberts Zīle — finansu ministrs. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 19.pantu. Pieņemts.

A.Lambergs.

55.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums ir papildināt likumprojektu ar jaunu pantu sekojošā redakcijā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 14.panta (pēc jaunās numerācijas) redakcijai. Pieņemts.

A.Lambergs.

20.pants, 56.priekšlikums. Atbildīgā komisija lūdz jeb liek priekšā izteikt 20.pantu šādā redakcijā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt arī 15. panta pēc jaunās numerācijas redakcijai. Pieņemts.

A.Lambergs.

21.pants, 57.priekšlikums. Finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums — lūdz svītrot. Komisija atbalstījusi, izslēdzot šo pantu, tiek vienkāršota procedūra.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 21.pantu pēc vecās numerācijas. Pieņemts.

A.Lambergs.

22.pants, 58.priekšlikums. Finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums. Iesaka svītrot 22.pantu. Atbildīgā komisija atbalstījusi, jo 5.pants ir mainīts un vairs neattiecas uz likuma jauno tekstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 22.pantu pēc vecās numerācijas. Pieņemts.

A.Lambergs.

Piektā nodaļa "Stabilizācijas aizdevums". 23.pants. 59.priekšlikums — finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums — iesaka svītrot 23.panta pirmo daļu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Lambergs.

60.priekšlikums. Juridiskais birojs iesaka 23.pantā ierosināt vārdu "ikgadējā" aizstāt ar vārdu "gadskārtējā". Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Lambergs.

24.pants. 61.priekšlikums. Atbildīgā komisija. Ir divi priekšlikumi — papildināt 24.panta ar jaunu pirmo daļu, un 62.priekšlikums ir izteikt 24.pantu sākuma daļu sekojošā redakcijā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šiem priekšlikumiem, līdz ar to piekrīt 17.panta (pēc jaunās numerācijas) pirmās un otrās daļas redakcijai. Pieņemts.

A.Lambergs.

63.priekšlikums — 25.pants. Finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums. Iesaka izteikt 25.panta pirmo daļu šādā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Lambergs.

26.pants. 64.priekšlikums. Atbildīgā komisija lūdz izteikt 26.panta pirmo daļu šādā redakcijā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Lambergs.

65. — Juridiskā biroja priekšlikums. 66.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums. Abi divi runā par 26.panta otro daļu, un Juridiskā biroja priekšlikums ir iestrādāts atbildīgās komisijas 66.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 19.panta (pēc jaunās numerācijas) otrās daļas redakcijai. Pieņemts.

A.Lambergs.

27.pants. Ir divi priekšlikumi. Juridiskais biroja 67.priekšlikums — 27.pantā ierosina papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "finansu ministrs" ar vārdiem "pieņemot motivētu lēmumu". Un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 68.priekšlikums, Juridiskā biroja priekšlikums ir iestrādāts atbildīgās komisijas 68.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 20.panta (pēc jaunās numerācijas) pirmās daļas redakcijai. Pieņemts.

A.Lambergs.

69.priekšlikums. Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Lambergs.

Sestā nodaļa "Valsts garantijas pašvaldības aizņēmumiem". 26.pants. 70.priekšlikums. Finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums — lūdz svītrot 28.pantu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt svītrot 28.pantu.

A.Lambergs.

Septītā nodaļa "Valsts budžeta paredzētie līdzekļi". 29.pants. 72.priekšlikums. Finansu ministrs Roberts Zīle. Svītrot 29.pantu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot šīs nodaļas virsrakstu.

A.Lambergs.

30.pants. 73.priekšlikums. Atbildīgā komisija lūdz...

Sēdes vadītājs.

Piedodiet, vai mēs 72.izskatījām? Neizskatījām. Svītrot 29.pantu.

A.Lambergs.

Es atvainojos! 72. ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums — svītrot 29.pantu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 29.pantu pēc vecās numerācijas? Piekrīt. Pieņemts. Un arī 30.pantu komisija ierosina svītrot. Deputāti piekrīt.

A.Lambergs.

31.pants, 74.priekšlikums. Juridiskais birojs iesaka 31.pantā ierosināt vārdus "pēc kārtējām" ieteikt — pēc gadskārtējās valsts budžeta likuma izsludināšanas. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 31.panta (pēc jaunās numerācijas) redakcijai. Pieņemts.

A.Lambergs.

Astotā nodaļa "Pašvaldības uzraudzība finansu stabilizācijas laikā". Ir divi priekšlikumi — 75. — finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums un 76. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir iestrādāts komisijas 76.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta, piedodiet, vēlas runāt Jānis Bunkšs, frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Bunkšs

(LC). Cienījamie kolēģi! Šajā vietā un pie šī likuma man jāsaka — kas nu par traku, tas par traku. Līdzīgs likumprojekts beidza darboties šā gada sākumā Somijā. Un tik tiešām šāda līdzīga likumprojekta nepieciešamību Somijā izsauca ekonomiskā krīze, kas radās pēc Padomju Savienības sabrukuma. Tikai tā pieeja, kādu realizēja Somijas centrālā valdība šobrīd, krasi atšķiras no tās, ko mēs taisāmies darīt savā valstī. Ja somi vienkārši ar šo likumu nāca pašvaldībām pretī un nāca palīgā, un piešķīra papildu līdzekļus, tad katrā gadījumā šī palīdzība tika realizēta tādā veidā, ka saglabāja pašu pašvaldības principu. Šajā gadījumā ar šādu priekšlikumu mēs ļoti rupji iejaucamies pašvaldību pašu budžeta veidošanas procedūrā, un, ja arī Saeima šo priekšlikumu nobalsos, pret ko es kategorisku iebilstu, tādā gadījumā likumprojekta autoriem, es domāju, Budžeta komisijai, ir steidzīgi jāgatavo grozījumi likumā "Par pievienošanos Eiropas pašvaldību hartai" un jāizdara kārtējie izņēmumi, kurus Latvija nav akceptējusi. Es aicinu šo 75. un 76.priekšlikumu tajās redakcijās, kā tie šeit ir piedāvāti, noraidīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Uldis Veldre, frakcija "Latvijai".

U.Veldre

(TKL). Godājamie kolēģi! Arī es lūdzu noraidīt 75. un 76.labojumu, jo iznāk tā, ka mēs ar savām rokām praktiski likvidējam pašvaldības un radām tām ļoti smagu stāvokli. Lūdzu, balsojiet pret!

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Lamberga kungs.

A.Lambergs

(LNRP, LZP). Godātie kolēģi! Ko prasa finansu ministrs? Pie stabilizācijas projekta uzsākšanas pašvaldībai, saņemot stabilizācijas aizdevumu, konti tiek atvērti valsts kasē. Es nesaprotu, kas tur ir ļauns. Lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas 76.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, lai būtu skaidrs! Daļa deputātu iebilda pret 76.priekšlikumu, ko ieteikusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Tekstu — papildināt likumprojektu ar jaunu pantu jums iesniegtajā redakcijā. Tur ir pirmā daļa ar diviem punktiem. Balsojam vispirms to. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 31, atturas — 12. Šis priekšlikums nav pieņemts.

A.Lambergs.

32.pants. 77.priekšlikums. Atbildīgā komisija lūdz papildināt 32.pantu ar jaunu 1.punktu šādā redakcijā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Lambergs.

78.priekšlikums. Atbildīgā komisija lūdz papildināt 32.pantu ar jaunu punktu šādā redakcijā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Lambergs.

33.pants. 79.priekšlikums. Juridiskais birojs iesaka 33.panta 4.punktā vārdu "pieprasīt" aizstāt ar vārdu "ierosināt".

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Paldies! Tālāk!

A.Lambergs.

80.priekšlikums. Atbildīgā komisija lūdz izteikt 33.panta 5.punktu šādā redakcijā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Lambergs.

Pēc tam ir divi priekšlikumi — 81. un 82. priekšlikums. 81. ir finansu ministra Roberta Zīles, otrs ir atbildīgās komisijas. Abi divi iesaka papildināt 33.pantu ar jaunu punktu. Roberta Zīles priekšlikums ir iestrādāts atbildīgās komisijas 82.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs

. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Lambergs.

83.priekšlikums. Finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums — papildināt 33.panta pirmo daļu ar 6.punktu — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs

. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Lambergs.

34.pants. Priekšlikumu nav. 35.pants. 84.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izslēgt 35.panta pēdējo teikumu. Atbildīgā komisija to neatbalsta, jo šeit ir jautājums: kas maksās pašvaldību uzraugiem — valsts vai pašvaldība? Atbildīgā komisija uzskata, ka pašvaldībām ir jāmaksā, ja tās pieprasa stabilizācijas naudu, tad tām arī jāmaksā par izdevumiem šā uzrauga atalgojumam. Lūdzu neatbalstīt 84. priekšlikumu!

Sēdes vadītājs

. Sākam debates. Jānis Bunkšs, frakcija "Latvijas ceļš".

J.Bunkšs

(LC). Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums būtu jāatbalsta kaut vai tā iemesla dēļ, ka, ja jūs paskatāties 35.panta redakciju, tad pirmais teikums principā ir pretrunā ar otro teikumu. Vai nu, vai nu. Vai nu šo pašvaldības uzraugu finansē no valsts budžeta līdzekļiem, vai to veic pašvaldība. Līdz ar to, ka šī pretruna starp vienu un otru teikumu, manuprāt, šeit ir acīm redzama, ir ļoti loģisks Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums šo neloģiskumu izslēgt, tāpēc es aicinu atbalstīt 84.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL).Augsti godātie deputāti! Ja kāda pašvaldība tiek iesaistīta šajā stabilizācijas procesā, tas nozīmē, ka šai pašvaldībai ir vajadzīga palīdzība. Acīmredzot tā nebūs tā labākā palīdzība, ko tai varēs dot, ja tai uzliks kādu pašvaldības uzraugu jeb pašvaldības stabilizācijas uzraugu, kura alga pēc tam būs jāmaksā no pašvaldības līdzekļiem. Faktiski tie izdevumi, kas valstij ir radušies sakarā ar šī uzrauga uzturēšanu, būs jākompensē no pašas pašvaldības budžeta līdzekļiem. Tas nebūtu pareizi acīmredzot, un tāpēc es aicinu atbalstīt šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, lai šī stabilizācijas uzrauga alga tiktu maksāta no valsts budžeta līdzekļiem. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Lamberga kungs.

A.Lambergs

(LNRP, LZP). Lūdzu nobalsot par 83. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu — izslēgt 35.panta pēdējo teikumu, kuru atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 7, atturas — 9. Pieņemts.

A.Lambergs.

36.pants. Priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu tālāk!

A.Lambergs.

Pārejas noteikumi. 85.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izslēgt pārejas noteikumu 1.punktu. Diemžēl atbildīgā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Kāds ir deputātu viedoklis? Piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par Juridiskā biroja priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

A.Lambergs.

86. un pēdējais priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums — izteikt pārejas noteikumu 3.punktu šādā redakcijā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs

. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Lambergs.

Līdz ar to esam izskatījuši šo likumprojektu otrajā lasījumā. Lūdzu nobalsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 2. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

A.Lambergs.

Paldies! Atbildīgās komisijas vārdā lūdzu iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz š.g. 8.aprīlim.

Sēdes vadītājs

. Vai nav iebildumu pret minēto datumu — 8.aprīlis? Nav. Paldies! Pieņemts.

 

Godātie kolēģi! Pirms skatām nākamo darba kārtības jautājumu, esam saņēmuši Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedra Bāna kunga parakstītu dokumentu, kurā viņš lūdz: "Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51.pantu, svītrot no darba kārtības 54.punktu — likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā"". Nu tas nav apspriežams tādēļ, ka komisija pati to vada, gatavo un ziņo un pati ierosina svītrot. Tātad 54.darba kārtības jautājums no šīsdienas un rītdienas sēdes tiek svītrots.

 

Nākamais darba kārtības jautājums nr. 46. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts proves uzraudzību"" . Trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Aristids Lambergs.

A.Lambergs

(LNRP, LZP). Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 3954. "Grozījumi likumā "Par valsts proves uzraudzību"". Trešais lasījums. Komisija iesniegumus nav saņēmusi. Līdz ar to lūdzu nobalsot par šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs

. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Dzelzceļa likums" . Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Jānis Ābele.

J.Ābele

(LC). Augsti godājamais priekšsēdētāj! Augsti godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 3977b. Tātad "Dzelzceļa likums". Otrais lasījums. 25. aprīlis, 1998.gads. Izskatīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā 3. un 10.martā. 1.priekšlikums 4.pantā, ko iesniedzis Juridiskais birojs, — iesaka mainīt panta nosaukumu. Atbildīgā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Deputātiem iebildumu pret 4.panta nosaukumu "Dzelzceļa infrastruktūra" nav. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele

. 2.priekšlikums. Juridiskais birojs lūdz mainīt 5.panta otrās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs

. Deputāti šim atzinumam piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele

. 3.priekšlikums. Satiksmes ministrijas valsts sekretārs iesaka otro daļu izteikt citā redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele

. Man šeit ir nedaudz jāiesaka, ka lappuses labajā pusē pie šī panta ir izlaists teikums. Nav pārrakstīts no kreisās puses. Tā ka vienkārši šeit vajadzētu sekretariātam šo trūkstošo teikumu ierakstīt.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Lūdzu tālāk!

J.Ābele

. 4.priekšlikums. Ierosina deputāts Dinēvičs. Lūdz mainīt 3.panta redakciju. Daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs

. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 9.panta trešās daļas redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele

. 5.priekšlikums.

Sēdes vadītājs

. To mēs esam jau akceptējuši.

J.Ābele

. Paldies! 6...

Sēdes vadītājs

. Ābeles kungs, mēs esam akceptējuši 5., tagad 6.

J.Ābele

. 6. priekšlikums. Deputāts Dinēvičs ierosina mainīt 10.panta nosaukumu. Atbildīgā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt 10.panta "Dzelzceļa infrastruktūras fonds" nosaukumam. Pieņemts.

J.Ābele

. 7.priekšlikums. Deputāts Dinēvičs ierosina mainīt panta redakciju. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs

. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Ābele

. 8.priekšlikums. Līdzīgs ierosinājums, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs

. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Ābele

. 9.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 10.pantu citā redakcijā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs

. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele

. Arī 10.pantā atbildīgā komisija ierosina mainīt atsevišķus vārdus. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele

. 11.priekšlikums. Dinēvičs ierosina mainīt 10.panta ceturtās daļas redakciju. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele

. 12.priekšlikums. Deputāts Dinēvičs ierosina mainīt 10.panta piektās daļas redakciju. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele

. 13.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina mainīt 14.panta pirmās daļas redakciju. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt likumprojekta 11.panta pirmās un otrās daļas redakcijai. Pieņemts.

J.Ābele

. 14.priekšlikums. Deputāts Dinēvičs ierosina 12.pantā aizstāt vārdus. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Deputātiem iebildumu pret to nav. Pieņemts.

J.Ābele

. 15.priekšlikums. Deputāts Dinēvičs ierosina papildināt pantu ar jauniem vārdiem. Komisija daļēji to atbalstīja un ietvēra 16.priekšlikumā, kas izteikts komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 15. un 16. priekšlikumu. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele

. 17.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina aizstāt 14.panta otrajā daļā vārdus. Atbildīgā komisija doto priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs

. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Ābele

. 18.priekšlikums. Deputāts Dinēvičs ierosina papildināt 14.panta trešo daļu. Komisija daļēji priekšlikumu atbalstīja un iestrādāja 19. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs

. Deputāti pret komisijas atzinumu par 18. un 19.priekšlikumu iebildumus neceļ. Pieņemts.

J.Ābele

. 20. ir deputāta Dinēviča priekšlikums, kas daļēji ir atbalstīts un iestrādāts 21. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 20. un 21.priekšlikumu. Pieņemts.

J.Ābele

. 22.priekšlikums. Ierosina deputāts Dinēvičs — aizstāt 15.panta pirmajā daļā vārdu "satiksmes" ar vārdu "zemkopības". Šeit ir jāpaskaidro, jo Likuma par valsts un pašvaldības zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu Zemesgrāmatā 8.pantā noteikts, ka uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā tiek ierakstīta valstij piederošā zeme, ko aizņem valsts transporta uzņēmumi, tātad valdījumi, valdījumā esošās būves un zemes, kas nepieciešamas to uzturēšanai. Līdz ar to atbildīgā komisija doto priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs

. Ābeles kungs, runājiet ar auditoriju, man teksts ir priekšā, es sekoju jums ļoti uzmanīgi līdz. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 22.priekšlikumu? Deputāti piekrīt. Tas ir pieņemts.

J.Ābele

. 23.priekšlikums. Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Pētersons ierosina izteikt 15.panta ceturto daļu citā redakcijā. Atbildīgā komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt likumprojekta... Vēlas runāt deputāts Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es gribētu lūgt jūs pievērst uzmanību tam, kādai panta redakcijai tagad mūs aicina piekrist. Un, proti... un ar ko šī redakcija atšķiras no tās, kas ir pieņemta otrajā lasījumā. Jautājums šeit ir par to, ka publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam ir tiesības šķērsot zemes nodalījuma joslai pieguļošo tam nepiederošo zemes gabalu, ja tas nepieciešams, lai piekļūtu infrastruktūras objektiem. Tik tālu viss būtu skaidrs, šis teikums ir bijis gan otrā lasījumā pieņemtajā redakcijā, gan arī palicis uz trešo lasījumu kā komisijas piedāvātā redakcija, bet kas ir izsvītrots ārā? Izsvītrots ārā ir otrais un trešais teikums, kur ir rakstīts, ka tas darāms, iepriekš saskaņojot savu darbību ar šī zemes gabala īpašnieku un saudzīgi izturoties pret viņa īpašumu. Un, ja dzelzceļa pārvaldītājs nespēj vienoties ar attiecīgā zemes gabala īpašnieku, strīdu izšķir tiesa. Es domāju, ka mums nevajadzētu šeit atļaut šo dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja patvaļu, ka mums tomēr vajadzētu noteikt, ka viņam ir šīs piekļūšanas iespējas jāsaskaņo ar zemes gabala īpašnieku, un jo sevišķi kas ir svarīgi, ka ir saudzīgi jāizturas pret viņa īpašumu. Un, ja šeit vienošanās netiek panākta, tad strīdu tiešām ir jāizšķir tiesā. Un pēc tam tur tālāk ir vēl citos pantos noteikumi, kas šīs tiesības dod un reglamentē šo kārtību, tāpēc es aicinātu neatbalstīt šo Satiksmes ministrijas valsts sekretāra priekšlikumu, un lai paliek šis saskaņojums ar zemes gabala īpašnieku un izšķiršanās tiesā beigās. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Tā, godātie kolēģi, nu tā kā vēlas runāt Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, viņam ir iespēja caur elektronisko iekārtu pieteikties, tad viņam vārds. Pēteris Elferts. Lūdzu!

P.Elferts

(Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Satiksmes ministrijas valsts sekretāra priekšlikums ir vienkārši pēc būtības redakcionāls, jo šādas tiesības ir noteiktas Civillikumā, un vienkārši ir izņemta ārā liekvārdība, jo jebkurā gadījumā, izņemot ārā to pēdējo teikumu — strīdu izšķirt tiesai, vienmēr būs šādas tiesības, un, manuprāt, tas ir tikai redakcionāls labojums, kas izņem ārā liekvārdību.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā, Ābeles kungs, vai vēlaties ko teikt, vai balsosim?

J.Ābele

(LC). Noklausoties debatētāju izteikumus, es tomēr aicinātu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu, jo tas tomēr sakārtots vairāk vai mazāk likumiem atbilstošā kārtībā.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Satiksmes ministrijas valsts sekretāra priekšlikumu ar nr.23, teksts jums ir redzams, komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 3, atturas — 16. Pieņemts.

J.Ābele

. 24.priekšlikums, deputāts Kazāks ierosina papildināt 17.pantu ar jaunu 5., 6., 7., 8., 9. un tā tālāk daļām. Atbildīgā komisija, izskatot priekšlikumu, neatbalstīja, jo tieši šī likumprojekta 38.pantā, tātad paaugstinātās bīstamības josla, ir norādīts, ka šajā joslā var atrasties tikai dzelzceļa darbinieki.

Sēdes vadītājs

. Godātie kolēģi! Kolēģa Kazāka priekšlikumu būtību jūs redzat mūsu izskatāmā dokumenta 17.un 18.lappusē, bet par saviem priekšlikumiem vēlas runāt Jānis Kazāks, frakcija "Latvijai".

J.Kazāks

(TKL). Augsti godātais Prezidij! Dārgie kolēģi! Šo manu piedāvāto variantu izskatīja arī Tautsaimniecības komisijas sēdē, un tiešām redzējām nelielas saskares ar 20.pantu, nevis ar 38.pantu, un, manuprāt, varētu arī it kā atteikties no šī varianta, kādu es piedāvāju, bet, izanalizējot dziļāk, tomēr ir vajadzība pēc šīm daļām, ja 5., 6., 7. daļa vēl varbūt ir, teiksim tā, līdzvērtīgas ar šo 20.pantu, tad jau nākošās daļas tiešām vajadzētu atbalstīt. Un es domāju, ka, jo smalkāk mēs noteiksim, kas un kā notiek uz dzelzceļa, jūs zināt, dzelzceļa sastāvu nevar tik viegli apturēt kā automašīnu, un tomēr vajadzētu šīs dzelzceļa prioritātes ievērot. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Debates beidzam. Vēl vēlas runāt Pēteris Elferts, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

P.Elferts

(Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Ceļu satiksmes noteikumos ir atsevišķa nodaļa par dzelzceļa pārbrauktuves šķērsošanu, kā arī referents jau minēja, ka ir atsauce uz šīm normām 38.pantā, un deputāta Kazāka priekšlikums nebūtu pieņemams, jo ir atsauce uz dzelzceļa dienestu un citām normām, kas faktiski nav reglamentētas ne šajā likumā, ne citos normatīvos aktos. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs

. Paldies! Debates beidzam. Komisijas vārdā — Ābeles kungs, lūdzu!

J.Ābele

(LC). Noklausoties debates un ieskatoties vēl šajos Kazāka iesniegtos priekšlikumos, man tie nez kāpēc vairāk velk, tā kā tie ir Ministru kabineta noteikumi par šīm dzelzceļa lietām. Tāpēc es aicinātu neatbalstīt deputāta Kazāka priekšlikumus.

Sēdes vadītājs

. Izšķirsim jautājumu balsojot. Tātad, kā jau teicu, deputāta Kazāka priekšlikumu būtība ir redzama izskatāmā dokumenta 17., 18.un arī 19.lappusē, ar tiem jūs varējāt iepazīties. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret šiem priekšlikumiem. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 19, atturas — 24. Nav pieņemts.

J.Ābele

. 25.priekšlikums, ko izteicis Satiksmes ministrijas valsts sekretārs. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs

. Kārlis Čerāns vēlas runāt.

K.Čerāns

(TKL). Godātie kolēģi! Šeit atkal, protams, Satiksmes ministrija cīnās par savām tiesībām, par savas situācijas uzlabošanu attiecībā pret zemes īpašniekiem, un nez vai tas šajā gadījumā būtu pamatoti, jo tur, otrā lasījumā pieņemtā redakcija, paredz to, ka šī pieeja dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai šim specializētajam autotransportam būtu dodama atsevišķos gadījumos vienreizēju dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas darbu veikšanai un to kontrolei. Taču Satiksmes ministrijas valsts sekretāra piedāvātā redakcija paredz jau ne tikai atsevišķos gadījumos, ne tikai vienreizēji, bet arī pastāvīgu, praktiski neierobežotu braukāšanu. Es domāju, ja mēs šādā veidā šo jautājumu gribam kārtot par šo neierobežoto piekļūšanu, tad tādā gadījumā vajadzētu to rakstīt iekšā zemesgrāmatās kā kaut kādus apgrūtinājumus uz šo zemes gabalu, bet likumā mums šeit nevajadzētu ierakstīt to, ka tas šādā veidā notiek un ka tik neierobežotas tiesības ir šiem "Latvijas dzelzceļa" vai kaut kāda dzelzceļa infrastruktūras uzturētāja pārstāvjiem attiecībā pret zemes īpašniekiem. Es lūdzu balsojumu. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Pēteris Elferts, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

P.Elferts

(Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šeit arī ir daudz precīzāk izteikta šī redakcijā valsts sekretāra priekšlikumā, jo otrā lasījuma redakcijā, teiksim, vienreizējais nav definēts. Vienreizējs var būt vienreiz dienā vai reizi mēnesī, vai reizi gadā, un šajā priekšlikumā ir tas izņemts ārā, kā arī ir izņemts ārā specializētais autotransports, bet ir tā vietā specializēts transports. Tātad lai veiktu šo nepieciešamību piekļūt pie infrastruktūras, un izlasiet arī pēdējo teikumu — dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja pienākums, izmantojot tiesības piekļūt pie dzelzceļa infrastruktūras objektiem, ir to darīt pēc iespējas saudzīgi, nebojāt sējumu, neizcērtot kokus. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Ābeles kungs.

J.Ābele

(LC). Nu, šeit likumā jau ir pateikts, ka zemes lietotājs nedrīkst liegt, un arī līdz ar to viņš nosaka, ko nedrīkst darīt tas, kas piekļūst dzelzceļam. Es aicinu šo diskusijā radušos strīdu izšķirt balsojot.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Satiksmes ministrijas valsts sekretāra priekšlikumu ar nr.25. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 2, atturas — 13. Pieņemts.

J.Ābele

. 26.priekšlikums, deputāts Kazāks ierosina papildināt 19.pantu ar jaunu 3., 4., 5., 6. un tā tālāk daļu. Atbildīgā komisija, izskatot doto ierosinājumu, to nolēma neatbalstīt, jo, izlasot arī šos priekšlikuma punktus, rodas neskaidrība, nav saprotams, kam tad būtu jāsniedz šī medicīniskā palīdzība — dzelzceļa darbiniekiem vai jebkurai fiziskai personai, kas atrodas stacijas ceļā.

Sēdes vadītājs

. Atklājam debates. Runās Jānis Kazāks par savu priekšlikumu, frakcija "Latvijai".

J.Kazāks

(TKL). Dārgie kolēģi! Es domāju, ka te ir pavisam skaidri pateikts un skaidri saprotams, ka katrā stacijā ir obligāti jābūt šim tā saucamajam medpunktam, un praktiski jau tāda prakse arī notiek visā pasaulē, kad katrā stacijā ir šie medpunkti. Vai tie ir labāk vai sliktāk apgādāti, tā ir medaļas otra puse, bet katrā gadījumā tiem ir jābūt. Un, nostrādājot savu zināmo laiku stacijā, es varu pateikt jums skaidri un gaiši, ka bija tādi momenti, kad šādi gan aptiekas kioski, gan šie medpunkti tika slēgti, un mēs savukārt nevaram sniegt palīdzību ne tikai pasažieriem, bet tas arī būtu viens no servisa priekšnoteikumiem, tā ka es lūdzu atbalstīt šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs

. Pēteris Elferts, parlamentārais sekretārs Satiksmes ministrijā.

P.Elferts

(Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Deputāta Kazāka priekšlikums nebūtu atbalstāms vairāku iemeslu dēļ. Vispirms lasiet priekšlikumā... 3. daļā ir atsauce uz tautas labklājības ministru. Tātad lasot tālāk, ir no 4. daļas — pasažieru vagoni jāiekārto pēc to tipiem un saskaņā ar Satiksmes ministrijas apstiprinātiem noteikumiem, kas ir... Un tad nu 5. daļa attiecas uz sanitāro kārtību, ko jāpiemēro satiksmes ministram, ko arī... tas ir saziņā atkal ar tautas labklājības ministru.

Arī tālāk šie priekšlikumi faktiski ir jau noteikti Ugunsdrošības noteikumos, kā arī būvnoteikumos. Un šie priekšlikumi pēc būtības ir pārrakstīti no Latvijas laika Dzelzceļa likuma vārds vārdā, un tāpēc daudzās vietās gan šajā priekšlikumā ir atsauces uz tautas labklājības ministru, bet arī citos priekšlikumos ir pat atsauce uz "Valdības Vēstnesi". Paldies par uzmanību! Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Ābeles kungs.

J.Ābele

(LC) . Es komisijas vārdā gribētu piebilst. Ja jau mēs katrā mazā stacijā, kur varbūt vienreiz dienā iet vilciens, ierīkosim medpunktu, tad es domāju, ka mums arī medicīnisko darbinieku pietrūks, un nez vai viņiem varēs samaksāt algas. Tas ir viens. Otrs. Drīzāk es saprastu, ka šeit katrā mazā stacijā vajadzētu būt sakaru līdzeklim, telefonam, lai varētu šo palīdzību izsaukt, ja vien ir vajadzība. Tas būtu daudz loģiskāk. Komisijas vārdā es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputāta Kazāka priekšlikumu — papildināt 19. pantu ar jaunu 3., 4., 5., 6., 7. un 8. daļu jums iesniegtajā redakcijā. Priekšlikumu teksts ir redzams jums iesniegtajos dokumentos. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 14, atturas — 28. Nav pieņemts.

J.Ābele.

Tālāk. 27. — Juridiskā biroja priekšlikums, ko atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Ābele.

28. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina mainīt 20. panta 6. daļas redakciju, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Ābele.

29. — deputāta Kazāka ierosinājums — papildināt 23. pantu ar jaunu 3., 4., 5. daļu, ko atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Jānis Kazāks vēlas runāt par savu priekšlikumu.

J.Kazāks

(TKL). Dārgie kolēģi! Var jau teikt, ka tas ir pārrakstīts no vecā vai no jaunā. Kāda starpība. Manuprāt, šeit ir galvenais tas, kādu labumu tas nes mūsu tautai un mūsu tautsaimniecībai.Un tāpat, manuprāt, uz šodienu šis jaunais Dzelzceļa likums, tas jau strādā praktiski tikai uz vienu tēmu, tas strādā uz smagsvara jeb uz kravu pārvadājumiem. Praktiski ir aizmirsti tā saucamie pasažieru pārvadājumi. Tāpēc arī tik cītīgi tiek varbūt tie jautājumi, kurus es piedāvāju par pasažieriem, izbalsoti ārā. Kuri, dabiski, uz šodienu nav rentabli, lai tos pieslēgtu klāt pie šiem smagsvara pārvadājumiem.

Tāpēc es lūdzu varbūt tomēr padomāt un pasekot līdzi arī tiem iedzīvotājiem, Latvijas iedzīvotājiem, kuri tomēr izmanto šo dzelzceļa pārvadājuma veidu kā pasažieru pārvadājuma veidu. Un te mēs varam paskatīties, kādā veidā tas vispār notiek mums. Ja no Vidzemes jūrmalas pienāk Rīgas stacijā viens vilciens, tad nākošais vilciens... pasažieru vilciens uz Rīgas jūrmalu pretējā virzienā jau sen ir aizgājis. Cilvēkiem jāstāv uz perona un jāgaida vismaz minūtes 40. Saprotiet, ka tā nav normāla attieksme, tā nav normāla sabalansētība savā starpā. Tātad pašlaik tiek vesta tāda politika it kā pret pasažieri kā tādu. Manuprāt, tas nav pieņemams, un tāpēc es lūdzu tomēr atbalstīt arī tos variantus, kur ir pieminēti arī pasažieri.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Elferts, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

P.Elferts

(Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Es tomēr aicinātu noraidīt šo priekšlikumu, jo šis likums nereglamentē bagāžas un preču pārvadāšanu, bet vairāk pārvaldi un administrāciju, un arī 4. un 5. apakšpunktā ir atsauce uz dzelzceļu kā tādu. Un pēc šā likuma dzelzceļš ir transporta sistēma. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Ābeles kungs.

J.Ābele

(LC). Komisijas vārdā gribētu teikt, ka šī likumprojekta uzdevumi ir ļoti skaidri noteikti šī likumprojekta 2. pantā. Likuma uzdevums. Kur ir teikts, ka šis likumprojekts reglamentē dzelzceļa darbības un satiksmes drošības principus, kā arī dzelzceļa pārvaldi, tātad dzelzceļa pārvaldes kārtību. Es aicinātu neatbalstīt doto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputāta Kazāka priekšlikumu — papildināt 23. pantu — pārvadātāja darbības principi — ar 3., 4., 5. daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi! Mēs zaudējam spēkus... Nav vairs spēka nospiest dažas pogas. Lūdzu, saņemieties!

Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu, un balsojam 29. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 17, atturas — 33. Priekšlikumi nav pieņemti.

J.Ābele.

30. priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ierosina paplašināt panta saturu. Atbildīgā komisija doto priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Pieņemts.

J.Ābele.

31. priekšlikums, kur deputāts Kazāks ierosina 4. nodaļu pārnest vai pārvērst kā 7. nodaļu. Atbildīgā komisija doto priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt par savu priekšlikumu deputāts Jānis Kazāks, frakcija "Latvijai".

J.Kazāks

(TKL). Dārgie kolēģi! Es domāju, ka es ilgi vairs jūs neapgrūtināšu ar savām runām, bet katrā gadījumā šis atbalsojas ar to, ko jau es tikko teicu. Praktiski šajā likumā ir aizmirsta tāda lieta kā šie pasažieru pārvadājumi. Un tāpēc mans piedāvājums ir šajā vietā likt iekšā nodaļu un šo nodaļu nosaukt "Par pasažieru un bagāžas pārvadāšanu". Kas arī sekos 32. priekšlikumā. Tāpēc es lūdzu varbūt tomēr atbalstīt šos priekšlikumus!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Pēteris Elferts, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

P.Elferts

(Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu, kā arī nākamo, jo tie ir neapšaubāmi savstarpēji saistīti, jo, kā es jau iepriekš minēju, te ir atsauces uz neeksistējošiem ministriem, kā tautas labklājības ministrs, arī atsauce uz "Valdības Vēstnesi", un, piemēram, 26. pantā Kazāka kunga priekšlikums — par pasažieru un bagāžas pārvadāšanu atbild valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš" vai uz tās bāzes dibinātie dzelzceļa uzņēmumi. Šāds priekšlikums nozīmētu, ka neviens, teiksim, cits uzņēmums nevarētu strādāt šajā nozarē. Kā arī 26. panta 4. apakšpunktā — pasažieru vilciena sarakstiem jābūt sastādītiem pasažieriem izdevīgākajos laikos. Un arī pēc šiem priekšlikumiem, kā jūs redzat 31. lappusē, tur ir 36. pants, un turpinājums ir 39. pantam... tālāk ir atsauce uz 38. panta 1. daļu, kuras nav. Es aicinu noraidīt šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs.

Jānis Kazāks — otro reizi.

J.Kazāks

(TKL). Katrā gadījumā mēs par šiem jautājumiem jau runājām pagājušoreiz komisijā, un, manuprāt, komisijas darbs bija izlabot tās kļūdas, kuras tā ieviesusi. Ja tā līdz šim brīdim to nav izdarījusi, es domāju, ka tur nevajadzētu tad pieminēt to, ka tur es esmu kaut kādas kļūdas pielaidis šajā lietā.

Manuprāt, tas ir normāli, un es jau pieskāros vienreiz šiem pasažieru sarakstiem, tiem ir jābūt saskaņotiem, un nedrīkst būt tā, ka tie tiek sastādīti, galīgi ignorējot pasažieru intereses. Tātad es prasu balsot.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Ābeles kungs.

J.Ābele

(LC). Tātad pašreiz mēs balsojam par 31. priekšlikumu par 4. nodaļas pārvēršanu par 7. nodaļu. Es komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo Kazāka priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu balsot un lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 18, atturas — 29. Nav pieņemts.

J.Ābele.

32. priekšlikums. Šeit deputāts Kazāks ierosina veidot jaunu 4., 5., 6. nodaļu. 4. nodaļa būtu pasažieru un bagāžas pārvadāšana, 5. nodaļa — preču pārvadāšana un 6. nodaļa — dzelzceļa atbildība. Bet, tā kā šī likuma saturs ir ļoti labi formulēts šī likuma 2. pantā, tad minētie Kazāka priekšlikumi prasās vai nu pēc atsevišķa likuma, vai arī kaut kā citādi izveidot. Bet šinī likumā tie nestrādā.

Un es vēl gribu pasvītrot, ja mēs pieņemam šos priekšlikumus, tad šeit jau, kā norādīja parlamentārais sekretārs Pēteris Elferts, ir vesela rinda neprecizitāšu, kas ir neuzmanīgi pārrakstīts no Latvija laikā esošā Dzelzceļa likuma. Es aicinu minēto priekšlikumu neatbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Debates turpināsim par šo priekšlikumu pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma divi paziņojumi. Viens — Kristiānai Lībanei. Lūdzu!

K.Lībane

(LC). "Latvijas ceļš" — lūdzu uz frakciju tagad.

Sēdes vadītājs.

Aristidam Lambergam — par komisijas sēdi.

A.Lambergs

(LNRP, LZP). Lūdzu Saimnieciskās komisijas locekļus uz īsu sēdi 104. istabā, kur mēs parasti tiekamies. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30. Pēc pārtraukuma pirmais debatēs runās deputāts Kazāks — priekšlikuma autors. Paldies!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukums beidzies. Turpinām apspriest likumprojektu. 32.priekšlikumu. Deputāta Kazāka priekšlikumu. Viņš ir pieteicies debatēs par savu priekšlikumu. Jānis Kazāks, frakcija "Latvijai".

J.Kazāks

(TKL). Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Katrā gadījumā es vēlējos vēl mazliet pārspriest jautājumu par savu 32.priekšlikumu, jo, ja jūs esat šodien skatījušies, lasījuši "Dienas Biznesu", tad jūs redzat, ka tur ir pieminēti tādi skaitļi: "Uzņēmums plāno... (runa ir par "Latvijas dzelzceļu"). Uzņēmums plāno dotēt tikai iekšzemes pasažieru pārvadājumus, tas ir, 15 miljoni latu, nevis starptautiskos pārvadājumus — 3 miljoni latu". Tātad skaidri un gaiši ir redzams, ka šie pasažieru pārvadājumi ļoti dārgi izmaksā uz šodienu valsts akciju sabiedrībai "Latvijas dzelzceļš". Tajā pašā laikā, ja mēs paskatāmies valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" perspektīvo plānu, tad mēs redzam, ka viena sešvagonu DR—1 dīzeļvilciena viena stunda maksā 23,98 lati. Tajā pašā laikā viena šī automotrise izmaksā tikai 3,98 lati. Tātad ir skaidrs, kādā veidā un kur slēpjas visa šī ekonomija. Un ja viena automotrise stundā maksā nepilnus četrus latus, un tajā pašā laikā, ja mēs atceramies Vaiņodes vilcienus, tur tika nozīmēta lokomotīve, kas maksā stundā 50 latus, tad vispār par kādu ekonomiju te varēja būt runa? Tāpēc mans lūgums jums ir tomēr pievērst ļoti lielu uzmanību šai faktiskās akciju sabiedrības darbībai un atbalstīt manu priekšlikumu, ka tomēr likumā vajag ietvert nodaļu par pasažieru pārvadājumiem, lai neiznāk tā, ka šie pasažieru pārvadājumi paliks praktiski pašvaldībām, un, kā jūs zināt, pašvaldībām šogad ir ļoti plāni maciņi, un viņi nebūs spējīgi šos pārvadājumus dotēt. Lūdzu vēl vienu reizi — pārdomājiet un atbalstiet manu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Elferts, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

P.Elferts

(Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šis viens priekšlikums sākas 28.lapaspusē un beidzas 67.lapaspusē, tātad viens priekšlikums uz 40 lapaspusēm. Es atkārtoju — te ir atsauce uz "Valdības Vēstnesi", kura nav, pēc Kazāka kunga priekšlikuma 26.panta pirmās daļas. Ja mēs izlasām, te ir rakstīts — par pasažieru un bagāžas pārvadāšanu atbild valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš" vai uz tās bāzes dibinātie dzelzceļa uzņēmumi. Šis likums nosaka pamatprincipus, ka mūsu dzelzceļa infrastruktūra, respektīvi, tīkls, ir pieejams konkurencei. Bet pēc Kazāka kunga priekšlikuma ir viena vienīga valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš" un viņas meitas uzņēmums, kas varēs braukāt pa mūsu infrastruktūru. Tas jau šobrīd nenotiek, un turpmāk būs konkurence. Tātad arī pasažieriem būs labāk, ka būs vairāk pārvadātāju, kas varēs konkurēt.

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo ir atsauce uz daudzām normām, kuras neeksistē, kā arī uz pantiem, kuri neeksistē, jo mēs lasām 39.pantu. Tur ir atsauce uz 38.pantu, kura vispār nav. Es aicinu noraidīt!

Sēdes vadītājs.

Jānis Kazāks — otro reizi.

J.Kazāks

(TKL). Dārgie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu tam, ka tur ir izlaists 38.pants. Bet katrā gadījumā — kur tad bija darba komisija, kas nesakārtoja lietas būtību kārtībā? Manuprāt, tas ir speciāli darīts tā, lai šeit būtu tādas vienkārši ļoti brutālas kļūdas pielaistas. Tas katrā gadījumā bija šai darba komisijai jāizstrādā. Un, ja mēs skatāmies 26.pantu, tad lasām visi droši: "Par pasažieru un bagāžas pārvadāšanu atbild valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš" vai uz tās bāzes dibinātie dzelzceļa uzņēmumi." Lūdzu, dibinieties, cik jūs gribat! Nekādas problēmas nav. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Elferts — otro reizi.

P.Elferts

(Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Tomēr šis priekšlikums attiecas uz pārvadājumiem. Tad, kad būs pārvadājumu likums, tad jūs varēsit iesniegt jūsu priekšlikumus. Bet, cienījamais deputāt Kazāk! Jūs nepiedalījāties debatēs pirmajā lasījumā un laikus neiesniedzāt nevienu priekšlikumu otrajā lasījumā, un tagad ir viens priekšlikums, tas ir apjomīgs — ar 40 lapaspusēm, kas ir pārrakstīts pat pavirši pēc 1927.gada Dzelzceļa likuma. Es aicinu noraidīt!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Padomes kalpi! Tautas kalpi! Mēs esam tranzīta zeme, un tas nenozīmē tikai ostu. Ja ostas darbība uz vienu tonnu ir vērts 15 dolāru, tad kravas aizvešana 1000 kilometru uz iekšzemi ir vērts varbūt 60 vai 70 reizes vairāk naudas. Atkarājās, vai to dara ar autokravu vai ar dzelzceļu. Bet lielāko daļu no labuma mūsu tautai nāktu no iekšzemes tranzīta ceļiem un šo tranzīta ceļu attīstības. Kārļa Ulmaņa laikā Latvijā attīstīja dzelzceļus, un visu Latviju un visas Latvijas robežas varēja apkalpot ar dzelzceļu, braucot no vienas puses vai no otras puses. Tas bija valsts stratēģiskais mērķis — savas robežas nodrošināt ar dzelzceļa transporta iespēju. Bet šodien mūsu Krištopana kungs ir nolēmis, ka dzelzceļu dzīs no Ventspils uz Maskavu un ka tas būs viss, kas Latvijai ir vajadzīgs kā infrastruktūrai, kā dzelzeļa pakalpojumi mūsu tautai. Tas it kā samazinās īslaicīgus izdevumus kravu pārvadāšanai uz Krieviju, paaugstinās šodienas īpašnieku peļņu īslaicīgi un atstās latviešu tautu ar nieku.

Saprotiet, ka tās ostas ir nevērtīgas, ja nevar paļauties uz to, ka no tām var izvest caur mūsu zemi. Un tai Ventspilij ir jādalās ostas peļņā ar visām latviešu pašvaldībām, tam dzelzceļam ir jādod labums Latvijas iedzīvotājiem, jo tā ir Latvijas zeme, caur kuru mēs braucam, arī tai šosejai ir jādod sava nodeva tautai. Mūsu tranzīta pozīcijai vajadzētu mums nodrošināt visspilgtāko un labāko transporta infrastruktūru. Tāda bija pat padomju laikā. Bet tagad, Latvijas brīvvalsts laikā, mēs izvāram likumus, lai pataisītu mūsu iekšzemi gandrīz neapdzīvojamu, būs šauri transporta koridori. Tas vilciens brauks garām tūtēdams, viņš to vietējo iedzīvotāju neaizvedīs, kur viņš grib. Mēs vienkārši no tautas atņemam apkalpojumu. Latvijas iekšzeme varētu kļūt par tuksnesi, lai Latvijas tauta izmirst. Šim dzelzceļa likumam vajadzētu būt tādam, ka tas nedrīkstētu notikt. Ka dzelzceļam ir jākalpo tautai, par to, ka drīkst caur mūsu zemi vest kravas uz Krieviju, ka mūsu tautai vajadzētu būt iespējai braukt ar to pašu vilcienu pa tām pašām sliedēm, ka tā ir vienkārši lēta nodeva, ja tā osta grib savu preci raidīt cauru mūsu zemei. Manuprāt, tāpat kā beidzamie divi lielie likumi, šitais likums ir jāsūta atpakaļ uz komisiju, lai aiziet un izprot pamatjēgu. Pamatjēga ir, ka tranzītzemei ir jābūt labai infrastruktūrai, kura kalpo viņas tautai, un ne kaut kāda sīka rēķināšana, kas atļauj kādam Ministru kabineta ierēdnim, un pagaidām Ministru kabinets ir tautai nelabvēlīgs, arī šī Saeima. Bet ka tādi Ministru kabineti var vienkārši tautai atņemt to, kas tai pienākas, jo mēs esam tā tranzīta infrastruktūras zeme. Paldies! Es jūs aicinu noraidīt šo likumu pilnībā!

Sēdes vadītājs.

Imants Liepa, frakcija "Latvijai".

I.Liepa

(TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es gribētu norādīt, ka attiecībā uz 32.priekšlikumu — Elferta kunga — iebildumu nav, kā tagad saka — adekvāti. Un daudzējādi tas attiecas arī uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas referenta šodienas uzstāšanos. Šo abu kungu sacītajā bieži dzirdam vārdus, ka tāds vai cits priekšlikums neatbilst šī likumprojekta mērķiem. Un ja tā apskatāmies, kas tad tas ir par likumprojektu. Stāv rakstīts, ka tas ir Dzelzceļa likums. Un atsaucas uz 2.pantu, kas sīkāk paskaidro, ko tad mēs saprotam ar Dzelzceļa likumu. Nu nolasīsim, kas tad tajā 2.pantā ir runāts. Likuma uzdevums: "Šis likums reglamentē dzelzceļa darbības un satiksmes drošības principus, kā arī dzelzceļa pārvaldes kārtību." Tālāk, lai nebūtu pārpratumu, šeit ir arī definēts, kas ir dzelzceļa jēdziens. To mēs visi varam izlasīt. Tā ir transporta sistēma, kura kā organiski tehnisks komplekss ietver dzelzceļa infrastruktūras ritošo sastāvu, tā funkcionēšanu, personas, kas veic dzelzceļa pārvadājumus un tā tālāk, un tā tālāk. Nu tad, cienījamie kungi, pasakiet, lūdzu, kā tad saprast, kur šeit ir runa, un konkrēti 32.priekšlikumā, kur apspriežam, kur ir tieši runa par pārvadājumiem, par ritošo sastāvu, par infrastruktūru un tā tālāk, un tā tālāk. Kā jūs saskatāt šeit neatbilstību šī likumprojekta uzdevumiem un mērķiem? Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Ābeles kungs.

J.Ābele

(LC). Noklausoties šīs te kaismīgās debates, sevišķi gribētu piebilst Valdmaņa kunga norādījumam, mēs jau tieši gribam izstrādāt, lai šis Dzelzceļa likums palīdz kalpot Latvijas tautai. Un ja mēs to novilcināsim, tad tas mazāk arī kalpos. Bet, piebilstot cienījamajam Liepas kungam, es gribētu piebilst, ka mums ir likumprojekts trešajā lasījumā. Un šie te konceptuālie iebildumi, kuri šeit ir iesniegti uz gandrīz 30 lappusēm vai pat vairāk lappusēm, maina šā likuma būtību. Tāpēc likumprojekta priekšlikumus vajadzēja iesniegt otrajam lasījumam. Tad cienījamais priekšlikumu iesniedzējs nezin kāpēc bija tos aizmirsis iesniegt. Es aicinu jūs komisijas vārdā noraidīt minētos priekšlikums. Ja mēs tos nenoraidām, tad tajos ir iekšā vesela rinda kļūdu, ar kuriem mēs vienkārši likumu sabojāsim. Tāpēc arī komisija var priekšlikumus tikai noraidīt, cienījamais Kazāka kungs! Vai nu tos atbalstīt. Bet tos izlabot nu nekādā veidā nevar. Tas būtu jādara jums pašam. Paldies par uzmanību! Es aicinu balsot pret.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Jāņa Kazāka priekšlikumu nr. 32. "Veidot jaunu nodaļu..." un tālāk kā tekstā. Priekšlikumu jēga ir izklāstīta uz dokumenta turpmākajām lappusēm. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 14, atturas — 23. Nav pieņemts. Nākamais priekšlikums ir izskatāmā 69.lappusē.

J.Ābele.

68., es atvainojos, 27.pants sākas 68.lappusē, un 69.lappusē ir 33.priekšlikums, ko ierosinājis deputāts Dinēvičs, — mainīt 30.panta otrās daļas redakciju. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele.

34.priekšlikums. Deputāta Dinēviča ierosināts — papildināt 33.pantu ar jaunu trešo un ceturto daļu. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele.

35. ir deputāta Dinēviča priekšlikums. Arī nav atbalstīts atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo 35. deputāta Dinēviča priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele.

36. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Ābele.

37. ir deputāta Dinēviča ierosinājums — mainīt 33.panta piekto un septīto daļu. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele.

38.priekšlikums. Satiksmes ministrijas valsts sekretārs U.Pētersons ierosina izteikt 37.panta otro daļu šādā redakcijā. Tātad daļēji ir atbalstīts un ietverts 40.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 38., 39. un 40.priekšlikumu, kuru ir atbalstījusi komisija? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele.

41.priekšlikums. Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Pētersona kungs ierosina izslēgt 37.panta ceturto daļu. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt svītrot 37.panta ceturto daļu. Pieņemts.

J.Ābele.

42.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izslēgt 41.panta otro daļu. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot 41.panta otro daļu. Pieņemts.

J.Ābele.

43. priekšlikums Satiksmes ministrijas valsts sekretārs ierosina mainīt 41.panta trešās daļas redakciju. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Par šo priekšlikumu vēlas runāt deputāts Jānis Kazāks.

J.Kazāks

(TKL). Dārgie kolēģi! Lai arī kādā veidā jūs izbalsojāt manus priekšlikumus, toties nedrīkstam mest ēnu arī uz valsts sekretāra Ulda Pētersona dotajā momentā izteikto priekšlikumu. Jūs saprotiet, ka visā pasaulē uz dzelzceļiem notiek avārijas, un šīs avārijas nav tik vieglas, kādas ir autoavārijas. Uz dzelzceļa tās ir daudz, daudz smagākas, tāpēc arī valsts sekretārs Uldis Pētersons, kurš ir pieredzējis šajā lietā, ir šo 3.punktu pasvītrojis. Un kas te ir rakstīts? "Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam un pārvadātājam nekavējoties jāuzsāk..." Nekavējoties galvenais. Tā ka es lūdzu atbalstīt tomēr, jo šis jautājums avārijas seku likvidēšana — tomēr ir jāuzsāk nekavējoties. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Elferts, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

P.Elferts

(Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Paldies Kazāka kungam par atzinumu, bet es gribu pievērst jūsu uzmanību 44.priekšlikumam, kur faktiski ir Satiksmes ministrijas priekšlikums ietverts 44.priekšlikumā, tāpēc arī 43. priekšlikums nav atbalstīts. Faktiski es to noņemu.

Sēdes vadītājs.

Tātad, Elferta kungs, Satiksmes ministrija noņem šo priekšlikumu? Paldies! Ejam tālāk!

J.Ābele

(LC). Paldies! 44. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina mainīt 41.panta trešās daļas redakciju. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele.

45.priekšlikums. Satiksmes ministrijas valsts sekretāra U.Pētersona ieteikums. Daļēji tas ir atbalstīts komisijā un ietverts 46.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 45. un 46.priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele.

47.priekšlikums. Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra ieteikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Valsts sekretāra Pētersona kunga priekšlikums. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu par šo priekšlikumu. Pieņemts.

J.Ābele.

48.priekšlikums. Arī Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Pētersona ierosinājums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Ābele.

49.priekšlikums. Par to, ka minētais likums stājas spēkā 1998.gada 1.novembrī.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele.

Pirms mēs balsojam par likuma pieņemšanu galīgajā lasījumā, es gribu nolasīt tos likuma tiesību aktus, kuri ir jāpieņem līdz šā likuma stāšanās spēkā brīdim. Tāpēc arī ir šis 1998.gada 1.novembris. Pirmkārt, ir jāpieņem dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi...

Sēdes vadītājs.

Paldies, Ābeles kungs! Noteikumi, tie nav Saeimas kompetencē. Paldies! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Dzelzceļa likuma pieņemšanu. Balsojam, godātie kolēģi, par likuma pieņemšanu kopumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 7, atturas — 4. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likums" . Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Jānis Ābele.

J.Ābele

(LC). Augsti godātais priekšsēdētāj! Augsti godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 3978. Likumprojekts "Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likums". Skatām minēto likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā. 1.priekšlikums 2.lappusē. Juridiskais birojs ierosina mainīt 2.panta nosaukumu. Priekšlikums atbalstīts atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Ābele.

2.priekšlikums. Arī Juridiskais birojs. Arī atbalstīts atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele.

3.priekšlikums. Arī Juridiskais birojs. Arī atbalstīts attiecīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 3.panta nosaukumam "Likuma darbība" un tā sadaļām. Pieņemts.

J.Ābele.

4.priekšlikums 7.lappusē. Juridiskais birojs ierosina mainīt 5.pantā vārdus. Atbildīgajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele.

5.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina aizstāt 6.pantā atsevišķus vārdus. Atbildīgajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ābele.

6.priekšlikums. Arī Juridiskais birojs ierosina papildināt 9.pantā pirmajā daļā dažus vārdus. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

J.Ābele.

7.priekšlikums. Deputāts Emsis ierosina izteikt 11.panta pirmo daļu citā redakcijā. Komisijā ir atbalstīts, bet šeit iebilda literatūras un valodas speciālisti, kas aicina atstāt šā panta redakciju tādu, kāda tā ir pieņemta otrajā lasījumā. Tātad šeit ir "ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti".

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, lai nebūtu domstarpību, tātad es jautāju: vai deputāti piekrīt likumprojekta 11.panta "Riska analīze" pirmajai daļai "Ministru kabinets nosaka ķīmisko vielu un ķīmisko produktu radītā riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumus un norāda, uz kurām vielām, kuriem produktiem šī kārtība un šie pasākumi attiecas." Vai tādā redakcijā varam akceptēt? Paldies! Pieņemts.

J.Ābele.

Paldies! Ejam tālāk. 8. priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina 13.pantā aizstāt atsevišķus vārdus. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta šo komisijas viedokli. Pieņemts.

J.Ābele.

9.priekšlikums. Juridiskais birojs izsaka priekšlikumu, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele.

10. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt šim komisijas atzinumam par Juridiskā biroja priekšlikumu nr. 10. Pieņemts.

J.Ābele.

Tie ir arī visi priekšlikumi. Es aicinu komisijas vārdā nobalsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 3. Likums ir pieņemts.

J.Ābele.

Paldies, kolēģi, par darbu, ko jūs ieguldījāt, apskatot Dzelzceļa likumu un Ķīmisko vielu likumu.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā" . Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā ... "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā". Lūdzu, kas ir no Juridiskās komisijas ziņotājs? Nav.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" . Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments nr. 3810 — "Grozījums likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā", iesniegusi valdība. Šajā dokumentā divi nelieli grozījumi par personām, kas ceļošanā izmanto Eiropas komisijas pasi vai Eiropas Savienības dalībvalstu diplomātiskās un dienesta pases. Juridiskā komisija lūdz arī pieņemt steidzamību šim projektam.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vispirms izlemsim jautājumu par steidzamību. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — 4. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

M.Grīnblats.

Juridiskā komisija aicina pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, tik vienkāršas lietas nevaram sadūšoties izlemt. Vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu. Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 1, atturas — 1. Pieņemts. Lūdzu, Grīnblata kungs, kādi priekšlikumi par priekšlikumiem uz otro lasījumu, kad skatīsim otrajā lasījumā?

M.Grīnblats.

Ja nevienam Saeimas deputātam nav iebildumu, es aicinātu pieņemt otrajā lasījumā tūlīt.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Godātie kolēģi, ja ir iebildumi, tad noteiksim priekšlikumu iesniegšanas laiku. Kādi ir priekšlikumi, Grīnblata kungs?

M.Grīnblats.

Priekšlikumu iesniegšanas laiks ir 6.aprīlis.

Sēdes vadītājs.

6.aprīlis. Pieņemts. Paldies! Un skatīsim kad?

M.Grīnblats.

Tātad 23.aprīlis.

Sēdes vadītājs.

23.aprīlī. Varam vienoties. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai"" , pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Tā kā šeit ir konceptuāls balsojums, tad es pavisam īsi tikai pateikšu, ka šie grozījumi bija nepieciešami, lai ieviestu zināmu skaidrību dažās sfērās. Pirmkārt, kas skar ārvalstu pilsoņu tiesības iegādāties šaujamieročus mūsu valstī. Otrkārt, to, kas skar apbalvošanu ar šaujamieročiem, ko apbalvot un kas apbalvo. Nu un treškārt vēl dažas papildu rīcības, kas ir saistītas ar atļauju izsniegšanu lietot šaujamieročus, tātad psihiskās veselības stāvokli un citas lietas. Aizsardzības un iekšlietu komisija konceptuāli izskatīja šo projektu un ir atzinusi par iespējamu to pieņemt pirmajā lasījumā. Tā ka es aicinu deputātus darīt to pašu!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts. Dobeļa kungs, kādi priekšlikumi par otrā lasījuma termiņiem?

J.Dobelis.

Divas nedēļas, tas būtu 15.aprīlis.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu par minēto termiņu? Nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Par apdrošināšanas sabiedrībām un to uzraudzību" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Valdis Nagobads.

V.Nagobads

(DPS). Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Strādājam ar izskatāmo dokumentu nr.3955 — likumprojekts "Par apdrošināšanas sabiedrībām un to uzraudzību", kuru otrajam lasījumam sagatavoja Budžeta un finansu komisija savā 11.marta sēdē. 11.martā Budžeta komisijas sēdē piedalījās speciālisti, juristi no Finansu ministrijas, no Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas, kā arī no Apdrošinātāju asociācijas, kas izvērtēja daudzos iesniegtos priekšlikumus un praktiski gandrīz visos tajos atrada vienprātību. Varbūt atsevišķas detaļas atstājot vēl likumprojekta izskatīšanai trešajā lasījumā. Un tā par iesniegtiem priekšlikumiem.

1.priekšlikumā vispirms vispārīga rakstura piezīme, Juridiskā komisija ierosina — aizstāt Apdrošināšanas uzraudzības komiteju terminu ar Apdrošināšanas uzraudzības inspekciju. Budžeta komisija to ņēma vērā un iestrādāja savā priekšlikumā, un tālāk likumā tiek lietots termins "Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcija".

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu par atbildīgās komisijas atzinumu par 1.un 2.priekšlikumu? Nav iebildumu. Paldies! Pieņemts.

V.Nagobads.

3. ir deputāta Dinēviča priekšlikums par likumprojekta nosaukuma maiņu, ko arī komisija ir pieņēmusi, akceptējusi, mainot šā likuma nosaukumu "Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums".

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads.

Pirmā nodaļa, 1.pants ir finansu ministra Zīles kunga priekšlikums par 1.panta 2.punkta redakciju, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Nagobads.

Nākamais priekšlikums ir 6.pantā, Juridiskā biroja priekšlikums, kur ir precizēta redakcija, arī Budžeta komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

V.Nagobads.

7.pantā, 6.priekšlikums, Juridiskā biroja, arī redakcionāla rakstura, un tas likumā turpmāk tiek ievērots, aizstāts termins "normatīvie akti" ar terminu "likums" dažādos locījumos, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputātiem nav iebildumu par šo atzinumu. Paldies! Pieņemts.

V.Nagobads.

7. ir Juridiskā biroja priekšlikums par 7.panta otrās daļas 3.punktu, kā jau es minēju — normatīvie akti un likums, ko Budžeta komisija ir iestrādājusi savā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par iesniegtajiem 7., 8. un 9.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

V.Nagobads.

10. ir Juridiskā biroja priekšlikums par 7.panta trešās daļas izslēgšanu, ko komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem par komisijas atzinumu iebildumu nav. Paldies! 7.panta trešā daļa netiek svītrota.

V.Nagobads.

12.pants, 11. ir deputāta Dinēviča priekšlikums, ko komisija ir iestrādājusi savā 12.priekšlikumā, tātad daļēji tas ir ņemts vērā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti komisijas atzinumam par 11.un 12.priekšlikumu piekrīt. Paldies! Pieņemts.

V.Nagobads.

Līdzīgi pie 12.panta deputāta Dinēviča priekšlikums ir iestrādāts arī Budžeta un finansu komisijas priekšlikumā ar nr.14.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta komisijas atzinumu par 13.un 14.priekšlikumu. Paldies! Pieņemts.

V.Nagobads.

Līdzīgi par 12.panta teksta papildināšanu, ko ierosinājis Saeimas Juridiskai birojs, tas ir 15.priekšlikums, Budžeta komisija to ir ņēmusi vērā un iestrādājusi savā 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē komisijas atzinumu par 15.un 16.priekšlikumu. Pieņemts.

V.Nagobads.

17.priekšlikums, 8.lappusē finansu ministra Zīles kunga 13.panta otrās daļas redakcija, ko Budžeta komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē komisijas atzinumu. Pieņemts.

V.Nagobads.

18. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko arī komisija ir atbalstījusi par 15.panta otrās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies! Pieņemts.

V.Nagobads

. 16.pants, 19.priekšlikums, Saeimas Juridiskā biroja, par 16.panta 3.un 4.punkta redakciju, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt Saeimas atbildīgās komisijas atzinumam par 19.priekšlikumu. Pieņemts.

V.Nagobads

. 17.pants, 20.priekšlikums, Juridiskā biroja 17.panta pirmās daļas redakcionālas izmaiņas, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs

. Deputāti arī akceptē. Pieņemts.

V.Nagobads

. 18.pants, 21.priekšlikums, Juridiskā biroja 18.panta otrās daļas redakcija tiek mainīta, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs

. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Nagobads

. 22.priekšlikums, 19.pantam, finansu ministra Zīles priekšlikums par 19.panta ceturtās daļas papildinājumu, tātad komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs

. Deputāti arī piekrīt papildināt 19.pantu ar ceturto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

V.Nagobads

. Likumprojekta 20.pants, finansu ministra Zīles kunga priekšlikums par 23., par 20.panta pirmās daļas redakcijas nelielām izmaiņām, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs

. Godātie kolēģi, vai jūs akceptējat atbildīgās komisijas atzinumu par likumprojekta 20.panta izmaiņām ar numuru 23., 24. un 25? Paldies! Pieņemts.

V.Nagobads

. 21.pants, finansu ministra Zīles priekšlikums par 21.panta redakcionālām izmaiņām, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt. Paldies! Pieņemts.

V.Nagobads

. 24.pants, 27. ir finansu ministra Zīles priekšlikums par 24.panta 2.punkta redakciju, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt 24.panta 2.punkta redakcijai. Paldies! Pieņemts.

V.Nagobads

. 29.pants, 28. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, ko komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt 29.panta pirmās daļas redakcijai. Pieņemts.

V.Nagobads

. 29.priekšlikums pie 32.panta, kas ir ņemts vērā, Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par garantiju fonda minimālā lieluma izteikšanu latos, nevis ekijos.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 29., 30. un 32.priekšlikumu. Tātad jāizskata ir... Atvainojiet, par 29., 30. 31.mums jāskata atsevišķi, tas ir priekšlikums — svītrot 32.panta otro daļu.

V.Nagobads

. Tātad 31. ir deputāta Dinēviča priekšlikums — svītrot 32.panta otro daļu. Daļēji šī panta redakcija ir izmainīta, tātad pilnībā tas Dinēviča kunga priekšlikums nav, bet tas ir iestrādāts Budžeta un finansu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam — saglabāt 32.panta otro daļu un izteikt to tādā redakcijā, kā tas ir komisijā akceptēts? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

V.Nagobads

. 33.pants, 33. ir finansu ministra Zīles kunga redakcionāla rakstura priekšlikums, ko komisija ir ņēmusi vērā un atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Nagobads

. 38.pants, 34. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kur aizstāts procentuāls skaitlis 20 ar skaitli 10, un komisija lūdz to atbalstīt arī Saeimā.

Sēdes vadītājs

. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu par šo priekšlikumu. Pieņemts.

V.Nagobads

. 35.priekšlikums pie 40.panta redakcijas, ko ierosina Saeimas Juridiskais birojs par šī 40.panta pirmās daļas redakciju, komisija to noraidīja, neatbalstīja.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Paldies! Pieņemts.

V.Nagobads

. 36. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — svītrot 40.panta pirmo daļu, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 40.panta pirmo daļu. Pieņemts.

V.Nagobads

. Līdzīgi arī komisija neatbalstīja Saeimas Juridiskā biroja 37.priekšlikumu par 40.panta otrās daļas papildināšanu ar atsevišķiem vārdiem.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 37.priekšlikumu. Paldies! Pieņemts.

V.Nagobads

. 38. priekšlikumā Budžeta un finansu komisija lūdz svītrot 40.panta otro daļu.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt svītrot 40.panta otro daļu. Pieņemts.

V.Nagobads

. 41.pants. Budžeta un finansu komisija lūdz tajā izdarīt redakcionālus labojumus.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads

. 40. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 41.panta papildināšanu ar jaunu trešo daļu jums piedāvātajā redakcijā, ko komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs

. Deputāti akceptē komisijas atzinumu. Pieņemts.

V.Nagobads

. Turpinājumā priekšlikumi likumprojekta 50.pantam jums 20.lappusē, 41. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 50.panta pirmās un otrās daļas redakciju, kuru komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt likumprojekta 49.panta, pēc jaunās numerācijas, pirmās un otrās daļas redakcijai. Pieņemts.

V.Nagobads

. 52.likumprojekta pants, 42. ir Budžeta un finansu komisijas priekšlikums par 52.panta precizētu redakciju, ko komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs

. Jaunajā redakcijā tas ir 51.pants. Deputāti šī panta redakcijai piekrīt? Pieņemts.

J.Nagobads.

55. pants. 43. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 55. panta redakcionālām izmaiņām, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta? Paldies! Pieņemts.

J.Nagobads.

44. ir finansu ministra Zīles kunga priekšlikums par 55. panta 2. daļas redakcionāliem papildinājumiem, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

J.Nagobads.

58. pants — finansu ministra Zīles kunga priekšlikums par 58. panta papildinājumiem jums piedāvātajā redakcijā. Komisijā tos atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē komisijas atzinumu par šo priekšlikumu? Pieņemts.

J.Nagobads.

Turpinājumā likumprojekta 66. pants. 24. lapaspuse. Saeimas Juridiskā biroja 46. priekšlikums par 66. panta 3. daļas redakcionāliem labojumiem, kurus komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta? Pieņemts.

J.Nagobads.

Likumprojekta 9. nodaļa — Apdrošinātāja likvidācija un bankrots. 25. lapaspuse. 47. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par izmaiņām virsrakstā, kuras komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti likumprojekta 9. nodaļas redakcijai piekrīt?.... Piedodiet, ne visai redakcijai, bet 9. nodaļas nosaukuma redakcijai. Paldies! Pieņemts.

J.Nagobads.

70. pants. 48. — finansu ministru Zīles kunga priekšlikums par 70. panta 1. daļas vārda "komiteja" aizvietošanu, par ko jau es iepriekš minēju. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Vai varam akceptēt visus komisijas atzinumus par likumprojekta 70. pantu? Tas ir 48., 49., 50., 51. Piekrīt? Paldies! Pieņemts.

J.Nagobads.

Likumprojekta 71. pants — 52. — finansu ministra Zīles kunga priekšlikums par papildinājumu 71. panta 3. daļā. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē komisijas atzinumu? Pieņemts.

J.Nagobads.

53. — finansu ministra Zīles priekšlikums par 9. nodaļas papildinājumu ar jaunu pantu jums piedāvātajā redakcijā, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti likumprojekta 74. panta pēc jaunās redakcijas saturam piekrīt? Pieņemts.

J.Nagobads.

75. pants. 54. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 75. panta 1. daļas 7. punkta papildināšanu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī akceptē? Paldies! Pieņemts.

J.Nagobads.

77. pants. Zīles kunga priekšlikums par 77. panta 3. daļas papildinājumu, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Paldies! Pieņemts.

J.Nagobads.

78. pants. Zīles kunga priekšlikums — svītrot 78. panta 1. daļas pēdējo teikumu, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 78. panta 1. daļas pēdējo teikumu. Pieņemts.

J.Nagobads.

Tāpat komisija atbalstīja 57. — Zīles kunga priekšlikumu — par 78. panta papildinājumu ar jaunu 3. daļu jums piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti likumprojekta 78. panta 3. daļas redakcijai piekrīt? Pieņemts.

J.Nagobads.

79. panta 2. daļā komisija atbalstīja Zīles kunga redakcionālas izmaiņas šajā 2. daļā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 79. panta 2. daļas redakcijai? Pieņemts.

J.Nagobads.

80. pants. 59. — Zīles kunga priekšlikums — papildināt 80. pantu ar 4. daļu jums piedāvātajā redakcijā, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 79. panta 4. daļas redakcijai? Pieņemts.

J.Nagobads.

85. pants. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt atsevišķus vārdus 85. pantā. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

J.Nagobads.

Līdzīgi Saeimas Juridiskā biroja 61. priekšlikums — likumprojekta 86. pantam redakcionālas izmaiņas, kuras komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Nagobads.

87. pants. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija iesaka to izteikt jaunā jums piedāvātā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 87. panta redakcijai? Pieņemts.

J.Nagobads.

63. — finansu ministra Zīles kunga priekšlikums — papildināt 10. nodaļu ar jaunu pantu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 90. panta redakcijai, ko akceptējusi komisija. Pieņemts.

J.Nagobads.

90. pants. Deputāta Dinēviča priekšlikums — izslēgt panta 2. daļu. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? 90. panta 2. daļa tiek saglabāta. Pieņemts.

J.Nagobads.

91. pants — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums redakcionāla rakstura par 90. un 91. pantu, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Nagobads.

92. pants. 66. — finansu ministra Zīles priekšlikums par šī panta 1. daļas 2. punkta redakciju, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 92. panta 1. daļas 2. punkta redakcijai? Pieņemts.

J.Nagobads.

67. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 92. panta 2. daļas papildinājumu, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija iestrādāja savā 68.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 67. un 68. priekšlikumu? Pieņemts.

J.Nagobads.

Likumprojekta 94. pants, 69. — finansu ministra Zīles priekšlikums par 94. panta jaunu redakciju, kas ir iestrādāta... doma ir ņemta vērā un ir iestrādāta Budžeta un finansu komisijas 70. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē komisijas atzinumu par 69. un 70. priekšlikumu. Pieņemts.

J.Nagobads.

97. likumprojekta pants — Saeimas Juridiskā biroja redakcionāli labojumi, kurus komisija akceptēja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 98. panta redakcijai? Pieņemts.

J.Nagobads.

102. pants. 72. — Juridiskās komisijas priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija noraidīja un neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 72. — Juridiskās komisijas priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts atbildīgās komisijas viedoklis.

J.Nagobads.

Līdz ar to arī 73. — Juridiskā biroja priekšlikumu — par šī panta izslēgšanu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Paldies! 102. pants tiek saglabāts atbildīgās komisijas akceptētajā redakcijā, kas ir kā 103. pants pēc jaunās numerācijas.

J.Nagobads.

Likumprojekta 103. pants . 74. — finansu ministra Zīles kunga priekšlikums par jaunu šī panta redakciju, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 104. panta redakcijai? Pieņemts.

J.Nagobads.

Likumprojekta 106. pants. 75. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 106. panta 2. daļas redakcionālām izmaiņām, kuras komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Nagobads.

Tāpat komisija atbalstīja arī 76. — finansu ministra Zīles kunga priekšlikumu par 106. panta papildināšanu ar jaunu 4. daļu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

J.Nagobads.

77. — finansu ministra Zīles kunga priekšlikums ar 12. nodaļas papildinājumu ar jaunu pantu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Pēc jaunās numerācijas tas ir 110. pants. Deputāti tā redakcijai piekrīt. Paldies!

J.Nagobads.

Komisija atbalstīja Saeimas Juridiskā biroja 78. priekšlikumu par redakcionālām izmaiņām 109. panta 1. punktā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 111. panta pēc jaunās numerācijas redakcijai? Paldies! Pieņemts.

J.Nagobads.

Komisija arī atbalstīja redakcionālas izmaiņas Saeimas Juridiskā biroja ierosinātajā 79. priekšlikumā 110. pantā. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti likumprojekta 112. panta redakcijai piekrīt? Pieņemts.

J.Nagobads.

80. — finansu ministra Zīles kunga priekšlikums — papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 7. punktu jums piedāvātā redakcijā. Budžeta komisija ņēma tos vērā un iestrādāja savā — 81. priekšlikumā minētajā redakcijā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti to akceptē? Paldies! Pieņemts.

J.Nagobads.

Līdzīgi 82. — finansu ministra priekšlikumu — komisija arī iestrādāja savā 83. priekšlikumā jums piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē 82. un 83. priekšlikumu un komisijas atzinumu par tiem? Pieņemts.

J.Nagobads.

Un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz 84. priekšlikumu pieņemt jums piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt papildināt pārejas noteikumus ar 9. punktu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

J.Nagobads.

Līdz ar to likumprojekts ir izskatīts, un es aicinu to pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 4. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu!

J.Nagobads.

Es aicinātu priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz šā gada 17. aprīlim.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu par Nagobada kunga minēto termiņu — 17. aprīlis? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Nagobads.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Esam saņēmuši sešu deputātu parakstītu dokumentu, kuri lūdz likumprojektu "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā"... bija iekļauts kā 49. punkts, izskatīt pēc 52., tas ir, tagad. Tas ir, atceraties, kolēģi, par šo jautājumu tobrīd nebija ziņotāja. Vai varam piekrist šim priekšlikumam? Jābalso? Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo priekšlikumu? (Starpsauciens: "Jā! Nē!") Godātie kolēģi, es nopietni gribētu uzzināt jūsu viedokli. Piekrītam izskatīt? Paldies! Juridiskās komisijas vārdā — Kaksīša kungs. Tātad likumprojekts "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā".

J.Kaksītis

(DPS). Vispirms paldies par iespēju ziņot, un atvainojos, ka nebija ziņotāja uz vietas brīdī, kad tika izziņots. Tātad es lūdzu pievērst uzmanību dokumentam nr. 3944 — "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā". Cienījamie deputāti! Jūs jau zināt, ka šobrīd Saeimā attiecīgās atbildīgās komisijas, tajā skaitā arī Juridiskā komisija, strādā pie likumprojekta "Kredītiestāžu maksātnespējas un likvidācijas likumprojekts", un šie grozījumi Civilprocesa kodeksā ir tieši un cieši saistīti ar minēto likumu.

Tātad likumprojektu skatām otrajā lasījumā, un es tūlīt gribu pateikt, ka pirms otrā lasījuma no deputātiem priekšlikumi nav saņemti, šajā dokumentā ir tikai atbildīgās komisijas vai Juridiskā biroja priekšlikumi. Un tātad pirmais priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 245. Civilprocesa kodeksa pantu, kur ir minētas lietas, kuras tiesa izskata sevišķā tiesāšanas kārtībā, ar 17. punktu, tas būtu — kredītiestāžu maksāšanas un likvidācijas lietas būtu skatāmas tādā kārtībā, kā paredz šis 245. pants, tas ir, sevišķā tiesāšanas kārtībā, un arī attiecīgi papildināt šo pantu ar 17. punktu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti šim komisijas priekšlikumam un ierosinājumam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

Tālāk ir tikai redakcionāli labojumi, norādot uz nodaļu, šā kodeksa 33. panta "G" nodaļu — divi redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis.

285. 49. pants . Juridiskais birojs iesaka šo pantu izteikt jaunā redakcijā. Faktiski ir runa jaunā redakcijā galvenokārt par panta 3. daļu, kur šinī pantā tiek minēta kārtība, kādā būtu iesniedzamas šīs kategorijas lietas tiesā, proti, pēc tam, kad to izdara banka, bet, ja Latvijas Banka ir noraidījusi, tad var iesniegt tiesā arī tieši personas, kuras norādītas minētajā pantā. Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Kaksītis.

Juridiskais birojs 3. priekšlikumā vārdu "pieteikuma saturs" vietā liek priekšā rakstīt vārdu "pieteikums". Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Kaksītis.

Tāpat Juridiskā komisija atbalsta biroja priekšlikumu panta 1. daļas 2. punktā lietot vārdu "adrese", bet juridiskajām personām — "atrašanās vieta" (iekavās — juridiskā adrese).

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē to? Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis.

5. priekšlikums. Juridiskais birojs liek priekšā papildināt panta 2. daļu ar tekstu, kāds ir 6. ailē. Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Kaksītis.

6.priekšlikums. Analoģiski kā 3.priekšlikumā — vārdu "pieteikuma saturs" vietā lietot vārdu "pieteikums". Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt likumprojekta 285.51 panta redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

Tālāk Juridiskais birojs liek priekšā minētā panta otrās daļas 4.punktā lietot saturu, kāds ir redzams 6.ailē 4. un 5.punktā. 4.punktu izsakot "kredīts iedalās valdījumā", un tālāk kā tekstā, un arī lietot vārdus "iesniegšana vai atteikums" 5.punktā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis.

285. 52. Tāpat kā trešajā priekšlikumā aizstāt vārdus "pieteikuma saturs" ar vārdu "pieteikums". Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt likumprojekta 285.52.panta redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

285.53.pantā ir divi Juridiskā biroja priekšlikumi — 11. un 12. Juridiskā komisija abus šos priekšlikumus ir atbalstījusi nedaudz precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis.

13.priekšlikums no Juridiskā biroja — aizstāt šajā pantā vārdus "licence banku operāciju veikšanai" ar vārdiem "kredītiestādes darbības izsniegtā licence". Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis.

285.54 ir Juridiskā biroja priekšlikumi par šo pantu izteikšanu jaunā redakcijā. Šī redakcija ir redzama 6.ailē. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt panta 285.54.redakcijai un redakcionālajiem labojumiem, kas tajā ir izdarīti? Piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

285.55.pants "Maksātnespējas lietas un lietas par kredītiestādes likvidāciju ierosināšanai". Ir Juridiskā biroja divi priekšlikumi — 15. un 16.priekšlikums, un šis pants turpmāk tiek saukts "Kredītiestādes maksātnespējas lietas un likvidācijas lietas ierosināšana". Juridiskā komisija piekrīt abiem Juridiskā biroja priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

Ir tikai redakcionāla rakstura labojums 285.56.pantā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tos akceptē.

J.Kaksītis.

Un šajā pat pantā izslēgta sestā daļa, ko Juridiskais birojs liek priekšā un komisija atbalsta. Tātad izslēgt vārdkopu, kas ir otrajā ailē tūlīt pēc lietas ierosināšanas, un tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot 285.56.panta sesto daļu. Pieņemts.

J.Kaksītis.

18.priekšlikums. 285.57.pants. Juridiskais birojs ir izteicis par šo pantu divus priekšlikumus — 18. un 19., kurus Juridiskā komisija ir atbalstījusi. Teksts ir redzams 6.ailē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt 285.57.panta nosaukumam, redakcijai un komisijai atzinumam, kā arī redakcionāliem labojumiem. Pieņemts.

J.Kaksītis.

285.58. Ir divi priekšlikumi — 20. un 21. Tie abi ir atbalstīti, proti, tiek papildināta pirmā daļa ar teikumu, kāds ir 4.ailē, ja maksātnespēja, un tālāk kā tekstā. Un tāpat aizstāt vārdus "kad nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams", vārdus "ir galīgs" aizstāt ar vārdiem "nav pārsūdzams". Tas nozīmē, ja ir kāda cita pārsūdzēšanas kārtība, tad varētu būt, bet šis lēmums nav galīgs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 285.58.panta nosaukumam, redakcijai un tiem labojumiem, kurus ir akceptējusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

J.Kaksītis.

22.priekšlikums šajā pat pantā ir redakcionāls, bet ir 23.priekšlikums 285.59.pantā, ko ir izteikusi atbildīgā komisija, un līdz ar to atbalsta savu izstrādāto priekšlikumu — aizstāt vārdus "kredītiestādei iesniegto licenci banku operāciju darījumu veikšanai" ar vārdiem "kredītiestādes darbībai", un tālāk kā tekstā ir iestrādāts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu par Juridiskās komisijas atzinumu un priekšlikumiem, par 22. un 23.priekšlikumu, kā arī par panta redakcionāliem labojumiem. Pieņemts.

J.Kaksītis.

Tāpat redakcionālais labojums ir 285.60.pantā. Tur ir divi redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tos akceptē. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis.

Juridiskais birojs ir izteicis 24.priekšlikumu — ieslēgt 285.61.pantā un mainot tur panta motivāciju. Juridiskā komisija atbalsta, jo uzskata, ka šī norma, kas ir iestrādāta pašlaik 285.61.pantā, nav šī likuma norma, bet gan ir materiālā likuma norma, un šie nosacījumi tur būtu arī jāparedz.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot 285.61.pantu, mainot pēc tam pantu numerāciju. Pieņemts.

J.Kaksītis.

285.62. — Juridiskā biroja 25.priekšlikums. Juridiskais birojs ir izteicis priekšlikumu — izteikt 1.daļas pantu redakcijā, kāda ir 4.ailē. Juridiskā komisija to ir atbalstījusi precizētā redakcijā, un tas ir iestrādāts 6.ailē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē šo komisijas atzinumu. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis.

Nākošā lapaspusē ir tikai redakcionāla rakstura labojums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt redakcionāliem precizējumiem. Paldies!

J.Kaksītis.

Bet atbildīgā komisija pēc savas iniciatīvas ir izteikusi domu — izslēgt piektās daļas otro teikumu, tas ir, par šiem lēmumiem var iesniegt protestu atbilstošā kodeksa 434.1 panta noteikumiem, un pati savu priekšlikumu, protams, arī atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot šī panta piektās daļas otro teikumu. Pieņemts.

J.Kaksītis.

Par 285.63.pantu ir tikai divi redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tiem piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

Juridiskais birojs, un tas ir 27.priekšlikums, izsaka lūgumu papildināt likumprojektu ar jaunu 285.64.pantu, ka tālāk, turpmāk mainot pantu numerāciju, un pants saucas "Sanācijas atcelšana". Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu, redakcionāli precizējot, un saturs ir 6.ailē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 285.63.panta nosaukumam un redakcijai. Pieņemts.

J.Kaksītis.

28.priekšlikums. Juridiskais birojs iesaka pārcelt 285.64.pantu pirms 286.71.panta, un tas jau ir redzams šī projekta 23.lapaspusē. Juridiskā komisija atbalsta. Tāpat Juridiskā komisija atbalsta arī precizēto redakciju attiecībā par šo pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 28., 29., 30. un 31.priekšlikumu. Akceptēts.

J.Kaksītis.

Līdzīgi ir 31. un 32.priekšlikumi. Juridiskais birojs 31.priekšlikumā ierosina aizstāt līdzšinējā otrajā daļā vārdus "pēc savas iniciatīvas" ar vārdiem "pēc kreditoru vai kreditoru grupas pieteikuma vai savas iniciatīvas", un šis teksts ir redzams 23.lapaspusē attiecīgi, kur ir šī panta redakcija.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt par šo jautājumu deputāts Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Padomes pārstāvji! Tautas kalpi! Bet varbūt šajā gadījumā būtu jāsaka citādi! Tiem, kas grib uzticēties Latvijas Bankai un mūsu tiesai, un atstāt tiem, kuriem sāp nomales, šeit visur mēs redzam, ka varēs atcelt jeb iecelt to likvidatoru. Bet kur tad paliek tie, kas to naudiņu noguldīja? Mēs redzam, kā iet ar Baltijas banku. Tur likvidators var nolemt, ka viņš ņems tikai 5 miljonus dolāru 10 miljonu latu vietā, ko tiesa viņam ir piespriedusi. Viņš var pat pateikt, lai izmaksā to naudu cesionāriem, ka nav viņš itin nekā saņēmis, un pateikt, ka ir cesijas līgums, lai "Latvenergo" maksā tos 8 miljonus kādai Lihtenšteinas firmai, un viņš nav vēl saņēmis tos 5 miljonus, lai viņš varētu patiešām teikt, ka viņam ir cesijas līgums. Neviens viņu pie atbildības nesauc un diez vai taisās saukt. Mums ir Izmeklēšanas komisija, tur ir baigā parāde katru nedēļu, vismaz pusstundu pa televīziju parādās trīs galvenie izmeklētāji.

Bet mums šeit ir likums par to kārtību, kādai vajadzētu būt. Un es šeit neredzu šitanī likumā, ka būtu pārstāvēts tas, kas to naudu tanī kredītu iestādē ielika. Es atminu, ka mēs bijām Baltijas bankas izmeklēšanas komisijā, kad atnāca no Latvijas Bankas ierēdnis, skaidroja. Tas pats bija tiesas zālē. Viņš man skaidroja, ka jā, ieguldītājiem nav itin nekāda teikšana par savu naudu, jo tā nauda ir uzticēta banku sistēmai un par to naudu lems Latvijas Banka. Bet tā tos zaudējumus necieš. To cieš depozitors.

Šis likums, manuprāt, ir pilnīgi aplams. Kredītiestādes maksātnespēja, kredītiestāde it kā pati var deklarēt, Latvijas Banka pateiks, kopā ar tiesu iecels kādu "beriju", kurš atklāti mums skaidroja 3 miljonu izmeklēšanas lietā, būdams nedrošs, vai viņam vajag pastāvēt, ka viņš var dabūt 6 un 7 miljonus jeb pieņemt piecus. Viņš tur nekā īsti nav sapratis, viņš ir bijis kāzās no rīta, vakarā viņam ir atnesti papīri, pēkšņi nav papīrs atnests, ko viņš nevar uzskatīt par oficiālu, jo tur nekāda virsraksta tam papīram nebija, bet nu papīrs ir sagatavots un viņš ir parakstījis.

Un tā Baltijas bankas noguldītāji dabūja galu galā piecus, ļoti riskantus piecus viņi dabūja 10 miljonu vietā, jo 10 miljonu tiesa pie viņiem piespriedusi. Bet viņš ir likvidators, viņš var rīkoties, kā viņš grib. Pie atbildības neviens viņu nesauc. Pat mūsu Saeimas Izmeklēšanas komisija it kā nespēj viņu saukt pie atbildības. Un šitas likums nekā nemaina. Šitas likums atstāj atbildību par likvidēšanas procesu mūsu augsti godājamajai, ļoti veiksmīgajai centrālajai bankai. Šis likums pat atļauj kredītiestādei, kas gan tā nav, bankrota stāvoklī pateikt, ka tā ir maksātnespējīga, un ieiet likvidācijas procesā, kur pārvaldīs Latvijas Banku un mūsu tiesas. Tiesa nekā nepārvalda, un tā naudiņa tiek izčupināta uz visām pusēm, izzagta, un mēs tikai taisām teātri un it kā to meklējam. Es jums lūdzu šito likumu noraidīt pilnībā!

Sēdes vadītājs.

Debates vairāk nav pieteikušies cilvēki. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kaksīša kungs.

J.Kaksītis

(DPS). Cienījamie kolēģi! Acīmredzot ir divas problēmas. Pirmkārt, tas, par ko runāja Valdmaņa kungs, tas galvenokārt attiecas uz likumu, ne uz šo likumu, bet uz Kredītiestāžu maksātnespējas un likvidācijas likumu. Tātad tas būtu sakāms un izsakāms pie priekšlikuma tajā likumā, un, ja nu kaut kas sakāms ir šī likuma sakarībā, tad priekšlikumi būtu iesniedzami tad, kad ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš noteikts. Bet tādu priekšlikumu, par kuriem runāja iepriekšējais runātājs, šeit nav. Tādēļ paliek spēka Juridiskās komisijas atzinums par Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 31., 32. un 33.priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis

. 34.priekšlikums. Juridiskais birojs liek priekšā izteikt 285.66.pantu redakcijā, kāda ir redzama 4.ailē. Juridiskā komisija atbalsta, un šī redakcija ir 6.ailē pantā "Lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu".

Sēdes vadītājs.

Deputāti to akceptē. Pieņemts.

J.Kaksītis.

Atbildīgā komisija 285.65.pantā, tas ir 35.priekšlikums, iesaka aizstāt nosaukumu "administrācija" ar vārdiem "maksātnespējas procesa un likvidācijas izdevumi, un tālāk kā tekstā", redakcija ir 6.ailē.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt 285.65.panta nosaukumam un redakcijai. Pieņemts.

J.Kaksītis

. 285.68.pants, 36.priekšlikums — Juridiskais birojs iesaka papildināt panta pirmo daļu pēc vārda "pieteikumi" ar vārdiem "kuram pievienoti dokumenti, kas apliecina naudas izmaksas", komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis

. Tāpat atbildīgā komisija izsaka priekšlikumu aizstāt vārdu "administrators" ar vārda "likvidators", kas būtu šī panta... tas ir 37.priekšlikums, kas ir pēdējā daļa šim pantam šajā lapaspusē.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis

. 285.64.pants. Tātad šeit ir runa par to priekšlikumu, kas ir, pārveidojot 285.69.pantu no 18.lapaspuses, un līdzīgi ir arī no 19.lapaspuses par 285.65. un 70.pantiem.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt likumprojekta 285.69 un 285.70.pantu redakcijai.

J.Kaksītis

. Un visbeidzot — 38.priekšlikums. Tas ir 334.1.pantā "Lietas nolikšana un izskatīšana senāta sēdē". Šobrīd spēkā esošajā likumdošanā ir ierakstīts, ka senators, kurš piedalīsies rīcības sēdē, nevar piedalīties lietas izskatīšanā kasācijas instances tiesā. Taču faktiski šī senatora darbība rīcības sēdē ir ļoti formāla, un faktiski senators šādā rīcības sēdē savu viedokli par lietas būtību vispār neizsaka, un to ir lūdzis, šādu priekšlikumu izteicis mutiski komisijas sēdē Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Tādēļ Juridiskā komisija iesniedz un šo priekšlikumu, pati, protams, arī atbalsta — izslēgt 334.1.panta trešo daļu, proti, turpmāk senators, kurš piedalījies rīcības sēdē, varētu piedalīties kasācijas instances sēdē.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Kaksītis

. Līdz ar to visi priekšlikumi, kas izteikti par šo likumprojektu, ir arī izskatīti Saeimas sēde. Es aicinu Saeimu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 4, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu!

J.Kaksītis.

Es lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 14.aprīlim.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — 14.aprīlis? Nav iebildumu. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis.

Paldies!

Sēdes vadītājs

. Nākamais jautājums. Likumprojekts "Par apdrošināšanas līgumu". Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Valdis Nagobads.

V.Nagobads

(DPS). Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 3956. Likuma "Par apdrošināšanas līgumu" izskatīšana otrajā lasījumā, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir akceptējusi, sagatavojusi Saeimā izskatīšanā savā 11.marta sēdē.

Pirmais priekšlikums ir deputāta Dinēviča kunga priekšlikums, kas saistīts ar terminu "apdrošinātājs". Komisijā bija diskusija par šo terminu, jo tas tik tiešām bieži vien sarunu valodā rada neskaidrību, un varbūt skaidrāk būtu, ja mēs ikdienā lietotu, arī speciālisti lietotu terminu "apdrošinātā persona", bet tomēr balsojot nolēmām pie šīs diskusijas atgriezties, izskatot likumprojektu trešajā lasījumā, un, iespējams, tad precizēt 1.pantā lietotos terminus un to skaidrojumus. Pašreizējā — otrajā lasījumā caurlūkojamajā likumprojektā ir saglabāts iepriekšējais — pirmajā lasījumā nobalsotais termins "apdrošinātājs". Līdz ar to Dinēviča kunga pārējie priekšlikumi, kas būs turpmāk tekstā, kas saistīti būs ar šiem terminiem, tika komisijā noraidīti.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Paldies! Pieņemts.

V.Nagobads.

Tātad arī otrais priekšlikums ir saistīts ar to, ko es minēju, ar terminu skaidrojumiem.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti akceptē komisijas atzinumu par otro priekšlikumu. Pieņemts.

V.Nagobads.

3. ir Finansu ministra Zīles kunga priekšlikums 1.panta 14.punktā. Arī par terminu skaidrojumu, kuru komisija, precizējot šo skaidrojumu, atbalsta.

Sēdes vadītājs

. Deputāti akceptē komisijas atzinumu par 3.priekšlikumu. Pieņemts.

V.Nagobads.

34.pants. Komisija noraidīja deputāta Dinēviča kunga redakcionāla rakstura labojumus šā 3.panta pirmajai daļai.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

V.Nagobads

. Vienlaicīgi komisija atbalstīja Juridiskās komisijas priekšlikumu par 3.panta pirmās daļas palīgteikuma svītrošanu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot 3.panta pirmās daļas palīgteikumu. Pieņemts.

V.Nagobads

. 4.pants. Deputāta Dinēviča priekšlikums par 4.panta pirmās daļas redakciju. Komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 6.priekšlikumu. Pieņemts.

V.Nagobads

. 5.pants. Deputāta Dinēviča priekšlikums par 5.panta pirmās daļas redakciju. Komisija tādā veidā šo redakciju neatbalstīja, bet iestrādāja nedaudz citā variantā savā 8.priekšlikumā par 5.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads.

9. ir deputāta Dinēviča priekšlikums. Es jau minēju par terminoloģiju. "Apdrošinātājs un apdrošinātā persona". Komisija noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Vai deputāti akceptē komisijas atzinumu par šo priekšlikumu? Pieņemts.

V.Nagobads

. Līdzīga iemesla dēļ arī 10.priekšlikums tika noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Paldies! Pieņemts.

V.Nagobads

. 11. ir deputāta Dinēviča priekšlikums par 5.panta ceturtās daļas redakciju. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs

. Deputāti akceptē komisijas atzinumu par šo priekšlikumu. Pieņemts.

V.Nagobads

. 12. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kuru komisija atbalstīja. Par jaunu likumprojekta 6.pantu attiecīgajā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 6.panta nosaukumam un pirmās un otrās daļas redakcijai. Pieņemts.

V.Nagobads

. Turpinājums. 13.priekšlikums 8.lappusē. Deputāta Dinēviča priekšlikums. Arī redakcionālas dabas, ko es minēju jau pašā sākumā, kādēļ komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 13. priekšlikumu. Pieņemts.

V.Nagobads.

Līdzīgs iemesls ir arī 14.priekšlikumam, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē komisijas atzinumu par 14.priekšlikumu. Paldies! Pieņemts.

V.Nagobads

. 12.pants, 11.lappusē Juridiskās komisijas 15.priekšlikums par jaunu 12.panta pirmās daļas redakciju, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 12.panta nosaukumam "Apdrošināšanas polise" un redakcijai. Pieņemts.

V.Nagobads.

Turpinājumā 16. priekšlikums. Likumprojekta 14.lappuse, ceturtā nodaļa. Deputāta Dinēviča kunga priekšlikums par 16.panta jaunu redakciju. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 16. un 17.priekšlikumu? Līdz ar to likumprojekta 16. panta nosaukumam un redakcijai. Piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads.

17.pants. Finansu ministra Zīles kunga priekšlikums par jaunu otro daļu likumprojekta 17.pantam. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads.

Tāpat komisija atbalstīja Zīles — 19.priekšlikumu par 18.panta pirmās daļas pēdējā teikuma izslēgšanu.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par tām izmaiņām, kuras ir iesniegtas 18.pantā un kuras komisija ir atbalstījusi? 19., 20., 21., 22. un 23. Piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads.

20.pants. Deputāta Dinēviča priekšlikums. Arī ir redakcionāla rakstura, par kuru es jau minēju. " Par apdrošināšanas ņēmēju". Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas viedoklim? Pieņemts.

V.Nagobads.

Tāpat komisija noraidīja 25. — deputāta Dinēviča priekšlikumu 20.panta pirmās daļas citādai redakcijai.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisijas atzinumu. Pieņemts.

V.Nagobads.

26. arī ir deputāta Dinēviča priekšlikums. Par 20.panta otrās daļas redakcionāliem labojumiem, kurus komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

V.Nagobads.

Šis pats iemesls ir 27.priekšlikuma noraidīšanai.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti akceptē komisijas viedokli. Pieņemts.

V.Nagobads

. Arī 21.pantā 28. un 29. priekšlikums ir redakcionāla rakstura. "Apdrošinātājs un apdrošināšanas ņēmējs". Komisija tos noraidīja Dinēviča kunga priekšlikumos.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt likumprojekta 21.panta nosaukumam un pirmās un otrās daļas redakcijai. Paldies! Pieņemts.

V.Nagobads

. 22.pants. Deputāta Dinēviča priekšlikums. Redakcionāli precizēt 22.panta pirmo daļu, kuru komisija tomēr neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt likumprojekta 22.panta nosaukumam un pirmās un otrās daļas redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads.

32. ir deputāta Dinēviča kunga priekšlikums par 23.panta otrās daļas 4.punkta dažu vārdu izslēgšanu. Komisija tos neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē komisijas atzinumu. Pieņemts.

V.Nagobads.

Šā paša iemesla dēļ netika atbalstīts arī 33.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Arī to deputāti akceptē. Paldies! Pieņemts.

V.Nagobads.

25.pants. 34. ir finansu ministra Zīles priekšlikums — 25.pantā pirmās daļas 2.punkta jaunu redakciju. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 25. likumprojekta panta pirmās daļas 2.punkta redakcijai. Pieņemts.

V.Nagobads.

29.pants. Finansu ministra Zīles kunga priekšlikums — jauna 29.panta redakciju, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 29.panta redakcijai. Pieņemts.

V.Nagobads.

36. ir finansu ministra Zīles priekšlikums par 30.panta nosaukuma maiņu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt 30.panta nosaukumam un pirmās, otrās un trešās daļas redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads.

Turpinājumā 35.pants. Finansu ministra Zīles priekšlikums — 35.pantā izslēgt panta pirmo daļu. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot 35.panta pirmo daļu. Pieņemts.

V.Nagobads

. 39. ir finansu ministra Zīles priekšlikums — izteikt šā panta otro daļu jaunā redakcijā. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē. Pieņemts.

V.Nagobads

. Tāpat 40. ir finansu ministra Zīles priekšlikums. Par numerācijas maiņu, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads.

39.pants. 26.lappusē 41. ir finansu ministra Zīles priekšlikums — 39.pantā izslēgt otro daļu un papildināt pantu ar jaunu otro daļu jums piedāvātajā redakcijā, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt likumprojekta 39.panta izmaiņām, kuras ierosina finansu ministrs un akceptē atbildīgā komisija ar nr. 41, 42, 43 un 44? Piekrīt. Pieņemts.

V.Nagobads.

42.pants. Finansu ministra Zīles priekšlikums par 42.panta tekstu jaunā redakcijā. Izmainīt nedaudz redakciju. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 42.panta nosaukumam un redakcijai. Pieņemts.

Sēdes vadītājs

. 47.pants. Komisija neatbalstīja 46. — finansu ministra Zīles priekšlikumu, bet daļēji to iestrādāja savā 47.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē komisijas atzinumu par 46. un 47.priekšlikumu. Pieņemts.

V.Nagobads.

Pārejas noteikumi. 48.ir Zīles kunga priekšlikums, kuru komisija iestrādāja savā 49.priekšlikumā, un lūdz atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 48. un 49. priekšlikumu.

V.Nagobads.

Līdzīgs ir finansu ministra Zīles priekšlikums, kuru komisija daļēji ņēma vērā un iestrādāja savā redakcijā — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kas ir ar nr. 51.

Sēdes vadītājs.

Tāpat deputāti akceptē komisijas atzinumu par 50. un 51. priekšlikumu. Paldies! Pieņemts.

V.Nagobads.

Paldies! Likumprojekts ir izskatīts otrajā lasījumā. Es lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 2, atturas — 5. Pieņemts. Priekšlikumus par trešo lasījumu, Nagobada kungs, lūdzu!

V.Nagobads.

Lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz šā gada 17.aprīlim.

Sēdes vadītājs.

Līdz 17.aprīlim. Deputāti piekrīt. Paldies!

Godātie kolēģi, 1. un 2.aprīļa sēdē paziņoju pārtraukumu līdz 2.aprīlim pulksten 9.00. Tas nav aprīļa joks. Joks patiešām ir pārtraukums līdz rītam.