Frakciju viedokļi

Pēc 1998. gada 1. un 2.aprīļa sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

K.Lībane

(frakcija "Latvijas ceļš"): Šajās divās dienās mēs strādājām no rīta līdz vakaram, izskatījām 66 darba kārtības jautājumus un nonācām līdz Valsts valodas likumam, ar kuru sāksies nākamā Saeimas sēde un kurā paredzētas karstas debates par atsevišķiem jautājumiem. Es paredzu, ka tās turpināsies vismaz veselu dienu.

Ko šodien pieņēma? No "Latvijas ceļa" viedokļa diemžēl ar zināmu nožēlu jāsaka, ka trešajā lasījumā tika pieņemts slavenais grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju". It kā jau no pirmā acu uzmetiena liekas, ka tur nekā briesmīga nav — pārāk briesmīga no Valsts kontroles, atsevišķu valsts pārvaldes institūciju — tādu kā Ministru kabinets — ietekmes viedokļa un tā tālāk. Ja vien visas šīs instances un kontroles veto tiesības faktiski neliecinātu par to, ka svarīgs mūsu valsts ekonomiskās attīstības process, tas ir, privatizācija, un par to bažas pauž arī Starptautiskais valūtas fonds un Pasaules banka, kas ļoti uzmanīgi seko Latvijas valsts attīstībai, tiek novilcināts. Tad, kad šis likumprojekts tika iniciēts, un tas jau bija pirms pāris mēnešiem, atbildīgas mūsu valsts amatpersonas, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai" un "Saimnieka" pārstāvji apgalvoja, ka tas nekavēs privatizāciju ne par vienu dienu. Jau tagad mēs redzam, ka tā diemžēl nav patiesība. "Latvijas ceļš" atkārtoti gribētu paust bažas, vai būs iespējams realizēt valdības deklarācijā paredzēto. Ka lielo valsts uzņēmumu privatizācija tiks pabeigta līdz 1.jūlijam, kas ir ļoti tuvu. Šodien mēs norādījām uz daudzām procedurālām nesakārtotībām likumā, jo faktiski tajā pausts valdošā vairākuma, un šeit interesantā kārtā apvienojas pāris pozīcijas frakciju, tas ir, "Saimnieks" un "Tēvzeme", ar opozīcijas balsotājiem — daudzos balsojumos bija vērojama pārsteidzoša saskaņa — viedoklis samērā deklaratīvā vēlējuma formā. Diemžēl trūkst šīs konkrētās procedūras. Es ļoti baidos, ka tie cilvēki, kas no rietumiem grib nākt uz Latviju un šeit ieguldīt savu naudiņu, radot jaunas darbavietas, šo konkrēto procedūru trūkuma gadījumā to nedarīs. Un arī vietējam ieguldītājam, kas grib iegādāties kādu uzņēmumu, tas ne visai patiks. Tādas ir manas bažas, bet, kā tas būs dzīvē, to, kā saka, dzīvosim — redzēsim.

R.Dilba

(LZS, KDS frakcija): Šajās dienās tika skatīti ļoti daudzi likumprojekti. Protams, tos visus laika trūkuma dēļ nav iespējams analizēt. Tāpēc gribētu pievērsties tikai dažiem, piemēram, tikko minētajam par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas jautājumiem, kuram bija arī vairāki mūsu frakcijas ieteikumi, kas pamatā tika pieņemti arī iepriekšējā lasījumā. Arī šodien, izskatot likumprojektu trešajā lasījumā, atsevišķi momenti ir būtiski vērtējami — kaut vai Daugavas hidroelektrostacijas kaskādes privatizācijas jautājums. Iepriekš vajadzētu izstrādāt privatizācijas noteikumus vai to, ko tad mēs īsti privatizēsim. Bet tas diemžēl līdz šim nav noskaidrots. Šis priekšlikums, kas vispārinātā veidā nosaka, ka mēs kaut ko privatizēsim, pie tam, aptverot un nenosakot konkrētu kursu, kurus jautājumus un kurus īpašumus tas skars, saistīts ar hidroelektrostaciju. Tas, protams, nav pieņemami, un virziens ir tāds, ka privatizācijas jautājumus varētu lemt Saeimas deputāti.

Domāju, ka jebkurā gadījumā viņi to var lemt. Tad, kad jāizlemj par konkrētu objektu, tas jādara, un tādā vispārinātā veidā, manuprāt, Saeimai tajā nebūtu jāiesaistās. Tādā gadījumā var iznākt, ka beigu beigās kurš tad veidos izmeklēšanas komisiju? Kas notiks, ja gadījumā kaut kas nebūs pareizi izvērtēts? Domāju, ka mēs esam paplašinājuši caurspīdīgumu privatizācijā, esam panākuši to, ka padome un Ministru kabinets spēj ietekmēt, pietiekoši daudz dots arī citiem uzraudzīt un ietekmēt privatizācijas procesu, un nekas vairāk tur nav vajadzīgs.

Otrs, kas saistīts, ir lauksaimniecība un ciltsdarba likums, kas bija vajadzīgs un tagad sakārtos ciltsdarbu jautājumus. Tas pieņemts galīgajā lasījumā.

Mazliet varētu pieminēt arī muitas nodokli, kas skar cigarešu tarifu samazinājumu. Par to var runāt visādi, bet es domāju, ka pats būtiskākais mūsu jautājums ir par tarifiem un nodokļiem, kas saistīti ar lauksaimniecības produktiem. Par tādiem produktiem kā cigaretes, tātad — tabaka, kas pie mums faktiski netiek audzēta, bet ievesta no malas. Ja mēs runājam par veselību, tad tas ir pats būtiskākais, lai cilvēkiem, kas pīpē, būtu kvalitatīvas cigaretes. Lai mūsu iekšējā tirgū būtu konkurence — samazinot šos tarifus vienam vai otram uzņēmumu veidam, tirgotājam vai ražotājiem, — tiek radīta konkurence. Uzskatu, ka tas ir galvenais, jo nodokļi no tā nav būtiskākais kritērijs. Nodokļu slodze ir galvenā, un vislielākie ieņēmumi ir tieši no akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa, un pie tā, protams, jāstrādā arī turpmāk. Noteikti jāpalielina arī akcīzes nodoklis, jo tad, kad palielināsies pirktspēja, mēs samazināsim kontrabandas ieplūšanu valstī.

K.Čerāns

(frakcijai "Latvijai"): Jāsaka, ka šīs nedēļas Saeimas sēdes, kas bija gan vakar, gan šodien, pagāja ļoti saspringti. Vispirms gribu pieminēt informācijas atklātības likuma nodošana komisijām, kura iesniedzēji šajā reizē bija no zemnieku frakcijas, bet mēs redzam, ka tur ir arī kustības "Latvijai" deputātu intelektuālais ieguldījums, ko mēs iesniedzām līdzīgos likumprojektos pagājušajā gadā. Ceru, ka šāds informācijas atklātības likums mūsu valstī tiks pieņemts.

Gribu pieminēt arī deputātu pieprasījumu par "Lattelekom" abonēšanas maksas paaugstināšanas apturēšanu attiecībā uz tālruņiem, kas no 1.aprīļa tiek palielināta līdz 2 latiem un 95 santīmiem, un tas būs jāmaksā katram cilvēkam neatkarīgi no tā, cik daudz viņš runā. Šāds lēmums ir krasā pretrunā ar reālo sociālo stāvokli sabiedrībā un cilvēku maksātspēju. Acīmredzot tās institūcijas, kam būtu šī uzraudzība jāveic, neapzinās, ka faktiski tas izraisa ārkārtīgi smagas sociālas sekas un ļoti daudzos gadījumos cilvēki būs spiesti atteikties no telefona.

Būtisks jautājums šodien bija likumprojekts, kas vienā redakcijā tika pieņemts, tas ir, par privatizāciju. Frakcijas "Latvijai" deputāti piedāvāja noteikt, ka Daugavas hidroelektrostacijas kaskāde ir neprivatizējama, kā arī piedāvāja noteikt, ka valstij stratēģiski svarīgo uzņēmumu privatizācijas noteikumi, ja tie paredz valsts kapitāla daļas samazināšanos zem 51%, būtu nododami tautas nobalsošanai. Tātad — principā pieļaujot šo privatizāciju, bet tikai tad, ja varas pārstāvjiem izdevies iegūt tautas vairākuma atbalstu.

Šie priekšlikumi atbalstu diemžēl neguva, tāpēc kustība "Latvijai" nevarēja atbalstīt šo grozījumu pieņemšanu galīgajā lasījumā.

Ļoti būtisks jautājums bija Saeimas lēmuma projekts par pasaules un starptautisko organizāciju oficiālā viedokļa konstatēšanu sakarā ar Latvijas Republikas Saeimas deklarāciju par Latvijas okupāciju. Lēmuma projekts paredzēja uzdot Ārlietu ministrijai katras ANO sastāvā esošās valsts oficiālo attieksmi pret Latvijas Republikas Saeimas deklarāciju par Latvijas okupāciju un uzdot Ministru prezidentam nekavējoši sagatavot un iesniegt starptautiskajai tiesai Hāgā prasību ar lūgumu dot juridisku izvērtējumu šai okupācijas deklarāciju. Būtība ir tāda, ka mums jāpanāk atzīšana tam, ka Latvija ir okupēta valsts, ka šo faktu nepieciešams starptautiski atzīt. Šeit vajadzīga konkrēta rīcība no valdības puses, ar dokumentiem konkrēti pārliecinot pasaules sabiedrību, jo mēs redzam šodien notiekošos procesus, spriedzi, kas sabiedrībā veidojas un kas patiesībā ir naida kurināšana starp tautām. Šie naida kurinātāji, bijušās kompartijas nomenklatūras pārstāvji, kas šobrīd arī Latvijā ir pie varas, izmanto visas iespējas, lai Latvijā saasinātu šo tautību naidu un konfrontāciju un lai mēs nevarētu mierīgi dzīvot. Tas skaidri parāda, ka mums jāakcentē, ka Latvija bijusi okupēta valsts, un tas liktu šiem naida kurinātājiem gan Latvijā, gan arī citās valstīs pamatīgi pierauties un aizvērt savas mutes. Tas ir šobrīd izšķiroši svarīgi, bet diemžēl mēs redzam tikai valdības bezdarbību.

Saeima nespēja nonākt līdz Valodas likuma izskatīšanai, un par to man ir ļoti žēl. Mēs atbalstījām Saeimas darba pagarināšanu par vienu stundu, lai varētu vismaz uzsākt šī likumprojekta izskatīšanu, bet acīmredzot tas būs jāsāk nākamajā reizē.

Vēl gribu visiem novēlēt svētīgu Kristus ciešanu laika piemiņu, priecīgus Kristus augšāmcelšanās svētkus un lai tie mums arī kā tautai nozīmē jaunu garīgu atdzimšanu un iezīmē ceļu uz atjaunotni un uzplaukumu!

J.Dobelis

(apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija): Vispirms gribētu izteikt visdziļāko sašutumu par notikušo sprādzienu. Šādas rīcības autori ir apzināti ļaundari, kas visiem spēkiem cenšas Latviju ievilkt dažādos konfliktos. Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK šovakar savā valdes sēdē izskatīs dokumentu, kas pauž mūsu nostāju, bet Saeima jau pieņēma atbilstošu dokumentu, kuru, es ceru, atbalsta visi kaut cik veselīgi domājoši cilvēki. Šeit jau ir runa par attieksmi pret valsts prestižu.

Dažādu iemeslu dēļ — vai nu aprobežotības, vai slinkuma, vai ļaunprātības — tika bremzēta Valodas likuma izskatīšana. Tribīnē uzstājās dažādi runātāji, kuriem šodien bija svarīgāk parādīt sevi, izcelties ar tukšiem vārdiem un vilkt laiku, kamēr pašā pēdējā brīdī mūsu apvienība iesniedza priekšlikumu pagarināt sēdi vismaz par stundu, lai šo darbu varētu uzsākt. Diemžēl balsojums bija negatīvs, tātad — pārāk daudz šodien Saeimā ir deputātu, kuriem Valsts valodas likuma izskatīšana neko nenozīmē, arī pats Dzintars Ābiķis, kurš it kā skaitās galvenais iniciators šī likuma izskatīšanai, balsoja pret. Tas ir nožēlojami, un vairāk šeit neko nevar piebilst. Bet mēs neatkāpsimies, un cerams, ka pirmajā sēdē pēc pārtraukuma šo likumu varēs izskatīt.

Tiem, kas ierosina tautas nobalsošanu par dažādiem jautājumiem, vajadzētu saprast, ko nozīmē organizēt tautas nobalsošanu, ko nozīmē līdzekļu ieguldīšana šādā tautas nobalsošanā un ka šāda rīcība bremzē daudzus procesus. Ļoti labi ir to pateikt vārdos, bet neviens negrib par to runāt skaitļos. Jā, šodien droši vien ir laiks, kad ļoti vajadzīgs parādīt sevi kā lielāko tautas atbalstītāju, nemaz nedomājot par to, vai tas ir reāli vai nav.

Vēl par dokumentu, kas skar okupāciju. Arī iesniedzēji beigās piekrita, ka šis dokuments ir juridiski netīrs. Ne velti gandrīz visi nobalsoja par šī dokumenta nodošanu Juridiskajai komisijai. Paldies Dievam, galu galā vismaz saprata, lai gan runāšana bija ilga un gara. Kā starptautiska tiesa var vērtēt kāda atsevišķa parlamenta pieņemtu dokumentu? Tas ir pilnīgs juridiskais absurds. Dokumenta autori tā bija skrējuši uz priekšu, ka nebija padomājuši par vienkāršām juridiskām sekām — kas notiktu tad, ja vērtējums šādam nesagatavotam dokumentam būtu negatīvs? Lai nākamreiz kaut ko tādu varētu iesniegt, acīmredzot paietu gadu desmiti. Taču šajā virzienā tiek strādāts, un nupat Rīgā viesojas mūsu apvienības biedrs un valsts pārstāvis ANO J.Priedkalna kungs. Mēs kopā ar viņu gatavojam dokumentus, lai lēnām, bet pakāpeniski pārliecinātu ANO dalībvalstu pārstāvjus. Tas ir gadiem ilgs process un nav tik vienkāršs, lai mēs tiešām reāli varētu cerēt uz panākumiem Hāgas tiesā un vismaz iegūtu starptautisku atbalstu savām prasībām.

Kas attiecas uz pārējo dokumentu sagatavošanu, kas uzskatāmi par papildu dokumentiem, gribētu atzīmēt, ka darbs pie "Baltās grāmatas" rit sekmīgi. Vēlākais manuskripta pabeigšanas laiks ir šā gada decembris, bet mēs centīsimies to izdarīt ātrāk. Gatavas grāmatas izdošanas laiks ir nākamā gada 23.augusts, atceroties 60 gadus kopš Molotova–Rībentropa pakta noslēgšanas. Pie šīs grāmatas strādā mūsu labākie vēsturnieki un arhīva speciālisti, un mēs novēlam viņiem sekmes.

Priecīgas Lieldienas, un mēs acīmredzot tomēr skaitāmies brīvdienās, bet es ceru, ka lielākā daļa Saeimas deputātu būs šeit un strādās, jo stāvoklis valstī to prasa.

V.Boka

(Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija): Protams, es pievienojos jau iepriekš teiktajam, ka šis dramatiskais notikums pie sinagogas ir nosodāms un nav pieņemams ne no cilvēciskā, ne politiskā, ne valstiskā viedokļa.

Otrs, ko es gribētu teikt, būs priecīgāka vēsts. Esmu ļoti priecīgs par to, ka Saeima, valdība un, protams, arī mūsu frakcija joprojām strādā — baumas par to, ka valstī briest krīze starp lēmējvaru, izpildvaru un tā tālāk, pagaidām nav attaisnojušās.

Kas tad šodien ir padarīts? Protams, Saeimas sēdē ārkārtīgi lielu laiku aizņēma diskusija par tikko kā mana kolēģa pieminēto dokumentu, kas saistās ar okupāciju. Gribētu šajā sakarībā teikt, ka gan dokumenta iesniedzējiem, gan tiem, kas šodien teica šīs kvēlās runas, no kurām daudzas droši vien dzirdēja arī radioklausītāji, acīmredzot ir aizmirsies, ka svarīgi politiski lēmumi jāpieņem īstajā laikā un brīdī. Par to mums visiem vajadzētu domāt, ja runājam par augsta līmeņa diplomātiju. Saeima, Latvijas tauta un valdība savu attieksmi pret notikušo jau ir pateikusi. Šajā dokumentā gandrīz vai izskan aicinājums rīkot vispasaules referendumu par to, kas tad īsti noticis Latvijas vēsturē.

Šajā brīdī, kad mūsu valsts nav sakārtota, kad darāmi daudzi saimnieciski darbi, nākt klajā ar šo paziņojumu, manuprāt, politiski nav īsti pareizi, lai gan pēc sava satura un būtības, bez šaubām, priekšlikums ir tā vērts, lai to izvērtētu Juridiskā komisija. Paldies Dievam, Saeima tādu lēmumu par šī dokumenta juridisko saturu šodien arī pieņēma.

Gribētu mazliet komentēt jautājumu par to, ka šodien uz sēdi sanāca valdību veidojošo frakciju sadarbības padomes delegāti, kas izskatīs Pilsonības likuma izmaiņu priekšlikumus. Šo darba grupu vadīt uzticēts Andrim Amerikam no Demokrātiskās partijas "Saimnieks". Jau ir vairāki priekšlikumi, tos mēs analizēsim, iespējams, ka parādīsies arī citi, un darba grupa strādās līdz 14.aprīlim, kad tiks sagatavots dokuments, kurā vai nu tiks panākts zināms kompromiss starp šiem priekšlikumiem, vai arī katra frakcija rezervē sev tiesības iesniegt Saeimā savus patstāvīgos priekšlikumus.

Man ir prieks un gandarījums, ka Demokrātiskās partijas "Saimnieks" iniciatīva izskatīt likumu par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju tika izskatīta un mūsu ierosinātie priekšlikumi lielā mērā guva atbalstu. Tas nozīmē, ka nākotnē valstiski un nacionāli svarīgus objektus privatizēt varēs ar lielāku Privatizācijas aģentūras padomes un arī Ministru kabineta kontroli. Tātad likums deleģēs valdībai lielākas pilnvaras kontrolēt šos procesus. Bet tas nozīmē arī to, ka šis likums arī visiem pārējiem uzliek lielākas tiesības un pilnvaras rudenī izlemt, kādu Latvijas valdību nākotnē cilvēki grib.

Diemžēl man jāsaka, ka likumā "Par muitas tarifiem", manuprāt, Saeima pieņēma ne pārāk pareizu lēmumu, kurā ir runa par ievedmuitas tarifiem uz cigaretēm, kas tiek samazināts 15 reizes. Tas nozīmē, ka valsts budžets zaudēs apmēram 1,5 miljonus latu. Ja tomēr gribēsim šos 1,5 miljonus latus kaut kādā veidā saglabāt vai atgūt, tad būs jāpaceļ cenas un akcīze. Paceļot akcīzi, cietīs vietējie ražotāji, un gada beigās "House of Prince" ievedīs cigaretes no Dānijas, jo šeit tās ražot vairs nebūs jēgas. Būtībā tā ir vēršanās pret vietējo ražotāju.

Vēl gribētu atgādināt, ka šodien Saeimā bija tikšanās ar bijušo ASV valsts sekretāra vietnieku R.Holbruka kungu, kurš nolasīja izsmeļošu referātu, atbildot uz jautājumiem par Latvijas iekšpolitiku un ārpolitiku. Secinājums no tā ir šāds: Latvijas tēls un politika veidojas mājās.

Domāju, ka tuvojošais klusais periods un priecīgās Lieldienas nāks gan jums, gan mums par labu.

G.Eniņš

(Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija): Mīļie latvieši! Es redzu, ka Latvija atkal ir briesmās, tā ir nopietni apdraudēta. Krievijai karš ar Čečeniju ir beidzies, un acīrmedzot tā mobilizē spēkus pret Baltijas valstīm. Konkrēti pret vājāko posmu — Latviju. Vispirms ar nekaunīgiem meliem, tālāk var sekot gan ekonomiskās sankcijas, gan dažādu sadursmju provocēšana.

Šodien, pirms maza brīža, beidzās gara un pietiekami dramatiska sēde, kas ievilkās divu dienu garumā. Cīņas lauks bija dažādie likumi, bet spriedze, kas valdīja gaisā, bija par Valsts valodas likumu. Nākot uz darbu, izgāju cauri piketam, ko veidoja kādi pāris simts ruskojazičnije ar nepatīkamiem plakātiem un nikniem bļāvieniem. Es dzirdēju, kā uz žurnālisti Ivetu Mediņu divi dūšīgi kungi ar pārvērstiem ģīmjiem kliedza: Eto nacizm! Eto fašizm! Likās, tūlīt viņi metīsies virsū.

Pretim šiem 200 cilvēkiem stāvēja kādi pāris desmiti latviešu demonstrantu ar saviem lozungiem — akurāti un samērā klusi. Vienīgi nopakaļus kāds vīrs sauca: "Kaut vai mazākas pensijas, bet jūs redzat, ka ir jābruņojas! Turieties!"

Bet rezultāts ar Valodas likumu, kā jau sacīja J.Dobeļa kungs, bija gandrīz dramatiskas filmas vērts. Ar katru brīdi mēs tuvojāmies Valodas likumam. Nonāksim vai nenonāksim? Kad atlika vairs tikai 10 minūtes, tika izskatīti vairāki viltus priekšlikumi, īpaši no sociālistu puses. Tā arī mēs pie šī likuma, kas izsauca šādu spriedzi un joprojām to uztur, nenonācām.

Tā vietā, piemēram, par okupācijas jautājumu tika debatēts daudz. Vēl trakāk tas notika par Muitas likumu, kurā bija norma par cigarešu eksportu un muitām. Te ļoti labi bija redzams, kā cīnījās atsevišķas frakcijas par saviem naudas un maizes tēviem — kura panāks savu likumu un līdz ar to varēs saņemt attiecīgās finanses. Tas arī bija viens no kavēkļiem, kāpēc mēs nenonācām līdz Valodas likuma izskatīšanai. Un, tā kā neesam to sākuši, tagad būs garās brīvdienas, un to laikā radīsies kādi citi likumi, un atkal droši vien Valodas likums nebūs pirmais, ar ko mēs sāksim savu darbu pēc Lieldienu pārtraukuma.

Nezinu, kā lai mēs kopīgi mobilizējamies. Nobeigt gribu ar to pašu, ar ko iesāku savu uzstāšanos: Latvija ir apdraudēta. Latvija ir briesmās! Bet es vēlu jums priecīgas Lieldienas!

J.Jurkāns

(Tautas saskaņas partijas frakcija): Mēs tiešām šodien ļoti daudz laika patērējām, spriežot par okupāciju, deokupāciju un par Latvijas tēlu pasaulē. Un, runājot par šo problēmu, gribu teikt, ka pasaules vēsturē ir viens pozitīvs deokupācijas piemērs, un tas aprakstīts Vecajā Derībā. Bet, lai tas būtu iespējams šodien Latvijā, mums vajadzīgs Mozus, 40 gadi un tuksnesis. Diemžēl mums nav nedz pirmā, nedz otrā, nedz trešā. Protams, mums ir iespēja pārvērst tuksnesī Latviju.

Būtībā par nopietnu deokupāciju var runāt cilvēki, kuri paši savos prātos nav okupēti. Bet viss, kas šodien notiek Latvijas politikā, ļoti lielā mērā liecina, ka savos prātos un zināšanās mēs joprojām esam padomju cilvēki, un tā ir patiesība, ar kuru paši nekad netiksim galā. Un, ja mēs kādreiz gribētu Latviju redzēt deokupētu, tad mums būs jāpagaida, kamēr politikā ienāks cilvēki, kas negāja padomju skolās un padomju augstskolās, kuriem ir pavisam cita izglītība; cilvēki, kas zina, kas ir patiesa demokrātija un brīvā tirgus saimniecība, jo citādi tas viss ir tikai vienkāršs, kā mēdz teikt, populisms — mēģinājums uzbangot cilvēkos visādas nevajadzīgas un negatīvas izjūtas, jo būtībā vairāk vajadzētu domāt par to, kas būtu izdarāms nākotnē, lai Latvija nebūtu tādā bezcerīgā situācijā, par kādu runāja kolēģis G.Eniņš. Šis bezcerīgums arvien tiek pastiprināts un palielināts. Runājot par Latvijas tēlu pasaulē un spriedelējot šeit, Saeimā, kā to uzspodrināt un uzlabot, spriežot, cik daudz naudas tam visam vajadzētu izlietot un veltīt, aizmirstam, ka būtībā Latvijas tēls esam mēs paši. Ja pašu mājās mūs, deputātus un politiķus, neciena, ko tad mēs prasām no lielās pasaules? Lai mūs cienītu, mums jāpārstāj spridzināt sinagogas un mūsu lielajam un arī mazajiem kaimiņiem dot iemeslu par mums runāt sliktu.

Šodien izlasīju avīzē ievērojamā poļu politiķa Mehņika interviju, kurā viņš saka: "Ja jūs gribat, lai jūsu tēls vismaz Polijā ir pozitīvāks, kāpēc jūs nevarat piešķirt pilsonību tiem Polijas cilvēkiem, kas dzīvoja šeit Latvijā jau pirms kara, pirms 1940. gada? Tādu cilvēku nav daudz. Ja jūs piešķirtu šiem cilvēkiem pilsonību, jūsu tēls Polijā būtu daudz spožāks, nekā tas ir šodien." Tātad tēla spodrināšana ir mūsu praktiskais darbs, bet šī praktiskā darba nav. Mēs nodarbojamies ar it kā lielo vai mazo politiku, bet tas viss ir vērsts šaurās partiju interesēs.

Tāpēc man ar nožēlu jākonstatē, ka šīsdienas politiskajā sajukumā un ar valdību, kāda mums ir šodien, mēs nespēsim atrisināt nedz mūsu problēmas ar lielo kaimiņu, nedz ar mazajiem kaimiņiem. Un, protams, nekādā ziņā nespēsim paātrināt savu ceļu uz tā saukto Eiropas Savienību un atbrīvoties no sliktā tēla, kas patlaban pasaulē valda par Latviju. Jo, kā mēs dzirdējām šodien no R.Holbruka kunga, tad par Latviju šodien ļoti daudz raksta Amerikas presē. Un viņš teica, ka diemžēl raksta sliktu. Tātad jautājums Lieldienu brīvdienu pārdomām ir par to, ko varam izdarīt, lai Latvijas tēls kļūtu spožāks — kaut vai drusku, vai vismaz par to, kā apstādināt šī tēla diskreditāciju pasaulē un arī šeit, uz vietas.

Lai jums visiem pēc iespējas priecīgāki svētki un labs prāts!

Saeimas preses dienests