Iesniegumi

Par Dmitrija Bražņikova kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok. nr.3899)

Pamatojoties uz š.g. 27. janvāra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Dmitrija Bražņikova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1998.gada 4. (5.) martā priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998. gada 27. janvāra sēdes protokola nr.43

Piedalījās: I.Kreituse, A.Pētersons, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, L.Ozoliņš, V.Dozorcevs, J.Strods, A.Golubovs, E.Bāns, A.Seiksts, J.Straume, M.Lujāns

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtaja daļā — par Dmitrija Bražņikova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Dmitrija Bražņikova kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6. Saeimas deputāti, rekomendējam Dmitriju Bražņikovu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

D.Bražņikovs ir augstas klases rokasbumbas spēlētājs. Startē LR čempionvienībā "ASK–Dambis". Ir Latvijas valsts izlases vārtsargs, piedalās Eiropas čempionātos un Pasaules čempionātu finālturnīros. Strāda Murjāņos par treneri un veic jauno sportistu audzināšanu.

Saeimas deputāti: A.Golubovs, J.Urbanovičs,

I.Kreituse, J.Ādamsons, D.Turlais,

I.Bišers, V.Kalnbērzs

Latvijas Handbola federācija lūdz jūs rast iespēju izskatīt jautājumu par Latvijas pilsonības piešķiršanu Dmitrijam Bražņikovam.

Dmitrijs Bražņikovs ir dzimis 1967. gada 9. jūnijā Krievijas Federācijā, Belgorodā. Pēc dienesta PSRS bruņotajos spēkos Latvijas Handbola federācija un toreizējā "Celtnieka" meistarkomanda uzaicināja D.Bražņikovu spēlēt Latvijā. Viņš ieradās šeit 1988. gada jūnijā.

D.Bražņikovs ir precējies ar Latvijas Republikas pastāvīgo iedzīvotāju un dzīvo Rīgā.

Pēc neatkarīgās Latvijas valsts statusa atjaunošanas D.Bražņikovs startēja Latvijas valsts vienībā un turpina startēt "ASK–Dambis" komandā, vienlaicīgi kā treneris palīdzot Murjāņu sporta ģimnāzijas handbola nodaļas darbā.

Būdams augstas klases handbola vārtsargs, D.Bražņikovs ir devis lielu ieguldījumu Latvijas handbola attīstībā un arī turpmāk var palīdzēt Latvijas valsts vienībai iekļūt gan Eiropas, gan Pasaules čempionātu finālturnīros.

Cerot uz jūsu atbalstu,

ar cieņu —

Latvijas Handbola federācijas

1998. gada 19. janvārī ģenerālsekretārs H.Čebrikovs

LR Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvalde lūdz jūs izskatīt jautājumu par ārpuskārtas pilsonības piešķiršanu sportistam Dmitrijam Bražņikovam.

D.Bražņikovs ir dzimis 1967. gada 9. jūnijā Krievijas Federācijā, Belgorodā. 1988. gadā Latvijas Handbola federācija (toreizējā meistarkomanda "Celtnieks") uzaicināja D.Bražņikovu spēlēt Latvijā. Pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas D.Bražņikovs turpina startēt Latvijas čempionvienībā "ASK–Dambis" un Latvijas valsts vienībā, vienlaicīgi kā treneris palīdzot Murjāņu sporta ģimnāzijas handbola nodaļas darbā. Būdams augstas klases handbola vārtsargs, D.Bražņikovs var palīdzēt Latvijas izlasei handbolā iekļūt gan Eiropas, gan Pasaules čempionātu finālturnīros.

Ar cieņu —

1997. gada 17. decembrī Sporta pārvaldes vadītājs E.Fogelis

Latvijas Republikas handbola izlases komandas pamatsastāva un hadbola sporta kluba "ASK–Dambis" vārtsargs ir Dmitrijs Bražņikovs.

D.Bražņikovs dzimis 1967. gada 9. jūnijā Krievijas Federācijā, Belgorodas pilsētā. Handbola spēli apguvis sporta skolā, iesaukts PSRS Bruņotajos spēkos, spēlējis Armijas centrālajā sporta klubā Maskavā.

Pēc dienesta armijā saņēmis ielūgumu no Latvijas Handbola federācijas un sporta kluba "Celtnieks", kas spēlēja bijušās Padomju savienības "A" klasē, ierasties Latvijā un spēlēt Latvijas izlases un sporta kluba "Celtnieks" sastāvā. D.Bražņikovs Latvijā ieradās 1988. gada jūnijā. Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas turpina spēlēt Latvijas Republikas izlases komandā, kā arī sargāt sporta kluba "ASK–Dambis" vārtus.

1993. gadā D.Bražņikovs apprecējās ar Latvijas Republikas pastāvīgo iedzīvotāju un dzīvo Rīgā.

Tā kā D.Bražņikovs ir augstas klases handbolists — vārtsargs, viņš var palīdzēt Latvijas Republikas izlases komandai iekļūt Eiropas un pasaules meistarsacensību finālos, bet klubu komandu sacensībās Eiropā sekmīgi sargāt "ASK–Dambis" vārtus, lūdzu jūs rast iespēju piešķirt Latvijas Republikas pilsonību par īpašiem nopelniem.

Aizsardzības spēku sporta kluba priekšnieks

1997. gada 16. decembrī pulkvedis Ē.Viķelis

Autobiogrāfija

Es, Dmitrijs Bražņikovs, esmu dzimis Krievijas Federācijā, Belgorodas pilsētā, 1967. gada 9. jūnijā.

No 1974. gada līdz 1982. gadam mācījos Belgorodas 1. vidusskolā. 1982. gadā turpināju mācības Krasnodaras sporta internātskolā. 1984. gadā absolvēju Krasnodaras 52. vidusskolu. 1984. gadā iestājos Krasnodaras Valsts universitātes Fizikas fakultātē. Laikā no 1984. gada līdz 1986. gadam spēlēju Krasnodaras VFKI meistarkomandā.

No 1986. gada līdz 1988. gadam dienēju PSRS Bruņotajos spēkos, Maskavā, ACSK sastāvā. Pēc demobilizācijas 1988. gadā tiku uzaicināts uz Rīgu, lai piedalītos kā spēlētājs meistarkomandas sastāvā "Celtnieks". Vienlaicīgi pārgāju mācīties no Krasnodaras Valsts universitātes uz LSPA. No 1990. gada līdz 1993. gadam aizstāvēju Latvijas valsts godu Latvijas rokasbumbas izlases sastāvā dažāda līmeņa starptautiskajās sacensībās. Pašlaik spēlēju komandā "ASK–Dambis".

1993. gadā stājos laulībā ar Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju Aļonu Fiļipovu (dzimusi 1972. gadā).

1998. gada 5. janvārī D.Bražņikovs

 

Par Benciona Cerļuka kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok.nr.3914)

Pamatojoties uz š.g. 10.marta Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Benciona Cerļuka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1998.gada 11. martā priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998.gada 10.marta sēdes protokola nr.50

Piedalījās: I.Kreituse, A.Pētersons, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, L.Ozoliņš, V.Dozorcevs, J.Strods, A.Golubovs, E.Bāns, A.Seiksts, J.Ādamsons, M.Lujāns.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Benciona Cerļuka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Benciona Cerļuka kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Bencionu Cerļuku pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā: profesors Cerļuks ir vadošais modernās mugurkaula ķirurģijas speciālists. Viņa zinātniskā darba rezultāti tiek izmantoti daudzās valstīs. Profesors ir Latvijas traumatologu un ortopēdu asociācijas goda biedrs.

1998.gada 26.februārī

Saeimas deputāti: P.Apinis, L.Ozoliņš,

V.Nagobads, V.Boka, A.Seiksts,

I.Kreituse, R.Marjaša, V.Kalnbērzs,

I.Birzniece, A.Golubovs

Latvijas traumatologu un ortopēdu asociācija lūdz jūs izskatīt un atbalstīt Latvijas Republikas pilsonības par īpašiem nopelniem piešķiršanu Latvijas traumatologu un ortopēdu asociācijas goda biedram profesoram Bencionam Cerļukam.

Profesors B.Cerļuks dzimis 1913.gada 15.februārī. Medicīnisko izglītību ieguvis Boloņas universitatē, Itālijā. No 1945.gada sācis strādāt Latvijā, sākotnēji Daugavpilī, bet no 1956.gada — Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūtā. Savas darbības laikā B.Cerļuks parādījis sevi kā izcilu ķirurgu un zinātniskā un ārstnieciskā darba organizatoru. 1963.gadā aizstāvēja disertāciju. Profesors B.Cerļuks pamatoti uzskatāms par modernās mugurkaula ķirurģijas aizsācēju Latvijā, kas ļāva šai specialitātei izvirzīties ne tikai mūsu republikā, bet arī visās Baltijas valstīs un gūt atzinību pasaulē.

B.Cerļuka vadībā aizstāvētas trīs disertācijas, publicēta grāmata "Mugurkaula operācijas", publicēti aptuveni 200 zinātniski raksti vietējā un ārzemju medicīnas presē. Profesors B.Cerļuks par sava mūža izcilu ieguldījumu traumatoloģijas un ortopēdijas specialitātē ievēlēts par Latvijas traumatologu un ortopēdu asociācijas goda biedru. Arī pēc aktīva darba beigšanas B.Cerļuks joprojām interesējas par Latvijas medicīnas attīstību un savu spēju robežās tajā arī iesaistās.

Profesora Benciona Cerļuka ieguldījums Latvijas medicīnas attīstībai ir pietiekams pamats viņa izvirzīšanai Latvijas Republikas pilsonības par īpašiem nopelniem piešķiršanai.

Latvijas traumatologu un ortopēdu asociācijas

1998.gada 15.februārī prezidents N.Pavlovs

Valsts traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas kolektīvs lūdz jūs izskatīt un atbalstīt Latvijas Republikas pilsonības par īpašiem nopelniem piešķiršanu bijušajam Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas darbiniekam profesoram Bencionam Cerļukam.

Profesors B.Cerļuks dzimis 1913.gada 15.februārī Tiraspolē, Moldovas Republikā laukstrādnieka ģimenē. 1933.gadā izbraucis uz Itāliju, iestājies Boloņas universitates medicīnas fakultātē, kuru beidzis 1938.gadā, atgriezies Besarābijā un 1939.gadā uzsācis ārsta praksi. 1941.gadā B.Cerļuks iesaukts padomju armijā un dienējis II Baltijas frontē, ar kuru 1944.gadā ieradies Daugavpilī. 1945.gadā bijis Kara hospitāļa ķirurģiskās nodaļas vadītājs. Karam beidzoties, uz hospitāļa bāzes tikusi izveidota Daugavpils pilsētas slimnīca, kurā ticis norīkots par galveno ārstu, no 1950.gada — traumatoloģijas nodaļas vadītājs. Šajā laikā pievērsies zinātniski pētnieciskajam darbam, nodarbojies ar audu un kaulu transplantācijas problēmām. No 1956.gada B.Cerļuks strādāja Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas institūtā. 1963.gadā aizstāvēja disertāciju. No 1968. līdz 1985.gadam vadījis Traumatoloģijas institūta 3.ortopēdisko nodaļu, būtībā pirmais zinātniski un organizatoriski uzsāka un attīstīja mugurkaula ķirurģijas problēmu risināšanu Latvijā. Kā konsultants Traumatoloģijas institūtā strādājis līdz 1994.gadam.

Profesora Benciona Cerļuka vadībā aizstāvētas trīs disertācijas, izdota grāmata "Mugurkaula operācijas", publicēti aptuveni 200 zinātniski raksti vietējā un ārzemju presē, ir 12 autortiesības mugurkaula ķirurģijā. Profesors B.Cerļuks ir Latvijas traumatologu un ortopēdu asociācijas goda biedrs. Savu uzticību Latvijai B.Cerļuks apliecina ar vēlēšanos iegūt Latvijas pilsonību. Profesora B.Cerļuka ieguldījums mugurkaula ķirurģijas attīstībā Latvijā ir pietiekams pamats viņa izvirzīšanai Latvijas pilsonības par īpašiem nopelniem piešķiršanai.

Ar cieņu,—

Valsts traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas

1998.gada 20.februārī galvenais ārsts V.Zatlers

Autobiogrāfija

Esmu dzimis 1913.gada 15.februārī Tiraspolē, Moldovas Republikā, laukstrādnieku ģimenē. Pēc tēva nāves 1920.gadā māte ar mani un jaunāko brāli pārcēlās uz dzīvi Besarābijā, kur ieguvu pamata un vidējo izglītību.

1933.gadā aizbraucu uz Itāliju un iestājos Boloņas universitātē Medicīnas fakultātē, kuru pabeidzu 1938.gadā. Atgriežoties Besarābijā, noliku valsts eksāmenu un 1939.gadā uzsāku ārsta praksi.

Apprecējos un pārcēlos uz dzīvi Bendēros. 1940.gadā Besarābiju ieņēma padomju karaspēks un es tiku norīkots darbā uz Buļboki rajona centru par rajona slimnīcas galveno ārstu. Sakarā ar vācu armijas uzbrukumu un frontes tuvošanos 1941.gadā ar ģimeni evakuējos uz Staļingradas apgabala Kļeckaju pie Donas, kur strādāju rajona slimnīcā. 1942.gada augustā evakuējos uz Uzbekistānu, kur tiku norīkots darbā kolhoza ambulancē. 1944.gada martā tiku iesaukts padomju armijā un dienēju II Baltijas frontē, ar kuru 1944.gadā ierados Daugavpilī. 1945.gadā biju kara hospitāļa ķirurģiskās nodaļas vadītājs. Karam beidzoties, uz hospitāļa bāzes tika izveidota Daugavpils pilsētas slimnīca, kurā es tiku norīkots par galveno ārstu. Pēc demobilizācijas 1946.gadā sāku strādāt Sarkanā Krusta slimnīcā par ķirurģijas nodaļas vadītāju. 1950.gadā pārgāju strādāt uz Daugavpils pilsētas slimnīcu par traumatoloģijas nodaļas vadītāju un pievērsos zinātniski pētnieciskajam darbam, nodarbojoties ar audu un kaulu transplantācijas problēmām.

1956.gadā tiku uzaicināts strādāt Rīgā Traumatoloģijas un ortopēdijas institūtā, izturējis konkursu, kļuvu par jaunāko līdzstrādnieku. 1963.gadā aizstāvēju disertāciju un ieguvu vecākā zinātniskā līdzstrādnieka vietu.

No 1968. līdz 1985.gadam vadīju Traumatoloģijas institūta 3.ortopēdisko nodaļu, kas tika izveidota par pirmo vertebroloģijas centru Latvijā. Kā konsultants Traumatoloģijas institūtā strādāju līdz 1994.gadam. Manā vadībā tika aizstāvētas trīs disertācijas. Mans skolnieks bija profesors Ruks, kas bija viens no vadošajiem vertebroloģijas speciālistiem. 1983.gadā iznāca mana grāmata "Mugurkaula operācijas", kurā aprakstīta oriģinālu operāciju metodika. Publicēts aptuveni 200 zinātnisku rakstu vietējā un ārzemju presē. Man ir 12 autortiesības mugurkaula ķirurģijā, viens izgudrojums 1993.gadā tika reģistrēts Latvijas Republikas Patentu valdē. 1971.gadā saņēmu valsts prēmiju. Esmu Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās biedrības goda biedrs. Šobrīd kā konsultants strādāju "Bikur holim" slimnīcā.

B.Cerļuks

 

Par Marijas Ļaksas kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok.nr.3915)

Pamatojoties uz š.g. 10.marta Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Marijas Ļaksas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1998.gada 11. martā priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998.gada 10.marta sēdes protokola nr.50

Piedalījās: I.Kreituse, A.Pētersons, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, L.Ozoliņš, V.Dozorcevs, J.Strods, A.Golubovs, E.Bāns, A.Seiksts, J.Ādamsons, M.Lujāns.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Marijas Ļaksas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Marijas Ļaksas kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Mariju Ļaksu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

par profesionālismu aviācijas objektīvās kontroles veikšanā, par godprātīgu darbu Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēkos, patriotisku attieksmi un lojalitāti pret Latvijas Republiku.

Saeimas deputāti: K.J.Druva, M.Bekasovs,

Ģ.V.Kristovskis, P.Kļaviņš, J.Ādamsons

Lūdzu jūs rast iespēju izskatīt jautājumu par uzņemšanu Latvijas Republikas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā Nacionālo bruņoto spēku aviācijas bāzes inženiertehniskā dienesta elektroiekārtu un agregātu vecāko mehāniķi seržanti Mariju Ļaksu.

Marija Ļaksa pārcēlās uz dzīvi Latvijā kopā ar vīru un dēlu, Latvijas pilsoņiem, 1991.gadā. Pārbraucot Latvijā, viņa neaprobežojās tikai ar dēla audzināšanu, bet centās izdarīt vairāk savas jaunās dzimtenes labā un kopā ar vīru iestājās dienestā Latvijas Gaisa spēkos. Marija ir kvalificēta aviācijas speciāliste, viņai ir pieredze aviācijas objektīvās kontroles veikšanā un viņa ļoti labi pārzina lidojuma parametru reģistrācijas sistēmu SARPP–12.

1995.gada 7.jūnijā Latvijas Republikas Gaisa spēki cieta smagu zaudējumu. Pildot dienesta pienākumus, gāja bojā divi mūsu biedri, labākie Gaisa spēku lidotāji — virsleitnants Jānis Saide un majors Pēteris Ļaksa — Marijas vīrs.

Tik traģiska mīļa un tuva cilvēka aiziešana var salauzt ne tikai vāju sievieti, bet Marija pieņēma vienīgo viņai pieņemamo lēmumu — viņa palika Latvijā. Par savu pienākumu Marija uzskata audzināt viņas un Pētera vienīgo dēlu par godīgu Latvijas pilsoni.

Seržante Marija Ļaksa nolēmusi visu savu dzīvi saistīt ar Latvijas Republiku, viņa mīl Latviju ar visu dvēseli, un pilsonības piešķiršana būtu tikai taisnīga un pelnīta Marijas Ļaksas atzīšana par pilntiesīgu Latvijas Republikas pilsoni.

Ar cieņu,—

Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku

komandieris pulkvežleitnants O.Ivanovs

Lūdzu izskatīt jautājumu par Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu LR iedzīvotājai Marijai Ļaksai.

Marija Ļaksa atbrauca uz Latviju kopā ar savu vīru 1991.gadā. Vīrs Pēteris Ļaksa bijis ieskaitīts Latvijas Republikas Aizsardzības spēku aktīvajās dienestā aviācijas bāzē virsnieku sastāvā par transportaviācijas posma komandieri. Kad viņš uzsāka savu darbību aviācijā, viņš bija viens no pieredzējušākajiem lidotājiem. Daudz spēkus un savas pieredzes ieguldīja Latvijas militāras aviācijas atjaunošanā un attīstībā; un 1995.gada jūnijā ir gājis bojā, pildot dienesta pienākumus.

Marija Ļaksa dienē aviācijas bāzē kopš 1993.gada novembra. Dienesta laikā parādījusi sevi kā sagatavotu speciālistu, labi orientējas savā specialitātē. Dienesta biedru vidū iemantojusi autoritāti un cieņu.

Nacionālo bruņoto spēku aviācijas bāzes štāba

priekšnieks kapteinis J.Liepiņš

Autobiogrāfija

Es, Marija Ļaksa (Koviļina) Mihaila m., esmu dzimusi 1957.gada 17.februārī Rjazaņas apgabala Novojegoldajevas ciemā. Tautība — krieviete.

No 1964.gada līdz 1974.gadam mācījos vidusskolā. No 1974.gada līdz 1977.gadam mācījos Rjazaņas pedagoģiskajā institūtā. Man ir nepabeigta augstākā izglītība. No 1979.gada līdz 1991.gadam strādāju dažādās darba vietās, kuras varēja atrast vīra dienesta vietās. No 1993.gada 10.novembra es dienēju NBS aviācijas bāzē.

Esmu atraitne. Mans vīrs, latvietis, Pēteris Ļaksa, bija lidotājs. Viņš traģiski gāja bojā 1995.gada 7.jūnijā aviācijas svētkos Lielvārdē. Dēls Sergejs Ļaksa, latvietis, dzimis 1977.gada 6.maijā. Viņš strādā mēbeļu ražošanas firmā. Tēvs Mihails Vekoviščevs, krievs, dzimis 1921.gada 27.novembrī, pensionārs. Māte Raisa Koviļina, krieviete, dzimusi 1930.gada 5.februārī, pensionāre. Māsas: Nadežda, dz. 1955.gadā, precējusies, Gaļina, dz. 1962.gadā, neprecējusies. Vecāki un māsas dzīvo Krievijas Federācijā.

Nevienas partijas biedre neesmu un neesmu bijusi. Man un maniem radiniekiem sodāmība nav.

1997.gada 10.februārī M.Ļaksa

 

Par Tamāras Sorokinas kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok.nr.4007)

Pamatojoties uz š.g. 24.marta Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Tamāras Sorokinas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1998.gada 25. martā priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998.gada 24.marta sēdes protokola Nr.53

Piedalījās: I.Kreituse, A.Prēdele, A.Pētersons, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, L.Ozoliņš, J.Strods, A.Golubovs, A.Seiksts, J.Straume, M.Lujāns.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Tamāras Sorokinas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Tamāras Sorokinas kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Tamāru Sorokinu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

1. Par 30 gadu ilgu radošu pedagoģisko darbību, LMA Iekšķīgo slimību kursā apmācīti vairāk nekā 6000 studentu un rezidentu.

2. Par ilggadīgu augsti kvalificētu ārstnieciski konsultatīvu darbu klīniskajās bāzēs: ārstēti un konsultēti vairāk nekā 12 000 slimnieku.

3. Par ražīgu zinātniski pētniecisko darbu, aktuālu problēmu pētīšanu iekšķīgajās slimībās, kardioloģijā, pulmonoloģijā. Publicēti 190 zinātniski darbi, viens izgudrojums un 10 racionalizācijas priekšlikumi.

Saeimas deputāti: P.Apinis, V.Nagobads,

V.Boka, A.Golubovs, L.Ozoliņš, J.Ābele,

1998.gada 18.martā A.Tomašūns, A.Rubins, A.Panteļējevs, G.Gannusa

Tamāra Sorokina dzimusi 1932.gadā Krievijā, Kurskas apgabalā, zemnieku ģimenē, krieviete, habilitētā medicīnas doktore, Latvijas Medicīnas akadēmijas Iekšķīgo slimību katedras profesore. Latvijā dzīvo no 1955.gada.

1949.gadā viņa absolvēja vidusskolu ar zelta medaļu un iestājās 1.Maskavas medicīnas institūtā Ārstniecības fakultātē, kuru teicami beidza 1955.gadā. Pēc institūta pabeigšanas un laulībām T.Sorokina pārcēlās uz Liepāju un 7 gadus strādāja par ārsti terapeiti (poliklīnikā, pilsētas slimnīcā).

1962.gadā T.Sorokina tika uzņemta Rīgas Medicīnas institūta Iekšķīgo slimību katedras aspirantūrā. Pēc aspirantūras beigšanas no 1965.līdz 1969.gadam — katedras asistente, no 1969.gada līdz 1975.gadam — katedras docente, bet no 1976.gada — profesore, no 1982.gada līdz 1993.gadam — 2.Iekšķīgo slimību katedras vadītāja, no 1993.gada līdz šai dienai ir katedras profesore.

Profesores T.Sorokinas pedagoģiskā darbība: ikgadēja lekciju lasīšana 6.kursa studentiem iekšķīgajās slimībās, elektrokardiogrāfijā, klīniskajā farmakoloģijā. Praktisko nodarbību vadīšana 6.kursa studentiem, valsts eksāmenu organizēšana un piedalīšanās tajos.

Ārstnieciski konsultatīvais darbs: sistemātiska slimnieku konsultēšana terapeitiska profila klīniskajās bāzēs (1.pilsētas slimnīcā, 3.pilsētas slimnīcā, Dzelzceļa slimnīcā). Praktiskajām ārstniecības iestādēm sniegtas konsultācijas par ārstnieciskā darba oganizēšanu klīniskajās bāzēs. Lekcijas un semināri praktiskajiem ārstiem kvalifikācijas celšanas pasākumos.

Zinātniski pētnieciskais darbs: profesore T.Sorokina veiksmīgi aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidātes grādu 1966.gadā, bet medicīnas zinātņu doktora grādu — 1972.gadā. Abas disertācijas veltītas aktuālai kardioloģijas tematikai. Publicēti 190 zinātniskie darbi, tai skaitā 3 monogrāfijas.

Sabiedriskais darbs: profesore T.Sorokina Rīgas Medicīnas institūtā bija atbildīga par ārstu internistu apmācību. Piecus gadus bija jauno pasniedzēju skolas vadītāja RMI. Pašreiz ir ievēlēta AML Senātā.

Par godprātīgu un aktīvu radošo darbu 1982.gadā profesore T.Sorokina kļuva par Latvijas PSR Valsts prēmijas laureāti.

Prof. T.Sorokina labi pārzina Latvijas vēsturi, interesējas par latviešu kultūru, mākslu, literatūru. Daudzus gadus atpakaļ apguvusi latviešu valodu un šobrīd atestēta atbilstoši valsts valodas prasmes 3.pakāpes prasībām. Lekcijas lasa latviešu valodā. Pārvalda angļu, vācu valodas.

T.Sorokina ir uzticīga Latvijas valstij un tautai.

Rekomendējam piešķirt profesorei Tamārai Sorokinai Latvijas valsts pilsonību.

Latvijas Medicīnas akadēmijas rektors J.Vētra

Latvijas Medicīnas akadēmijas

prorektors mācību darbā J.Zaļkalns

1998.gada 5.martā AML Senāta priekšsēdētājs J.Anšelēvičs

Habilitētā medicīnas doktore Latvijas Medicīnas akadēmijas Iekšķīgo slimību katedras profesore Tamāra Sorokina kopā ar docentu un asistentu kolektīvu strādā Dzelzceļa slimnīcas "Biķernieki" bāzē no 1992.gada.

Paralēli pedagoģiskajam darbam ar 6.kursa studentiem un rezidentiem profesore T.Sorokina sistemātiski veic plānveida un neatliekamo ārstnieciski konsultatīvo darbu kardioloģijas un terapijas nodaļās, kā arī nepieciešamības gadījumā — citās slimnīcas nodaļās (reanimācijas, apdeguma u.c.). Visās līdzīgās situācijās prof.T.Sorokina, pateicoties savai augstajai profesionālajai kvalifikācijai, sniedz padomu nodaļas ārstiem. Paralēli ārstnieciski konsultatīvajam darbam piedalās ārstu apmācībā, t.i., ceļ kolēģu kvalifikāciju.

Profesores valsts valodas prasme laba, aktīvi interesējas par Latvijas vēsturi, mākslu, kultūru.

Rekomendēju prof. T.Sorokinai piešķirt Latvijas valsts pilsonību.

Dzelzceļa slimnīcas "Biķernieki" valdes priekšsēdētājs,

galvenais ārsts G.Prolis

1998.gada 18.martā  Ārstniecības direktore I.Mitkēviča

Curriculum vitae

Es, Tamāra Sorokina, habilitēta medicīnas doktore, Latvijas Medicīnas akadēmijas iekšķīgo slimību katedras profesore, krieviete, dzimusi 1932.gada 10.oktobrī Krievijā, Kurskas apgabala Žernovecas ciemā. Tur dzīvoju līdz 1949.gadam.

1949.gadā pabeidzu vidusskolu ar zelta medaļu un iestājos 1.Maskavas Medicīnas institūtā Ārstniecības fakultātē, kuru beidzu 1955.gadā ar izcilību.

Latvijā dzīvoju no 1955.gada. 1955.gadā pēc institūta beigšanas un laulībām pārcēlos uz Liepāju, kur strādāju par ārsti terapeiti 7 gadus. 1962.gadā tiku uzņemta RMI (tagad LMA) Iekšķīgo slimību katedrā aspirantūrā. Pēc aspirantūras beigšanas no 1965.līdz 1969.gadam biju katedras asistente, no 1969.līdz 1975. — katedras docente, bet no 1976.gada līdz šim laikam esmu Iekšķīgo slimību katedras profesore. Ikdienā veicu pedagoģisko darbu ar 6.kursa studentiem un rezidentiem. Gadā nolasu 50—60 lekcijas par aktuālām problēmām iekšķīgo slimību kursā. Vadu praktiskās nodarbības un seminārus. Ar studentu grupām veicu klīnisko gadījumu izskatīšanu.

Dzelzceļa slimnīcas "Biķernieki" klīniskajā bāzē sistemātiski nodarbojos ar ārstnieciski konsultatīvo darbu, t.i., veicu plānveida un neatliekamo slimnieku konsultāciju.

Ar zinātniski pētniecisko darbu nodarbojos kopš 1962.gada. Manu zinātnisko darbu tematika veltīta neatliekamai diagnostikai, intensīvai terapijai un smagiem stāvokļiem kardioloģijā — sirds aritmijām, hipertoniskām krīzēm, trombembolijām u.c. 1966.gadā aizstāvēju medicīnas kandidātes, bet 1972.gadā — medicīnas doktores grādu. Esmu 190 zinātnisko publikāciju, 3 monogrāfiju, 50 metodisko rekomendāciju par pedagoģisko procesu, viena izgudrojuma un 10 racionalizācijas priekšlikumu autore.

Paralēli pedagoģiskajam, ārstnieciskajam un zinātniski pētnieciskajam darbam regulāri esmu veikusi sabiedrisko darbu: esmu bijusi atbildīga par ārstu internu apmācību RMI, Jaunā pasniedzēja skolas vadītāja, pašreiz esmu LMA Senāta locekle. Esmu apbalvota ar 6 goda rakstiem, nozīmi "Veselības aizsardzības teicamnieks", medaļu "Par pašaizliedzīgu darbu" (1982). Esmu Latvijas Republikas Valsts prēmijas laureāte par veiksmīgi izpildītiem zinātniskiem darbiem (1982), 1987.gadā man tika piešķirts Latvijas Republikas Nopelniem bagātā zinātniskā darbinieka goda nosaukums.

Latviešu valodu apguvu pirmajos darba gados Latvijā, šobrīd esmu atestēta valsts valodas prasmes 3. pakāpes prasībām. Lekcijas ārstiem un studentiem lasu latviešu valodā. Regulāri papildinu zināšanas par Latvijas vēsturi, interesējos par latviešu kultūru, mākslu, literatūru. Esmu uzticīga Latvijas valstij un tautai.

1998.gada 12.martā T.Sorokina

 

Par Svetlanas Andrejevas kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok. nr. 4008)

Pamatojoties uz š. g. 24. marta Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Svetlanas Andrejevas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1998.gada 25. martā priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998. gada 24. marta sēdes protokola Nr. 53

Piedalījās: I.Kreituse, A.Prēdele, A.Pētersons, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, L.Ozoliņš, J.Strods, A.Golubovs, A.Seiksts, J.Straume, M.Lujāns.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Svetlanas Andrejevas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Svetlanas Andrejevas kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6. Saeimas deputāti, rekomendējam Svetlanu Andrejevu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

Ārste Svetlana Andrejeva, ilgstoši strādājot Latvijas veselības aprūpes iestādēs, ārstējusi daudz Latvijas sieviešu kā operējoša ginekoloģe ar starptautiski atzītu pieredzi, zināšanām, iemaņām. Kā Latvijas Medicīnas akadēmijas docente izaudzinājusi jaunu Latvijas mediķu paaudzi, ieaudzinot savos studentos attieksmi pret pacientu, mīlestību pret medicīnu, allaž liekot uzsvaru uz zinātnes un medicīnas mākslas jaunākajiem sasniegumiem. Uzrakstījusi mācību grāmatu ginekoloģijā latviešu valodā. Publicējusi zinātnisko pieredzi daudzos starptautiskos ginekoloģijas izdevumos, nesdama pasaulē Latvijas mediķu vārdu un sasniegumus.

Saeimas deputāti: P.Apinis, V.Nagobads,

V.Boka, A.Golubovs, J.Ābele, A.Tomašūns,

A.Rubins, A.Panteļējevs, L.Kuprijanova, G.Gannusa

Curriculum vitae

Esmu dzimusi 1936. gada 4. septembrī Baltkrievijas pilsētiņā Rečicā strādnieku ģimenē. 1937. gadā tēvs tika represēts, izsūtīts uz Ziemeļsibīriju. 17 gadu vecumā es atbraucu uz Latviju un iestājos Rīgas Medicīnas institūtā. 21 gada vecumā apprecējos ar Latgales izcelsmes studentu Nikolaju Andrejevu, kurš vēlāk kļuvis par Latvijas valsts emeritēto profesoru, habilitēto medicīnas doktoru, Latvijas Kardioloģijas institūta direktoru. Beidzot institūtu, no 1959. gada strādāju kā ārste akušiere ginekoloģe Daugavpilī, bet 1962. gadā atgriezos uz Rīgu un kopš tā laika strādāju Rīgas Medicīnas institūtā.

1971. gadā aizstāvēju medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju un 1993. gadā tiku nostrificēta kā Latvijas Republikas medicīnas doktore. Man ir 87 zinātniskas publikācijas. Strādājot kā Rīgas Medicīnas institūta (Latvijas Medicīnas akadēmijas, Rīgas Stradiņa universitātes) docente, lasu lekcijas latviešu valodā. 1982. gadā kopā ar līdzstrādniekiem uzrakstīju pirmo Latvijas vēsturē mācību grāmatu par dzemdniecību (latviešu valodā). Par to man tika piešķirts Latvijas Valsts prēmijas laureāta Goda nosaukums.

Ģimenē man ir divas meitas, abas ārstes, aizstāvējušas disertācijas un, tāpat kā vīrs, ir Latvijas Republikas pilsones.

1998. gada 5. martā S.Andrejeva

 

Par Jeļenas Ambalovas kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok. nr.4009)

Pamatojoties uz š.g. 24.marta Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Jeļenas Ambalovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1998.gada 25. martā priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998.gada 24.marta sēdes protokola Nr.53

Piedalījās: I.Kreituse, A.Prēdele, A.Pētersons, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, L.Ozoliņš, J.Strods, A.Golubovs, A.Seiksts, J.Straume, M.Lujāns.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Jeļenas Ambalovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Jeļenas Ambalovas kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Jeļenu Ambalovu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

Jeļena Ambalova dzimusi un augusi Rīgā. Pēc Rīgas Medicīnas institūta beigšanas (1972.) strādā pediatra specialitātē, bet no 1974.gada Republikāniskajā bērnu slimnīcā. No 1976.gada viena no vadošajiem Latvijas neonatologiem. J.Ambalova no 1985.gada ir Republikāniskās bērnu slimnīcas galvenā ārsta vietniece. J.Ambalova ir precējusies, brīvi pārvalda latviešu valodu, audzina divas meitas, kuras ir Latvijas pilsones.

6.Saeimas deputāti: V.Nagobads, V.Boka,

1998.gada 19.martā P.Apinis, A.Seiksts, G.Gannusa

Jeļena Ambalova dzimusi 1948.gadā Rīgā. 1972.gadā pēc Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultātes beigšanas specializējās pediatrijā Republikāniskajā bērnu klīniskajā slimnīcā. Turpināja volontēt, strādājot dažādu profilu nodaļās. No 1974.gada strādā pamatdarbā minētajā slimnīcā kā ārsts pediatrs. 1976.gadā Maskavā specializējas neonatoloģijā. Visus šos gadus paralēli administratīvam darbam strādā par ārstu neonatologu, strādājot neiznēsāto bērnu nodaļā, jaundzimušo pataloģijas nodaļā, sniedzot augsti kvalificētu neatliekamo palīdzību arī jaundzimušiem visā republikā sanaviācijas izbraukumos.

Kā kurators neonatologs piedalījās neonatālās aprūpes organizēšanā Limbažu, Valkas, Valmieras, Jūrmalas un Rīgas rajonos, kur dalījās arī savā pieredzē, uzstājoties konferencēs, konsultējot bērnus.

Ņemot vērā klīnisko pieredzi, kā arī organizatoriskās spējas, ar veselības aizsardzības ministra pavēli 1983.gadā pārcelta uz Rīgas veselības aizsardzības nodaļu par Rīgas galveno neonatologu, turpinot klīnisko darbu Republikāniskajā bērnu klīniskajā slimnīcā.

No 1985.gada ir Republikāniskās bērnu klīniskās slimnīcas galvenā ārsta vietniece konsultatīvi poliklīniskajā darbā. Vada konsultatīvo poliklīniku, organizē speciālistu konsultantu izbraukumus uz Latvijas rajoniem, profilaktiskās apskates specializētajos bērnu namos, internātskolās un bērnu sanatorijās. Aktīvi piedalās studentu un ārstu pēcdiploma apmācībā.

Ir sertificēts pediatrs, neonatologs un veselības aprūpes speciālists. Sākoties reformām veselības aprūpē, aktīvi piedalās punktu sistēmas izstrādāšanā. Sekmīgi sadarbojas ar valsts un teritoriālajām slimokasēm. Ir Latvijas Medicīnas akadēmijas Bērnu slimnīcas uzticības ārsts. Darbojas daudzās slimnīcas komisijās: Medicīniskajā audita un dokumentācijas komisijā, Profesionālā komisijā un Ētikas komisijā. Slimnīcas padomes locekle. Nepieciešamības gadījumā aizvieto slimnīcas virsārstu, kā arī direktoru. Kolektīvā iekļaujas, veicinot labvēlīgas vides pastāvēšanu nodaļā. Patstāvīgi spēj pieņemt problēmu risinošus lēmumus. Darbam pieiet radoši.

Savā pilsoniskajā nostājā Jeļena Ambalova ir pilnīgi lojāla pret Latvijas valsti un tautu. Latviešu valodu pārvalda pilnībā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, AML Bērnu slimnīcas administrācijas vārdā lūdzam Latvijas Republikas Saeimu piešķirt Jeļenai Ambalovai Latvijas pilsonību ārpus kārtas.

Latvijas Medicīnas akadēmijas Bērnu slimnīcas

1998.gada 24.februārī direktors Dz.Mozgis

Jeļena Ambalova, sertificēts neonatologs, strādā Latvijas Medicīnas akadēmijas Bērnu slimnīcas Neonatoloģijas centra jaundzimušo patoloģijas nodaļā. Kā neonatologs strādā kopš 1976.gada, kad tika nodibināta republikā pirmā neiznēsāto bērnu ārstēšanas un kopšanas nodaļa uz Republikāniskās bērnu klīniskās slimnīcas bāzes.

No 1983.gada līdz 1985.gadam — Rīgas veselības nodaļas galvenais neonatologs, turpinot klīnisko darbu bērnu slimnīcā līdz šīm dienām, sniedzot palīdzību republikas jaundzimušajiem ar vissmagāko patoloģiju slimnīcas nodaļās, kā arī izbraucot sanitārās aviācijas izbraukumos.

Kā veselības aizsardzības organizators ilgus gadus bija kurators Valmieras, Limbažu, Jūrmalas un Rīgas rajonā, kur palīdzēja organizēt adekvātu palīdzību jaundzimušajiem bērniem. Piedalās apmācību procesā, lasot lekcijas un vadot klīniskās nodarbības studentiem un rezidentiem. Savā speciālā klīniskajā nozarē J.Ambalova ir viena no pieredzējušākām speciālistēm, kuru patiesi ciena kolēģi.

Savā pilsoniskajā nostājā J.Ambalova ir pilnīgi lojāla pre Latvijas valsti un tautu. Latviešu valodu zina pilnībā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Latvijas Neonatologu asociācija lūdz Latvijas Republikas Saeimu piešķirt J.Ambalovai Latvijas pilsonību ārpus kārtas.

Latvijas Neonatologu asociācijas prezidente I.Jakubovska

Autobiogrāfija

Es, Jeļena Ambalova, esmu dzimusi 1948.gada 29.novembrī Rīgā, tautība — krieviete. Izglītība — augstākā, 1972.gadā beidzu Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultāti.

Specializācija: 1972. — 1973.g. — bērnu slimības, Republikāniskā bērnu klīniskā slimnīca; 1976.g. — neonatoloģija, ārstu kvalifikācijas celšanas institūts Maskavā; 1983.g. — neonatoloģija, ārstu kvalifikācijas celšanas fakultāte Ļeņingradā; 1985.g. — veselības aizsardzības organizācijas kursi Rīgā; 1994.g. — neatliekamā palīdzība pediatrijā ASV; 1996.g. — aktualitātes pediatrijā AUPHA, ASV; 1996.g. — veselības aprūpes vadība AUPHA, ASV; 1997.g. — "Primārā veselības aprūpe: problēmas un attīstības virzieni Eiropā", Jūrmala; 1998.g. — informātikas tehnoloģijas veselības aprūpe, ES PHARE, Rīga.

Darba vietas: 1973.g. — republikāniskais bērnu nams "Majori" pediatrs; 1974. — 1983.g. — Republikāniskā bērnu klīniskā slimnīca, pediatrs; 1983. — 1985.g. — Rīgas veselības aizsardzības nodaļa, galvenais Rīgas neonatologs; no 1985.g. — Republikāniskā bērnu klīniskā slimnīca, galvenā ārsta vietniece poliklīniskā darbā, ambulatori konsultatīvās nodaļas vadītāja.

Valodas: latviešu, krievu, angļu sarunvaloda.

Ģimenes stāvoklis: precējusies, 2 bērni; meita Maija, 1972.g., Latvijas pilsone; meita Ina, 1980.g., Latvijas pilsone.

1998.gada 17.martā J.Ambalova

 

Par Zojas Semjonovas kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok. nr.4010)

Pamatojoties uz š.g. 24. marta Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Zojas Semjonovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1998.gada 25. martā priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998.gada 24. marta sēdes protokola Nr.53

Piedalījās: I.Kreituse, A.Prēdele, A.Pētersons, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, L.Ozoliņš, J.Strods, A.Golubovs, A.Seiksts, J.Straume, M.Lujāns.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Zojas Semjonovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Zojas Semjonovas kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6. Saeimas deputāti, rekomendējam Zoju Semjonovu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

Zoja Semjonova, dzimusi, uzaugusi un izglītību ieguvusi Rīgā, visu savu darba mūžu veltījusi sakaru nozares attīstībai. 1989. gadā no vairākiem kandidātiem Z.Semjonova tika izvēlēta par arodbiedrības priekšsēdētāju. 1991. gadā Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības I kongresā Z.Semjonova tika izvēlēta par priekšsēdētāju, bet II kongresā 1996. gadā par Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības prezidenti. 1997. gadā Z.Semjonovas vadītā arodbiedrība uzņemta par starptautiskās PTTI organizācijas biedru.

Saeimas deputāti: V.Nagobads, L.Kuprijanova,

1998. gada 19. martā J.Lagzdiņš, P.Apinis, A.Seiksts

Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība lūdz izskatīt un labvēlīgi izlemt jautājumu par Zojas Semjonovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Z.Semjonova ir dzimusi, uzaugusi, dzīvo un strādā Rīgā. Pēc LVU Ekonomikas fakultātes beigšanas tika norīkota darbā Sakaru ministrijā, un visu šo laiku ir saistīta ar šo nozari un tajā strādājošiem cilvēkiem.

Sakaru ministrijā Z.Semjonovas darbs bija saistīts ar darbinieku algām, ar ministrijas ekonomisko politiku. Šajā laikā viņa iekaroja strādājošo autoritāti ar savu godīgumu, mērķtiecību, darba spējām. Paralēli tiešajiem darba pienākumiem veica sabiedriskā kārtā arodbiedrības uzdevumus. Viņas principialitāte un taisnīgums bija par pamatu tam, ka 1987. gadā viņu ievēlēja arodbiedrības prezidijā.

1989. gadā no vairākiem kandidātiem Z.Semjonova ievēlēta par arodbiedrības priekšsēdētāju. 1991. gadā Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības I kongresā viņu ievēlē par priekšsēdētāju, bet II kongresā 1996. gadā — par Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības prezidenti. Pašlaik Sakaru darbinieku arodbiedrība Z.Semjonovas vadībā apvieno vairāk nekā 7000 arodbiedrības biedru dažādos Latvijas sakaru uzņēmumos. 1997. gadā arodbiedrība uzņemta par PTTI (Post, Telegraph and Telephone International) biedru. Z.Semjonova ir ievēlēta šīs organizācijas Eiropas izpildkomitejā.

Z.Semjonova ar ziņojumiem ir piedalījusies vairākos Eiropas Savienības rīkotajos semināros par sociālo politiku ES un Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs.

Pateicoties Z.Semjonovas aktivitātei, nepiekāpībai un plašajām zināšanām, nozares uzņēmumos ir noslēgti koplīgumi starp darba devējiem un arodbiedrību.

Jāpiezīmē, ka jau 1994. gada janvārī arodbiedrība rīkoja akciju par darbinieku darba un sociālo tiesību plašāku iekļaušanu jumta līgumā starp "TILTS Communication" un Latvijas valsti, kurā izteica neapmierinātību par šī līguma noslēgšanas slepenību un neskaidrajām Latvijas pozīcijām.

Šis lūgums ir apspriests un pieņemts LSAB valdes sēdē 1998. gada 10. februārī, protokols nr. 27.

Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības

1998. gada 6. martā viceprezidents M.Pužuls

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība lūdz izskatīt un labvēlīgi izlemt jautājumu par Zojas Semjonovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Zoja Semjonova ir dzimusi, uzaugusi un ieguvusi izglītību Rīgā un visu laiku strādā Latvijā sakaru nozarē.

Savas mērķtiecības, atsaucības un izsvērtās rīcības dēļ, strādājot profesionālu darbu sakaru nozarē, Zoja Semjonova spēja iegūt augstu autoritāti darbinieku vidū. Tāpēc kopš neatkarīgu arodbiedrību izveidošanās sakaru nozarē 1991. gadā viņa tiek atkārtoti ievēlēta par Sakaru darbinieku arodbiedrības prezidenti (priekšsēdētāju).

Zoja Semjonova daudz darījusi, lai Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība iekļautos starptautiskajā apritē. Šie centieni ir sasnieguši mērķi: 1997. gada janvārī Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība tika uzņemta starptautiskajā sakarnieku arodapvienībā PTTI , bet 1997. gada maijā Zoja Semjonova tika ievēlēta par PTTI Eiropas komitejas locekli.

Zoja Semjonova ir Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības valdes locekle. Pildot šos pienākumus, viņa ir piedalījusies vairākos Eiropas Savienības un Eiropas arodbiedrību konfederācijas semināros un konferencēs, godam nesot Latvijas vārdu pasaulē.

Mūža ritumā Zoja Semjonova ir ar saknēm ieaugusi Latvijā, ir lojāla tās neatkarībai, godīgi strādā Latvijas labā.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības valde 23.12.1997. izteica vienprātīgu atbalstu Zojas Semjonovas uzņemšanai Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības valdes vārdā —

1998. gada 11. martā priekšsēdētājs A. Olmanis

Autobiogrāfija

Es, Zoja Semjonova Sergeja meita, esmu dzimusi 1947. gada 12. janvārī Rīgā, Latvijā. 1965. gadā pabeidzu Rīgas 17. vidusskolu. No 1965. gada mācījos Latvijas Valsts universitātē, kuras Ekonomikas fakultāti pabeidzu 1970. gadā, saņēmu norīkojumu strādāt Sakaru ministrijā.

Laikā no 1970. gada līdz 1987. gadam strādāju Sakaru ministrijas Plānu un finansu pārvaldē par vecāko ekonomisti, darba algas grupas vadītāju, galveno ekonomisti. 1986. gadā tiku ievēlēta sakaru darbinieku arodbiedrības prezidijā. 1987. gadā tiku ievēlēta par Sakaru darbinieku arodbiedrības sekretāri. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gadā Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības (turpmāk — LSAB) I kongresā tiku ievēlēta par arodbiedrības priekšsēdētāju (uz amatu bija divi kandidāti). 1996. gadā LSAB II kongresā tiku ievēlēta par Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības prezidenti.

Sākot ar 1994. gadu, Sakaru darbinieku arodbiedrība izveidoja patstāvīgus kontaktus ar Ziemeļvalstu radnieciskajām arodbiedrībām — Zviedrijas SiF un ST. 1997. gada janvārī LSAB tika uzņemta starptautiskajā sakarnieku arodapvienībā PTTI (Post, Telephone and Telegraph International). Šajā arodapvienībā apvienojušās 107 valstu sakaru darbinieku arodbiedrības. 1997. gada maijā tiku ievēlēta PTTI Eiropas komitejā. Kā LBAS (Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības) valdes locekle esmu piedalījusies un referējusi vairākos Eiropas Savienības organizētajos semināros un konferencēs, pārstāvot un paužot Latvijas arodbiedrību viedokli.

No 1973. gada esmu precējusies. Vīrs Viktors Semjonovs dzimis 1947. gadā 21. martā Rīgā. Strādā par ekonomistu rūpnīcā "Ellar". Mans dēls Aleksejs Semjonovs ir dzimis 1975. gadā Rīgā, strādā SIA "Lattelekom" par inženieri. Mans tēvs — Sergejs Mišins Vasīlija dēls dzimis 1925. gadā Ļeņingradas apgabalā, strādāja par strādnieku rūpnīcā "Ellar". Miris 1996. gada martā. Mana māte — Lidija Mišina Aleksandra meita dzimusi 1925 . gadā Sibīrijā. Strādāja par kasieri energoceltniecības organizācijā PMK–7. Mirusi 1998. gada februārī.

1998. gada 6. martā Z.Semjonova