Pusgadu pirms 7.Saeimas

Arnis Cimdars, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs,— "Latvijas Vēstnesim"

Otra grozījumu daļa saistīta ar tehnikas progresu. Te ir runa par balsu skaitīšanas sistēmas maiņu. Līdz šim vēlēšanu komisiju locekļi skaitīja balsis pa listēm, tās sašķiroja, aizzīmogoja, gāja pulēt un no rīta nāca un turpināja skaitīt, uzskaitot plusiņus un mīnusiņus, tādējādi nosakot, kādas nobīdes ir notikušas kandidātu sarakstos. Bet tagad Saeimā pieņemts tāds grozījums, ka saskaitīšana tiek izdarīta tikai starp listēm, un tad tās iesaiņo un sūta uz "centru", kur Centrālā vēlēšanu komisija nosaka galīgo rezultātu.

To visu nevar paveikt bez jaudīgas un kvalitatīvas tehnikas. Lietuvieši jau labu laiku izmanto skenēšanas tehniku. Manuprāt, tehnika tomēr ir bezkaislīgāka un līdz ar to objektīvāka. Turklāt ievērojami pieaug datu apkopošanas ātrums.

Bez tam tādējādi varētu lielā mērā novērst skeptiķu un neuzticīgo aizdomīgumu. Diemžēl tāda nu ir uzbūvēta cilvēka prāta un gara pasaule, ka viņš lāgā negrib uzticēties jebkuru vēlēšanu rezultātiem.

Tāpēc paredzēts visu balsu skaitīšanu centralizēt. Protams, nebūs iespējams katram balsu skaitītājam pielikt klāt monitoru. Bet datu apstrāde, rēķināšana un tamlīdzīgas lietas turpmāk nepieļaus nekādas kļūdas. Saglabāsies katras zīmes attēls, un katrai zīmei būs uzspiests savs numurs, tā saglabāsies elektroniskajā atmiņā, un jebkurā laikā varēs caurskatīt šo sarakstu.

Tās ir mūsdienu progresa sastāvdaļas. Es mēdzu sacīt: "Nekāpsim pa trepēm, ja simtajā stāvā var uzbraukt ar liftu." Pagaidām jau jāsaka, ka lifta šahta ir, bet paša lifta trūkst. Jo skaitīšanas mašīnu vēl nav, turklāt tās ir diezgan dārgas.

— Tādēļ jautājums: vai šie modernizējumi pārlieku nesadārdzinās vēlēšanas?

— Tas ir jautājums, kas man ne uz brīdi neiziet no galvas. Vai sadārdzināsies? Man ir grūti precīzi atbildēt. Protams, vēlēšanas nekļūs lētākas. Vismaz šīs — septītās Saeimas vēlēšanas.

Bet viss atkarīgs no ieceres izpildījuma. Ja Centrālajai vēlēšanu komisijai nāktos iedarbināt visu šo tehniku tikai pa nedēļai reizi četros gados Saeimas un pašvaldību vēlēšanu laikā, neviens cilvēks ar veselu saprātu tam nepiekritīs. Tā tehnika, pēc mūsu iepriekšējām aplēsēm, varētu maksāt 500—600 tūkstošus latu.

Tāpēc ir rasts viens, manuprāt, saprātīgs risinājums. Mēs apspriedāmies ar Centrālās statistikas pārvaldi un noslēdzām tādu nodomu protokolu. Jo viņiem arī būs nepieciešama šāda tehnika. Gan 2000.gada tautas skaitīšanā, gan turpmākajās lauksaimnieciskajās skaitīšanās, kuru veikšana uzdota Centrālajai statistikas pārvaldei (CSP). Turklāt CSP ikdienā regulāri apstrādā visādus datus. Bet šīs tehnikas būtība ir tā, ka papīra pirmdokumentus tā ievada elektroniskajā datu bāzē tālākajai apstrādei. Un tad jau tas viss pavisam citādi izskatās. Pērk nevis mums, bet viņiem — Centrālajai statistikas pārvaldei. Un tad viņi veic mums tos skaitīšanas darbus divas reizes pa nedēļai četros gados.

Tātad — formāli visa tā nauda nav vis vēlēšanām jādod. Tēlaini izsakoties, ar vienu šāvienu jāmēģina nošaut divus zaķus. Vai tas mums izdosies, nezinu. Katrā ziņā tas, ka šogad ir Saeimas vēlēšanu gads un 2000.gadā ir jāveic tautas skaitīšana Latvijā, ir skaidrs. Bet, ja tautas skaitīšanas rezultātus iegūs tikai 2002.gadā, šādam pasākumam būs tikai enciklopēdiska nozīme. Būdams inženieris pēc izglītības un profesijas, varu apgalvot, ka tie līdzekļi, kas datortehnikā tiks šogad ieguldīti, ar uzviju atmaksāsies gan 2000.gadā, gan 2002.gadā, gan ikdienā, veicot statistikas uzskaiti.

Jā, varbūt turpmākās vēlēšanas kļūs lētākas. Jo atkritīs tas sīkumainais un bezgala nogurdinošais skaitīšanas darbs, kas līdz šim, atklāti sakot, ir bijis briesmīgi sasprindzināts.

— Laikam gan arī vēlēšanu sarīkošanā ir jāiet līdzi pasaules pieredzei un prasībām?

— Jā, mūsdienās taču nekur bez skaitļošanas tehnikas nevar iztikt.

Bet tagad par trešo apcirkni Saeimas vēlēšanu likuma grozījumos. Tā ir tā politizētā daļa, ko es pat negribētu komentēt, jo tā jau nu nav mana darīšana. Es domāju, tas ir normāli, ka tie, kas ir pie teikšanas, mēģina iegrozīt likumu pēc sava prāta. Tā notiek visā pasaulē. Tāpēc es nevienu nenosodu jeb nekritizēju.

Tagadējie grozījumi neparedz ārēji grozāmos sarakstus, kuri, taisnību sakot, draudēja mazliet sarežģīt manu darbību, raugoties no organizatoriskā viedokļa. Par to ilgi strīdējās, bet šos priekšlikumus tā arī nepieņēma. Kaut gan arī grozāmo sarakstu gadījumā visas organizatoriskās problēmas būtu atrisināmas. Es jau biju atradis tehniskās iespējas. Protams, tas mazliet sadārdzinātu vēlēšanu norisi.

Dažādā procentu barjera — 5 procenti partijām un 7 procenti koalīcijām — nepavisam neradītu sarežģījumus organizatoriskajā ziņā. Man kā Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam ir gluži vienalga, cik un kādas procentu barjeras tiek noteiktas. Organizatoriski tas nerada problēmas. Varbūt mazliet sarežģītāka kļūtu matemātika, ja vien neizmanto skaitļošanas tehniku. Bet tagad piecu procentu barjera, tāpat kā agrāk, attiecināma uz visiem.

— Droši vien jau tagad, pirms nav izsludināti un publicēti grozījumi vēlēšanu likumā, varat prognozēt vēlēšanu kampaņas termiņus un posmus.

— Septītās Saeimas vēlēšanas notiks 3.oktobrī, bet 2.novembrī mūsu nākamā parlamenta deputātiem būs jāsanāk uz pirmo sēdi. Atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām pilsoņi varēs balsot tikai vienu dienu. Faktiski noteikums par balsošanu vienā dienā tad arī bija tas lielākais klupšanas akmens jautājumā par ārēji grozāmajiem sarakstiem. Jo tādā gadījumā vidēji katram cilvēkam ir nepieciešams krietni ilgāks laiks, paužot uz papīra savu gribu. Viens ir jāizsvītro, cits turpretī jāieraksta, turklāt tas viss ir jāizdara precīzi. Un tad patiešām var rasties lielas problēmas ar balsošanu vienā dienā. Arī man tas nedaudz sarežģītu darbu, jo, balsojot pa pastu ārzemēs, ir vajadzīgs pasta zīmogs. Taču ir valstis, kur svētdienās pasts nestrādā.

Tikai 26.martā Saeima ārkārtas plenārsēdē pieņēma likumu par grozījumiem vēlēšanu likumā. Tātad ir atlicis ļoti maz laika līdz 3.oktobrim. Jau šodien, 8.aprīlī, notiek Centrālās vēlēšanu komisijas sēde, kurā tiks izstrādāts un apstiprināts vēlēšanu kampaņas detalizēts kalendārais grafiks jeb plāns. Var sacīt, ka kopš tā brīža, ka, Saeimas deputāti nobalsoja par grozījumiem vēlēšanu likumā, mēs jau esam sākuši strādāt. Faktiski grafiks tiek gatavots kopš janvāra, taču pastāvīgi ir veiktas korekcijas atkarībā no tā, kad un kādi varētu tikt izdarīti grozījumi vēlēšanu likumā. Nu beidzot tas ir noticis.

Neatkarīgi no mums, CVK locekļiem, jau pats likums daudz ko nosaka termiņu ziņā — kad var sākt pieņemt kandidātu sarakstus, līdz kuram datumam tie iesniedzami, līdz kādam laikam publicējamas tās vai citas ziņas utt.

Bet ir viens datums, kas nekur nav ierakstīts, bet kam es piešķiru īpašu nozīmi. Tas ir 15.maijs, robeždatums, kad jābūt skaidrībai par to, vai tiks piešķirts finansējums skaitīšanas tehnikai. Centrālās statistikas pārvaldes darbinieki, apmeklējot plašu skaitļošanas tehnikas izstādi Hannoverē, Vācijā, jau ir vienojušies par iespējām iegādāties vajadzīgo tehniku. Cilvēki, kas nodarbojas ar šādas tehnikas piegādi un uzstādīšanu, gan grozīja galvas, uzzinājuši termiņus.

— Bet ja nauda no valsts budžeta netiks atvēlēta? Ko tad?

— Ja tā netiks piešķirta, tad nu jaunievedumi balsu skaitīšanas tehnoloģijā būs jāatliek uz astotās Saeimas vēlēšanām. Lai šo apmēram pusmiljonu latu dabūtu, protams, ir vajadzīgs Saeimas balsojums par grozījumiem valsts budžeta likumā.

Saeimas vēlēšanu likuma grozījumus sāka izskatīt pagājušā gada aprīlī. Tātad tos apsprieda gandrīz gadu. Tagad, manuprāt, vēl jāpanāk, lai likumos par vēlēšanu komisijām un Centrālo vēlēšanu komisiju būtu ierakstīts, ka tehniskos skaitīšanas darbus veic Centrālā statistikas pārvalde. Tā tas bija noteikts 1922.gada likumā par Centrālo vēlēšanu komisiju. Tiesa, tagad ir cits iemesls šādam ierakstam, taču situācija atkārtojas. Tie deviņi CVK locekļi, kas lielākoties strādā citās nozarēs, nav spējīgi tikt galā ar visu milzīgo darba apjomu.

Tagad Saeimā ir Lieldienu brīvdienas. Taču, pēc manām domām, visu vēl var pagūt izdarīt. Tikai nepieciešama deputātu sapratne un atbalsts. Tā ka saspringts laiks būs ne tikai man, bet arī deputātiem.

— Cik naudas ir atvēlēts Saeimas vēlēšanu sarīkošanai?

— Viens miljons 40 tūkstoši latu. Apmēram tikpat, cik sestās Saeimas vēlēšanām, ievērojot inflācijas procentu. Bet ne vairāk.

— Kā veidojas saikne ar vietējām jeb reģionālajām vēlēšanu komisijām?

— Ir jau izveidotas un darbojas rajonu vēlēšanu komisijas. Es personīgi pēdējo reizi tikos ar vēlēšanu komisiju darbiniekiem pagājušajā vasarā, kad mēs apkopojām pašvaldību vēlēšanu rezultātus. Tas, manuprāt, bija ļoti vērtīgs pasākums. Tika izteikti daudzi vērtīgi priekšlikumi, ko pēc tam apkopojām un iesniedzām Saeimā, lai izdarītu nepieciešamos grozījumus likumos, tostarp likumā par pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām. Saskaņā ar likumu pēc pašvaldību vēlēšanām tika izveidotas jaunas komisijas. Tā kā decembrī tika nodibinātas rajona padomes, arī rajonos trīs mēnešu laikā ir izveidotas vēlēšanu komisijas.

Tagad būs jāsāk gatavot dažādas instrukcijas, kuras saistītas ar Saeimas vēlēšanām un ar kurām būs jāiepazīstina visas vietējās vēlēšanu komisijas. Par pamatu ņemam iepriekšējās instrukcijas, taču tās tiek koriģētas atbilstoši grozījumiem vēlēšanu likumā un līdzšinējām realitātēm jeb dzīves prasībām.

Ļoti svarīgi ir, lai mēs spētu paaugstināt pilsoņu uzticību vēlēšanām, visam vēlēšanu procesam. Tad arī palielinātos balsotāju skaits. Visādos veidos cilvēki jāpārliecina, ka vēlēt ir jāiet, tādējādi paužot savu politisko gribu.

— Bet līdz šim, šķiet, Latvijā vēlētāju skaits procentu izteiksmē tomēr ir bijis samērā lielāks nekā daudzās citās valstīs. Arī savstarpēju apvainojumu un aizdomu par vēlēšanu rezultātu viltojumiem ir bijis mazāk nekā citur.

— Jā, līdz šim lielu, būtisku pārkāpumu nav bijis! Tāpēc jau vēlēšanu novērotāji tiek apmācīti rīkoties pareizi un nevilcinoties.

Par vēlētāju aktivitāti. Lietuvā tikko jau bija jūtams kritums. Ja mēs neapturēsim šo vienaldzības tendenci, nekas labs nav gaidāms. Nacisti Vācijā savulaik nāca pie varas tieši tādēļ, ka demokrātisko pilsoņu vairākums vienkārši neaizgāja un nenobalsoja. Toties samērā neliela un saliedēta iedzīvotāju grupa savas balsis nodeva.

— Droši vien aktīvākie vēlētāji ir tie neapmierinātie?

— Patiešām, tāda ir tendence. Balso par tiem, kas ar lielāku jaudu un sarkasmu lamā valdību. Diemžēl šī kritika lielākoties nepavisam nav konstruktīva vai uz realitātēm pamatota.

— Acīmredzot ļoti liela nozīme būs jūsu kontaktiem ar masu saziņas līdzekļiem — laikrakstiem, radio, televīziju?

— Pilnīgi pareizi. Vienkāršie vēlētāji jau diemžēl nelasa "Latvijas Vēstnesi", kur viss tiek publicēts un izskaidrots. Par to es, būdams CVK priekšsēdētājs, pastāvīgi domāju un arī cenšos šo to paveikt. Gribu panākt, lai cilvēks tomēr uzvelk kājās zābakus tajā dienā, 3.oktobrī, un aiziet uz vēlēšanu iecirkni. Ir jau tādi gadījumi, kad pilsonis neies balsot — kaut vai izstiepies, neko nepanāksi. Viņš, lūk, vienkārši nebalsos, un viss! Bet ir arī cilvēki, kam izveidojies negatīvais stereotips. Viņuprāt, viņu atsevišķās balsis neko nedos. Balso, kā gribi, vienalga, būs tie paši.

Tāpēc man ir nodoms radīt sadarbību ar mūsu rakstniekiem, literātiem, lai viņi asprātīgi un tēlaini atainotu, kādas varētu būt sekas, ja cilvēki neiet balsot. Acīmredzot ir vajadzīga vēlēšanu reklāma un propaganda, lai mūsu Latvijas pilsoņi nebūtu vienaldzīgi, apātiski vai skeptiski.

Jā, jo vairāk vēlētāju būs, jo vairāk vēlēšanu komisijām būs darba. Taču būs arī lielāks gandarījums par paveikto, objektīvi noskaidrojot tautas domu un centienus.

— Vai jums un pārējiem Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem netraucē tas, ka esat dažādu politisko partiju pārstāvji?

— Likums nenosaka, ka mums būtu jāaptur darbība kādā partijā. Man skolā bija klases audzinātājs, kas mēdza teikt: "Dari ko darīdams barā, bet atbildība katram pašam jāuzņemas." Tātad, ja kaut kas nelāgs sanāk, katram personīgi jāatbild. Tas, manuprāt, attiecināms arī uz Centrālo vēlēšanu komisiju, kur visi tās locekļi nāk no partijām, izņemot pārstāvi no Augstākās tiesas. Mums visiem jāatbild likuma priekšā. Mēs visi esam koncentrējušies uz vienu kopīgu uzdevumu. Pie mums, Centrālajā vēlēšanu komisijā, ir jau kļuvis gluži vai par tradīciju, ka šeit partiju ķīviņi vai "deķa" vilkšana uz savu pusi nenotiek. Mēs likumus netulkojam, mēs tikai tos piemērojam, lai panāktu objektīvo galarezultātu.

— Tagad vajadzīgi grozījumi vēl vairākos likumos, kas saistīti ar Saeimas vēlēšanām. Kad tie varētu tikt pieņemti?

— Grozījumi izdarāmi likumā par Centrālo vēlēšanu komisiju, arī par aģitāciju, par vietējām vēlēšanu komisijām un iecirkņu komisijām — tie man ir īpaši svarīgi. Bet acīmredzot būs jāizdara grozījumi likumā par valsts budžetu, arī citos, kas netieši saistīti ar Saeimas vēlēšanām.

Ļoti ceru, ka vismaz līdz maija vidum visi likumdošanas akti tiks sakārtoti, lai mēs intensīvi un bez jebkādām kļūmēm varētu laikus uzsākt vēlēšanu kampaņu. Nupat ir pienācis pēdējais brīdis pirmsvēlēšanu starta signālam.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktors